Svētdiena, 2016. gada 25. septembris
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                VDI_logo_first.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Sadaļas

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Preses relīzes

  • Medijiem

Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) šodien uzsāk tematisko pārbaudi metālapstrādes un ar to saistītajos uzņēmumos. Šāda veida preventīvā pārbaude šajā nozarē notiek pirmo reizi, un tās laikā plānots pārbaudīt 150 uzņēmumus visā Latvijā.

Nelaimes gadījumu darbā skaits 2012.gadā, salīdzinot ar 2011.gadu, metālapstrādes nozarē kopumā palielinājās par 3%. Atsevišķās apakšnozarēs to skaits pieaudzis vēl būtiskāk. Piemēram, gatavo metālizstrādājumu ražošanā nelaimes gadījumu skaits pieaudzis par 11%, bet mehānismu un darba mašīnu ražošanā pat dubultojies. Nozarē kopumā ir palielinājies arī letālo nelaimes gadījumu skaits un veido 9% no visiem negadījumiem darbā 2012.gadā, kuru rezultātā iestājusies darbinieka nāve.

Minētajās nozarēs ir palielinājies arī arodslimību gadījumu skaits.  2012.gadā salīdzinājumā ar 2011.gadu tas pieaudzis par 50%, bet citās ar metālapstrādi saistītās nozarēs – vēl straujāk. Gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozarē un citu transportlīdzekļu ražošanā tas ir trīskāršojies, bet iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas nozarē – pat četrkāršojies.

Veicot nelaimes gadījumu izmeklēšanu, secināts, ka metālapstrādē un tā ražošanas nozarē nelaimes gadījumu cēloņi ir darbinieku nedroša uzvedība (70% nelaimes gadījumu) un darba devēju rīcības trūkums (30% nelaimes gadījumu), tā rezultātā darba vietas nav bijušas drošas un veselībai nekaitīgas.

Apmeklējot uzņēmumus, inspektori pārbaudīs, vai darba vietas un tajās izmantotais aprīkojums ir drošs, darba devējs veicis pasākumus risku novēršanai vai samazināšanai, kā arī to, vai darbinieki zina, kā pasargāt savu veselību un ievēro noteiktās prasības, piemēram, lieto individuālos aizsardzības līdzekļus.

Fotogrāfijas par metālapstrādes un ar to saistītos uzņēmumos konstatētajiem pārkāpumiem un labās prakses piemēriem tiks publicētas Mašīnbūves un Metālapstrādes Rūpniecības asociācijas mājaslapā www.masoc.lv, bet Valsts darba inspekcijas mājaslapā www.vdi.gov.lv/lv/darba-aizsardziba/nelaimes-gadijumu-karte/ pieejami metālapstrādes nozares nelaimes gadījumu darbā apraksti.

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797, e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Konkursā „Atbalsts darba aizsardzības filmu uzņemšanai” par labākām atzītas AS „Stora Enso Latvija”, Latvijas Celtnieku arodbiedrības un Latvijas Autisma apvienības idejas par darba aizsardzības filmu veidošanu. Katra organizācija filmas uzņemšanai saņems 1000 latu lielu līdzfinansējumu.

AS „Stora Enso Latvija” konkursā pieteica darba aizsardzības filmu „Droša – nedroša darba diena”. Filmas ideja ir viegli parādīt darbinieku drošas rīcības salīdzinājumu ar nedrošu rīcību, jo lielākā daļa nelaimes gadījumu, kas notiek ir saistīta ar darbinieka nedrošu rīcību.

Līdzfinansējumu filmas uzņemšanai saņems Latvijas Celtnieku arodbiedrības pieteiktā filma „Diena būvobjektā”, kuras ideja ir uzrunāt jauniešus, kas uzsākuši darba gaitas būvniecības jomā, jo tieši viņi ir tie, kas viss biežāk cieš nelaimes gadījumos.

Žūrija atbalstīja arī Latvijas Autisma apvienības pieteikto darba aizsardzības filmas „Ievads droša un veselīga darba veikšanā” uzņemšanu. Filma būs noderīga ne tikai cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem un citiem cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem, kuri meklē iespējas pilnībā vai daļēji iekļauties darba tirgū, bet arī tiem, kas šādus cilvēkus sagatavo darba tirgum un  uzņēmumiem, kuri pieņem viņus darbā.

Izvērtējot, kam tiks piešķirts atbalsts 1000 latu apmērā darba aizsardzības filmas uzņemšanai, konkursa žūrija izvērtēja iesniegtos filmu aprakstus, tajos aktualizēto problemātiku, materiāla izmantojumu augsta riska nozarē un citās nozarēs, kā arī jau pieejamo informatīvi skaidrojošo materiālu daudzumu par konkrēto problēmu.

Kopumā konkursā „Atbalsts darba aizsardzības filmu uzņemšanai” tika pieteiktas 12 filmas no 11 organizācijām.

Konkursa svarīgākie mērķi ir  atbalstīt Latvijas uzņēmumu centienus sagatavot darbiniekiem paredzētus videomateriālus par darba aizsardzības prasībām, izplatīt labākos pieejamos praktiskos padomus un apmācības materiālus par darba aizsardzību.

Valsts darba inspekcija ir Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta izsludinātā konkursa informatīvais atbalstītājs un žūrijas loceklis.

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

 

Valsts darba inspekcija (turpmāk - Darba inspekcija) uzsākusi pārbaudi par iespējamu slēptu nelaimes gadījumu, kurā, iegūstot smagu ķermeņa apdegumu, bojā gājis 41 gadus vecs vīrietis.

Darba inspekcija saņēma informāciju, ka 9.jūnijā slimnīcā, divu nedēļas pēc gūtas smagas traumas, miris kāds vīrietis. Iestājoties slimnīcā cietušajam bija aptuveni 50 procenti ķermeņa apdegumu, kas paplašinājušies un izraisīja vīrieša nāvi.

 

Pārbaudes laikā ir iegūta sākotnējā informācija, ka bojā gājušais vīrietis pāris dienas pirms nāvējošās traumas gūšanas, iespējams, ir uzsācis darbu uzņēmumā, lai veiktu iekārtas demontāžu. Nāvējošās traumas, iespējams, gūtas griešanas laikā notiekot eksplozijai. Darba devējs nav izsaucis neatliekamo medicīnisko palīdzību uz notikuma vietu. Bojā gājušais vīrietis oficiāli neuzrādās kā darba ņēmējs, kas liecina par iespējamo nereģistrēto nodarbinātību, tādējādi izskaidrojot ticamāko pamatu nelaimes gadījuma slēpšanai.

Lai gan nelaimes gadījums darbā noticis 27.maijā, Darba inspekcija no iespējamā darba devēja nav saņēmusi informāciju par notikušo nelaimes gadījumu, kas norāda vēlmi slēpt notikušo. Šāda veida rīcība, mēģinot slēpt notikušo nelaimes gadījumu, ir rupjš normatīvo aktu pārkāpums, par ko paredzēta arī kriminālatbildība. Darba inspekcija sadarbībā ar Valsts Policiju veic izmeklēšanu, lai noskaidrotu notikušā apstākļus un darba devēju sauktu pie atbildības.

Saskaņā ar normatīviem aktiem par iespējami smagiem un letāliem nelaimes gadījumiem darba devējam nekavējoties jāpaziņo Darba inspekcijai, kas veic nelaimes gadījumu izmeklēšanu.

Atgādinām, ka uzsākot darba tiesiskās attiecības, ir jānoslēdz rakstveida darba līgums. Nereti darba devēji lūdz darba vietā cietušos darbiniekus informēt medicīnas personālu, ka traumas gūtas sadzīves ceļā. Darba inspekcija aicina nodarbinātos tomēr apzināties, ka noformējot nelaimes gadījumu darbā kā sadzīves traumu, darbinieks zaudē tiesības saņemt sociālās garantijas (ārstniecības izdevumu apmaksa, rehabilitācija utt.). Darba inspekcijas praksē ir vairāki gadījumi, kad nodarbinātie nav saņēmuši darba devēju solīto atbalstu ārstēšanās izdevumu kompensēšanā, līdz ar to cietušajiem darbiniekiem visas izmaksas jāsedz pašiem. Gadījumā, ja nelaimes gadījums darbā tiek slēpts, aicinām par to ziņot, rakstot uz vdi@vdi.gov.lv vai zvanot uz anonīmo tālruni 67312176.

Darba inspekcija atgādina, ka par nelaimes gadījumu darba vietā slēpšanu, ja nodarbinātais guvis smagus veselības traucējumus vai iestājusies viņa nāve, darba devējam var tikt piemērots administratīvais sods – fiziskajai personai vai amatpersonai no 350 līdz 500 latiem, bet juridiskajai personai no 1500 līdz 3000 latiem.

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797, e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

 

Valsts darba inspekcija (turpmāk - Darba inspekcija) secina, ka nereti nelaimes gadījumos darbā cieš vai bojā iet pašnodarbinātās personas. Vakar Tukuma novadā dzīvību zaudēja mežstrādnieks, kurš bija daudzbērnu ģimenes tēvs. Tā kā bojā gājušais bija reģistrējies kā pašnodarbināta persona, tad netika slēgts rakstveida darba līgums, kā rezultātā ģimenei nepienākas sociālās garantijas.

 

Darba inspekcija aicina rūpīgi izvērtēt visus nosacījumus, ko sevī ietver pašnodarbinātā statuss un darba veikšana uz uzņēmuma līguma pamata. Atgādinām, ka tikai darba līgums nodrošina pilnu sociālo aizsardzību – atvaļinājumu apmaksu, slimības pabalstu, atlaišanas un bezdarbnieku pabalstu, ārstniecības izdevumu apmaksu un rehabilitāciju utt. Turpretim ar pašnodarbinātām personām līguma attiecības nereti tiek izbeigtas, par to iepriekš nebrīdinot un neizmaksājot visu mutiski salīgto maksu. Ja noticis letāls nelaimes gadījums darbā, radinieki nesaņem sociālās garantijas.

Sākotnējā informācija liecina, ka vakar mežizstrādes darbos bojā gājušais vīrietis strādājis aptuveni 23 metru attālumā no vietas, kur tajā pašā laikā tika gāzts koks. Krītošais koks mainīja virzienu un uzkrita nodarbinātajam virsū. No gūtajām traumām mežstrādnieks notikumu vietā mira.

Bīstamajā zonā, kurā viens nodarbinātais veic koku gāšanu, vienlaikus nedrīkst atrasties citi nodarbinātie. Darba aizsardzības jautājumu neievērošana nereti maksā cilvēkam dzīvību, bet pašnodarbinātie bieži vien nav pietiekami izglītoti darba aizsardzības jautājumos un viņu darbu uzraudzība netiek veikta.

Visbiežāk pašnodarbinātās personas neveic sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tādēļ bez tēva palikušajiem bērniem nav iespēju saņemt apdrošināšanas atlīdzību par apgādnieka zaudējumu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, kā arī citas sociālās garantijas.

Nenoslēdzot darba līgumu vai noslēdzot uzņēmuma līgumu, darbinieks uzņemas būtisku risku, ko viņš, iespējams, līdz galam neapzinās. Sociālās garantijas un Darba likumā ietvertās tiesības ir tikai daļa no tām, bet arī darba aizsardzības jautājumi tiek atstāti katra pašnodarbinātā ziņā. Un darbiniekam pašam vajadzētu atbildēt uz jautājumu, vai riski, kas nāk līdzi ar pašnodarbinātā statusu, atsver to nelielo finansiālo ieguvumu, ko dod mazāku nodokļu maksāšana,” norāda Darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

Šogad nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši jau 16, bet smagus miesas bojājumus guvuši 83 nodarbinātie.

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797, e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

 

No piektdienas, 7.jūnija, Kurzemes reģionālo Valsts darba inspekciju (turpmāk – KRVDI) vadīs Dzintra Pētersone.

 

Konkursa komisija Dz. Pētersones kandidatūru izvēlējās viņas darba pieredzes dēļ, tostarp ar administratīvo lietvedību, zināšanām darba aizsardzības jomā, nepieciešamo svešvalodu pārvaldīšanu un viņas sniegto redzējumu par KRVDI attīstību un vidēja termiņa prioritārajiem uzdevumiem un mērķiem,” jauno reģionālās inspekcijas vadītāju raksturo Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

Dz. Pētersone pirms tam strādājusi par Tieslietu ministrijas Ieslodzījumu vietu pārvaldes Rīgas Centrālcietuma Medicīnas daļas vadītāju. Viņa ir ieguvusi Veselības zinātņu maģistra grādu veselības aprūpē, kā arī piekto profesionālo līmeni tiesību zinātnē.

KRVDI pārraudzībā atrodas Liepājas un Ventspils pilsētu, kā arī Aizputes, Alsungas, Brocēnu, Dundagas, Durbes, Grobiņas, Kuldīgas, Mērsraga, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rojas, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu, Vaiņodes un Ventspils novadu uzņēmumi.

KRVDI birojs Liepājā atrodas Kuršu laukumā 7, Liepājā, tālr. 63427443, bet Ventspils sektora birojs – Lakstīgalu ielā 1, Ventspilī, tālr. 63627738.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

 

Valsts darba inspekcija aicina pieteikties konkursā „Atbalsts darba aizsardzības filmu uzņemšanai”, lai saņemtu finansējumu jaunu informatīvo materiālu izveidei. Pieteikšanās termiņš – 2013.gada 1.jūlijs.

Dažādi informatīvi videomateriāli un filmas ir atzītas par vienu no efektīvākajiem līdzekļiem nodarbināto informēšanai un apmācībai par dažādiem darba aizsardzības jautājumiem. Tādēļ Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras atbalstītajā „Darba aizsardzības preventīvo pasākumu plānā 2013.gadam” ir paredzēts organizēt konkursu Latvijas uzņēmumiem. Konkursa galvenās balva – finansiāls atbalsts darba aizsardzības filmu uzņemšanai, kas tiks piešķirts trīs informatīvu filmu sagatavošanai.

Konkursa svarīgākie mērķi ir             atbalstīt Latvijas uzņēmumu centienus sagatavot darbiniekiem paredzētus videomateriālus par darba aizsardzības prasībām, izplatīt labākos pieejamos praktiskos padomus un apmācības materiālus par darba aizsardzību. Konkursa rezultātā tiks nodrošināta arī informatīvo videomateriālu pieejamība citu uzņēmumu pārstāvjiem, profesionāli izglītojošām izglītības iestādēm un citiem interesentiem.

Valsts darba inspekcija ir Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta izsludinātā konkursa informatīvais atbalstītājs un žūrijas loceklis.

Vairāk par konkursu un konkursa nolikums pieejams Valsts darba inspekcijas mājaslapā www.vdi.gov.lv sadaļā „Jaunumi”.

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) atgādina, ka pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas darba devējam ar nodarbināto ir jānoslēdz rakstveida darba līgums un par pieņemto darbinieku jāpaziņo Valsts ieņēmumu dienestam.

Darba inspekcija nereti konstatē, ka darba devējs ar darbinieku ir noslēdzis rakstveida darba līgumu, bet nav par to paziņojis Valsts ieņēmumu dienestam vai otrādi – ir paziņots Valsts ieņēmumu dienestam, bet nav noslēgts rakstveida darba līgums.

Šodien, 29.maijā, stājas spēkā grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paplašina Darba inspekcijas kompetenci, piemērojot administratīvo sodu par pārkāpumiem nereģistrētās nodarbinātības jomā un par šiem pārkāpumiem piemērojamos sodu lielumus.

 Grozījumi paredz, ka turpmāk Darba inspekcija administratīvo sodu varēs piemērot arī par nodarbināto nereģistrēšanu Valsts ieņēmumu dienestā, lai gan rakstveida darba līgums būs noslēgts. Par minēto pārkāpumu naudas sods fiziskajai personai turpmāk būs no 100 līdz 350 latiem, bet juridiskai personai – 250 līdz 5000 latiem. Ja darba devējs pārkāpumu pieļaus atkārtoti gada laikā, naudas sods fiziskajai personai būs no 350 līdz 500 latiem, bet juridiskai personai – 5000 līdz 10 000 latiem.

Ar 29. maiju samazinās naudas sodu lielums, ko Darba inspekcija piemēros gadījumos, kad darba devējs par darbinieku būs paziņojis Valsts ieņēmumu dienestam, bet nebūs noslēdzis rakstveida darba līgumu. Pirmajā reizē fiziskām personām varēs piemērot naudas sodu no 50 līdz 250 latiem, bet juridiskām personām – 500 līdz 2500 latiem. Ja gada laikā minētais pārkāpums tiks konstatēts atkārtoti, fiziskajai personai varēs piemērot naudas sodu no 250 līdz 500 latiem, bet juridiskajai personai – no 2500 līdz 5000 latiem.

Gadījumos, kad darba devējs ar darbinieku nebūs noslēdzis nedz rakstveida darba līgumu, nedz paziņojis Valsts ieņēmumu dienestam, Darba inspekcija piemēros lielāko paredzēto administratīvo sodu.

Nereti, lai novilcinātu lietas izskatīšanu, darba devēji neierodas vai neiesniedz pieprasītos dokumentus. Tādos gadījumos lietas materiāli tika nosūtīti tiesai, kas lēma par administratīvo sodu. Turpmāk Darba inspekcijas amatpersonas par šādu pārkāpumu varēs piemērot naudas sodu fiziskajām personām no 25 līdz 150 latiem, bet juridiskajām personām – 50 līdz 500 latiem.

Lai nodrošinātu iespēju operatīvi un ērti paziņot Darba inspekcijai par nereģistrētās nodarbinātības gadījumiem, ir pieejama e-pasta adrese nelegals@vdi.gov.lv un tiešsaiste Darba inspekcijas mājaslapā www.vdi.gov.lv. Par nereģistrēto nodarbinātību var ziņot arī uz anonīmo uzticības tālruni 67312176.

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797, e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Vasaras brīvlaikā aktuāla tēma ir jauniešu nodarbināšana. Valsts darba inspekcija atgādina, kas jāievēro, nodarbinot nepilngadīgas personas.

            Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) aicina vecākus izvērtēt, kādos darbos plānots nodarbināt nepilngadīgas personas. Darba devējam ir pienākums pirms rakstveida darba līguma noslēgšanas informēt vienu no bērna vai pusaudža vecākiem (aizbildni) par to, kas konkrētajās darba vietā var kaitēt bērna veselībai un drošībai. Personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, pieņem darbā tikai pēc iepriekšējas obligātās veselības pārbaudes un šādām personām tā jāveic līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai.

2012.gadā notika viens nelaimes gadījumā darbā ar nepilngadīgu personu, kurš guva smagas traumas, savukārt 2011.gadā divas nepilngadīgas personas guva nesmagas traumas, veicot darba pienākumus.

            Vasaras sezonā pieaug saņemto iesniegumu skaits no nepilngadīgām personām par viņu darba tiesību neievērošanu. Sūdzības pārsvarā ir par neizmaksātu darba algu vai neievērotu darba laiku. Visbiežāk pārkāpumi tiek konstatēti, nodarbinot nepilngadīgas personas klientu apkalpošanas sfērā.

            Darba inspekcija 2012.gadā konstatējusi, ka bez rakstveidā noslēgta darba līguma 25 uzņēmumos nodarbināti 28 bērni un jaunieši vecumā līdz 18 gadiem. 2011.gadā bez darba līguma 28 uzņēmumos tika nodarbināti 35 bērni un jaunieši vecumā līdz 18 gadiem.

            Darba inspekcija atgādina – ja nelaimes gadījumā darbā ciešs persona, ar kuru nav noslēgts rakstveida darba līgums, tiek liegtas valsts nodrošinātās sociālās garantijas. Tādēļ Darba inspekcija aicina vecākus nepieļaut bērnu nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma.

            Darba inspekcija norāda, ka Alkoholisko dzērienu aprites likuma 13.pants aizliedz iesaistīt alkoholisko dzērienu apritē personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem. Tātad nepilngadīga persona nevar strādāt, piemēram, par bārmeni vai oficiantu. Personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, aizliegts nodarbināt nakts laikā.

            Nepilngadīgām personām minimālā stundas tarifa likme ir 1,375 latu. Personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, tiek noteikta piecu dienu darba nedēļa.

 

 

 

            Bērnus* laikā, kad izglītības iestādē ir brīvlaiks, nedrīkst nodarbināt ilgāk par četrām stundām dienā un vairāk par 20 stundām nedēļā.

            Pusaudžus** nedrīkst nodarbināt ilgāk par septiņām stundām dienā un vairāk par 35 stundām nedēļā. Ja personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, papildus darbam turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību vai profesionālo izglītību, mācībās un darbā pavadītais laiks saskaitāms kopā un nedrīkst pārsniegt septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā. Ja personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, tiek nodarbinātas pie vairākiem darba devējiem, darba laiks summējams.

            Darbus, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem, nosaka 2002. gada 8. janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr.10 „Noteikumi par darbiem, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem”. Darbus, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumus, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību, nosaka 2002.gada 28.maija Ministru kabineta noteikumi Nr.206 „Noteikumi par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību”.

             Darba inspekcija norāda, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksa 34. pants nosaka, ka atbildību par administratīvo pārkāpumu pastiprina apstākļi, ja pārkāpumā iesaistīts nepilngadīgais.

 

* Bērns Darba likuma izpratnē ir persona, kura ir jaunāka par 15 gadiem vai kura līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību.

** Pusaudzis Darba likuma izpratnē ir persona vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kura nav uzskatāma par bērnu Darba likuma 37. panta pirmās daļas izpratnē.

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv

www.vdi.gov.lv,

www.osha.lv

Uzsākoties aktīvai būvsezonai, Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) šodien uzsāk ikgadējo pastiprināto būvniecības objektu pārbaudi.

Būvniecības nozare joprojām ir pieskaitāma pie paaugstināta riska nozarēm saistībā ar nereģistrēto nodarbinātību un darba aizsardzības pārkāpumiem, tādēļ šiem jautājumiem Darba inspekcija pievērsīs īpašu uzmanību visu būvniecības sezonas laiku.

Būvniecības nozarē atklāto nereģistrēti nodarbināto personu skaits saglabājas nemainīgi augsts (2011. gadā konstatētas 713 nereģistrēti nodarbinātas personas, bet 2012.gadā – 706). Vairākus gadus situācija darba aizsardzībā uzlabojās, jo īpaši uzņēmumos, kuri būvniecības nozarē darbojās ilgstoši. Tomēr šobrīd pētījuma „Darba apstākļi un riski Latvijā, 2013” dati liecina, ka dubultojies ir to būvniecības uzņēmumu skaits, kuros darba devēji nav veikuši darba vides riska novērtējumu un sagatavojuši pasākumu plānu. Tāda situācijas pasliktināšanās nav nevienā citā nozarē, tādēļ arī šos jautājumus Darba inspekcija pārbaudīs pastiprināti.

2012. gadā būvniecības nozarē reģistrēti 169 nelaimes gadījumi, no kuriem – 39 smagi un 10 letāli, kas atkal būvniecību ierindo pirmajā vietā starp visām nozarēm pēc bojā gājušo darbinieku skaita. Pērn būvobjektos bojā gājuši tikpat nodarbināto, cik 2011. gadā. Letālie nelaimes gadījumi biežāk ir saistīti ar krišanu no augstuma un sastatnēm, kā arī darbu nenostiprinātās tranšejās.

Lai nepieļautu darbinieku pakļaušanu tiešām veselības un dzīvības briesmām, šogad Darba inspekcija, konstatējot būtiskus darba aizsardzības pārkāpumus būvobjektā, apturēs nedrošos darbus līdz pārkāpumu novēršanai. Pārbaudēs pastiprināti tiks kontrolēts, vai nodarbinātie darbus augstumā veic droši, sastatnes ir drošas un stabilas un ir veikti drošības pasākumi pret caurkrišanas risku. Uzmanība tiks pievērsta tam, vai tiek lietoti pretkritienu aizsardzības līdzekļi un veicot darbu tranšejās, to sienas ir nostiprinātas pret nogruvumiem. Apturēto būvdarbu fotogrāfijas par konstatētajiem pārkāpumiem tiks publicētas portālā www.building.lv.

Atgādinām, ka būvdarbu pasūtītājam ir pienākums pirms būvdarbu uzsākšanas nosūtīt Darba inspekcijai iepriekšēju paziņojumu par būvdarbu veikšanu. Veidlapa atrodama Darba inspekcijas mājaslapā: www.vdi.gov.lv/lv/jaunumi/ieprieksejs-pazinojums-par-buvdarbu-uzsaksanu/

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797, e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) ir veikusi notikušo nelaimes gadījumu darbā analīzi, iegūstot informāciju, kas var palīdzēt no tiem izvairīties. Atklājies, ka biežāk darbinieki iet bojā pilnmēness laikā un alkohola reibumā.

Darba inspekcijas nelaimes gadījumu izmeklēšanas rezultāti liecina, ka gandrīz katrs ceturtais bojā gājušais darbinieks ir bijis alkohola reibumā. 2012.gadā darba vietās bojā gāja 34 cilvēki, no tiem 8 nodarbināto asinīs tika konstatēts alkohols. Maksimālā konstatētā alkohola pakāpe organismā – 2,87 promiles. Tāpat pērn smagas traumas darba vietā guva 213 darbinieki, no kuriem alkohola reibumā bija 19.

Būtiski, ka 2012.gadā alkohola reibumā notikušo letālo nelaimes gadījumu skaits ir divkāršojies un ir lielākais 5 gadu laikā. Visbiežāk nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši vīrieši, visjaunākajam darbiniekam bija 19, bet visvecākajam – 72 gadi.

Darba inspekcijas dati liecina, ka viens nelaimes gadījumu ietekmējošiem faktoriem ir mēness fāzes. Gandrīz puse jeb 47% letālo nelaimes gadījumu 2012.gadā notikuši pilnmēness laikā vai 2 dienu amplitūdā pirms un pēc pilnmēness. Turklāt pilnmēness laikā bojā gājušie darbinieki biežāk bija arī smagākā alkohola reibumā. Tieši pilnmēness laikā bojā gāja 6 no 8 darbiniekiem, kas bijuši alkohola reibumā.

Šogad Darba inspekcijā kopumā ir saņemti 74 pieteikumi par nelaimes gadījumos darbā cietušajiem darbiniekiem. No tiem 59 guvuši smagas traumas, bet 11 darbinieki gūto traumu rezultātā gājuši bojā. Papildus Darba inspekcija noskaidro, vai vēl 4 darba vietā bojā gājušo nāves iemesls ir saistīts ar darba vides faktoriem. Pērn šajā pašā periodā darba vietās bija cietuši 86 darbinieki, no kuriem 72 guvuši smagas traumas, bet 14 gājuši bojā.

Šodien svinot Darba svētkus, Darba inspekcija aicina darbiniekus un darba devējus ņemt vērā šos faktus, un darbā uzvesties apdomīgi gan svētkos, gan ikdienā, lai ikviens darbinieks pēc darba mājās atgrieztos vesels!

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797, e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-