Preses relīzes

Līdz šī gada 20. augustam Darba inspekcija ir konstatējusi aptuveni 20 pārkāpumus, kas visbiežāk ir saistīti ar nepietiekamu speciālistu kvalifikāciju (nepietiekamu izglītības līmeni fizisku personu gadījumā) vai pakalpojumu sniegšanu bez kompetentās institūcijas statusa iegūšanas (juridisku personu gadījumā). Piemēram, uzņēmums, kas sniedz skaistumkopšanas, grāmatvedības vai juridiskos pakalpojumus, sniedz arī pakalpojumus darba aizsardzības jomā.

            Darba inspekcija atgādina, ka mājas lapā www.vdi.gov.lv regulāri tiek atjaunota informācija par pakalpojumu sniedzējiem, kas ir administratīvi sodīti par normatīvajiem aktiem neatbilstoša pakalpojuma sniegšanu. Šī informācija ļauj darba devējiem izvērtēt potenciālo sadarbības partneri pirms sadarbības uzsākšanas.

            Darba inspekcija aicina darba devējus, kuri ir izmantojuši kompetento institūciju vai speciālistu pakalpojumus un uzskata, ka saņemtais pakalpojums ir bijis formāls vai neatbilstošs normatīvo aktu prasībām, vai bijis nepraktisks un nesatur konkrētus ieteikumiem, rakstīt uz e-pastu – nekvalitativs@vdi.gov.lv. Inspekcijas pārstāvji veiks uzņēmuma apsekojumu, izvērtējot sniegtā pakalpojuma kvalitāti.

            Darba inspekcija arvien biežāk konstatē, ka pakalpojums ir sniegts formāli, bet izstrādātā dokumentācija satur trūkumus – piemēram, nav identificēti tādi būtiski darba vides riska faktori, kuru dēļ nodarbinātie ir cietuši vai var ciest nelaimes gadījumā, veicot savus darba pienākumus. Kā šādu piemēru iespējams minēt būvobjektu, kur nodarbinātie veic darbu tranšejās, bet nogrūšanas un apbēršanas risks vispār nav identificēts. Nereti ieteiktie pasākumi ir formāli un nenovērš nelaimes gadījumus, kā arī neļauj darba devējiem precīzi saprast, kas uzņēmumā jāveic. Piemēram, norādīts vispārīgs ieteikums „Izvietot visas nepieciešamās drošības zīmes”, bet darba devējam nav ne zināšanu, ne pieredzes, lai viņš pats spētu izlemt, kuras zīmes ir jāizvieto.

Sodīto darba aizsardzības pakalpojumu sniedzēju sarakstu skatīt šeit.

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Konkurss notiek Eiropas kampaņas „Novērsīsim darba vides riskus kopā” ietvaros, tāpēc uzmanības centrā būs uzņēmumi un organizācijas, kuri vissekmīgāk ir iedrošinājuši vadītājus un nodarbinātos sadarboties darba aizsardzības jomā, lai kopā sakārtotu, uzlabotu vai izveidotu drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi. Eiropas Labas prakses balvas konkurss notiek divās kārtās. Vispirms piemēru izvērtēšana notiek valsts līmenī, pēc tam Eiropā tiek noteikti uzvarētāji divās kategorijās, atkarībā no uzņēmumā nodarbināto cilvēku skaita – uzņēmumi, kuros nodarbināti mazāk par 100 darbiniekiem, kā arī uzņēmumi, kuros strādā 100 un vairāk darbinieku.

            Labas prakses balvas mērķis ir atbalstīt un popularizēt kampaņu kopumā un Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības nedēļu, parādīt drošības un veselības aizsardzības paraugprakses ievērošanas priekšrocības un izplatīt labākos pieejamos praktiskos padomus.

            „Zelta ķivere” tiks piešķirts uzņēmumiem, kuros ir patiesa un efektīva vadītāju vadība un darba ņēmēju līdzdalība, kas atbilst kampaņas vadmotīvam „Novērsīsim darba vides riskus kopā”; efektīva nodarbināto un viņu pārstāvju līdzdalība, pilnīgs augstākā līmeņa vadības atbalsts, reāli un parādāmi uzlabojumi darba aizsardzības jomā utt.

            Žūrijas sastāvā Latvijā būs Valsts darba inspekcijas, Labklājības ministrijas, Darba drošības un vides veselības institūta, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas darba devēju konfederācijas pārstāvji. Labas prakses balva „Zelta ķivere” šogad norisinās jau astoto reizi.

            Lai saņemtu vairāk informācijas par Labās prakses balvu un pieteiktos konkursam, lūdzam sazināties ar Aivis Vincevu pa e-pastu aivis.vincevs@vdi.gov.lv, vai mob.tālr. 25484797.

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797, e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Lauksaimniecībā 2012. gada pirmajā pusgadā nelaimes gadījumos darbā cietuši 18 darbinieki, tai skaitā 4 nodarbinātie guvuši smagas traumas. Pērn visa gada laikā šajā nozarē noticis 31 nelaimes gadījums, tostarp 1 nodarbinātais gāja bojā, bet 6 guva smagas traumas. Biežākais nelaimes gadījumu cēlonis ir darba aizsardzības noteikumu vai instrukciju neievērošana, neapmierinoša darbinieku instruēšana un apmācība.

            Lai gan šā gada pavasarī Darba inspekcija preventīvi pārbaudīja 216 būvobjektus un tur strādājošos 362 apakšuzņēmumus, būvniecības nozarē 2012. gada pirmajā pusgadā smago nelaimes gadījumu skaits joprojām ir ļoti augsts un, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pieaudzis par 47%. Uz šo brīdi izmeklēti trīs letāli nelaimes gadījumi. Biežākie nelaimes gadījumu cēloņi ir nedrošs darbs augstumā un darbs nenostiprinātās tranšejās.          

Darba inspekcijas inspektori lauksaimniecības uzņēmumu pārbaudē galveno uzmanību veltīs darba vides risku novērtējumiem un atbilstošiem darba aizsardzības pasākumiem risku novēršanai. Inspektori īpaši pārbaudīs darbinieku apmācības un instruktāžu veikšanu, un kā tiek ievērotas darba aizsardzības prasības darba vietās, kā arī individuālo aizsardzības līdzekļu un drošības zīmju lietošanu.

Būvniecības objektos pastiprināti tiks kontrolēts darbs augstumā, novērtējot darba drošību,  individuālo un kolektīvo aizsardzības līdzekļu lietošanu, kā arī sastatņu drošību. Papildus uzmanību Darba inspekcija pievērsīs darbiem tranšejās, novērtējot, vai to sienas ir nostiprinātas tā, lai neradītu nogruvuma risku.

Darba inspekcija konstatējusi, ka par efektīvāko pārkāpuma novēršanas līdzekli uzskatāma darbu apturēšana, tādēļ, konstatējot būtiskus darba aizsardzības pārkāpumus būvobjektā, papildus soda sankcijām tiks apturēti nodarbināto drošībai un veselībai bīstamie darbi.

Darba inspekcija aicina visus nozarēs iesaistītos uzņēmējus negaidīt Darba inspekcijas vizīti, bet darba aizsardzības jautājumus sakārtot pašiem. Tas ievērojami samazinās nelaimes gadījumu risku un arī valsts iestāžu pārbaudes nesagādās nepatīkamas procedūras.

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797, e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Visbiežāk par karstumu darba vietā sūdzas birojā strādājošie, kuriem darba devējs nav nodrošinājis atbilstošus darba apstākļus. Darba inspekcija, konstatējot normatīvajiem aktiem neatbilstošu gaisa temperatūru darba telpās, ir tiesīga izdot rīkojumu par pārkāpumu, lai darba devējs nodrošinātu atbilstošus darba apstākļus, piemēram, apgādātu darba kabinetu ar ventilatoru. Strādājot karstās darba telpās, nodarbinātie zaudē darba spējas, nespējot pilnvērtīgi veikt viņiem uzticētos darba pienākumus. Savukārt darba telpās, kurās tiek lietoti kondicionieri, svarīgi ir nepieļaut ilgstošu auksta gaisa plūsmu uz kādu noteiktu ķermeņa daļu vai arī ļoti strauju organisma atdzišanu. Pretējā gadījumā darbiniekiem var rasties veselības traucējumi.

            Darba devējiem ir jāveic īpaši pasākumi, lai samazinātu risku darbiniekiem, kuri vasaras periodā strādā atklātā saulē, piemēram, ceļu remontstrādniekiem, lauksaimniekiem, celtniekiem un citu profesiju pārstāvjiem. Piemēram, nodarbinātajiem var noteikt darba pārtraukumus karstākajā dienas laikā vai pārcelt darba stundas uz vēsāko diennakts laiku (rītos, vakaros). Iespēju robežās darba devējs nodrošina ar atbilstošām atpūtas telpām, kurās iespējams atvēsināties, kā arī sniedz iespēju nodarbinātajiem izmantot dušu un saņemt dzeramo ūdeni. Nodarbinātajiem jāstrādā darba apģērbā, kas ir gaišos toņos un izgatavots no dabīga auduma, piemēram, lina vai kokvilnas, un jālieto galvassegas.

            Darba inspekcija atgādina, ka pašlaik ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu tiek realizēts projekts „Inspekcijas informatīvās sistēmas pilnveidošana un e-pakalpojumu ieviešana”, kas turpmāk ļaus gan darbiniekiem, gan darba devējiem operatīvi sazināties ar inspekciju un novērst problēmsituācijas.

            „Projekta realizācija ļaus gan privātpersonām, gan juridiskajām personām piekļūt mūsu pakalpojumiem tiešsaistē, tādejādi padarot mūsu pakalpojumus daudz ērtākus un pieejamākus mūsu klientiem. Pakalpojumu elektronizācija darba ņēmējiem ļaus operatīvāk ziņot par nepiemērotiem darba apstākļiem nepastarpināti tiešsaistē, kas paātrinās savstarpējo komunikāciju un ļaus ātrāk novērst problēmsituācijas. Paredzam, ka e-pakalpojumi veicinās iesniegumu skaita pieaugumu un mudinās darba devējus pievērst lielāku uzmanību kvalitatīvas darba vides nodrošināšanai,” skaidro Darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

            Projekta ietvaros tiks elektronizēti 16 Darba inspekcijas sniegtie pakalpojumi, tādējādi gādājot par klientu ērtībām, kā arī samazinot Darba inspekcijas patērētos laika resursus uz vienu pakalpojumu un veicinot informācijas apmaiņu ar sadarbības partneriem. Plānots, ka Darba inspekcijas e-pakalpojumi pilnībā sāks funkcionēt 2013. gada sākumā.

            Prasības darba telpu mikroklimatam atkarībā no fiziskās slodzes noteiktas Ministru kabineta 2009.gada 28.aprīļa noteikumos Nr.359 „Darba aizsardzības prasības darba vietās”.

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Arvien vairāk cilvēku bez rakstveida darba līguma tiek nodarbināti individuālo pakalpojumu sniedzēju jomā (frizētavas, apbedīšanas pakalpojumi, ķīmiskās tīrītavas, apavu remonts utt.). Šī gada pirmajā pusgadā tajā atklāti 298 ēnstrādnieki, būvniecībā atklāti 254, bet uzglabāšanas un transporta palīgdarbos (loģistika) atklāti 224 bez rakstveida darba līguma nodarbināto.

Pieaudzis arī uzņēmumu skaits, kuros cilvēki tiek nodarbināti, neslēdzot rakstveida darba līgumu. Šogad par darba līguma nenoslēgšanu tika piemērots 421 administratīvais sods, pērn – 383. Palielinoties ēnstrādnieku skaitam un atkārtotas nereģistrētās nodarbinātības gadījumiem, par 70 procentiem pieaudzis arī piemēroto administratīvo sodu apjoms. 2012. gada pirmajos sešos mēnešos piemēroti administratīvie sodi par kopējo summu Ls 578 095 (pērn šajā pašā laika periodā Ls 341 635). Administratīvo soda summas pieaugums galvenokārt skaidrojams ar atkārtotas nelegālās nodarbinātības gadījumiem.

Konstatēto pārkāpumu statistika pieaugusi, jo Darba inspekcija būtiski pilnveidojusi savas darba metodes nereģistrētās nodarbinātības atklāšanā. Tāpat arī ir pozitīva tendence, ka sabiedrība arvien biežāk informē Darba inspekciju par nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma.

Lai nodrošinātu iespēju operatīvi un ērti paziņot Darba inspekcijai par nereģistrētās nodarbinātības gadījumiem, izveidota e-pasta adrese nelegals@vdi.gov.lv, kā arī iespēja ziņot tiešsaistē Darba inspekcijas interneta mājas lapā www.vdi.gov.lv. Par nereģistrētās nodarbinātības faktu iespējams ziņot arī uz anonīmo uzticības tālruni 67312176.

Darba inspekcija atgādina, ka pirmajā reizē par nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma Darba inspekcija soda ar administratīvo sodu no Ls 750 līdz Ls 5000. Par gada laikā atklātu atkārtotu pārkāpumu var tikt piemērots administratīvo sods no Ls 5000 līdz Ls 10 000.

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797, e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis norāda: „Būvniecība ir joma, kuru Darba inspekcija pastiprināti kontrolē katru gadu jau vairāku gadu garumā. Pirms tematiskajām pārbaudēm uzņēmējiem tiek nosūtīta informācija ar aktuālākajiem jautājumiem darba aizsardzībā, kā arī nelaimes gadījumu darbā cēloņi, īpaši akcentējot riskus, strādājot augstumā un tranšejās. Tomēr joprojām apziņa un spēja ievērot nodarbināto dzīvībai svarīgās normas bieži atnāk tikai pēc Darba inspekcijas inspektoru apmeklējuma. Ņemot vērā letālo nelaimes gadījumu statistiku būvniecības nozarē, Darba inspekcija objektos, kuri bīstamības dēļ tiks apturēti, uzņēmējiem piemēros arī bargas soda sankcijas. Arī šajā tematiskajā pārbaudē kādam uzņēmumam tika piemērots 1200 latu liels administratīvais sods par rupjiem darba aizsardzības prasību pārkāpumiem.”

Būvobjektu tematiskajā pārbaudē jūnijā tika apsekoti 216 dažāda lieluma būvobjekti, kopumā pārbaudot 301 apakšuzņēmēju. Par darba aizsardzības normatīvo aktu neievērošanu 132 uzņēmumiem tika izsniegti rīkojumi konstatēto pārkāpumu novēršanai. Par pieļautajiem pārkāpumiem, kas radīja strādājošo veselības un dzīvības apdraudējumu, būvfirmām tika piemēroti 39 administratīvie sodi, 5 objekti tika apturēti, bet 6 gadījumos izdots brīdinājums par objekta apturēšanu.

            Būvobjektos joprojām aktuāla ir nereģistrētā nodarbinātība, jo pārbaudes laikā tika atklātas 60 nereģistrēti nodarbinātās personas. Kopumā apsekojumu dati liecina, ka uzņēmumos, kuros netiek ievērotas viena veida normatīvo aktu prasības (piemēram, par darba tiesiskajām attiecībām), netiek ievērotas arī citu normatīvo aktu prasības (piemēram, par darba aizsardzību). Tādējādi nodarbinātie bez darba līguma ir pakļauti paaugstinātam riskam ciest nelaimes gadījumos, jo darba vide ir nedroša, nav nodrošināti drošam darbam nepieciešamie materiāli, piemēram, individuālie aizsardzības līdzekļi. Tajā pašā laikā, strādājot bez rakstveida darba līguma, nodarbinātajiem tiek liegtas iespējas arī saņemt sociālās garantijas.

            Lai informētu sabiedrību par biežākajiem būvniecības objektos novērotajiem pārkāpumiem, kas ļauj gan darba devējiem, gan nodarbinātajiem izvērtēt, vai viņu būvobjektos nav līdzīgas problēmas, fotogrāfijas par konstatētajiem pārkāpumiem būvobjektos tika publicētas portālā www.building.lv.

Pēc tematiskās pārbaudes darba aizsardzības speciālistiem sadarbībā ar SIA PERI 27. jūnijā tika organizēts apmācības seminārs „Aktualitātes būvniecībā – kā novērst nelaimes gadījumus darbā?”, kura ietvaros SIA „PERI” sastatņu montāžas brigāde nodemonstrēja sastatņu konstrukcijas montāžu, parādot, kā sastatnes iespējams samontēt ātri un droši.

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Kā izriet no nelaimes gadījuma izmeklēšanas materiāliem, cietušā darbinieka kolēģis aizvedis viņu mājās un pateicis, lai divas dienas paguļ, bet pēc tam dodas atpakaļ uz darbu. Vēlāk vīrieša ģimenes locekļi pamanīja, ka cietušajam vīrietim ir lauzta roka. Tikai tad izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība, kas cietušo nogādāja slimnīcā.

Darba inspekcija norāda, izdarītais pārkāpums nodarījis reālu ļaunumu darbiniekam, jo viņam savlaicīgi netika sniegta pirmā palīdzība. Darba devējs ar savu rīcību faktiski centies noslēpt nelaimes gadījuma faktiskos cēloņus.

Darba inspekcija atgādina, ka saskaņā ar normatīviem aktiem, nelaimes gadījumā darbā cietušam darbiniekiem darba devējam nekavējoties jānodrošina pirmā palīdzība, kā arī par smagiem, iespējami smagiem un letāliem nelaimes gadījumiem nekavējoties jāpaziņo Darba inspekcijai, kas veic nelaimes gadījumu izmeklēšanu.

Darba inspekcija atgādina, ka sociālās garantijas cietušais darba ņēmējs saņem tikai tad, ja par nelaimes gadījumu informēta Darba inspekcija un ir reģistrēts nelaimes gadījuma akts. Nereti darba devēji lūdz darba vietā cietušos darbiniekus informēt medicīnas personālu, ka traumas gūtas sadzīves ceļā. Darba inspekcija aicina nodarbinātos apzināties, ka nelaimes gadījuma noformēšana kā sadzīves trauma liedz viņiem saņemt sociālās garantijas (ārstniecības izdevumu apmaksa, rehabilitācija utt.). Darba inspekcijas praksē ir vairāki gadījumi, kad nodarbinātie nav saņēmuši darba devēju solīto atbalstu ārstēšanās izdevumu kompensēšanā, līdz ar to cietušajiem darbiniekiem visas izmaksas jāsedz pašiem. Gadījumā, ja kāda no pusēm vēlas slēpt notikušu nelaimes gadījumu darba vietā, Darba inspekcija aicina par to ziņot.

Darba inspekcija šogad jau ir piemērojusi 20 administratīvos sodus par darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai tā slēpšanu.

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Pieaudzis arī uzņēmumu skaits, kuros cilvēki tiek nodarbināti, neslēdzot rakstveida darba līgumu. Šogad par darba līguma nenoslēgšanu tika piemēroti 342 administratīvie sodi, pērn – 289. Palielinoties ēnstrādnieku skaitam un atkārtotas nereģistrētās nodarbinātības gadījumiem, par 74 procentiem pieaudzis arī piemēroto administratīvo sodu apjoms. 2012. gada 5 mēnešos piemēroti administratīvie sodi par kopējo summu Ls 432 643 (pērn šajā pašā laika periodā Ls 249 275).

Vienlaikus Darba inspekcijā šogad pieaudzis no darbiniekiem saņemto iesniegums skaits par pārkāpumiem darba līgumu noslēgšanā vai par tā nenoslēgšanu. Pērn 5 mēnešos Darba inspekcija saņēmusi 321 sūdzību nenoslēgtu darba līgumu, savukārt šī gada 5 mēnešos –332 sūdzības.

Darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis norāda: „Joprojām uzņēmumi vēlas ietaupīt, neslēdzot darba līgumus vai tos nelikumīgi aizstājot ar cita veida līgumiem, kur darbinieks zaudē virkni sociālo garantiju, bet valsts – nodokļus. Darba inspekcija izsaka pateicību visiem, kas ziņojuši par nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma. Pieaugošais ziņojumu skaits no sabiedrības ir labs signāls, ka tai nav vienaldzīga valsts ekonomika un ar to saistītā sabiedrības labklājība. Gribētos arī no uzņēmēju puses, kas atrodas pelēkajā sektorā, sagaidīt ilgtermiņa domāšanu, kas vērsta uz pievilcīgāku darba apstākļu radīšanu darbiniekiem. Ne bez viņu līdzdalības ir notikusi arī darbaspēka aizplūšana no Latvijas, jo ne tikai ilgstošie bezdarbnieki, bet arī darbinieki, kas saskārušies ar Latvijas uzņēmumu nelikumībām, izvēlas meklēt darba iespējas ārpus valsts.”

Lai nodrošinātu iespēju operatīvi un ērti paziņot Darba inspekcijai par nereģistrētās nodarbinātības gadījumiem, izveidota e-pasta adrese nelegals@vdi.gov.lv, kā arī iespēja ziņot tiešsaistē Darba inspekcijas interneta mājas lapā www.vdi.gov.lv. Par nereģistrētās nodarbinātības faktu iespējams ziņot arī uz anonīmo uzticības tālruni 67312176.

Darba inspekcija atgādina, ka neslēdzot rakstveida darba līgumu, darbinieks zaudē sociālās garantijas, piemēram, tiesības uz apmaksāto atvaļinājumu, bezdarbnieka pabalstu, apmaksātu darba nespējas lapu, kā arī riskē nesaņemt darba algu.

Pirmajā reizē par nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma Darba inspekcija soda ar administratīvo sodu no Ls 750 līdz Ls 5000. Konstatējot, ka uzņēmumā bez rakstveida darba līguma gada laikā atkārtoti ir nodarbināti cilvēki, Darba inspekcija var piemērot administratīvo sodu no Ls 5000 līdz Ls 10 000.

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797, e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

2011. gadā notika divi nelaimes gadījumā darbā ar nepilngadīgām personām, abi bija nesmagi. Savukārt 2010. gadā viens pusaudzis darba vietā gāja bojā, bet otrs guva nesmagus veselības traucējumus.

            Personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, pieņem darbā tikai pēc iepriekšējas medicīniskās apskates. Personām līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai ik gadu jāveic obligātā medicīniskā apskate.

            Vasaras sezonā pieaug saņemto iesniegumu skaits no nepilngadīgām personām par viņu darba tiesību neievērošanu. Sūdzības pārsvarā ir par neizmaksātu darba algu vai neievērotu darba laiku. Visbiežāk pārkāpumi tiek konstatēti, nodarbinot nepilngadīgas personas klientu apkalpošanas sfērā.

            Darba inspekcija 2011. gadā konstatējusi, ka bez rakstveidā noslēgta darba līguma 28 uzņēmumos nodarbināti 35 bērni un jaunieši vecumā līdz 18 gadiem. Gadu iepriekš bez rakstveidā noslēgta darba līguma 12 uzņēmumos nodarbināti 29 bērni un jaunieši vecumā līdz 18 gadiem.

            Darba inspekcija atgādina – ja nelaimes gadījumā darbā ciešs persona, ar kuru nav noslēgts rakstveida darba līgums, tiek liegtas valsts nodrošinātās sociālās garantijas. Tādēļ Darba inspekcija aicina vecākus nepieļaut bērnu nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma.

            Darba inspekcija norāda, ka Alkoholisko dzērienu aprites likuma 13. pants aizliedz iesaistīt alkoholisko dzērienu apritē personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem. Tātad nepilngadīga persona nevar strādāt, piemēram, par bārmeni vai oficiantu. Personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, aizliegts nodarbināt nakts laikā.

            Nepilngadīgām personām minimālā stundas tarifa likme ir 1,360 latu. Personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, tiek noteikta piecu dienu darba nedēļa.

            Bērnus* nedrīkst nodarbināt ilgāk par divām stundām dienā un vairāk par 10 stundām nedēļā, ja darbs tiek veikts mācību gada laikā. Ja darbs tiek veikts laikā, kad izglītības iestādē ir brīvlaiks, bērnus nedrīkst nodarbināt ilgāk par četrām stundām dienā un vairāk par 20 stundām nedēļā.

            Pusaudžus** nedrīkst nodarbināt ilgāk par septiņām stundām dienā un vairāk par 35 stundām nedēļā. Ja personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, papildus darbam turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību vai profesionālo izglītību, mācībās un darbā pavadītais laiks saskaitāms kopā un nedrīkst pārsniegt septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā. Ja personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, tiek nodarbinātas pie vairākiem darba devējiem, darba laiks summējams.

            Darbus, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem, nosaka 2002. gada 8. janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 10 „Noteikumi par darbiem, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem”. Darbus, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumus, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību, nosaka 2002. gada 28. maija Ministru kabineta noteikumi Nr. 206 „Noteikumi par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību”.

             Darba inspekcija norāda, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksa 34. pants nosaka, ka atbildību par administratīvo pārkāpumu pastiprina apstākļi, ja pārkāpumā iesaistīts nepilngadīgais.

* Bērns Darba likuma izpratnē ir persona, kura ir jaunāka par 15 gadiem vai kura līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību.

** Pusaudzis Darba likuma izpratnē ir persona vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kura nav uzskatāma par bērnu Darba likuma 37. panta pirmās daļas izpratnē.

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv

www.vdi.gov.lv,

www.osha.lv

Šogad Ģimenei draudzīga komersanta statusu saņēma 11 uzņēmumi: AS „Latvenergo”, SIA „Grifs AG”, SIA „Statoil Fuel & Retail Latvia”, SIA “VTU Valmiera”, Ceļu satiksmes drošības direkcija, SIA “Neste Latvija”, VAS “Starptautiskā lidosta "Rīga””, AS “SEB banka”, SIA “Rimi Latvia”, „Nordea Bank Finland Plc” Latvijas filiāle, AS „Swedbank”.

Labklājības ministre Ilze Viņķele uzsver: „Šogad Ģimenei draudzīga komersanta statusa piešķiršana svin pirmo nozīmīgo jubileju – to piešķir jau piekto reizi. Neesmu pārsteigta, ka statusa saņēmēju vidū dominē tieši skandināvu uzņēmumu pārstāvniecības Latvijā. Šīs valstis tradicionāli ir īpaši domājušas par to, kā padarīt maksimāli ērtu dzīvi ģimenēm ar bērniem, un arī apkārtējo vidi veidot tādu, kurā labi jūtas ikviena vecuma iedzīvotājs. Mums ir uz ko tiekties, un mans novēlējums ir, lai ar katru gadu pieaug gan to darba devēju skaits, kam tiek piešķirts šis statuss, gan darbinieku skaits, kuriem nepieciešams elastīgs darba laiks ģimenes pieauguma dēļ.”

Atlasītie uzņēmumi saņēma īpašu apliecību un uzlīmi, kas apstiprina, ka šajā uzņēmumā  īsteno ģimenei draudzīgu politiku. Uzņēmēji ieguvuši tiesības Ģimenei draudzīga komersanta statusa logotipu gadu izmantot savā interneta vietnē, plašsaziņas līdzekļos un darba sludinājumos.

Uzņēmumus, kuri ieguvuši Ģimenei draudzīga komersanta statusu, apzināja un izvērtēja sadarbībā ar Ilgtspējas indeksu, kopīgi izstrādājot un indeksa aptaujas anketā integrējot atbilstošus kritērijus par ģimenei draudzīgas politikas īstenošanu uzņēmumā. Statusu LM piešķir uzņēmumiem, kas īsteno ģimenei draudzīgu politiku gan savā komercsabiedrībā, gan plašākas sabiedrības kontekstā, piemēram, sniedzot pakalpojumus un nodrošinot atbilstošu vidi.

Viens no kritērijiem statusa piešķiršanai ir uzņēmuma orientācija uz efektīvu darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, piemēram, nodrošinot attālinātā darba iespējas, elastīgu darba laiku. Tāpat vērtē arī nodarbināto veselības aizsardzību darba vietā, uz klientu orientētu pakalpojumu sniegšanu, atbalsta nodrošināšanu bērniem un ģimenēm veltītiem pasākumiem, iesaistīšanos labdarībā. Vērtē arī uzņēmuma telpu un aprīkojuma atbilstību bērna vajadzībām. Ne mazāk būtiskas ir rūpes par klientiem. Tās veicina lojalitāti uzņēmumam, kā arī sekmē tā reputāciju, īpaši starptautiskajos tirgos.

Atgādinām, ka 2011. gadā Ģimenei draudzīga komersanta statusu saņēma 12 uzņēmumi. Pirmoreiz konkurss „Ģimenei draudzīgs komersants” norisinājās 2007. gadā. Īstenojot ES politiku par darba un ģimenes dzīves apvienošanu, to aizsāka Bērnu un ģimenes lietu ministrija.

Par Ilgtspējas indeksa iniciatīvu:

Balstīts uz starptautiski atzītu metodoloģiju, Ilgtspējas indekss ļauj izvērtēt uzņēmumu darbību piecās jomās – uzņēmuma stratēģija, darba vide, tirgus attiecības, ietekme uz vidi un sabiedrība. Ilgtspējas indeksa iniciatori ir nacionālā līmeņa sociālie partneri – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). Indeksa metodoloģiju un projekta vadību nodrošina Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts.

Aktivitāte tiek īstenota ESF projekta "Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos" nr.1DP/1.3.1.3.2./08/IPIA/NVA/001 ietvaros.

Informāciju sagatavoja:

Zane Brīvmane, Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste, 67021666, 26134505,  zane.brivmane@lm.gov.lv