Piektdiena, 2014. gada 29. augusts
A+ / A-
Valsts Darba Inspekcija logo

konsultatīvais tālr. 67 186 522

konsultatīvais tālr. 67 186 523

ziņot par nereģistrēto nodarbinātību

anonīmais uzticības tālr. 67 312 176

konsultācijas klātienē

        kas.jpg

Sadaļas

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Preses relīzes

  • Medijiem

Ceturtdien, 13.decembrī plkst. 10.00 Labklājības ministrijā notiks preses konference par darba aizsardzības situāciju Latvijas uzņēmumos un pieaugošo nelaimes gadījumu skaitu darba vietās 2012.gadā.

Preses konferencē piedalīsies labklājības ministre Ilze Viņķele un Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

Klātesošos informēs par:

·         notikušo nelaimes gadījumu darbā statistiku salīdzinājumā ar 2011.gadu;

·         nelaimes gadījumu darbā cēloņiem;

·         nozarēm, kurās visbiežāk notiek nelaimes gadījumi darbā;

·         nelaimes gadījumos darba cietušo darbinieku portretu;

·         interaktīvo karti, kurā atspoguļotas nelaimes gadījumu darbā notikumu vietas.

Preses konference notiks LM 3.stāva zālē, Rīgā, Skolas ielā 28.

 

Informāciju sagatavoja:

Marika Kupče, Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825, marika.kupce@lm.gov.lv.

Valsts darba inspekcija (turpmāk - Darba inspekcija) ir uzsākusi nelaimes gadījuma apstākļu noskaidrošanu, kurā smagi cietusi nepilngadīga meitene konditorijas uzņēmumā Rīgā.

Aizvakar konditorijas uzņēmumā Rīgā nepilngadīga meitene, šobrīd neskaidros apstākļos, zaudējusi kreisās rokas vairākus pirkstus pēc tam, kad bija darbojusies pie uzņēmumā esošās malšanas iekārtas. Pēc sākotnējās informācijas, nepilngadīgā meitene uzņēmumā bija ciemojusies pie savas radinieces, taču Darba inspekcija izmeklēs notikušā apstākļus saistībā ar iespējamo nereģistrētās nodarbinātības faktu. Vakar apsekojuma laikā inspektoriem radās aizdomas arī par citu vairāku personu nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma, tādēļ papildus nelaimes gadījuma izmeklēšanai Darba inspekcija uzsākusi arī administratīvo lietvedību par, iespējams, vēl trīs personu nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma.

Pēc jaunatklātajiem faktiem Darba inspekcija izmeklēs, vai notikušais nelaimes gadījums, kurā smagi cietusi nepilngadīgā meitene, nav klasificējams kā nelaimes gadījums darbā un vai nepilngadīgā jauniete nav pastāvīgi veikusi darbu darba devēja interesēs.

Darba inspekcija atgādina – ja nelaimes gadījumā darbā cieš persona, ar kuru nav noslēgts rakstveida darba līgums, tiek liegtas valsts nodrošinātās sociālās garantijas. Tādēļ Darba inspekcija aicina vecākus nepieļaut bērnu nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma, kā arī pārliecināties, ka viņu bērni tiek nodarbināti atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem drošās un veselībai nekaitīgās darba vietās. Darba devējam ir pienākums pirms rakstveida darba līguma noslēgšanas informēt vienu no bērna vai pusaudža vecākiem (aizbildni) par darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības pasākumiem attiecīgajā darba vietā.

Darba inspekcija darba devējiem atgādina, ka uzņēmuma teritorijā nedrīkst atrasties nepiederošas personas, kas nav apmācītas darba aizsardzības jautājumos. Darba devējam ir tiesības nodrošināt darbinieku bērniem iespēju sagaidīt vecākus pēc darba, taču darba devējam jākontrolē, lai nepiederošas personas neatrastos uzņēmuma teritorijā. Par nelaimes gadījumu, ja tas noticis uzņēmuma teritorijā, atbildību uzņemas darba devējs.

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Agresīvs darba devējs šodien, pielietojot fizisku spēku, uzbrucis Valsts darba inspekcijas (turpmāk – Darba inspekcija) amatpersonām, kas veica nereģistrētās nodarbinātības apkarošanas pasākumus.

            Šodien Kurzemes reģionālās Darba inspekcijas amatpersonas apsekojušas uzņēmumu, kurā, iespējams, būvniecības darbos tika nodarbinātas personas bez rakstveida darba līguma. Darba inspekcijas amatpersonas veikušas objektā strādājošo aptauju, noskaidrojot viņu personību. Tikmēr viens no strādājošajiem sazinājās ar uzņēmuma vadītāju un informēja par Darba inspekcijas amatpersonu ierašanos. Drīz objektā ieradās, iespējams, uzņēmuma īpašnieks un, pielietojot fizisku spēku, uzbrucis Darba inspekcijas amatpersonām mēģinot iznīcināt arī inspektora dienesta tālruni.

Darba inspekcija par uzbrukumu valsts amatpersonām vērsīsies Valsts policijā ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu pret noziedzīgo nodarījumu izdarījušo personu, saucot viņu pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

            Darba inspekcija atgādina, ka šī nav pirmā reize, kad, pildot valsts amatpersonas pienākumus, ir noticis uzbrukums Darba inspekcijas inspektoriem. 2011. gada janvārī par uzbrukumu Darba inspekcijas amatpersonai Cēsu rajona tiesa apsūdzēto notiesāja ar brīvības atņemšanu uz sešiem mēnešiem, sodu izciešot nosacīti, kā arī piesprieda 100 stundu piespiedu darbu un piedzenot materiālos zaudējumus. Pārbaudot dokumentāciju un aptaujājot darbiniekus un objektā esošās personas, viena no viņām izraisīja konfliktsituāciju un iesita inspektoram, kā arī izrāva no rokām fotoaparātu un iznīcināja to, metot pret zemi.

            Tiesa savā spriedumā norādīja, ka šādā veidā apsūdzētais, lietojot vardarbību un reāli apdraudot Darba inspekcijas amatpersonas veselību, izdarīja uzbrukumu varas pārstāvim – sakarā ar cietušā likumisko dienesta darbību.

            Savukārt 2011. gada 6. aprīlī, ierodoties Darba inspekcijā Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1, uz administratīvā lēmuma pieņemšanu par nereģistrēta darbinieka nodarbināšanu, uzņēmējs izvilka ieroci un draudēja inspektoru nošaut. Šajā lietā ir pabeigta pirmstiesas izmeklēšana un materiāli nodoti prokuratūrai apsūdzības uzrādīšanai.

            Darba inspekcijas amatpersonu tiesības ir noteiktas Valsts darba inspekcijas likumā. Tas nosaka, ka Darba inspekcijas amatpersonai ir tiesības, uzrādot dienesta apliecību, bez iepriekšējas paziņošanas vai atļaušanas saņemšanas jebkurā diennakts laikā, kad uzņēmumā tiek veikta darbība, arī darba devēja prombūtnes laikā – apmeklēt un apsekot uzraudzībai un kontrolei pakļautās personas un objektus, pārbaudīt darba procesu, darba vidi un darba aizsardzības pasākumus.

            Tāpat arī Darba inspekcijas amatpersonām ir tiesības veikt pārbaudi, kontroli un izmeklēšanu vai pieprasīt informāciju kas nepieciešama, lai pārliecinātos ka normatīvo aktu prasības tiek ievērotas, un šai nolūkā veikt darba vides faktoru mērījumus, fotografēt, izdarīt audio ierakstus un videoierakstus, kā arī ņemt materiālu un vielu paraugus analīzei.

           

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras un Valsts darba inspekcijas kopīgi rīkotā darba aizsardzības Labas prakses balvas konkursā „Zelta ķivere” galveno balvu šodien saņēma uzņēmums „Statoil Fuel & Retail Latvia”.

SIA „Statoil Fuel & Retail Latvia” „Zelta ķiveri” ieguva, jo radoši un inovatīvi iesaistīja savus darbiniekus darba aizsardzības filmu izveidē. Pašu veidotās filmas vēlāk tika demonstrētas uzņēmuma darbiniekiem, informējot, kā droši veikt savu darbu. „Šis ir reāls stāsts, kā uzņēmums sadarbojas ar saviem darbiniekiem drošas darba vides izveidošanā. Turklāt tiek uzklausītas visu darbinieku idejas. Nav svarīgi, viņi ir arodbiedrības biedri vai nav,” norāda Labas prakses balvas konkursa žūrijas pārstāve, Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja Linda Matisāne. Žūrija atzinīgi novērtēja to, ka šīs sadarbības ideja ir dzimusi Latvijā un to viegli pārnest uz citiem uzņēmumiem, kas drošas darba vietas izveidošanā plāno sadarboties ar saviem darbiniekiem.

            Nacionālā konkursa uzvarētāja piemērs sacentīsies ar Labas prakses piemēriem Eiropas līmeņa konkursā un sacensties ar citiem Eiropas valstu uzņēmumiem. Arī otrās vietas ieguvēja - VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” Labās prakses piemērs ir pieteikts Eiropas līmeņa konkursā un sacentīsies ar citu Eiropas valstu uzņēmumiem par labāko sadarbību starp darba devēju un darbiniekiem. Eiropas Labās prakses balvas ieguvējs tiks nosaukts 2013.gada aprīlī.

            Labas prakses konkurss notika Eiropas kampaņas „Novērsīsim darba vides riskus kopā” ietvaros, kurā pieteicās uzņēmumi, kas radošā un inovatīvā veidā ir iedrošinājuši vadītājus un nodarbinātos sadarboties darba aizsardzības jomā, lai kopā sakārtotu, uzlabotu vai izveidotu drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi. Konkursa ietvaros tika saņemti 12 pieteikumi no 7 dažādiem uzņēmumiem – AS „Aldaris”; AS „Latvenergo”; SIA „Arčers”; SIA „Statoil Fuel & Retail Latvia”; SIA „COCA-COLA HBC LATVIA”; SIA „LEXEL FABRIKA” un VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””.

            Darba aizsardzība konkursā pirmo vietu ieguva SIA „Statoil Fuel & Retail Latvia”, otro vietu VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””, bet trešo vietu SIA „LEXEL FABRIKA”.

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Piektdien, 16.novembrī, plkst. 15.50 viesnīcā „Tallink” Rīgā, Elizabetes ielā 24, tiks apbalvoti Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras un Valsts darba inspekcijas kopīgi rīkotā darba aizsardzības Labas prakses balvas konkursa „Zelta ķivere” laureāti.

Konkurss notika Eiropas kampaņas „Novērsīsim darba vides riskus kopā” ietvaros, kurā pieteicās uzņēmumi, kas radošā un inovatīvā veidā ir iedrošinājuši vadītājus un nodarbinātos sadarboties darba aizsardzības jomā, lai kopā sakārtotu, uzlabotu vai izveidotu drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi. Konkursa ietvaros tika saņemti 11 pieteikumi no 7 dažādiem uzņēmumiem – AS „Aldaris”; AS „Latvenergo”; SIA „Arčers”; SIA „Statoil Fuel & Retail Latvia”; SIA „COCA-COLA HBC LATVIA”; SIA „LEXEL FABRIKA” un „VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””.

            Visi uzņēmumi par saviem Labas prakses piemēriem stāstīs no plkst. 13.00, bet uzvarētāju paziņošana notiks plkst. 15.50.

            „Zelta ķiveres” pasniegšanas ceremonijas laikā klātesošie tiks informēti arī par tiem diviem Labas prakses piemēriem, kas pieteikti Labas prakses balvas konkursā Eiropas līmenī un sacentīsies ar citiem Eiropas valstu uzņēmumiem.

            Plašsaziņas līdzekļu pārstāvji aicināti iepriekš pieteikt savu dalību Labas prakses piemēru  prezentēšanā un/vai balvas pasniegšanas ceremonijā pie Valsts darbs inspekcijas eksperta ārējo sakaru jautājumos Aivja Vinceva: tālr. 67021735; mob.tālr. 25484797 vai, rakstot uz e-pastu: aivis.vincevs@vdi.gov.lv.

            Konferences darba kārtība pievienota pielikumā.

 

 

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

 

Valsts darba inspekcija (turpmāk - Darba inspekcija) uzsākusi nelaimes gadījuma izmeklēšanu kādā būvniecības uzņēmumā Daugavpilī, kurā no 3 stāvu ēkas jumta nokrituši divi darbinieki.

Šodien ap plkst. 11.00 Daugavpilī būvniecības objektā traumas guvuši 2 nodarbinātie – 1959. un 1984. gadā dzimuši vīrieši. Minētajā objektā darbi tika veikti uz 3 stāvu ēkas jumta, kur ticis izmantots auto pacēlājs būvmateriālu pacelšanai uz ēkas jumta. Nodarbinātie traumas guvuši, nokrītot no ēkas jumta. Cietušie nogādāti ārstniecības iestādē. Pēc sākotnējās informācijas nodarbinātie nokrituši no jumta, jo, iespējams, no jumta atdalījušās ēkas jumta margas.

Darba inspekcija nekavējoties apsekojusi būvniecības objektu un izdevusi rīkojumu par objekta darbības apturēšanu līdz pārkāpumu novēršanai. Ir uzsākta arī uzsākusi nelaimes gadījuma izmeklēšana, kuras gaitā tiks noskaidroti nelaimes gadījuma cēloņi un tas, vai veicot darbus, nodarbinātiem bija izsniegtas un viņi izmantoja individuālās aizsardzības līdzekļus – pretkritiena drošības sistēmu un ķiveres.

Darba inspekcija atgādina, ka atrodoties augstāk par 1,5 metriem virs zemes, darbs ir īpaši bīstams. Lai pasargātu nodarbināto drošību un veselību, ir jāievēro darba aizsardzības prasības augstumā – darbiniekiem jābūt nodrošinātiem ar drošības sistēmu, kas pasargā nodarbinātos pret krišanu, kā arī nodarbinātajiem obligāti jālieto ķiveres.

Veicot darbu augstumā, darba devēja pienākums ir nodrošināt nodarbinātos ar atbilstošiem aizsardzības līdzekļiem. Ja darba devējs nenodrošina darbinieku veselībai un dzīvībai drošus darba apstākļus, darbiniekiem ir tiesības atteikties veikt konkrēto darbu un par darba aizsardzības prasību neievērošanu ziņot Darba inspekcijai.

Darba inspekcija būvniecības uzņēmumu tematiskajā pārbaudē secinājusi, ka darba aizsardzības prasības, strādājot augstumā, ievēro 90 procenti būvniecības uzņēmumu. Katrā desmitajā būvniecības objektā nodarbinātie nebija nodrošināti ar atbilstošiem kolektīviem aizsardzības līdzekļiem, piemēram, aizsargnožogojumu vai visa ķermeņa individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, lai pasargātu nodarbinātos no krišanas.

Darba inspekcija no šī gada 1.janvāra līdz 15.oktobrim kopumā ir izmeklējusi 105 nelaimes gadījumus darbā, kas notikuši būvniecības objektos. 25 gadījumos nodarbinātie guva smagas traumas, bet 7 gadījumos gūto traumu dēļ nodarbinātais gāja bojā.

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Veselības un sociālās aprūpes nozarē raksturīgi daudzveidīgi darba vides riska faktori. Ķīmiskās vielas, pacientu pārvietošana, darbs piespiedu pozā, inficēšanās risks, jonizējošais starojums u.c. riska faktori ir biežāk atpazītie riska faktori. Tomēr veselības un sociālajā aprūpē arvien biežāk tiek uzsvērti arī psihoemocionālie riska faktori, kuru identificēšana un novēršana ir liels izaicinājums.

Lai pievērstu darba devēju un nodarbināto uzmanību šiem jautājumiem, pēc Vecāko darba inspektoru komitejas iniciatīvas visā Eiropā tiek organizētā kampaņa „Psihosociālie riski darbā”, kuras ietvaros Valsts darba inspekcija (turpmāk - Darba inspekcija) apsekos veselības un sociālās aprūpes nozaru uzņēmumus. Kampaņa ilgs līdz 9.novembrim.

            Latvijā veiktais pētījuma „Darba apstākļi un riski Latvijā, 2009-2010” liecina, ka veselības un sociālajā aprūpē laika trūkumu izjūt 53% nodarbināto, 51% nodarbināto savu darbu ir raksturojuši kā darbu ar sarežģītām, ātri mainīgām tehnoloģijām, ātru un svarīgu lēmumu pieņemšanu. Savukārt, virsstundas strādā 33% nodarbināto, bet naktīs strādā 31%. Tāpat nodarbinātie veselības aprūpē ir minējuši arī dažādu konfliktu esamību. Visbiežāk bijuši konflikti ar klientiem (48%), kā ari nesaskaņas starp vadītājiem un darbiniekiem (47%).

            Noguruši, neapmierināti darbinieki nespēj paveikt tik pat daudz kā apmierināti darbinieki, viņu darba efektivitāte ir būtiski zemāka. Šie cilvēki arī biežāk slimo gan ar sirds – asinsvadu sistēmas slimībām, gan saaukstēšanās slimībām, izmantojot slimības lapas kā vienīgo iespēju kā atpūsties. Uzņēmumos, kuros darbinieki ir pakļauti stresam, raksturīga augstāka darbinieku mainība, kas rada izmaksas darba devējiem jauna personāla atlases un jauno darbinieku apmācību veidā. Tomēr veselības un sociālajā aprūpē īpaši būtiskas ir darbinieku kļūdas, kas var nodarīt kaitējumu pacientu drošībai un veselībai. To veicina liela darba slodze, monotons darbs, skaidru prasību pret darba kvalitāti trūkums un vardarbības risks. Kopumā Latvijā veselības un sociālajā aprūpē katrs piektais nodarbinātais ir norādījis, ka viņam ir veselības traucējumi, kuru cēlonis ir darba vidē esošie kaitīgie faktori.

            Kampaņas „Psihosociālie riski darbā” apsekojumu laikā Darba inspekcijas amatpersonas aptaujās gan darba devējus, gan uzņēmumu darbiniekus, lai iegūtu vispusīgu informāciju, precīzāk identificētu iespējamās psihosociālās darba vides problēmas un meklētu efektīvākus risinājumus.

            Darba inspekcijas mājas lapā (www.vdi.gov.lv) un Zviedrijas Darba vides pārvaldes mājas lapā (www.av.se/SLIC2012) ir pieejama informācija un dažāda veida atbalsta materiāli par psihosociālajiem darba vides riskiem, to novērtēšanu un darba aizsardzības pasākumiem šo risku novēršanai vai mazināšanai.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) lauksaimniecības un būvniecības uzņēmumu tematiskās pārbaudes laikā secinājusi, ka situācija darba aizsardzībā lauksaimniecības uzņēmumos ir sliktāka nekā būvniecības uzņēmumos. Tas tiek skaidrots ar to, ka šāda veida preventīvā pārbaude lauksaimniecības nozarē notika tikai otro gadu, kamēr būvobjekti pārbaudīti jau piekto gadu. Veicot tematiskās pārbaudes kādas nozares uzņēmumos, ir iespējams uzlabot darba aizsardzības situāciju visā nozarē.

Darba inspekcija kopumā apsekojusi 219 uzņēmumus, no kuriem 138 darbojas lauksaimniecības nozarē, bet 81 – būvniecības nozarē. Kopumā inspektori piemēroja 24 administratīvos sodus, kuros konstatēts 101 pārkāpums. Lauksaimniecības uzņēmumiem piemēroti 18, bet būvniecības uzņēmumiem – 6 administratīvie sodi. Par darba aizsardzības normatīvo aktu neievērošanu 152 lauksaimniecības un būvniecības nozaru uzņēmumiem izsniegti rīkojumi 749 pārkāpumu novēršanai tātad katrā uzņēmumā, kas neievēro darba aizsardzības prasības, atklāti vidēji 5 pārkāpumi.

            Papildus tam Darba inspekcija izsniegusi 6 brīdinājumus (5 būvniecības un 1 lauksaimniecības uzņēmumam) par objekta darbības apturēšanu, jo darbs tajos varēja apdraudēt nodarbināto drošību un veselību.

            Darba inspekcija secinājusi, ka 51% apsekoto lauksaimniecības uzņēmumu nodarbinātie netiek nosūtīti uz obligātajām veselības pārbaudēm. Lai gan pārbaužu laikā darba vidē iespējams konstatēt fizikālos darba vides riska faktorus (troksnis, vibrācija), 85 % uzņēmumu nav veikuši mērījumus šo riska faktoru pakāpes noteikšanai. Vairākos lauksaimniecības uzņēmumos nav pievērsta pietiekama uzmanība darba aizsardzības jautājumu sakārtošanai, kā arī darba aizsardzības sistēmas izveidei. Secināts, ka uzņēmumos ir formāli sakārtota dokumentācija, nav savlaicīgi veikti tādi būtiski darba aizsardzības pasākumi kā darba vides risku novērtēšana un pārskatīšana, atkārtotā instruktāža un apmācība, kā arī periodiskās obligātās veselības pārbaudes.

            Būvniecības uzņēmumos kopējā situācija darba aizsardzībā ir apmierinoša, kas skaidrojams ar to, ka šajā gadā Darba inspekcija jau bija veikusi tematisko kampaņu būvobjektos. Darbinieki, veicot darbu, lieto individuālos aizsardzības līdzekļus, viņi ir informēti par darba vidē esošajiem riskiem. Īpaša uzmanība tematiskās pārbaudes ietvaros tika pievērsta darbam tranšejās.  Salīdzinājumā ar iepriekšējo tematisko pārbaudi, kas notika šā gada maijā, šajā reizē mazāk būvobjektos tika konstatēta nedrošu tranšeju nenostiprināšana.

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797, e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Valsts darba inspekcija (turpmāk - Darba inspekcija) ir uzsākusi slēpta nelaimes gadījuma izmeklēšanu būvniecības uzņēmumā.

Darba inspekcijas amatpersonām, veicot pārbaudi kādā Jūrmalā esošā būvobjektā, radušās aizdomas par iespējami slēptu nelaimes gadījumu. Veicot pastiprinātu pārbaudi, apstiprinājies, ka šī gada 4. jūlijā šajā būvobjektā 48 gadus vecam vīrietim uzkritusi ķieģeļu siena. Ārstniecības iestāde pēc Darba inspekcijas pieprasījuma atzinusi, ka darbinieka veselībai nodarīti smagi bojājumi. Vīrietim konstatēts kreisās kājas apakšstilba abu kaulu lūzums. Cietušajam veiktas divas jau operācijas.

Darba inspekcija no darba devēja līdz šim nav saņēmusi informāciju par notikušo nelaimes gadījumu. Tāpat darba devējs pārbaudes laikā nav ieradies sniegt paskaidrojumus par nelaimes gadījuma apstākļiem. Iespējams, darba devēja nolūks bija slēpt notikušo nelaimes gadījumu. Par darba devēja vēlmi slēpt notikušo nelaimes gadījumu darbā Darba inspekcijai nav ziņojis arī cietušais vīrietis.

Darba inspekcija atgādina, ka saskaņā ar normatīviem aktiem par smagiem, iespējami smagiem un letāliem nelaimes gadījumiem darba devējam nekavējoties jāpaziņo Darba inspekcijai, kas veic nelaimes gadījumu izmeklēšanu.

Darba inspekcija atgādina, ka sociālās garantijas cietušais darba ņēmējs saņem tikai tad, ja par nelaimes gadījumu informēta Darba inspekcija un ir reģistrēts nelaimes gadījuma akts. Nereti darba devēji lūdz darba vietā cietušos darbiniekus informēt medicīnas personālu, ka traumas gūtas sadzīves ceļā. Darba inspekcija aicina nodarbinātos tomēr apzināties, ka nelaimes gadījuma noformēšana kā sadzīves trauma liedz viņiem saņemt sociālās garantijas (ārstniecības izdevumu apmaksa, rehabilitācija utt.). Darba inspekcijas praksē ir vairāki gadījumi, kad nodarbinātie nav saņēmuši darba devēju solīto atbalstu ārstēšanās izdevumu kompensēšanā, līdz ar to cietušajiem darbiniekiem visas izmaksas jāsedz pašiem. Gadījumā, ja kāda no pusēm vēlas slēpt notikušu nelaimes gadījumu darba vietā, Darba inspekcija aicina par to ziņot.

            Darba inspekcija atgādina, ka par nelaimes gadījumu darba vietā slēpšanu, ja nodarbinātais guvis smagus veselības traucējumus vai iestājusies viņa nāve, darba devējam var tikt piemērots administratīvais sods – fiziskajai personai vai amatpersonai no 350 līdz 500 latiem, bet juridiskajai personai no 1500 līdz 3000 latiem.

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

Eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Valsts darba inspekcija (turpmāk - Darba inspekcija) 2012. gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu divkārt vairāk uzņēmumos atklājusi atkārtoto nereģistrēto nodarbinātību. Šogad astoņos mēnešos atkārtotā nereģistrētā nodarbinātība atklāta 28 uzņēmumos, pērn – tikai 14 uzņēmumos.

2012. gadā astoņos mēnešos Darba inspekcija kopumā atklājusi 2010 personas, kas nodarbinātas bez rakstveida darba līguma. Tas ir par 14 procentiem vairāk nekā šajā pašā laikā pērn, kad Darba inspekcija atklāja 1751 nereģistrēti nodarbinātu personu.

Darba inspekcija secinājusi, ka vienā uzņēmumā bez rakstveida darba līguma tiek nodarbināti arvien vairāk darbinieku. Šogad ēnstrādnieki konstatēti 547 uzņēmumos, pērn šajā pašā laikā – 529 uzņēmumos. Tātad pērn vidēji vienā uzņēmumā tika nodarbināti trīs darbinieki bez rakstveida darba līguma, bet šogad četri ēnstrādnieki.

Pieaugot ēnstrādnieku un atkārtotās nereģistrētās nodarbinātības gadījumu skaitam, par 55 procentiem pieaudzis piemēroto administratīvo sodu apjoms. Astoņos mēnešos darba devējiem piemēroti administratīvie sodi par kopējo summu Ls 724 972, bet pērn šajā pašā laika periodā – Ls 466 005. Pirmajā reizē par nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma Darba inspekcija soda ar administratīvo sodu no Ls 750 līdz Ls 5000, bet, pieļaujot šādu pārkāpumu atkārtoti, tiek piemērots  administratīvais sods no Ls 5000 līdz Ls 10 000.

Vairums atkārtoti administratīvi sodīto darba devēju sākotnēji piemēroto administratīvo sodu par nereģistrēto nodarbinātību pārsūdzējuši Darba inspekcijas direktoram un pēc tam arī Administratīvajā tiesā, tā novilcinot soda izpildi. Taču neskatoties uz reiz jau atklāto nereģistrēto nodarbinātību un piemēroto administratīvo sodu, darba devēji arī pēc tam turpinājuši strādājošos nodarbināt bez rakstveida darba līguma. Šādi darba devēji visbiežāk pieļauj arī cita veida pārkāpumus darba tiesību vai darba aizsardzības jautājumos, piemēram, neizmaksā darba algas, nenodrošina darbiniekiem atvaļinājumus un slēpj notikušos nelaimes gadījumus darbā.

Darba inspekcija atgādina, ka neslēdzot rakstveida darba līgumu, darbinieks zaudē sociālās garantijas, piemēram, tiesības uz apmaksāto atvaļinājumu, bezdarbnieka pabalstu, apmaksātu darba nespējas lapu, kā arī riskē nesaņemt darba algu.

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-