Svētdiena, 2017. gada 22. janvāris
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                VDI_logo_first.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Sadaļas

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Preses relīzes

  • Medijiem

Šodien, 19.01.2015. Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) kopā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu uzsāk tematiskās pārbaudes kokapstrādes un mežizstrādes nozares uzņēmumos. Kampaņas mērķis ir pārliecināties, vai nozaru uzņēmumos ir darbiniekiem droši veselībai nekaitīgi darba apstākļi.

Neskatoties uz to, ka Darba inspekcija regulāri veic preventīvās pārbaudes, katru gadu vidēji 84% no pārbaudītajiem kokapstrādes uzņēmumiem inspektori konstatējuši pārkāpumus darba aizsardzības jomā. Salīdzinot ar 2013. gadu, 2014. gadā konstatēto pārkāpumu skaits ir palielinājies par 25%, bet nelaimes gadījumu skaits par 12%. Īpaši negatīvs rādītājs ir trīskāršs nelaimes gadījumu skaita pieaugums mežizstrādē nozarē 2014. gadā. Biežākais nelaimes gadījumu cēlonis ir darba drošības noteikumu vai instrukciju neievērošana, nepietiekoša uzmanība un neapmierinoša darbinieku instruēšana un apmācība.

Kokapstrādē un mežizstrādē nodarbinātie cieš arī no darba vietās iegūtajām arodslimībām – visbiežāk no aroda vājdzirdības, mugurkaula un locītavu slimībām. Kokapstrādes nozarē,  arodslimnieku skaits pieaudzis par 87%. tāpēc, apmeklējot kokapstrādes uzņēmumus un mežizstrādes darba vietas, inspektori pārbaudīs,  darbinieku zināšanas par drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi un spēju tās pielietot praksē, kā arī vai ir veikts darba vides riska novērtējums, vai darbinieki izmanto drošas darba metodes, vai darbs ar aprīkojumu tiek veikts droši, vai darbinieki ir bijuši nosūtīti veikt obligātās veselības pārbaudes u.c.

Arī šajā gadā, veicot apsekojamo uzņēmumu atlasi, Darba inspekcija primāri vērtēs potenciālo nelaimes gadījumu risku pārbaudāmajos uzņēmumos. Tāpat tiks apmeklēti uzņēmumi, kuros preventīvās pārbaudes nav veiktas iepriekšējos gados.

Norādām, ka interneta vietnē www.stradavesels.lv sadaļā “Materiāli” iespējams atlasīt specifiskus informatīvos materiālus kokapstrādes un mežizstrādes nozarei. Atbildes uz saviem jautājumiem par darba aizsardzību varat atrast arī kokapstrādes nozares prakses standartā (pieejams Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta mājas lapā www.osha.lv sadaļā „Publikācijas”).

 

Informāciju sagatavoja:

Uģis Kozlovskis,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: ugis.kozlovskis@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Šodien, 20. novembrī, Valsts darba inspekcijas rīkotajā preses konferencē tika prezentēti 16 jauni e-pakalpojumi juridiskām un fiziskām personām, kuru mērķis ir uzlabot Valsts darba inspekcijas klientu apkalpošanas servisu.

Aizvadīto četru gadu klientu apkalpošanas statistika liecina, ka pieprasījums pēc Valsts darba inspekcijas pakalpojumiem ir augsts – vidēji 43 tūkstoši klientu katru gadu. Vērtējot Valsts darba inspekcijas pakalpojumu pieprasījumu un iespējas tos padarīt pieejamus e-vidē, tika izstrādi 16 nepieciešamākie e-pakalpojumi, kuri ir pieejami jebkurā laikā un vietā ar nosacījumu, ka ir piekļuve internetam un kāds no elektroniskās autentifikācijas veidiem. Tādā veidā radot elastīgāku klientu apkalpošanu.

 Daļa jauno e-pakalpojumu ir veidota, lai atvieglotu administratīvo slogu juridiskām personām. Piemēram, uzņēmējiem, kas piedalās valsts iepirkumu konkursos atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu iepirkumu likumam, nepieciešamās izziņas no Valsts darba inspekcijas tagad ir iespējams saņemt elektroniskā veidā nekavējoties. Savukārt fiziskām personām paredzētie e-pakalpojumi nodrošina iespēju aizpildīt iesniegumu ar mērķi saņemt konsultāciju vai panākt Valsts darba inspekcijas rīcību darba tiesību un darba aizsardzības jautājumos. „Ar pakalpojumu ieviešanu, mūsu klientu apkalpošanas serviss noteikti uzlabosies, jo palielināsies informācijas apmaiņas ātrums starp inspekciju un klientu. Kā rezultātā būs gan apmierinātāki klienti, gan Valsts darba inspekcija varēs vairāk fokusēties uz prioritāšu īstenošanu,” tā par jauno e-pakalpojumu ieviešanu izteicās Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis. Līdzīgās domās ir arī e-pakalpojumu izstrādātāja AS Exigen Services Latvia biznesa attīstības direktore Ivonna Bibika: „Risinājums pamatā ir vērsts uz sadarbību starp iestādēm, kas praktiski nozīmē birokrātiskā procesa optimizēšanu un, cerams, būtisku lēmuma pieņemšanas procedūras paātrināšanu.”

Lai nodrošinātu jauno pakalpojumu funkcionalitāti, Valsts darba inspekcija veica būtiskas izmaiņas savās informācijas sistēmās, kā arī radīja jaunas datu apmaiņas iespējas ar citām valsts iestādēm, kas nodrošina nepieciešamās informācijas apmaiņu. „Kā vienu no būtiskākiem šī projekta izaicinājumiem es gribētu minēt datu apmaiņu ar citiem valsts nozīmes reģistriem. Datu apmaiņas protokola saskaņošana ar citām iestādēm ir laikietilpīgs process, kas noteikti negatīvi ietekmē projekta realizācijas saspringtos termiņus. Tehniska un birokrātiska rakstura šķēršļi ir pārvarami, ja projektā iesaistītās puses strādā vienotā komandā, kā tas bija ar e-pakalpojumu ieviešanu ” tā par pakalpojumu izstrādes procesu saka Ivonna Bibika.

E-pakalpojumu lietošanai nepieciešams autentificēties ar e-paraksta vai Mobilā ID autentifikācijas sertifikātu vai internetbankas autentifikācijas līdzekļiem. Visi e-pakalpojumi ir pieejami Valsts darba inspekcijas mājaslapā, sadaļā Internetapkalpošanas centrs, kā arī vienotajā valsts un pašvaldību portālā www.latvija.lv.

E-pakalpojumi un jauni IT risinājumi ieviesti, noslēdzot VDI ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu realizēto projektu Inspekcijas informatīvās sistēmas pilnveidošana un e-pakalpojumu ieviešana. Projekta ieviešanas izmaksas: 645 334,89 Ls (projekts tika realizēts latos).

Informāciju sagatavoja:

Uģis Kozlovskis,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: ugis.kozlovskis@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

No 2014. gada 6. oktobra uzsāks Vecāko darba inspektoru komitejas rīkotās tematiskās pārbaudes paslīdēšanas, paklupšanas nelaimes gadījumu novēršanai. Līdz 2014. gada 7. novembrim tiks apsekoti vismaz 100 viesnīcu, restorānu un kafejnīcu uzņēmumi. Tematiskās pārbaudes šogad norisinās arī citās Eiropas Savienības valstīs.

Paslīdēšana, paklupšana un kritieni ir galvenais nelaimes gadījumu iemesls visās tautsaimniecības nozarēs no rūpniecības līdz biroja darbam, cēlonis 24% no visiem nelaimes gadījumiem darbā Eiropas Savienībā. Šādi nelaimes gadījumi var notikt ar jebkuru neatkarīgi no dzimuma, vecuma vai fiziskās sagatavotības, taču diemžēl nereti darba vietās to neuztver kā nopietnu risku, kas var izraisīt nelaimes gadījumus ar smagām sekām un prasa ilgstošu ārstēšanu un rehabilitāciju. Arī Latvijā 2013. gadā visbiežāk (37%) nelaimes gadījumus darbā izraisa paklupšana, aizķeršanās, paslīdēšana.

Ar minimālu laika un finanšu ieguldījumu var mazināt nelaimes gadījuma iespējamību, piemēram, mazus pakāpienus apzīmēt ar signālkrāsojumu, savlaicīgi nomainīt bojātu grīdas segumu vai uzkopt izlijušu šķidrumu. Tādējādi šajā tematiskajā pārbaudē Valsts darba inspekcija vērsīs uzmanību uz to, vai risku novērtēšanas dokumentos ir novērtēts arī paslīdēšanas, paklupšanas risks un vai ir paredzēti pasākumi tā novēršanai, vai grīdas segums ir līdzens, bez caurumiem vai izciļņiem, vai pārvietošanās ceļos nav kādi šķēršļi, piemēram, vadi, caurules, vai darba vietās ir pietiekams apgaismojums, vai ir nodrošināta pietiekama un savlaicīga darba vietu uzkopšana, vai ir izsniegti, ja nepieciešams, neslīdoši apavi un veikti citi preventīvi pasākumi.

Tematiskās pārbaudes rezultāti tiks prezentēti profesionālās pilnveides seminārā par darba aizsardzības aktualitātēm izmitināšanas un ēdināšanas nozarē, kas norisināsies Rīgas Stradiņa universitātē 2014. gada 26. novembrī.

Informējam, ka Darba inspekcijas mājas lapā www.vdi.gov.lv un Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta mājas lapā www.osha.lv ir pieejami dažāda veida informatīvi materiāls par darba aizsardzības jautājumiem. Sīkāk par tematisko pārbaudi Igaunijā var uzzināt Igaunijas Darba inspekcijas interneta vietnē www.ti.ee.,turpat arī dažādi materiāli par paslīdēšanu, paklupšanu darba vietās.

Jautājumos par tematiskās pārbaudes norisi, lūdzam sazināties ar Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vecāko eksperti Sarmīti Rūtiņu-Rūtenbergu, telefons 67021709, e-pasts Sarmite.Rutina-Rutenberga@vdi.gov.lv.

Līdz 26.09.2014. darba vietās gājuši bojā jau 42 cilvēki. 17 gadījumos izmeklēšana ir pabeigta, bet 25 gadījumos izmeklēšana turpinās.

Sešos no  Valsts darba inspekcijas izmeklētajiem 17 nāves gadījumos, kā nelaimes gadījuma cēlonis bija darba organizācijas un ar to saistītie trūkumi.  Darba devējs nebija darbiniekus pietiekoši instruējis un apmācījis, lai savu darbu veiktu droši, kā arī nebija nodrošinājis kontroli pār veicamo darbu izpildi. Savukārt pieci cilvēki gāja bojā, jo paši nebija ievērojuši darba aizsardzības prasības, kuras uztvēra tikai kā formalitāti, nevis savas veselības un drošības garantiju. Darba vietās šogad miruši 37 vīrieši un 5 sievietes.

            Lielākā daļa no letālajiem nelaimes gadījumiem ir ceļu satiksmes negadījumos - kopumā deviņi. Pērn mirušo skaits ceļu satiksmes negadījumos bija 3. Liels bojāgājušo skaits ir būvniecības nozarē - tranšeju būvdarbos ir gājuši bojā četri darbinieki, pērn neviens. Diemžēl darba vidē joprojām ir  uzbrukuma draudi - darba vietās šogad nogalināti trīs cilvēki, pērn divi. Arī mežistrādē šogad ir mirušie – aizzāģēti koki krituši virsū un dzēsuši triju cilvēku dzīvības, pērn šādu gadījumu nebija.

            Statistikas dati rāda, ka vidējais bojāgājušā darbinieka vecums ir 49 gadi. Liela daļa bojāgājušo darbinieku bija pusmūža vecumā vai pēc tā. Proti, vecumā no 45 gadiem līdz 54 gadiem mira 13 cilvēki, vecuma grupā no 55 gadiem līdz 64 gadiem 12 cilvēki. Darbinieki vairāk uzticas savai intuīcijai un pieredzei, kas ne vienmēr ir pareizākais lēmums, nevis ievēro drošus darba paņēmienus un darba aizsardzības prasības. Iespējams, ka nāves iemesli šajā vecumā ir savu spēju apjaust un adekvāti novērtēt riskus pārvērtēšana.

Valsts darba inspekcija aktīvi darbojas, lai samazinātu nelaimes gadījumu skaitu darbā līdz minimumam, tiek veiktas pārbaudes, organizēti darba aizsardzības semināri, tiek veidoti informatīvie materiāli, kā arī digitāli instrumenti uzņēmuma risku novērtēšana. Kā vienu no efektīvākajiem līdzekļiem VDI izmanto iekārtu un objektu apturēšanu – lai atsāktu darbu, darba devējiem ir jānovērš bīstamība.

Valsts darba inspekcija uzsver, ka  nozīmīga loma nelaimes gadījumu samazināšanā ir sabiedrības attieksmei pret darba aizsardzības normu ievērošanu.. Katram darbiniekam pašam jārūpējas par savu drošību ievērojot darba devēja noteiktās darba aizsardzības prasības, jālieto individuālie aizsardzības līdzekļi, jārīkojas pārdomāti, lai neizraisītu nelaimes, gadījumus. jānovērtē savi darba apstākļi. Paraksts darba aizsardzības instrukciju žurnālā nedrīkst būt tikai formalitāte, tam ir jābūt zināšanu apliecinājumam un kompetencei par iespējamajiem riskiem brīžos, kad drošības prasības ir nepieciešamas. Valsts darba inspekcija aicina darbiniekus par nedrošu darba vidi neklusēt, vispirms problēmas risinājums jāmēģina atrast kopā ar darba devēju. Ja risinājums netiek rasts, tad aicinām ziņot Valsts darba inspekcijai. Darba devējus aicinām rūpēties par drošas un veselīgas darba vides izveidi pirms vēl ir noticis negadījums.

Informāciju sagatavoja:

Uģis Kozlovskis,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: ugis.kozlovskis@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam decembrī tiek pārceltas divas darba dienas – pirmdiena, 23.decembris, pārcelts uz sestdienu, 14.decembri un pirmdiena, bet 30.decembris uz sestdienu, 28.decembri. Valsts darba inspekcija atgādina – arī pārceltajās darba dienās  jāstrādā vismaz par vienu stundu mazāk.

Darba likuma 135.pantā ir noteikts, ka pirmssvētku dienās darba dienas ilgums jāsaīsina par vienu stundu, ja darba koplīguma, darba līguma vai darba kārtības noteikumos nav noteikts īsāks darba laiks. Decembrī pārceltās darba dienas – 23. un 28.decembris – ir pirmssvētku dienas. Pārceļot šīs darba dienas uz sestdienām – 14. un 28.decembri – darba dienas pārceļas ar visām to tiesībām. Tas nozīmē, ka 14. un 28.decembrī darba dienas ilgums ir jāsamazina vismaz par vienu stundu.
Iepriekš minētā norma ir attiecināma uz normālā darba laika darbiniekiem. Uz tiem darbiniekiem, kas nodarbināti nepilnu darba laiku, neattiecina minēto noteikumu par darba dienas ilguma saīsināšanu.
Darba inspekcija atgādina, ka darbiniekiem, kam noteikts summētais darba laiks, konkrētajās dienās darba laiku par vismaz vienu stundu var nesamazināt, taču viņu decembra mēnešu normālais darba laiks, ņemot vērā pirmssvētku dienas, ir 142 darba stundas. Ja darbiniekiem, kuri strādā summēto darba laiku, decembrī normālais darba laiks mēneša ietvaros pārsniedz 142 stundas, tad pārsniegtās darba stundas uzskatāmas par virsstundu darbu un darba devējam ir pienākums veikt piemaksu 100% apmērā no darbiniekam noteiktās stundas likmes.
Nodarbinātajiem, kas izmantos ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu laikā, kuru darba dienas ir pārceltas, piemēram, no 23. līdz 27.decembrim, nav jāstrādā dienā, kas pārcelta uz 14.decembri. Arī tiem, kam piešķirts atvaļinājums, piemēram, no 9. līdz 15.decembrim, 14.decembrī nav jāstrādā, bet darba devējam kā atvaļinājums šajā nedēļā ir jāapmaksā sešas darba dienas.
Atgādinām, ka izmaiņas attiecas uz tiem darbiniekiem, kuri strādā no valsts budžeta finansētajās iestādēs un kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Pašvaldības, komersanti un organizācijas, nosakot darba un atpūtas laiku, ir aicinātas ievērot attiecīgo darba dienu pārcelšanu.
 

Informāciju sagatavoja:
Aivis Vincevs,
Valsts darba inspekcijas
eksperts ārējo sakaru jautājumos,
tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,
e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv,
www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Valsts darba inspekcija (turpmāk - Darba inspekcija) šodien uzsāk darba aizsardzības tematisko pārbaudi transporta un uzglabāšanas nozarē, tostarp ostu uzņēmumos. Šāda veida preventīvā pārbaude šajā nozarē notiek pirmo reizi, un tās laikā plānots pārbaudīt vismaz 200 uzņēmumus visā Latvijā.

Transporta un uzglabāšanas nozarē ir pieaudzis darbā notikušo nelaimes gadījumu skaits. 2011.gadā Darba inspekcija kopumā reģistrēja 199, bet 2012.gadā – jau 226 nelaimes gadījumus darbā. Būtiski palielinājās tieši smago un letālo nelaimes gadījumu skaits – smagi cietušo skaits pieauga par 11%, bet darbā bojā gājušo skaits divkāršojās un veidoja 20% no visiem valstī reģistrētajiem letālajiem nelaimes gadījumiem darbā. Šogad Darba inspekcijā reģistrēti 10 smagi un 2 letāli nelaimes gadījumi darbā.

Transporta nozarē nelaimes gadījumi darbā bieži notiek arī ārvalstīs. Darba inspekcija ir saskārusies ar vairākiem gadījumiem, kad darba devēji slēpj ārvalstīs notikušus nelaimes gadījumus darbā. Atgādinām, ka neizmeklēts nelaimes gadījums darbā cietušajam liedz saņemt sociālās garantijas, un ir smags administratīvais pārkāpums.

Transporta un uzglabāšanas nozarē nodarbinātie ir pakļauti dažādiem darba vides riska faktoriem, piemēram, piespiedu darba pozai, smagumu pārvietošanai, saskarei ar ķīmiskām vielām un maisījumiem, visa ķermeņa vibrācijai, nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Šie riski var novest pie saslimšanas ar arodslimībām un pasliktināt nodarbināto veselību, kas samazina viņu darba spējas.

Visbiežāk nelaimes gadījumu cēloņi ir saistīti ar nodarbināto nedrošu rīcību – nav ievērotas darba aizsardzības instrukcijas, izmantotas nedrošas darba metodes vai nodarbinātie bijuši neuzmanīgi, kas liek uzdot jautājumu par kopējo drošības kultūru uzņēmumā, drošu darbu plānošanu un darbu uzraudzību. Tomēr nereti transportlīdzekļa vadītāji nelaimes gadījumos iekļuvuši pārslodzes un garo darba stundu dēļ.

Statistika liecina, ka nelaimes gadījumi darbā galvenokārt notiek ar nodarbinātajiem, kuru darba stāžs ir līdz vienam gadam, kas liek domāt, ka jauno darbinieku apmācība par darba aizsardzību bijusi nepietiekama vai notikusi formāli. Tādēļ arī Darba inspekcijas tematiskajā pārbaudē īpaša uzmanība tiks pievērsta nodarbināto apmācībai, un tam, kā viņi apmācīti strādāt ar aprīkojumu.

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797, e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) šodien uzsāk tematisko pārbaudi metālapstrādes un ar to saistītajos uzņēmumos. Šāda veida preventīvā pārbaude šajā nozarē notiek pirmo reizi, un tās laikā plānots pārbaudīt 150 uzņēmumus visā Latvijā.

Nelaimes gadījumu darbā skaits 2012.gadā, salīdzinot ar 2011.gadu, metālapstrādes nozarē kopumā palielinājās par 3%. Atsevišķās apakšnozarēs to skaits pieaudzis vēl būtiskāk. Piemēram, gatavo metālizstrādājumu ražošanā nelaimes gadījumu skaits pieaudzis par 11%, bet mehānismu un darba mašīnu ražošanā pat dubultojies. Nozarē kopumā ir palielinājies arī letālo nelaimes gadījumu skaits un veido 9% no visiem negadījumiem darbā 2012.gadā, kuru rezultātā iestājusies darbinieka nāve.

Minētajās nozarēs ir palielinājies arī arodslimību gadījumu skaits.  2012.gadā salīdzinājumā ar 2011.gadu tas pieaudzis par 50%, bet citās ar metālapstrādi saistītās nozarēs – vēl straujāk. Gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozarē un citu transportlīdzekļu ražošanā tas ir trīskāršojies, bet iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas nozarē – pat četrkāršojies.

Veicot nelaimes gadījumu izmeklēšanu, secināts, ka metālapstrādē un tā ražošanas nozarē nelaimes gadījumu cēloņi ir darbinieku nedroša uzvedība (70% nelaimes gadījumu) un darba devēju rīcības trūkums (30% nelaimes gadījumu), tā rezultātā darba vietas nav bijušas drošas un veselībai nekaitīgas.

Apmeklējot uzņēmumus, inspektori pārbaudīs, vai darba vietas un tajās izmantotais aprīkojums ir drošs, darba devējs veicis pasākumus risku novēršanai vai samazināšanai, kā arī to, vai darbinieki zina, kā pasargāt savu veselību un ievēro noteiktās prasības, piemēram, lieto individuālos aizsardzības līdzekļus.

Fotogrāfijas par metālapstrādes un ar to saistītos uzņēmumos konstatētajiem pārkāpumiem un labās prakses piemēriem tiks publicētas Mašīnbūves un Metālapstrādes Rūpniecības asociācijas mājaslapā www.masoc.lv, bet Valsts darba inspekcijas mājaslapā www.vdi.gov.lv/lv/darba-aizsardziba/nelaimes-gadijumu-karte/ pieejami metālapstrādes nozares nelaimes gadījumu darbā apraksti.

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797, e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Konkursā „Atbalsts darba aizsardzības filmu uzņemšanai” par labākām atzītas AS „Stora Enso Latvija”, Latvijas Celtnieku arodbiedrības un Latvijas Autisma apvienības idejas par darba aizsardzības filmu veidošanu. Katra organizācija filmas uzņemšanai saņems 1000 latu lielu līdzfinansējumu.

AS „Stora Enso Latvija” konkursā pieteica darba aizsardzības filmu „Droša – nedroša darba diena”. Filmas ideja ir viegli parādīt darbinieku drošas rīcības salīdzinājumu ar nedrošu rīcību, jo lielākā daļa nelaimes gadījumu, kas notiek ir saistīta ar darbinieka nedrošu rīcību.

Līdzfinansējumu filmas uzņemšanai saņems Latvijas Celtnieku arodbiedrības pieteiktā filma „Diena būvobjektā”, kuras ideja ir uzrunāt jauniešus, kas uzsākuši darba gaitas būvniecības jomā, jo tieši viņi ir tie, kas viss biežāk cieš nelaimes gadījumos.

Žūrija atbalstīja arī Latvijas Autisma apvienības pieteikto darba aizsardzības filmas „Ievads droša un veselīga darba veikšanā” uzņemšanu. Filma būs noderīga ne tikai cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem un citiem cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem, kuri meklē iespējas pilnībā vai daļēji iekļauties darba tirgū, bet arī tiem, kas šādus cilvēkus sagatavo darba tirgum un  uzņēmumiem, kuri pieņem viņus darbā.

Izvērtējot, kam tiks piešķirts atbalsts 1000 latu apmērā darba aizsardzības filmas uzņemšanai, konkursa žūrija izvērtēja iesniegtos filmu aprakstus, tajos aktualizēto problemātiku, materiāla izmantojumu augsta riska nozarē un citās nozarēs, kā arī jau pieejamo informatīvi skaidrojošo materiālu daudzumu par konkrēto problēmu.

Kopumā konkursā „Atbalsts darba aizsardzības filmu uzņemšanai” tika pieteiktas 12 filmas no 11 organizācijām.

Konkursa svarīgākie mērķi ir  atbalstīt Latvijas uzņēmumu centienus sagatavot darbiniekiem paredzētus videomateriālus par darba aizsardzības prasībām, izplatīt labākos pieejamos praktiskos padomus un apmācības materiālus par darba aizsardzību.

Valsts darba inspekcija ir Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta izsludinātā konkursa informatīvais atbalstītājs un žūrijas loceklis.

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

 

Valsts darba inspekcija (turpmāk - Darba inspekcija) uzsākusi pārbaudi par iespējamu slēptu nelaimes gadījumu, kurā, iegūstot smagu ķermeņa apdegumu, bojā gājis 41 gadus vecs vīrietis.

Darba inspekcija saņēma informāciju, ka 9.jūnijā slimnīcā, divu nedēļas pēc gūtas smagas traumas, miris kāds vīrietis. Iestājoties slimnīcā cietušajam bija aptuveni 50 procenti ķermeņa apdegumu, kas paplašinājušies un izraisīja vīrieša nāvi.

 

Pārbaudes laikā ir iegūta sākotnējā informācija, ka bojā gājušais vīrietis pāris dienas pirms nāvējošās traumas gūšanas, iespējams, ir uzsācis darbu uzņēmumā, lai veiktu iekārtas demontāžu. Nāvējošās traumas, iespējams, gūtas griešanas laikā notiekot eksplozijai. Darba devējs nav izsaucis neatliekamo medicīnisko palīdzību uz notikuma vietu. Bojā gājušais vīrietis oficiāli neuzrādās kā darba ņēmējs, kas liecina par iespējamo nereģistrēto nodarbinātību, tādējādi izskaidrojot ticamāko pamatu nelaimes gadījuma slēpšanai.

Lai gan nelaimes gadījums darbā noticis 27.maijā, Darba inspekcija no iespējamā darba devēja nav saņēmusi informāciju par notikušo nelaimes gadījumu, kas norāda vēlmi slēpt notikušo. Šāda veida rīcība, mēģinot slēpt notikušo nelaimes gadījumu, ir rupjš normatīvo aktu pārkāpums, par ko paredzēta arī kriminālatbildība. Darba inspekcija sadarbībā ar Valsts Policiju veic izmeklēšanu, lai noskaidrotu notikušā apstākļus un darba devēju sauktu pie atbildības.

Saskaņā ar normatīviem aktiem par iespējami smagiem un letāliem nelaimes gadījumiem darba devējam nekavējoties jāpaziņo Darba inspekcijai, kas veic nelaimes gadījumu izmeklēšanu.

Atgādinām, ka uzsākot darba tiesiskās attiecības, ir jānoslēdz rakstveida darba līgums. Nereti darba devēji lūdz darba vietā cietušos darbiniekus informēt medicīnas personālu, ka traumas gūtas sadzīves ceļā. Darba inspekcija aicina nodarbinātos tomēr apzināties, ka noformējot nelaimes gadījumu darbā kā sadzīves traumu, darbinieks zaudē tiesības saņemt sociālās garantijas (ārstniecības izdevumu apmaksa, rehabilitācija utt.). Darba inspekcijas praksē ir vairāki gadījumi, kad nodarbinātie nav saņēmuši darba devēju solīto atbalstu ārstēšanās izdevumu kompensēšanā, līdz ar to cietušajiem darbiniekiem visas izmaksas jāsedz pašiem. Gadījumā, ja nelaimes gadījums darbā tiek slēpts, aicinām par to ziņot, rakstot uz vdi@vdi.gov.lv vai zvanot uz anonīmo tālruni 67312176.

Darba inspekcija atgādina, ka par nelaimes gadījumu darba vietā slēpšanu, ja nodarbinātais guvis smagus veselības traucējumus vai iestājusies viņa nāve, darba devējam var tikt piemērots administratīvais sods – fiziskajai personai vai amatpersonai no 350 līdz 500 latiem, bet juridiskajai personai no 1500 līdz 3000 latiem.

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797, e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

 

Valsts darba inspekcija (turpmāk - Darba inspekcija) secina, ka nereti nelaimes gadījumos darbā cieš vai bojā iet pašnodarbinātās personas. Vakar Tukuma novadā dzīvību zaudēja mežstrādnieks, kurš bija daudzbērnu ģimenes tēvs. Tā kā bojā gājušais bija reģistrējies kā pašnodarbināta persona, tad netika slēgts rakstveida darba līgums, kā rezultātā ģimenei nepienākas sociālās garantijas.

 

Darba inspekcija aicina rūpīgi izvērtēt visus nosacījumus, ko sevī ietver pašnodarbinātā statuss un darba veikšana uz uzņēmuma līguma pamata. Atgādinām, ka tikai darba līgums nodrošina pilnu sociālo aizsardzību – atvaļinājumu apmaksu, slimības pabalstu, atlaišanas un bezdarbnieku pabalstu, ārstniecības izdevumu apmaksu un rehabilitāciju utt. Turpretim ar pašnodarbinātām personām līguma attiecības nereti tiek izbeigtas, par to iepriekš nebrīdinot un neizmaksājot visu mutiski salīgto maksu. Ja noticis letāls nelaimes gadījums darbā, radinieki nesaņem sociālās garantijas.

Sākotnējā informācija liecina, ka vakar mežizstrādes darbos bojā gājušais vīrietis strādājis aptuveni 23 metru attālumā no vietas, kur tajā pašā laikā tika gāzts koks. Krītošais koks mainīja virzienu un uzkrita nodarbinātajam virsū. No gūtajām traumām mežstrādnieks notikumu vietā mira.

Bīstamajā zonā, kurā viens nodarbinātais veic koku gāšanu, vienlaikus nedrīkst atrasties citi nodarbinātie. Darba aizsardzības jautājumu neievērošana nereti maksā cilvēkam dzīvību, bet pašnodarbinātie bieži vien nav pietiekami izglītoti darba aizsardzības jautājumos un viņu darbu uzraudzība netiek veikta.

Visbiežāk pašnodarbinātās personas neveic sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tādēļ bez tēva palikušajiem bērniem nav iespēju saņemt apdrošināšanas atlīdzību par apgādnieka zaudējumu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, kā arī citas sociālās garantijas.

Nenoslēdzot darba līgumu vai noslēdzot uzņēmuma līgumu, darbinieks uzņemas būtisku risku, ko viņš, iespējams, līdz galam neapzinās. Sociālās garantijas un Darba likumā ietvertās tiesības ir tikai daļa no tām, bet arī darba aizsardzības jautājumi tiek atstāti katra pašnodarbinātā ziņā. Un darbiniekam pašam vajadzētu atbildēt uz jautājumu, vai riski, kas nāk līdzi ar pašnodarbinātā statusu, atsver to nelielo finansiālo ieguvumu, ko dod mazāku nodokļu maksāšana,” norāda Darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

Šogad nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši jau 16, bet smagus miesas bojājumus guvuši 83 nodarbinātie.

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797, e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-