Piektdiena, 2014. gada 19. decembris
A+ / A-
Valsts Darba Inspekcija logo

konsultatīvais tālr. 67 186 522

konsultatīvais tālr. 67 186 523

ziņot par nereģistrēto nodarbinātību

anonīmais uzticības tālr. 67 312 176

konsultācijas klātienē

kas.jpg

Sadaļas

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Preses relīzes

  • Medijiem

Valsts darba inspekcijai (turpmāk – Darba inspekcija) pagājušā gada 24. decembrī apritēja 20 gadi kopš Latvijas PSR Ministru Padome izdeva lēmumu par Darba inspekcijas izveidošanu.

Par godu apaļajai jubilejai 10. un 11. janvārī tiek rīkots divu dienu apmācību seminārs Darba inspekcijas darbiniekiem un amatpersonām. Seminārā tiks izvērtēts 20 gados paveiktais, kā arī pārrunāti iestādes labās prakses piemēri, nākotnes izaicinājumi un gaidāmās strukturālās izmaiņas.

„20 gadi ir būtisks atskaites periods, lai paraudzītos, kā šajā laikā ir attīstījusies darba vide uzņēmumos, kā mainījusies iestādes darbība, metodika, prioritātes un izskatāmie problēmjautājumi. Mūsu iestādes pieredze un apgūtā Eiropas valstu labā prakse ir būtiska, lai valstī veicinātu aizsardzības kultūru un sabiedrības informētību,” norāda Darba inspekcija direktors Renārs Lūsis.

Katrā reģionā ir kas tāds, ko ir vērts dzirdēt citiem kolēģiem no kaimiņu reģioniem, lai kopīgi mācītos un celtu sava darba efektivitāti. Šajā seminārā Darba inspekcijas inspektoriem būs iespēja gūt citu kolēģu pieredzi, lai veiksmīgāk risinātu ar iestādes kontroles funkcijām saistītos jautājumus un palīdzētu darba devējiem uzlabot darba vidi uzņēmumos.

2013.gads ir arī viens no retajiem gadiem, kad būtiski tiek stiprināta Darba inspekcijas kapacitāte dažādu resursu formā. Seminārā tiks prezentētas nākotnē gaidāmās pārmaiņas, darbības metodikas uzlabojumi un pasākumi klientu labākai apkalpošanai. Divu klientu apkalpošanas biroju vietā katrā reģionā nākotnē plānots izveidot trīs atbalsta punktus, no kuriem tiks organizēts darbs un sniegti pakalpojumi. Tāpat šogad sākts ieviest jaunu informatīvo sistēmu – klienti varēs izmantot VDI internetapkalpošanas centru, bet VDI darbiniekiem mazināsies darbs ar dokumentiem un vairāki procesi tiks elektronizēti.

            Semināra laikā Darba inspekcijas reģionālājās inspekcijās tiks nodrošināta funkcionalitāte un darbosies arī Darba inspekcijas konsultatīvie tālruņi 67186522, 67186523, kā arī anonīmais uzticības tālrunis 67312176.

            Seminārs tiks atklāts 10.janvārī plkst. 11.00 ar Darba inspekcijas direktora Renāra Lūša uzrunu, bet plkst. 18.00 uz semināru ir aicināti bijušie Darba inspekcijas direktori un Labklājības ministrijas pārstāvji. Plašsaziņas līdzekļu pārstāvji laipni aicināti piedalīties kādā no semināra daļām, savu dalību iepriekš piesakot Aivim Vincevam pa tālruni 25484797.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) pievērsīs pastiprinātu uzmanību darba aizsardzības prasību ievērošanai un darbinieku reģistrētai nodarbināšanai, veicot jumtu tīrīšanas darbus.

Darba inspekcija atgādina, ka sniega, lāsteku un ledus tīrīšana uz māju jumtiem ir saistīta ar paaugstinātu bīstamību un risku, tādēļ šo darbu veikšanai ir nepieciešams specializēts aprīkojums un īpašas iemaņas. Darba inspekcijas inspektori nereti konstatē, ka, strādājot augstumā, bieži tiek izmantoti neatbilstoši individuālie aizsardzības līdzekļi. Turklāt darbu atļauts veikt vienīgi tad, ja laikapstākļi nerada risku nodarbināto drošībai un veselībai.

„Nav pieļaujama paštaisītu ierīču un aprīkojumu lietošana, jo tās darbinieku nepasargās no nelaimes. Veicot darbus augstumā, ķermeņa aizsardzībai jāizmanto pretkritiena sistēmas, kā arī īpaša uzmanība jāpievērš to stiprinājumiem uz jumtiem,” uzsver Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra Zariņa.

Pretkritiena sistēmas konstruētas ar mērķi pasargāt cilvēku kritiena gadījumā un paredzētas lietot visās darba vietās, kur pastāv risks krist no augstuma. Bez tam nodarbinātajiem ir jābūt īpaši apmācītiem veikt jumtu tīrīšanas darbus, kā arī viņiem jāprot pareizi pielietot individuālos aizsardzības līdzekļus. Tāpat darbinieki jānodrošina ar apaviem, kam ir neslīdoša zole, aizsargķivere un ar atbilstošu darba apģērbu.

Darba inspekcija ir novērojusi, ka lielā darba apjoma dēļ, ēku jumtu tīrīšana no sniega tiek veikta arī diennakts tumšajā laikā. Šādos gadījumos ir jānodrošina arī piemērots apgaismojums. Darba devējam jānodrošina arī obligāto veselības pārbaužu veikšana darbiniekiem, kuri veic darbus īpašos apstākļos, proti, darbi, kas tiek veikti vairāk kā pusotra metra augstumā.  

Darba devējiem uzmanība jāpievērš arī sētnieku darba organizatoriskiem jautājumiem. Garās darba stundas un smagā sniega tīrīšana var radīt fizisku pārslodzi, kā rezultātā var rasties akūtas veselības problēmas, piemēram, sāpes krūšu rajonā, galvas reiboņi, apgrūtināta elpošana un var iestāties pat nāve.

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Šogad nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 48 nodarbinātie, no kuriem 11 gadījumos iemesls, iespējams, ir dabīgā nāve. Salīdzinājumam – pērn visa gada laikā nelaimes gadījumos darbā bojā gāja 34 darbinieki, šodien preses konferencē informēja Valsts darba inspekcijas (turpmāk – Darba inspekcija) direktors Renārs Lūsis.

Smagos nelaimes gadījumos cietuši 199 nodarbinātie, savukārt pērn šajā pašā laikā smagus miesas bojājumus bija guvis 191 nodarbinātais.

Labklājības ministre Ilze Viņķele uzsvēra: „Darba devēji nereti nesaskata reālos riskus, galveno uzmanību pievēršot vien dokumentu sakārtošanai. Statistika skaidri parāda – pret darba aizsardzības jautājumiem jāattiecas ar vislielāko nopietnību un tā nedrīkst tikt uztverta kā nevajadzīga birokrātiska prasība. Nākamajā gadā noteikti lielāks uzsvars tiks likts uz darba devēju apmācībām, kā arī Valsts darba inspekcijas kapacitātes stiprināšanu.”

Šajā gadā visbiežāk nelaimes gadījumos bojā gājuši vīrieši, liecina Darba inspekcijas statistika. Visjaunākajam darbā bojā gājušajam darbiniekam bija 19, bet visvecākajam – 72 gadi. Katrs ceturtais bija lietojis grādīgos dzērienus un maksimālā konstatētā alkohola pakāpe organismā – 2,87 promiles.

Šogad būtiski pieauguši būvniecības apjomi, tādēļ joprojām būvniecība ir pirmajā vietā pēc letālo nelaimes gadījumu skaita. Tāpat šogad pieaudzis nelaimes gadījumu darbā skaits tirdzniecībā un pārtikas produktu ražošanā. Vairumtirdzniecībā notikuši septiņi smagi nelaimes gadījumi, kas ir par 75 procentiem vairāk nekā pērn, bet pārtikas produktu ražošanā pieaugums ir par 80 procentiem – šogad smagi cietuši deviņi nodarbinātie. „Pieaugošais nelaimes gadījumu skaits skaidrojams ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos, rodas jaunas darba vietas un pieņemti papildus darbinieki. Jauni, darba tirgū atgriezušies darbinieki pieļauj kļūdas, izmanto nedrošas darba metodes. Pēc nelaimes gadījumu izmeklēšanas Darba inspekcija nereti secina, ka darbinieki ir instruēti darba aizsardzībā, taču bieži vien darba devēja veiktā apmācība ir bijusi formāla, bet darbinieku uzvedība darba vietā netiek kontrolēta, tādēļ nereti nodarbinātie rīkojušies pārgalvīgi vai neuzmanīgi. Par darba aizsardzību jādomā gan uzņēmumu vadītājiem, veicot apmācību, gan strādājošiem, jo neuzmanība vai pārgalvība darbā var prasīt arī dzīvību, uzsver R. Lūsis.

Lai ikviens – gan darba devējs, gan darbinieks – varētu iepazīties ar šogad notikušo letālo nelaimes gadījumu aprakstiem, Darba inspekcija izveidojusi interaktīvo karti, kas pieejama www.vdi.gov.lv/lv/darba-aizsardziba/nelaimes-gadijumu-karte/.

 

Ar prezentāciju no preses konferences var iepazīties zemāk.

Ceturtdien, 13.decembrī plkst. 10.00 Labklājības ministrijā notiks preses konference par darba aizsardzības situāciju Latvijas uzņēmumos un pieaugošo nelaimes gadījumu skaitu darba vietās 2012.gadā.

Preses konferencē piedalīsies labklājības ministre Ilze Viņķele un Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

Klātesošos informēs par:

·         notikušo nelaimes gadījumu darbā statistiku salīdzinājumā ar 2011.gadu;

·         nelaimes gadījumu darbā cēloņiem;

·         nozarēm, kurās visbiežāk notiek nelaimes gadījumi darbā;

·         nelaimes gadījumos darba cietušo darbinieku portretu;

·         interaktīvo karti, kurā atspoguļotas nelaimes gadījumu darbā notikumu vietas.

Preses konference notiks LM 3.stāva zālē, Rīgā, Skolas ielā 28.

 

Informāciju sagatavoja:

Marika Kupče, Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825, marika.kupce@lm.gov.lv.

Valsts darba inspekcija (turpmāk - Darba inspekcija) ir uzsākusi nelaimes gadījuma apstākļu noskaidrošanu, kurā smagi cietusi nepilngadīga meitene konditorijas uzņēmumā Rīgā.

Aizvakar konditorijas uzņēmumā Rīgā nepilngadīga meitene, šobrīd neskaidros apstākļos, zaudējusi kreisās rokas vairākus pirkstus pēc tam, kad bija darbojusies pie uzņēmumā esošās malšanas iekārtas. Pēc sākotnējās informācijas, nepilngadīgā meitene uzņēmumā bija ciemojusies pie savas radinieces, taču Darba inspekcija izmeklēs notikušā apstākļus saistībā ar iespējamo nereģistrētās nodarbinātības faktu. Vakar apsekojuma laikā inspektoriem radās aizdomas arī par citu vairāku personu nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma, tādēļ papildus nelaimes gadījuma izmeklēšanai Darba inspekcija uzsākusi arī administratīvo lietvedību par, iespējams, vēl trīs personu nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma.

Pēc jaunatklātajiem faktiem Darba inspekcija izmeklēs, vai notikušais nelaimes gadījums, kurā smagi cietusi nepilngadīgā meitene, nav klasificējams kā nelaimes gadījums darbā un vai nepilngadīgā jauniete nav pastāvīgi veikusi darbu darba devēja interesēs.

Darba inspekcija atgādina – ja nelaimes gadījumā darbā cieš persona, ar kuru nav noslēgts rakstveida darba līgums, tiek liegtas valsts nodrošinātās sociālās garantijas. Tādēļ Darba inspekcija aicina vecākus nepieļaut bērnu nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma, kā arī pārliecināties, ka viņu bērni tiek nodarbināti atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem drošās un veselībai nekaitīgās darba vietās. Darba devējam ir pienākums pirms rakstveida darba līguma noslēgšanas informēt vienu no bērna vai pusaudža vecākiem (aizbildni) par darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības pasākumiem attiecīgajā darba vietā.

Darba inspekcija darba devējiem atgādina, ka uzņēmuma teritorijā nedrīkst atrasties nepiederošas personas, kas nav apmācītas darba aizsardzības jautājumos. Darba devējam ir tiesības nodrošināt darbinieku bērniem iespēju sagaidīt vecākus pēc darba, taču darba devējam jākontrolē, lai nepiederošas personas neatrastos uzņēmuma teritorijā. Par nelaimes gadījumu, ja tas noticis uzņēmuma teritorijā, atbildību uzņemas darba devējs.

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Agresīvs darba devējs šodien, pielietojot fizisku spēku, uzbrucis Valsts darba inspekcijas (turpmāk – Darba inspekcija) amatpersonām, kas veica nereģistrētās nodarbinātības apkarošanas pasākumus.

            Šodien Kurzemes reģionālās Darba inspekcijas amatpersonas apsekojušas uzņēmumu, kurā, iespējams, būvniecības darbos tika nodarbinātas personas bez rakstveida darba līguma. Darba inspekcijas amatpersonas veikušas objektā strādājošo aptauju, noskaidrojot viņu personību. Tikmēr viens no strādājošajiem sazinājās ar uzņēmuma vadītāju un informēja par Darba inspekcijas amatpersonu ierašanos. Drīz objektā ieradās, iespējams, uzņēmuma īpašnieks un, pielietojot fizisku spēku, uzbrucis Darba inspekcijas amatpersonām mēģinot iznīcināt arī inspektora dienesta tālruni.

Darba inspekcija par uzbrukumu valsts amatpersonām vērsīsies Valsts policijā ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu pret noziedzīgo nodarījumu izdarījušo personu, saucot viņu pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

            Darba inspekcija atgādina, ka šī nav pirmā reize, kad, pildot valsts amatpersonas pienākumus, ir noticis uzbrukums Darba inspekcijas inspektoriem. 2011. gada janvārī par uzbrukumu Darba inspekcijas amatpersonai Cēsu rajona tiesa apsūdzēto notiesāja ar brīvības atņemšanu uz sešiem mēnešiem, sodu izciešot nosacīti, kā arī piesprieda 100 stundu piespiedu darbu un piedzenot materiālos zaudējumus. Pārbaudot dokumentāciju un aptaujājot darbiniekus un objektā esošās personas, viena no viņām izraisīja konfliktsituāciju un iesita inspektoram, kā arī izrāva no rokām fotoaparātu un iznīcināja to, metot pret zemi.

            Tiesa savā spriedumā norādīja, ka šādā veidā apsūdzētais, lietojot vardarbību un reāli apdraudot Darba inspekcijas amatpersonas veselību, izdarīja uzbrukumu varas pārstāvim – sakarā ar cietušā likumisko dienesta darbību.

            Savukārt 2011. gada 6. aprīlī, ierodoties Darba inspekcijā Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1, uz administratīvā lēmuma pieņemšanu par nereģistrēta darbinieka nodarbināšanu, uzņēmējs izvilka ieroci un draudēja inspektoru nošaut. Šajā lietā ir pabeigta pirmstiesas izmeklēšana un materiāli nodoti prokuratūrai apsūdzības uzrādīšanai.

            Darba inspekcijas amatpersonu tiesības ir noteiktas Valsts darba inspekcijas likumā. Tas nosaka, ka Darba inspekcijas amatpersonai ir tiesības, uzrādot dienesta apliecību, bez iepriekšējas paziņošanas vai atļaušanas saņemšanas jebkurā diennakts laikā, kad uzņēmumā tiek veikta darbība, arī darba devēja prombūtnes laikā – apmeklēt un apsekot uzraudzībai un kontrolei pakļautās personas un objektus, pārbaudīt darba procesu, darba vidi un darba aizsardzības pasākumus.

            Tāpat arī Darba inspekcijas amatpersonām ir tiesības veikt pārbaudi, kontroli un izmeklēšanu vai pieprasīt informāciju kas nepieciešama, lai pārliecinātos ka normatīvo aktu prasības tiek ievērotas, un šai nolūkā veikt darba vides faktoru mērījumus, fotografēt, izdarīt audio ierakstus un videoierakstus, kā arī ņemt materiālu un vielu paraugus analīzei.

           

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras un Valsts darba inspekcijas kopīgi rīkotā darba aizsardzības Labas prakses balvas konkursā „Zelta ķivere” galveno balvu šodien saņēma uzņēmums „Statoil Fuel & Retail Latvia”.

SIA „Statoil Fuel & Retail Latvia” „Zelta ķiveri” ieguva, jo radoši un inovatīvi iesaistīja savus darbiniekus darba aizsardzības filmu izveidē. Pašu veidotās filmas vēlāk tika demonstrētas uzņēmuma darbiniekiem, informējot, kā droši veikt savu darbu. „Šis ir reāls stāsts, kā uzņēmums sadarbojas ar saviem darbiniekiem drošas darba vides izveidošanā. Turklāt tiek uzklausītas visu darbinieku idejas. Nav svarīgi, viņi ir arodbiedrības biedri vai nav,” norāda Labas prakses balvas konkursa žūrijas pārstāve, Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja Linda Matisāne. Žūrija atzinīgi novērtēja to, ka šīs sadarbības ideja ir dzimusi Latvijā un to viegli pārnest uz citiem uzņēmumiem, kas drošas darba vietas izveidošanā plāno sadarboties ar saviem darbiniekiem.

            Nacionālā konkursa uzvarētāja piemērs sacentīsies ar Labas prakses piemēriem Eiropas līmeņa konkursā un sacensties ar citiem Eiropas valstu uzņēmumiem. Arī otrās vietas ieguvēja - VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” Labās prakses piemērs ir pieteikts Eiropas līmeņa konkursā un sacentīsies ar citu Eiropas valstu uzņēmumiem par labāko sadarbību starp darba devēju un darbiniekiem. Eiropas Labās prakses balvas ieguvējs tiks nosaukts 2013.gada aprīlī.

            Labas prakses konkurss notika Eiropas kampaņas „Novērsīsim darba vides riskus kopā” ietvaros, kurā pieteicās uzņēmumi, kas radošā un inovatīvā veidā ir iedrošinājuši vadītājus un nodarbinātos sadarboties darba aizsardzības jomā, lai kopā sakārtotu, uzlabotu vai izveidotu drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi. Konkursa ietvaros tika saņemti 12 pieteikumi no 7 dažādiem uzņēmumiem – AS „Aldaris”; AS „Latvenergo”; SIA „Arčers”; SIA „Statoil Fuel & Retail Latvia”; SIA „COCA-COLA HBC LATVIA”; SIA „LEXEL FABRIKA” un VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””.

            Darba aizsardzība konkursā pirmo vietu ieguva SIA „Statoil Fuel & Retail Latvia”, otro vietu VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””, bet trešo vietu SIA „LEXEL FABRIKA”.

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Piektdien, 16.novembrī, plkst. 15.50 viesnīcā „Tallink” Rīgā, Elizabetes ielā 24, tiks apbalvoti Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras un Valsts darba inspekcijas kopīgi rīkotā darba aizsardzības Labas prakses balvas konkursa „Zelta ķivere” laureāti.

Konkurss notika Eiropas kampaņas „Novērsīsim darba vides riskus kopā” ietvaros, kurā pieteicās uzņēmumi, kas radošā un inovatīvā veidā ir iedrošinājuši vadītājus un nodarbinātos sadarboties darba aizsardzības jomā, lai kopā sakārtotu, uzlabotu vai izveidotu drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi. Konkursa ietvaros tika saņemti 11 pieteikumi no 7 dažādiem uzņēmumiem – AS „Aldaris”; AS „Latvenergo”; SIA „Arčers”; SIA „Statoil Fuel & Retail Latvia”; SIA „COCA-COLA HBC LATVIA”; SIA „LEXEL FABRIKA” un „VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””.

            Visi uzņēmumi par saviem Labas prakses piemēriem stāstīs no plkst. 13.00, bet uzvarētāju paziņošana notiks plkst. 15.50.

            „Zelta ķiveres” pasniegšanas ceremonijas laikā klātesošie tiks informēti arī par tiem diviem Labas prakses piemēriem, kas pieteikti Labas prakses balvas konkursā Eiropas līmenī un sacentīsies ar citiem Eiropas valstu uzņēmumiem.

            Plašsaziņas līdzekļu pārstāvji aicināti iepriekš pieteikt savu dalību Labas prakses piemēru  prezentēšanā un/vai balvas pasniegšanas ceremonijā pie Valsts darbs inspekcijas eksperta ārējo sakaru jautājumos Aivja Vinceva: tālr. 67021735; mob.tālr. 25484797 vai, rakstot uz e-pastu: aivis.vincevs@vdi.gov.lv.

            Konferences darba kārtība pievienota pielikumā.

 

 

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

 

Valsts darba inspekcija (turpmāk - Darba inspekcija) uzsākusi nelaimes gadījuma izmeklēšanu kādā būvniecības uzņēmumā Daugavpilī, kurā no 3 stāvu ēkas jumta nokrituši divi darbinieki.

Šodien ap plkst. 11.00 Daugavpilī būvniecības objektā traumas guvuši 2 nodarbinātie – 1959. un 1984. gadā dzimuši vīrieši. Minētajā objektā darbi tika veikti uz 3 stāvu ēkas jumta, kur ticis izmantots auto pacēlājs būvmateriālu pacelšanai uz ēkas jumta. Nodarbinātie traumas guvuši, nokrītot no ēkas jumta. Cietušie nogādāti ārstniecības iestādē. Pēc sākotnējās informācijas nodarbinātie nokrituši no jumta, jo, iespējams, no jumta atdalījušās ēkas jumta margas.

Darba inspekcija nekavējoties apsekojusi būvniecības objektu un izdevusi rīkojumu par objekta darbības apturēšanu līdz pārkāpumu novēršanai. Ir uzsākta arī uzsākusi nelaimes gadījuma izmeklēšana, kuras gaitā tiks noskaidroti nelaimes gadījuma cēloņi un tas, vai veicot darbus, nodarbinātiem bija izsniegtas un viņi izmantoja individuālās aizsardzības līdzekļus – pretkritiena drošības sistēmu un ķiveres.

Darba inspekcija atgādina, ka atrodoties augstāk par 1,5 metriem virs zemes, darbs ir īpaši bīstams. Lai pasargātu nodarbināto drošību un veselību, ir jāievēro darba aizsardzības prasības augstumā – darbiniekiem jābūt nodrošinātiem ar drošības sistēmu, kas pasargā nodarbinātos pret krišanu, kā arī nodarbinātajiem obligāti jālieto ķiveres.

Veicot darbu augstumā, darba devēja pienākums ir nodrošināt nodarbinātos ar atbilstošiem aizsardzības līdzekļiem. Ja darba devējs nenodrošina darbinieku veselībai un dzīvībai drošus darba apstākļus, darbiniekiem ir tiesības atteikties veikt konkrēto darbu un par darba aizsardzības prasību neievērošanu ziņot Darba inspekcijai.

Darba inspekcija būvniecības uzņēmumu tematiskajā pārbaudē secinājusi, ka darba aizsardzības prasības, strādājot augstumā, ievēro 90 procenti būvniecības uzņēmumu. Katrā desmitajā būvniecības objektā nodarbinātie nebija nodrošināti ar atbilstošiem kolektīviem aizsardzības līdzekļiem, piemēram, aizsargnožogojumu vai visa ķermeņa individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, lai pasargātu nodarbinātos no krišanas.

Darba inspekcija no šī gada 1.janvāra līdz 15.oktobrim kopumā ir izmeklējusi 105 nelaimes gadījumus darbā, kas notikuši būvniecības objektos. 25 gadījumos nodarbinātie guva smagas traumas, bet 7 gadījumos gūto traumu dēļ nodarbinātais gāja bojā.

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Veselības un sociālās aprūpes nozarē raksturīgi daudzveidīgi darba vides riska faktori. Ķīmiskās vielas, pacientu pārvietošana, darbs piespiedu pozā, inficēšanās risks, jonizējošais starojums u.c. riska faktori ir biežāk atpazītie riska faktori. Tomēr veselības un sociālajā aprūpē arvien biežāk tiek uzsvērti arī psihoemocionālie riska faktori, kuru identificēšana un novēršana ir liels izaicinājums.

Lai pievērstu darba devēju un nodarbināto uzmanību šiem jautājumiem, pēc Vecāko darba inspektoru komitejas iniciatīvas visā Eiropā tiek organizētā kampaņa „Psihosociālie riski darbā”, kuras ietvaros Valsts darba inspekcija (turpmāk - Darba inspekcija) apsekos veselības un sociālās aprūpes nozaru uzņēmumus. Kampaņa ilgs līdz 9.novembrim.

            Latvijā veiktais pētījuma „Darba apstākļi un riski Latvijā, 2009-2010” liecina, ka veselības un sociālajā aprūpē laika trūkumu izjūt 53% nodarbināto, 51% nodarbināto savu darbu ir raksturojuši kā darbu ar sarežģītām, ātri mainīgām tehnoloģijām, ātru un svarīgu lēmumu pieņemšanu. Savukārt, virsstundas strādā 33% nodarbināto, bet naktīs strādā 31%. Tāpat nodarbinātie veselības aprūpē ir minējuši arī dažādu konfliktu esamību. Visbiežāk bijuši konflikti ar klientiem (48%), kā ari nesaskaņas starp vadītājiem un darbiniekiem (47%).

            Noguruši, neapmierināti darbinieki nespēj paveikt tik pat daudz kā apmierināti darbinieki, viņu darba efektivitāte ir būtiski zemāka. Šie cilvēki arī biežāk slimo gan ar sirds – asinsvadu sistēmas slimībām, gan saaukstēšanās slimībām, izmantojot slimības lapas kā vienīgo iespēju kā atpūsties. Uzņēmumos, kuros darbinieki ir pakļauti stresam, raksturīga augstāka darbinieku mainība, kas rada izmaksas darba devējiem jauna personāla atlases un jauno darbinieku apmācību veidā. Tomēr veselības un sociālajā aprūpē īpaši būtiskas ir darbinieku kļūdas, kas var nodarīt kaitējumu pacientu drošībai un veselībai. To veicina liela darba slodze, monotons darbs, skaidru prasību pret darba kvalitāti trūkums un vardarbības risks. Kopumā Latvijā veselības un sociālajā aprūpē katrs piektais nodarbinātais ir norādījis, ka viņam ir veselības traucējumi, kuru cēlonis ir darba vidē esošie kaitīgie faktori.

            Kampaņas „Psihosociālie riski darbā” apsekojumu laikā Darba inspekcijas amatpersonas aptaujās gan darba devējus, gan uzņēmumu darbiniekus, lai iegūtu vispusīgu informāciju, precīzāk identificētu iespējamās psihosociālās darba vides problēmas un meklētu efektīvākus risinājumus.

            Darba inspekcijas mājas lapā (www.vdi.gov.lv) un Zviedrijas Darba vides pārvaldes mājas lapā (www.av.se/SLIC2012) ir pieejama informācija un dažāda veida atbalsta materiāli par psihosociālajiem darba vides riskiem, to novērtēšanu un darba aizsardzības pasākumiem šo risku novēršanai vai mazināšanai.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-