Piektdiena, 2016. gada 29. aprīlis
A+ / A-
Valsts Darba Inspekcija logo

L_TAB_1.png

L_TAB_2.png

L_TAB_3.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

Logo_kivere.png

R_TAB_1.png

R_TAB_2.png

R_TAB_3.png

R_TAB_4.png

R_TAB_5.png

R_TAB_6.png

R_TAB_7.png

Sadaļas

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Preses relīzes

  • Medijiem

Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) atgādina, ka pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas darba devējam ar nodarbināto ir jānoslēdz rakstveida darba līgums un par pieņemto darbinieku jāpaziņo Valsts ieņēmumu dienestam.

Darba inspekcija nereti konstatē, ka darba devējs ar darbinieku ir noslēdzis rakstveida darba līgumu, bet nav par to paziņojis Valsts ieņēmumu dienestam vai otrādi – ir paziņots Valsts ieņēmumu dienestam, bet nav noslēgts rakstveida darba līgums.

Šodien, 29.maijā, stājas spēkā grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paplašina Darba inspekcijas kompetenci, piemērojot administratīvo sodu par pārkāpumiem nereģistrētās nodarbinātības jomā un par šiem pārkāpumiem piemērojamos sodu lielumus.

 Grozījumi paredz, ka turpmāk Darba inspekcija administratīvo sodu varēs piemērot arī par nodarbināto nereģistrēšanu Valsts ieņēmumu dienestā, lai gan rakstveida darba līgums būs noslēgts. Par minēto pārkāpumu naudas sods fiziskajai personai turpmāk būs no 100 līdz 350 latiem, bet juridiskai personai – 250 līdz 5000 latiem. Ja darba devējs pārkāpumu pieļaus atkārtoti gada laikā, naudas sods fiziskajai personai būs no 350 līdz 500 latiem, bet juridiskai personai – 5000 līdz 10 000 latiem.

Ar 29. maiju samazinās naudas sodu lielums, ko Darba inspekcija piemēros gadījumos, kad darba devējs par darbinieku būs paziņojis Valsts ieņēmumu dienestam, bet nebūs noslēdzis rakstveida darba līgumu. Pirmajā reizē fiziskām personām varēs piemērot naudas sodu no 50 līdz 250 latiem, bet juridiskām personām – 500 līdz 2500 latiem. Ja gada laikā minētais pārkāpums tiks konstatēts atkārtoti, fiziskajai personai varēs piemērot naudas sodu no 250 līdz 500 latiem, bet juridiskajai personai – no 2500 līdz 5000 latiem.

Gadījumos, kad darba devējs ar darbinieku nebūs noslēdzis nedz rakstveida darba līgumu, nedz paziņojis Valsts ieņēmumu dienestam, Darba inspekcija piemēros lielāko paredzēto administratīvo sodu.

Nereti, lai novilcinātu lietas izskatīšanu, darba devēji neierodas vai neiesniedz pieprasītos dokumentus. Tādos gadījumos lietas materiāli tika nosūtīti tiesai, kas lēma par administratīvo sodu. Turpmāk Darba inspekcijas amatpersonas par šādu pārkāpumu varēs piemērot naudas sodu fiziskajām personām no 25 līdz 150 latiem, bet juridiskajām personām – 50 līdz 500 latiem.

Lai nodrošinātu iespēju operatīvi un ērti paziņot Darba inspekcijai par nereģistrētās nodarbinātības gadījumiem, ir pieejama e-pasta adrese nelegals@vdi.gov.lv un tiešsaiste Darba inspekcijas mājaslapā www.vdi.gov.lv. Par nereģistrēto nodarbinātību var ziņot arī uz anonīmo uzticības tālruni 67312176.

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797, e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Vasaras brīvlaikā aktuāla tēma ir jauniešu nodarbināšana. Valsts darba inspekcija atgādina, kas jāievēro, nodarbinot nepilngadīgas personas.

            Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) aicina vecākus izvērtēt, kādos darbos plānots nodarbināt nepilngadīgas personas. Darba devējam ir pienākums pirms rakstveida darba līguma noslēgšanas informēt vienu no bērna vai pusaudža vecākiem (aizbildni) par to, kas konkrētajās darba vietā var kaitēt bērna veselībai un drošībai. Personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, pieņem darbā tikai pēc iepriekšējas obligātās veselības pārbaudes un šādām personām tā jāveic līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai.

2012.gadā notika viens nelaimes gadījumā darbā ar nepilngadīgu personu, kurš guva smagas traumas, savukārt 2011.gadā divas nepilngadīgas personas guva nesmagas traumas, veicot darba pienākumus.

            Vasaras sezonā pieaug saņemto iesniegumu skaits no nepilngadīgām personām par viņu darba tiesību neievērošanu. Sūdzības pārsvarā ir par neizmaksātu darba algu vai neievērotu darba laiku. Visbiežāk pārkāpumi tiek konstatēti, nodarbinot nepilngadīgas personas klientu apkalpošanas sfērā.

            Darba inspekcija 2012.gadā konstatējusi, ka bez rakstveidā noslēgta darba līguma 25 uzņēmumos nodarbināti 28 bērni un jaunieši vecumā līdz 18 gadiem. 2011.gadā bez darba līguma 28 uzņēmumos tika nodarbināti 35 bērni un jaunieši vecumā līdz 18 gadiem.

            Darba inspekcija atgādina – ja nelaimes gadījumā darbā ciešs persona, ar kuru nav noslēgts rakstveida darba līgums, tiek liegtas valsts nodrošinātās sociālās garantijas. Tādēļ Darba inspekcija aicina vecākus nepieļaut bērnu nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma.

            Darba inspekcija norāda, ka Alkoholisko dzērienu aprites likuma 13.pants aizliedz iesaistīt alkoholisko dzērienu apritē personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem. Tātad nepilngadīga persona nevar strādāt, piemēram, par bārmeni vai oficiantu. Personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, aizliegts nodarbināt nakts laikā.

            Nepilngadīgām personām minimālā stundas tarifa likme ir 1,375 latu. Personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, tiek noteikta piecu dienu darba nedēļa.

 

 

 

            Bērnus* laikā, kad izglītības iestādē ir brīvlaiks, nedrīkst nodarbināt ilgāk par četrām stundām dienā un vairāk par 20 stundām nedēļā.

            Pusaudžus** nedrīkst nodarbināt ilgāk par septiņām stundām dienā un vairāk par 35 stundām nedēļā. Ja personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, papildus darbam turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību vai profesionālo izglītību, mācībās un darbā pavadītais laiks saskaitāms kopā un nedrīkst pārsniegt septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā. Ja personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, tiek nodarbinātas pie vairākiem darba devējiem, darba laiks summējams.

            Darbus, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem, nosaka 2002. gada 8. janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr.10 „Noteikumi par darbiem, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem”. Darbus, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumus, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību, nosaka 2002.gada 28.maija Ministru kabineta noteikumi Nr.206 „Noteikumi par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību”.

             Darba inspekcija norāda, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksa 34. pants nosaka, ka atbildību par administratīvo pārkāpumu pastiprina apstākļi, ja pārkāpumā iesaistīts nepilngadīgais.

 

* Bērns Darba likuma izpratnē ir persona, kura ir jaunāka par 15 gadiem vai kura līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību.

** Pusaudzis Darba likuma izpratnē ir persona vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kura nav uzskatāma par bērnu Darba likuma 37. panta pirmās daļas izpratnē.

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv

www.vdi.gov.lv,

www.osha.lv

Uzsākoties aktīvai būvsezonai, Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) šodien uzsāk ikgadējo pastiprināto būvniecības objektu pārbaudi.

Būvniecības nozare joprojām ir pieskaitāma pie paaugstināta riska nozarēm saistībā ar nereģistrēto nodarbinātību un darba aizsardzības pārkāpumiem, tādēļ šiem jautājumiem Darba inspekcija pievērsīs īpašu uzmanību visu būvniecības sezonas laiku.

Būvniecības nozarē atklāto nereģistrēti nodarbināto personu skaits saglabājas nemainīgi augsts (2011. gadā konstatētas 713 nereģistrēti nodarbinātas personas, bet 2012.gadā – 706). Vairākus gadus situācija darba aizsardzībā uzlabojās, jo īpaši uzņēmumos, kuri būvniecības nozarē darbojās ilgstoši. Tomēr šobrīd pētījuma „Darba apstākļi un riski Latvijā, 2013” dati liecina, ka dubultojies ir to būvniecības uzņēmumu skaits, kuros darba devēji nav veikuši darba vides riska novērtējumu un sagatavojuši pasākumu plānu. Tāda situācijas pasliktināšanās nav nevienā citā nozarē, tādēļ arī šos jautājumus Darba inspekcija pārbaudīs pastiprināti.

2012. gadā būvniecības nozarē reģistrēti 169 nelaimes gadījumi, no kuriem – 39 smagi un 10 letāli, kas atkal būvniecību ierindo pirmajā vietā starp visām nozarēm pēc bojā gājušo darbinieku skaita. Pērn būvobjektos bojā gājuši tikpat nodarbināto, cik 2011. gadā. Letālie nelaimes gadījumi biežāk ir saistīti ar krišanu no augstuma un sastatnēm, kā arī darbu nenostiprinātās tranšejās.

Lai nepieļautu darbinieku pakļaušanu tiešām veselības un dzīvības briesmām, šogad Darba inspekcija, konstatējot būtiskus darba aizsardzības pārkāpumus būvobjektā, apturēs nedrošos darbus līdz pārkāpumu novēršanai. Pārbaudēs pastiprināti tiks kontrolēts, vai nodarbinātie darbus augstumā veic droši, sastatnes ir drošas un stabilas un ir veikti drošības pasākumi pret caurkrišanas risku. Uzmanība tiks pievērsta tam, vai tiek lietoti pretkritienu aizsardzības līdzekļi un veicot darbu tranšejās, to sienas ir nostiprinātas pret nogruvumiem. Apturēto būvdarbu fotogrāfijas par konstatētajiem pārkāpumiem tiks publicētas portālā www.building.lv.

Atgādinām, ka būvdarbu pasūtītājam ir pienākums pirms būvdarbu uzsākšanas nosūtīt Darba inspekcijai iepriekšēju paziņojumu par būvdarbu veikšanu. Veidlapa atrodama Darba inspekcijas mājaslapā: www.vdi.gov.lv/lv/jaunumi/ieprieksejs-pazinojums-par-buvdarbu-uzsaksanu/

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797, e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) ir veikusi notikušo nelaimes gadījumu darbā analīzi, iegūstot informāciju, kas var palīdzēt no tiem izvairīties. Atklājies, ka biežāk darbinieki iet bojā pilnmēness laikā un alkohola reibumā.

Darba inspekcijas nelaimes gadījumu izmeklēšanas rezultāti liecina, ka gandrīz katrs ceturtais bojā gājušais darbinieks ir bijis alkohola reibumā. 2012.gadā darba vietās bojā gāja 34 cilvēki, no tiem 8 nodarbināto asinīs tika konstatēts alkohols. Maksimālā konstatētā alkohola pakāpe organismā – 2,87 promiles. Tāpat pērn smagas traumas darba vietā guva 213 darbinieki, no kuriem alkohola reibumā bija 19.

Būtiski, ka 2012.gadā alkohola reibumā notikušo letālo nelaimes gadījumu skaits ir divkāršojies un ir lielākais 5 gadu laikā. Visbiežāk nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši vīrieši, visjaunākajam darbiniekam bija 19, bet visvecākajam – 72 gadi.

Darba inspekcijas dati liecina, ka viens nelaimes gadījumu ietekmējošiem faktoriem ir mēness fāzes. Gandrīz puse jeb 47% letālo nelaimes gadījumu 2012.gadā notikuši pilnmēness laikā vai 2 dienu amplitūdā pirms un pēc pilnmēness. Turklāt pilnmēness laikā bojā gājušie darbinieki biežāk bija arī smagākā alkohola reibumā. Tieši pilnmēness laikā bojā gāja 6 no 8 darbiniekiem, kas bijuši alkohola reibumā.

Šogad Darba inspekcijā kopumā ir saņemti 74 pieteikumi par nelaimes gadījumos darbā cietušajiem darbiniekiem. No tiem 59 guvuši smagas traumas, bet 11 darbinieki gūto traumu rezultātā gājuši bojā. Papildus Darba inspekcija noskaidro, vai vēl 4 darba vietā bojā gājušo nāves iemesls ir saistīts ar darba vides faktoriem. Pērn šajā pašā periodā darba vietās bija cietuši 86 darbinieki, no kuriem 72 guvuši smagas traumas, bet 14 gājuši bojā.

Šodien svinot Darba svētkus, Darba inspekcija aicina darbiniekus un darba devējus ņemt vērā šos faktus, un darbā uzvesties apdomīgi gan svētkos, gan ikdienā, lai ikviens darbinieks pēc darba mājās atgrieztos vesels!

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797, e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Ņemot vērā šajā nedēļā esošās svētku dienas, Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) atgādina – šodien, 30.aprīlī, un piektdien, 3.maijā, jāstrādā vismaz par vienu stundu mazāk.

Darba likuma 135.pantā ir noteikts, ka pirmssvētku dienās darba dienas ilgums jāsaīsina par vienu stundu, ja darba koplīguma, darba līguma vai darba kārtības noteikumos nav noteikts īsāks darba laiks. Tas nozīmē, ka šodien darba dienas ilgums ir jāsamazina vismaz par vienu stundu.

Nosacījums par darba laika saīsināšanu pirmssvētku dienā ir spēkā arī tad, ja svētku diena ir sestdienā – tātad arī piektdien, 3.maijā, darba dienas ilgums ir jāsamazina vismaz par vienu stundu.

Iepriekš minētā norma ir attiecināma uz normālā darba laika darbiniekiem. Uz tiem darbiniekiem, kas nodarbināti nepilnu darba laiku, var neattiecināt minēto noteikumu par darba dienas ilguma saīsināšanu.

Darba inspekcija atgādina, ka darbiniekiem, kam noteikts summētais darba laiks, konkrētajās dienās darba laiku par vismaz vienu stundu var nesamazināt, taču viņu aprīļa un maija mēnešu normālais darba laiks, ņemot vērā pirmssvētku dienas, ir 167 darba stundas. Ja darbiniekiem, kuri strādā summēto darba laiku, aprīļa vai maija mēnešos normālais darba laiks mēneša ietvaros pārsniedz 167 stundas, tad pārsniegtās darba stundas uzskatāmas par virsstundu darbu un darba devējam ir pienākums veikt piemaksu 100% apmērā no darbiniekam noteiktās stundas likmes.

Darba likuma 149.panta pirmā daļa nosaka, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, un šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Piemēram, ja darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu izmanto vienu nedēļu laikā no š.g. 29.aprīļa līdz 5.maijam, kura laikā ir divas svētku dienas (1. un 4.maijs), tad atvaļinājums pagarinās par divām dienām (6. un 7.maiju) un viņam darbā ir jāierodas 8.maijā.

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797, e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Palielinoties ar gripu un citām vīrusu slimībām saslimušo skaitam, Valsts darba inspekcijā (turpmāk – Darba inspekcija) pieaug saņemto telefona zvanu un iesniegumu skaits no nodarbinātajiem par to, ka darba devēji pieprasa viņiem pildīt darba pienākumus, lai gan ārsts ir noteicis ārstēšanās režīmu mājās, izsniedzot par to darba nespējas lapu.

Darba inspekcija uzsver, ka šāda darba devēja prasība ir prettiesiska – pacientam, lai pilnvērtīgi atveseļotos, ir jāievēro ārstējošā ārsta norādījumi. Turklāt atrodoties darba vietā, saslimušie darbinieki var arī aplipināt savus kolēģus. Neveseli darbinieki ir mazāk produktīvi, veic darbu nekvalitatīvi, kā arī pieļauj kļūdas, kas var izraisīt nelaimes gadījumus darbā. Kopumā darba devēja rīcība, liekot slimiem darbiniekiem strādāt, var radīt ekonomiskos zaudējumus arī uzņēmumam, jo darbiniekiem var attīstīties smagas komplikācijas, kuru ārstēšanai nepieciešams papildus laiks un daudz ilgāks darba kavējums nekā slimības akūtajā periodā.

Darba inspekcija aicina ikvienu darba devēju organizēt darbu tā, lai saslimušie darbinieki varētu ievērot ārstējošā ārsta noteikto ārstēšanās režīmu. Lai samazinātu saslimšanas riskus, iespēju robežās ieteicams izmantot attālinātā darba metodes, kā arī pārņemt labās prakses piemērus no vairākiem Latvijas uzņēmumiem – darba vietās izvietot papildus roku dezinfekcijas līdzekļus, bet sadzīves un atpūtas telpās – dabiskos vitamīnus (piemēram, dzērvenes un medu).

Darba inspekcija aicina ikvienu darbinieku, kuram ir izdota darba nespējas lapa, bet darba devējs liek viņam pildīt darba pienākumus, par to ziņot Darba inspekcijai. Šādos gadījumos tiks veikts uzņēmuma apsekojums, darbinieks tiks nosūtīts mājās ārstēties, bet darba devējam var tikt piemērotas administratīvās sankcijas. Arī gadījumos, ja darba devējs atsakās apmaksāt darba nespējas lapas, Darba inspekcija aicina darbiniekus vērsties pēc palīdzības reģionālajās inspekcijās.

            Vienlaikus Darba inspekcija atgādina, ka darba devējiem ir aizliegts sodīt vai citādi tieši radīt darbiniekam nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka darbinieks izmantojis savas tiesības slimot un nav devies pildīt darba pienākumus. Tāpat darbinieku nav tiesības sodīt par to, ka viņš ir informējis kompetentās institūcijas par administratīva pārkāpuma izdarīšanu darba vietā.

Darba inspekcijas konsultatīvie tālruņi: 67186522; 67186523

 

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Šogad jau septīto gadu Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) veiks preventīvu kokapstrādes, mēbeļu ražošanas un mežizstrādes nozares uzņēmumu pārbaudi. Tās mērķis ir izvērtēt faktiskos darba apstākļus uzņēmumos, pievēršot uzmanību biežajiem nelaimes gadījumiem darbā un nereģistrētās nodarbinātības problēmai, kā arī informēt darba devējus par būtiskākajām prasībām darba aizsardzības jomā. Preventīvās pārbaudes ilgs no 4. līdz 28. februārim.

Pēc Darba inspekcijas operatīvās informācijas 2012.gadā kokapstrādes un mēbeļu ražošanas nozarē reģistrēti 153 nelaimes gadījumi, kuros 2 darbinieki gāja bojā, bet 22 guva smagas traumas, bet mežizstrādes nozarē notikuši 24 nelaimes gadījumi, kuros 4 darbinieki gāja bojā, bet 6 guva smagas traumas.

Darba inspekcija preventīvo pārbaužu laikā secinājusi, ka darba vide kokapstrādes, mēbeļu ražošanas un mežizstrādes nozares uzņēmumos mēdz būtiski atšķirties. Ir uzņēmumi, kuros ir modernas tehnoloģijas un sakārtota darba aizsardzības sistēma, bet tāpat ir darba devēji, kas darbiniekiem nenodrošina veselībai un dzīvībai drošus darba apstākļus, ar viņiem neslēdzot arī rakstveida darba līgumus. Darba inspekcijas dati liecina, ka 2009.gadā kokapstrādes, mēbeļu ražošanas un mežizstrādes nozares uzņēmumos tika atklāti 144 bez rakstveida darba līgumu strādājošo, bet 2012.gadā – 314 nereģistrēti nodarbinātas personas. Šāda situācija galvenokārt saistāma ar Darba inspekcijas mērķtiecīgāku augsta riska uzņēmumu atlasi un to pārbaudi.

Arī šajā gadā, veicot apsekojamo uzņēmumu atlasi, Darba inspekcija primāri vērtēs potenciālo nelaimes gadījumu un nereģistrētās nodarbinātības risku pārbaudāmajos uzņēmumos. Tāpat tiks apmeklēti uzņēmumi, kuros preventīvās pārbaudes nav veiktas iepriekšējos gados.

Apmeklējot uzņēmumu, inspektori pārbaudīs, vai darba vide ir droša, ir veikts darba vides risku novērtējums un veikta darbinieku apmācība, kā tiek ievērotas darba aizsardzības prasības darba vietās, strādājot ar darba aprīkojumu, individuālo aizsardzības līdzekļu un drošības zīmju lietošanu u.c. būtiskas darba aizsardzības prasības.

Lai informētu sabiedrību par biežākajiem kokapstrādes, mēbeļu ražošanas un mežizstrādes nozares uzņēmumos novērotajiem pārkāpumiem, kas ļauj gan darba devējiem, gan nodarbinātajiem izvērtēt, vai viņu uzņēmumos nav līdzīgas problēmas, fotogrāfijas ar aprakstiem par konstatētajiem pārkāpumiem tiks publicētas portālā www.latforin.lv.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

 

 

 

Trešdien, 30.janvārī plkst. 11.00 Valsts darba inspekcijas (turpmāk – Darba inspekcijas)     3. stāva zālē, Kr. Valdemāra ielā 38 k-1, notiks preses konference.

Klātesošie tiks informēti par situāciju darba tiesisko attiecību jomā un Darba inspekcijas rezultātiem nereģistrētās nodarbinātības pasākumu plāna īstenošanā 2012.gadā, kā arī šī gada darbības prioritātēm un plānotajām aktivitātēm nereģistrētās nodarbinātības apkarošanas jomā.

            Preses konferencē piedalīsies Darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Valsts darba inspekcija (turpmāk - Darba inspekcija) 2012.gadā atklājusi 2928 bez rakstveida darba līguma strādājošo, kas tika nodarbināti 841 uzņēmumā.

Salīdzinājumā ar 2011.gadu par 30 personām ir samazinājies Darba inspekcijas konstatēto ēnstrādnieku skaits. 2011.gadā kopumā atklāti 2958 bez rakstveida darba līguma nodarbinātie. „Ēnstrādnieku skaita samazinājums skaidrojams ar mazāku apsekojuma skaitu, ko Darba inspekcijas inspektori veica pagājušajā gadā. Pērn veikti 3037 apsekojumi saistībā ar nereģistrētās nodarbinātības apkarošanu, savukārt gadu iepriekš – 3248. Apsekojumu skaits sarucis augstās kadru mainības dēļ, jo inspektori Darba inspekciju pameta, to mainot pret labāk atalgotu un mierīgāku darbu,” norāda Darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

2012.gadā palielinājies ēnstrādnieku skaits, jo vienā apsekojumā Darba inspekcija konstatēja vairāk bez rakstveida darba līguma strādājošos. Turklāt darba devēji bieži vien arī pēc pirmā Darba inspekcijas piemērotā administratīvā soda turpina iepriekšējo praksi, nodarbinot cilvēkus bez rakstveida darba līguma. 2011.gadā par atkārtotu nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma sodīti 30 uzņēmumi, bet pērn jau 39.

Visvairāk ēnstrādnieku nodarbināti būvniecībā, individuālo pakalpojumu sniegšanas jomā un transporta un uzglabāšanas jomā. Būvniecībā 2012.gadā atklāti 706, individuālo pakalpojumu sniegšanas jomā 415, bet transporta un uzglabāšanas jomā jomā 325 bez rakstveida darba līguma nodarbinātie. Būvniecības joma jau vairākus gadus ir līderis nereģistrētās nodarbinātības jautājumā.

2012. gadā pieaudzis Darba inspekcijā saņemto iesniegumu skaits, vairums no tiem bijis par darba tiesību pārkāpumiem. 2012.gadā izskatīti 4609 iesniegumi, bet 2011.gadā – 4481. Visvairāk darbinieki sūdzējušies par darba samaksas (53% iesniegumu) neizmaksu vai nepareizu tās aprēķināšanu. Iesnieguma iesniedzēji visbiežāk strādājuši vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības un būvniecības jomā.

Darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis norāda, ka 2013.gadā būtiski tiek stiprināta Darba inspekcijas kapacitāte: „Šajā gadā amata vietu skaits palielināts par 22 cilvēkiem, kas nozīmē papildus 1500 apsekojumus nereģistrētās nodarbinātības apkarošanas jomā. Pieaugums ir par 50% procentiem, un negodīgajiem darba devējiem būtiski tiks apgrūtināta izvairīšanās no nodokļu nomaksas.”

 

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Pielikumi

Valsts darba inspekcijai (turpmāk – Darba inspekcija) pagājušā gada 24. decembrī apritēja 20 gadi kopš Latvijas PSR Ministru Padome izdeva lēmumu par Darba inspekcijas izveidošanu.

Par godu apaļajai jubilejai 10. un 11. janvārī tiek rīkots divu dienu apmācību seminārs Darba inspekcijas darbiniekiem un amatpersonām. Seminārā tiks izvērtēts 20 gados paveiktais, kā arī pārrunāti iestādes labās prakses piemēri, nākotnes izaicinājumi un gaidāmās strukturālās izmaiņas.

„20 gadi ir būtisks atskaites periods, lai paraudzītos, kā šajā laikā ir attīstījusies darba vide uzņēmumos, kā mainījusies iestādes darbība, metodika, prioritātes un izskatāmie problēmjautājumi. Mūsu iestādes pieredze un apgūtā Eiropas valstu labā prakse ir būtiska, lai valstī veicinātu aizsardzības kultūru un sabiedrības informētību,” norāda Darba inspekcija direktors Renārs Lūsis.

Katrā reģionā ir kas tāds, ko ir vērts dzirdēt citiem kolēģiem no kaimiņu reģioniem, lai kopīgi mācītos un celtu sava darba efektivitāti. Šajā seminārā Darba inspekcijas inspektoriem būs iespēja gūt citu kolēģu pieredzi, lai veiksmīgāk risinātu ar iestādes kontroles funkcijām saistītos jautājumus un palīdzētu darba devējiem uzlabot darba vidi uzņēmumos.

2013.gads ir arī viens no retajiem gadiem, kad būtiski tiek stiprināta Darba inspekcijas kapacitāte dažādu resursu formā. Seminārā tiks prezentētas nākotnē gaidāmās pārmaiņas, darbības metodikas uzlabojumi un pasākumi klientu labākai apkalpošanai. Divu klientu apkalpošanas biroju vietā katrā reģionā nākotnē plānots izveidot trīs atbalsta punktus, no kuriem tiks organizēts darbs un sniegti pakalpojumi. Tāpat šogad sākts ieviest jaunu informatīvo sistēmu – klienti varēs izmantot VDI internetapkalpošanas centru, bet VDI darbiniekiem mazināsies darbs ar dokumentiem un vairāki procesi tiks elektronizēti.

            Semināra laikā Darba inspekcijas reģionālājās inspekcijās tiks nodrošināta funkcionalitāte un darbosies arī Darba inspekcijas konsultatīvie tālruņi 67186522, 67186523, kā arī anonīmais uzticības tālrunis 67312176.

            Seminārs tiks atklāts 10.janvārī plkst. 11.00 ar Darba inspekcijas direktora Renāra Lūša uzrunu, bet plkst. 18.00 uz semināru ir aicināti bijušie Darba inspekcijas direktori un Labklājības ministrijas pārstāvji. Plašsaziņas līdzekļu pārstāvji laipni aicināti piedalīties kādā no semināra daļām, savu dalību iepriekš piesakot Aivim Vincevam pa tālruni 25484797.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-