Ceturtdiena, 2016. gada 8. decembris
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                VDI_logo_first.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Sadaļas

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Preses relīzes

  • Medijiem

Līdz 26.09.2014. darba vietās gājuši bojā jau 42 cilvēki. 17 gadījumos izmeklēšana ir pabeigta, bet 25 gadījumos izmeklēšana turpinās.

Sešos no  Valsts darba inspekcijas izmeklētajiem 17 nāves gadījumos, kā nelaimes gadījuma cēlonis bija darba organizācijas un ar to saistītie trūkumi.  Darba devējs nebija darbiniekus pietiekoši instruējis un apmācījis, lai savu darbu veiktu droši, kā arī nebija nodrošinājis kontroli pār veicamo darbu izpildi. Savukārt pieci cilvēki gāja bojā, jo paši nebija ievērojuši darba aizsardzības prasības, kuras uztvēra tikai kā formalitāti, nevis savas veselības un drošības garantiju. Darba vietās šogad miruši 37 vīrieši un 5 sievietes.

            Lielākā daļa no letālajiem nelaimes gadījumiem ir ceļu satiksmes negadījumos - kopumā deviņi. Pērn mirušo skaits ceļu satiksmes negadījumos bija 3. Liels bojāgājušo skaits ir būvniecības nozarē - tranšeju būvdarbos ir gājuši bojā četri darbinieki, pērn neviens. Diemžēl darba vidē joprojām ir  uzbrukuma draudi - darba vietās šogad nogalināti trīs cilvēki, pērn divi. Arī mežistrādē šogad ir mirušie – aizzāģēti koki krituši virsū un dzēsuši triju cilvēku dzīvības, pērn šādu gadījumu nebija.

            Statistikas dati rāda, ka vidējais bojāgājušā darbinieka vecums ir 49 gadi. Liela daļa bojāgājušo darbinieku bija pusmūža vecumā vai pēc tā. Proti, vecumā no 45 gadiem līdz 54 gadiem mira 13 cilvēki, vecuma grupā no 55 gadiem līdz 64 gadiem 12 cilvēki. Darbinieki vairāk uzticas savai intuīcijai un pieredzei, kas ne vienmēr ir pareizākais lēmums, nevis ievēro drošus darba paņēmienus un darba aizsardzības prasības. Iespējams, ka nāves iemesli šajā vecumā ir savu spēju apjaust un adekvāti novērtēt riskus pārvērtēšana.

Valsts darba inspekcija aktīvi darbojas, lai samazinātu nelaimes gadījumu skaitu darbā līdz minimumam, tiek veiktas pārbaudes, organizēti darba aizsardzības semināri, tiek veidoti informatīvie materiāli, kā arī digitāli instrumenti uzņēmuma risku novērtēšana. Kā vienu no efektīvākajiem līdzekļiem VDI izmanto iekārtu un objektu apturēšanu – lai atsāktu darbu, darba devējiem ir jānovērš bīstamība.

Valsts darba inspekcija uzsver, ka  nozīmīga loma nelaimes gadījumu samazināšanā ir sabiedrības attieksmei pret darba aizsardzības normu ievērošanu.. Katram darbiniekam pašam jārūpējas par savu drošību ievērojot darba devēja noteiktās darba aizsardzības prasības, jālieto individuālie aizsardzības līdzekļi, jārīkojas pārdomāti, lai neizraisītu nelaimes, gadījumus. jānovērtē savi darba apstākļi. Paraksts darba aizsardzības instrukciju žurnālā nedrīkst būt tikai formalitāte, tam ir jābūt zināšanu apliecinājumam un kompetencei par iespējamajiem riskiem brīžos, kad drošības prasības ir nepieciešamas. Valsts darba inspekcija aicina darbiniekus par nedrošu darba vidi neklusēt, vispirms problēmas risinājums jāmēģina atrast kopā ar darba devēju. Ja risinājums netiek rasts, tad aicinām ziņot Valsts darba inspekcijai. Darba devējus aicinām rūpēties par drošas un veselīgas darba vides izveidi pirms vēl ir noticis negadījums.

Informāciju sagatavoja:

Uģis Kozlovskis,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: ugis.kozlovskis@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam decembrī tiek pārceltas divas darba dienas – pirmdiena, 23.decembris, pārcelts uz sestdienu, 14.decembri un pirmdiena, bet 30.decembris uz sestdienu, 28.decembri. Valsts darba inspekcija atgādina – arī pārceltajās darba dienās  jāstrādā vismaz par vienu stundu mazāk.

Darba likuma 135.pantā ir noteikts, ka pirmssvētku dienās darba dienas ilgums jāsaīsina par vienu stundu, ja darba koplīguma, darba līguma vai darba kārtības noteikumos nav noteikts īsāks darba laiks. Decembrī pārceltās darba dienas – 23. un 28.decembris – ir pirmssvētku dienas. Pārceļot šīs darba dienas uz sestdienām – 14. un 28.decembri – darba dienas pārceļas ar visām to tiesībām. Tas nozīmē, ka 14. un 28.decembrī darba dienas ilgums ir jāsamazina vismaz par vienu stundu.
Iepriekš minētā norma ir attiecināma uz normālā darba laika darbiniekiem. Uz tiem darbiniekiem, kas nodarbināti nepilnu darba laiku, neattiecina minēto noteikumu par darba dienas ilguma saīsināšanu.
Darba inspekcija atgādina, ka darbiniekiem, kam noteikts summētais darba laiks, konkrētajās dienās darba laiku par vismaz vienu stundu var nesamazināt, taču viņu decembra mēnešu normālais darba laiks, ņemot vērā pirmssvētku dienas, ir 142 darba stundas. Ja darbiniekiem, kuri strādā summēto darba laiku, decembrī normālais darba laiks mēneša ietvaros pārsniedz 142 stundas, tad pārsniegtās darba stundas uzskatāmas par virsstundu darbu un darba devējam ir pienākums veikt piemaksu 100% apmērā no darbiniekam noteiktās stundas likmes.
Nodarbinātajiem, kas izmantos ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu laikā, kuru darba dienas ir pārceltas, piemēram, no 23. līdz 27.decembrim, nav jāstrādā dienā, kas pārcelta uz 14.decembri. Arī tiem, kam piešķirts atvaļinājums, piemēram, no 9. līdz 15.decembrim, 14.decembrī nav jāstrādā, bet darba devējam kā atvaļinājums šajā nedēļā ir jāapmaksā sešas darba dienas.
Atgādinām, ka izmaiņas attiecas uz tiem darbiniekiem, kuri strādā no valsts budžeta finansētajās iestādēs un kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Pašvaldības, komersanti un organizācijas, nosakot darba un atpūtas laiku, ir aicinātas ievērot attiecīgo darba dienu pārcelšanu.
 

Informāciju sagatavoja:
Aivis Vincevs,
Valsts darba inspekcijas
eksperts ārējo sakaru jautājumos,
tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,
e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv,
www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Valsts darba inspekcija (turpmāk - Darba inspekcija) šodien uzsāk darba aizsardzības tematisko pārbaudi transporta un uzglabāšanas nozarē, tostarp ostu uzņēmumos. Šāda veida preventīvā pārbaude šajā nozarē notiek pirmo reizi, un tās laikā plānots pārbaudīt vismaz 200 uzņēmumus visā Latvijā.

Transporta un uzglabāšanas nozarē ir pieaudzis darbā notikušo nelaimes gadījumu skaits. 2011.gadā Darba inspekcija kopumā reģistrēja 199, bet 2012.gadā – jau 226 nelaimes gadījumus darbā. Būtiski palielinājās tieši smago un letālo nelaimes gadījumu skaits – smagi cietušo skaits pieauga par 11%, bet darbā bojā gājušo skaits divkāršojās un veidoja 20% no visiem valstī reģistrētajiem letālajiem nelaimes gadījumiem darbā. Šogad Darba inspekcijā reģistrēti 10 smagi un 2 letāli nelaimes gadījumi darbā.

Transporta nozarē nelaimes gadījumi darbā bieži notiek arī ārvalstīs. Darba inspekcija ir saskārusies ar vairākiem gadījumiem, kad darba devēji slēpj ārvalstīs notikušus nelaimes gadījumus darbā. Atgādinām, ka neizmeklēts nelaimes gadījums darbā cietušajam liedz saņemt sociālās garantijas, un ir smags administratīvais pārkāpums.

Transporta un uzglabāšanas nozarē nodarbinātie ir pakļauti dažādiem darba vides riska faktoriem, piemēram, piespiedu darba pozai, smagumu pārvietošanai, saskarei ar ķīmiskām vielām un maisījumiem, visa ķermeņa vibrācijai, nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Šie riski var novest pie saslimšanas ar arodslimībām un pasliktināt nodarbināto veselību, kas samazina viņu darba spējas.

Visbiežāk nelaimes gadījumu cēloņi ir saistīti ar nodarbināto nedrošu rīcību – nav ievērotas darba aizsardzības instrukcijas, izmantotas nedrošas darba metodes vai nodarbinātie bijuši neuzmanīgi, kas liek uzdot jautājumu par kopējo drošības kultūru uzņēmumā, drošu darbu plānošanu un darbu uzraudzību. Tomēr nereti transportlīdzekļa vadītāji nelaimes gadījumos iekļuvuši pārslodzes un garo darba stundu dēļ.

Statistika liecina, ka nelaimes gadījumi darbā galvenokārt notiek ar nodarbinātajiem, kuru darba stāžs ir līdz vienam gadam, kas liek domāt, ka jauno darbinieku apmācība par darba aizsardzību bijusi nepietiekama vai notikusi formāli. Tādēļ arī Darba inspekcijas tematiskajā pārbaudē īpaša uzmanība tiks pievērsta nodarbināto apmācībai, un tam, kā viņi apmācīti strādāt ar aprīkojumu.

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797, e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) šodien uzsāk tematisko pārbaudi metālapstrādes un ar to saistītajos uzņēmumos. Šāda veida preventīvā pārbaude šajā nozarē notiek pirmo reizi, un tās laikā plānots pārbaudīt 150 uzņēmumus visā Latvijā.

Nelaimes gadījumu darbā skaits 2012.gadā, salīdzinot ar 2011.gadu, metālapstrādes nozarē kopumā palielinājās par 3%. Atsevišķās apakšnozarēs to skaits pieaudzis vēl būtiskāk. Piemēram, gatavo metālizstrādājumu ražošanā nelaimes gadījumu skaits pieaudzis par 11%, bet mehānismu un darba mašīnu ražošanā pat dubultojies. Nozarē kopumā ir palielinājies arī letālo nelaimes gadījumu skaits un veido 9% no visiem negadījumiem darbā 2012.gadā, kuru rezultātā iestājusies darbinieka nāve.

Minētajās nozarēs ir palielinājies arī arodslimību gadījumu skaits.  2012.gadā salīdzinājumā ar 2011.gadu tas pieaudzis par 50%, bet citās ar metālapstrādi saistītās nozarēs – vēl straujāk. Gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozarē un citu transportlīdzekļu ražošanā tas ir trīskāršojies, bet iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas nozarē – pat četrkāršojies.

Veicot nelaimes gadījumu izmeklēšanu, secināts, ka metālapstrādē un tā ražošanas nozarē nelaimes gadījumu cēloņi ir darbinieku nedroša uzvedība (70% nelaimes gadījumu) un darba devēju rīcības trūkums (30% nelaimes gadījumu), tā rezultātā darba vietas nav bijušas drošas un veselībai nekaitīgas.

Apmeklējot uzņēmumus, inspektori pārbaudīs, vai darba vietas un tajās izmantotais aprīkojums ir drošs, darba devējs veicis pasākumus risku novēršanai vai samazināšanai, kā arī to, vai darbinieki zina, kā pasargāt savu veselību un ievēro noteiktās prasības, piemēram, lieto individuālos aizsardzības līdzekļus.

Fotogrāfijas par metālapstrādes un ar to saistītos uzņēmumos konstatētajiem pārkāpumiem un labās prakses piemēriem tiks publicētas Mašīnbūves un Metālapstrādes Rūpniecības asociācijas mājaslapā www.masoc.lv, bet Valsts darba inspekcijas mājaslapā www.vdi.gov.lv/lv/darba-aizsardziba/nelaimes-gadijumu-karte/ pieejami metālapstrādes nozares nelaimes gadījumu darbā apraksti.

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797, e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Konkursā „Atbalsts darba aizsardzības filmu uzņemšanai” par labākām atzītas AS „Stora Enso Latvija”, Latvijas Celtnieku arodbiedrības un Latvijas Autisma apvienības idejas par darba aizsardzības filmu veidošanu. Katra organizācija filmas uzņemšanai saņems 1000 latu lielu līdzfinansējumu.

AS „Stora Enso Latvija” konkursā pieteica darba aizsardzības filmu „Droša – nedroša darba diena”. Filmas ideja ir viegli parādīt darbinieku drošas rīcības salīdzinājumu ar nedrošu rīcību, jo lielākā daļa nelaimes gadījumu, kas notiek ir saistīta ar darbinieka nedrošu rīcību.

Līdzfinansējumu filmas uzņemšanai saņems Latvijas Celtnieku arodbiedrības pieteiktā filma „Diena būvobjektā”, kuras ideja ir uzrunāt jauniešus, kas uzsākuši darba gaitas būvniecības jomā, jo tieši viņi ir tie, kas viss biežāk cieš nelaimes gadījumos.

Žūrija atbalstīja arī Latvijas Autisma apvienības pieteikto darba aizsardzības filmas „Ievads droša un veselīga darba veikšanā” uzņemšanu. Filma būs noderīga ne tikai cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem un citiem cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem, kuri meklē iespējas pilnībā vai daļēji iekļauties darba tirgū, bet arī tiem, kas šādus cilvēkus sagatavo darba tirgum un  uzņēmumiem, kuri pieņem viņus darbā.

Izvērtējot, kam tiks piešķirts atbalsts 1000 latu apmērā darba aizsardzības filmas uzņemšanai, konkursa žūrija izvērtēja iesniegtos filmu aprakstus, tajos aktualizēto problemātiku, materiāla izmantojumu augsta riska nozarē un citās nozarēs, kā arī jau pieejamo informatīvi skaidrojošo materiālu daudzumu par konkrēto problēmu.

Kopumā konkursā „Atbalsts darba aizsardzības filmu uzņemšanai” tika pieteiktas 12 filmas no 11 organizācijām.

Konkursa svarīgākie mērķi ir  atbalstīt Latvijas uzņēmumu centienus sagatavot darbiniekiem paredzētus videomateriālus par darba aizsardzības prasībām, izplatīt labākos pieejamos praktiskos padomus un apmācības materiālus par darba aizsardzību.

Valsts darba inspekcija ir Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta izsludinātā konkursa informatīvais atbalstītājs un žūrijas loceklis.

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

 

Valsts darba inspekcija (turpmāk - Darba inspekcija) uzsākusi pārbaudi par iespējamu slēptu nelaimes gadījumu, kurā, iegūstot smagu ķermeņa apdegumu, bojā gājis 41 gadus vecs vīrietis.

Darba inspekcija saņēma informāciju, ka 9.jūnijā slimnīcā, divu nedēļas pēc gūtas smagas traumas, miris kāds vīrietis. Iestājoties slimnīcā cietušajam bija aptuveni 50 procenti ķermeņa apdegumu, kas paplašinājušies un izraisīja vīrieša nāvi.

 

Pārbaudes laikā ir iegūta sākotnējā informācija, ka bojā gājušais vīrietis pāris dienas pirms nāvējošās traumas gūšanas, iespējams, ir uzsācis darbu uzņēmumā, lai veiktu iekārtas demontāžu. Nāvējošās traumas, iespējams, gūtas griešanas laikā notiekot eksplozijai. Darba devējs nav izsaucis neatliekamo medicīnisko palīdzību uz notikuma vietu. Bojā gājušais vīrietis oficiāli neuzrādās kā darba ņēmējs, kas liecina par iespējamo nereģistrēto nodarbinātību, tādējādi izskaidrojot ticamāko pamatu nelaimes gadījuma slēpšanai.

Lai gan nelaimes gadījums darbā noticis 27.maijā, Darba inspekcija no iespējamā darba devēja nav saņēmusi informāciju par notikušo nelaimes gadījumu, kas norāda vēlmi slēpt notikušo. Šāda veida rīcība, mēģinot slēpt notikušo nelaimes gadījumu, ir rupjš normatīvo aktu pārkāpums, par ko paredzēta arī kriminālatbildība. Darba inspekcija sadarbībā ar Valsts Policiju veic izmeklēšanu, lai noskaidrotu notikušā apstākļus un darba devēju sauktu pie atbildības.

Saskaņā ar normatīviem aktiem par iespējami smagiem un letāliem nelaimes gadījumiem darba devējam nekavējoties jāpaziņo Darba inspekcijai, kas veic nelaimes gadījumu izmeklēšanu.

Atgādinām, ka uzsākot darba tiesiskās attiecības, ir jānoslēdz rakstveida darba līgums. Nereti darba devēji lūdz darba vietā cietušos darbiniekus informēt medicīnas personālu, ka traumas gūtas sadzīves ceļā. Darba inspekcija aicina nodarbinātos tomēr apzināties, ka noformējot nelaimes gadījumu darbā kā sadzīves traumu, darbinieks zaudē tiesības saņemt sociālās garantijas (ārstniecības izdevumu apmaksa, rehabilitācija utt.). Darba inspekcijas praksē ir vairāki gadījumi, kad nodarbinātie nav saņēmuši darba devēju solīto atbalstu ārstēšanās izdevumu kompensēšanā, līdz ar to cietušajiem darbiniekiem visas izmaksas jāsedz pašiem. Gadījumā, ja nelaimes gadījums darbā tiek slēpts, aicinām par to ziņot, rakstot uz vdi@vdi.gov.lv vai zvanot uz anonīmo tālruni 67312176.

Darba inspekcija atgādina, ka par nelaimes gadījumu darba vietā slēpšanu, ja nodarbinātais guvis smagus veselības traucējumus vai iestājusies viņa nāve, darba devējam var tikt piemērots administratīvais sods – fiziskajai personai vai amatpersonai no 350 līdz 500 latiem, bet juridiskajai personai no 1500 līdz 3000 latiem.

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797, e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

 

Valsts darba inspekcija (turpmāk - Darba inspekcija) secina, ka nereti nelaimes gadījumos darbā cieš vai bojā iet pašnodarbinātās personas. Vakar Tukuma novadā dzīvību zaudēja mežstrādnieks, kurš bija daudzbērnu ģimenes tēvs. Tā kā bojā gājušais bija reģistrējies kā pašnodarbināta persona, tad netika slēgts rakstveida darba līgums, kā rezultātā ģimenei nepienākas sociālās garantijas.

 

Darba inspekcija aicina rūpīgi izvērtēt visus nosacījumus, ko sevī ietver pašnodarbinātā statuss un darba veikšana uz uzņēmuma līguma pamata. Atgādinām, ka tikai darba līgums nodrošina pilnu sociālo aizsardzību – atvaļinājumu apmaksu, slimības pabalstu, atlaišanas un bezdarbnieku pabalstu, ārstniecības izdevumu apmaksu un rehabilitāciju utt. Turpretim ar pašnodarbinātām personām līguma attiecības nereti tiek izbeigtas, par to iepriekš nebrīdinot un neizmaksājot visu mutiski salīgto maksu. Ja noticis letāls nelaimes gadījums darbā, radinieki nesaņem sociālās garantijas.

Sākotnējā informācija liecina, ka vakar mežizstrādes darbos bojā gājušais vīrietis strādājis aptuveni 23 metru attālumā no vietas, kur tajā pašā laikā tika gāzts koks. Krītošais koks mainīja virzienu un uzkrita nodarbinātajam virsū. No gūtajām traumām mežstrādnieks notikumu vietā mira.

Bīstamajā zonā, kurā viens nodarbinātais veic koku gāšanu, vienlaikus nedrīkst atrasties citi nodarbinātie. Darba aizsardzības jautājumu neievērošana nereti maksā cilvēkam dzīvību, bet pašnodarbinātie bieži vien nav pietiekami izglītoti darba aizsardzības jautājumos un viņu darbu uzraudzība netiek veikta.

Visbiežāk pašnodarbinātās personas neveic sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tādēļ bez tēva palikušajiem bērniem nav iespēju saņemt apdrošināšanas atlīdzību par apgādnieka zaudējumu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, kā arī citas sociālās garantijas.

Nenoslēdzot darba līgumu vai noslēdzot uzņēmuma līgumu, darbinieks uzņemas būtisku risku, ko viņš, iespējams, līdz galam neapzinās. Sociālās garantijas un Darba likumā ietvertās tiesības ir tikai daļa no tām, bet arī darba aizsardzības jautājumi tiek atstāti katra pašnodarbinātā ziņā. Un darbiniekam pašam vajadzētu atbildēt uz jautājumu, vai riski, kas nāk līdzi ar pašnodarbinātā statusu, atsver to nelielo finansiālo ieguvumu, ko dod mazāku nodokļu maksāšana,” norāda Darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

Šogad nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši jau 16, bet smagus miesas bojājumus guvuši 83 nodarbinātie.

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797, e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

 

No piektdienas, 7.jūnija, Kurzemes reģionālo Valsts darba inspekciju (turpmāk – KRVDI) vadīs Dzintra Pētersone.

 

Konkursa komisija Dz. Pētersones kandidatūru izvēlējās viņas darba pieredzes dēļ, tostarp ar administratīvo lietvedību, zināšanām darba aizsardzības jomā, nepieciešamo svešvalodu pārvaldīšanu un viņas sniegto redzējumu par KRVDI attīstību un vidēja termiņa prioritārajiem uzdevumiem un mērķiem,” jauno reģionālās inspekcijas vadītāju raksturo Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

Dz. Pētersone pirms tam strādājusi par Tieslietu ministrijas Ieslodzījumu vietu pārvaldes Rīgas Centrālcietuma Medicīnas daļas vadītāju. Viņa ir ieguvusi Veselības zinātņu maģistra grādu veselības aprūpē, kā arī piekto profesionālo līmeni tiesību zinātnē.

KRVDI pārraudzībā atrodas Liepājas un Ventspils pilsētu, kā arī Aizputes, Alsungas, Brocēnu, Dundagas, Durbes, Grobiņas, Kuldīgas, Mērsraga, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rojas, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu, Vaiņodes un Ventspils novadu uzņēmumi.

KRVDI birojs Liepājā atrodas Kuršu laukumā 7, Liepājā, tālr. 63427443, bet Ventspils sektora birojs – Lakstīgalu ielā 1, Ventspilī, tālr. 63627738.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

 

Valsts darba inspekcija aicina pieteikties konkursā „Atbalsts darba aizsardzības filmu uzņemšanai”, lai saņemtu finansējumu jaunu informatīvo materiālu izveidei. Pieteikšanās termiņš – 2013.gada 1.jūlijs.

Dažādi informatīvi videomateriāli un filmas ir atzītas par vienu no efektīvākajiem līdzekļiem nodarbināto informēšanai un apmācībai par dažādiem darba aizsardzības jautājumiem. Tādēļ Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras atbalstītajā „Darba aizsardzības preventīvo pasākumu plānā 2013.gadam” ir paredzēts organizēt konkursu Latvijas uzņēmumiem. Konkursa galvenās balva – finansiāls atbalsts darba aizsardzības filmu uzņemšanai, kas tiks piešķirts trīs informatīvu filmu sagatavošanai.

Konkursa svarīgākie mērķi ir             atbalstīt Latvijas uzņēmumu centienus sagatavot darbiniekiem paredzētus videomateriālus par darba aizsardzības prasībām, izplatīt labākos pieejamos praktiskos padomus un apmācības materiālus par darba aizsardzību. Konkursa rezultātā tiks nodrošināta arī informatīvo videomateriālu pieejamība citu uzņēmumu pārstāvjiem, profesionāli izglītojošām izglītības iestādēm un citiem interesentiem.

Valsts darba inspekcija ir Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta izsludinātā konkursa informatīvais atbalstītājs un žūrijas loceklis.

Vairāk par konkursu un konkursa nolikums pieejams Valsts darba inspekcijas mājaslapā www.vdi.gov.lv sadaļā „Jaunumi”.

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) atgādina, ka pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas darba devējam ar nodarbināto ir jānoslēdz rakstveida darba līgums un par pieņemto darbinieku jāpaziņo Valsts ieņēmumu dienestam.

Darba inspekcija nereti konstatē, ka darba devējs ar darbinieku ir noslēdzis rakstveida darba līgumu, bet nav par to paziņojis Valsts ieņēmumu dienestam vai otrādi – ir paziņots Valsts ieņēmumu dienestam, bet nav noslēgts rakstveida darba līgums.

Šodien, 29.maijā, stājas spēkā grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paplašina Darba inspekcijas kompetenci, piemērojot administratīvo sodu par pārkāpumiem nereģistrētās nodarbinātības jomā un par šiem pārkāpumiem piemērojamos sodu lielumus.

 Grozījumi paredz, ka turpmāk Darba inspekcija administratīvo sodu varēs piemērot arī par nodarbināto nereģistrēšanu Valsts ieņēmumu dienestā, lai gan rakstveida darba līgums būs noslēgts. Par minēto pārkāpumu naudas sods fiziskajai personai turpmāk būs no 100 līdz 350 latiem, bet juridiskai personai – 250 līdz 5000 latiem. Ja darba devējs pārkāpumu pieļaus atkārtoti gada laikā, naudas sods fiziskajai personai būs no 350 līdz 500 latiem, bet juridiskai personai – 5000 līdz 10 000 latiem.

Ar 29. maiju samazinās naudas sodu lielums, ko Darba inspekcija piemēros gadījumos, kad darba devējs par darbinieku būs paziņojis Valsts ieņēmumu dienestam, bet nebūs noslēdzis rakstveida darba līgumu. Pirmajā reizē fiziskām personām varēs piemērot naudas sodu no 50 līdz 250 latiem, bet juridiskām personām – 500 līdz 2500 latiem. Ja gada laikā minētais pārkāpums tiks konstatēts atkārtoti, fiziskajai personai varēs piemērot naudas sodu no 250 līdz 500 latiem, bet juridiskajai personai – no 2500 līdz 5000 latiem.

Gadījumos, kad darba devējs ar darbinieku nebūs noslēdzis nedz rakstveida darba līgumu, nedz paziņojis Valsts ieņēmumu dienestam, Darba inspekcija piemēros lielāko paredzēto administratīvo sodu.

Nereti, lai novilcinātu lietas izskatīšanu, darba devēji neierodas vai neiesniedz pieprasītos dokumentus. Tādos gadījumos lietas materiāli tika nosūtīti tiesai, kas lēma par administratīvo sodu. Turpmāk Darba inspekcijas amatpersonas par šādu pārkāpumu varēs piemērot naudas sodu fiziskajām personām no 25 līdz 150 latiem, bet juridiskajām personām – 50 līdz 500 latiem.

Lai nodrošinātu iespēju operatīvi un ērti paziņot Darba inspekcijai par nereģistrētās nodarbinātības gadījumiem, ir pieejama e-pasta adrese nelegals@vdi.gov.lv un tiešsaiste Darba inspekcijas mājaslapā www.vdi.gov.lv. Par nereģistrēto nodarbinātību var ziņot arī uz anonīmo uzticības tālruni 67312176.

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797, e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-