Otrdiena, 2017. gada 25. jūlijs
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                      VDI_LOGO1.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Sadaļas

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Preses relīzes

Viena no Valsts darba inspekcijas (VDI) pastāvīgām prioritātēm ir nelaimes gadījumu skaita darbā samazināšana. Lai arī smago nelaimes gadījumu skaits 2016. gadā ir samazinājies, letālo nelaimes gadījumu skaits ir pieaudzis, proti, 2015. gadā darba vietās bojā gāja 26 darbinieki, savukārt, 2016. gadā - 31 (operatīvie dati). Būtiski ir pieaudzis tieši ārzemēs notikušo nelaimes gadījumu skaits – pēkšņi pasliktinoties veselības stāvoklim, bojā gāja 10 darbinieki.

“Analizējot letālos nelaimes gadījumus, jāsecina, ka viena no satraucošākajām tendencēm ir ārzemēs notikušo nelaimes gadījumu skaita pieaugums, kas ir līdz šim lielākais rādītājs. To varētu skaidrot ar arvien pieaugošo uz ārzemēm strādāt norīkoto darbinieku skaitu, fizisku un emocionālu darbinieku pārslodzi, neveselīgu uzturu, neuzmanīgu attieksmi pret savu veselību, garām darba stundām u.c. Šajā ziņā īpaši uzmanīgiem ir jābūt autovadītājiem, kuru darba ritms  nereti rada nelabvēlīgas sekas. Pildot darba pienākumus, 2016. gadā uz Latvijas ceļiem bojā gāja 6 nodarbinātie, kas veido lielu daļu no kopējā letālo nelaimes gadījumu skaita. Noteikti nedrīkst aizmirst arī Jaunbērzes traģēdiju, kad, saindējoties ar metāna gāzi, darba vietā bojā gāja uzreiz 4 darbinieki. Savukārt, dabīgo nāves gadījumu skaits, salīdzinot ar 2015. gadu ir samazinājies par  44% (2016. gadā 27 gadījumi,  2015. gadā – 48).  

 

Vērtējot darba aizsardzības situāciju Latvijā kopumā, R.Lūsis norāda, ka starp uzņēmumiem Latvijā darba aizsardzības jomā ir vērojama polarizācija – ir daudz iedvesmojošu uzņēmumu, labas prakses piemēru,  kas pilda ne tikai normatīvo aktu prasības, bet domā par darbinieku veselību un drošību kopumā gan darba vietā, gan arī ārpus tās un rūpējas par labām darbinieku darbaspējām, un ir uzņēmumi, kuri neievēro pat normatīvajos aktos noteikto prasību minimumu darba aizsardzībā.

 

Bīstamākās nozares smago un letālo nelaimes gadījumu skaita ziņā 2016. gadā ir apstrādes rūpniecība, transports, valsts pārvalde, būvniecība, lauksaimniecība un mežsaimniecība. Lai pēc iespējas efektīvāk samazinātu smago un letālo nelaimes gadījumu risku un veicinātu uzņēmumu izpratni par drošiem darba paņēmieniem, 2016. gadā VDI veica četras tematiskās pārbaudes bīstamo nozaru uzņēmumos - būvniecībā, kokapstrādes un mēbeļu ražošanas nozarē, valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī uzņēmumos, kuri savā darbā izmanto ķīmiskās vielas un maisījumus. Tematiskās pārbaudes preventīvi liek darba devējiem izvērtēt darba vietas riskus un novērst pārkāpumus jau pirms VDI pārbaudes.

 

2017. gadā VDI pastiprinātu uzmanību pievērsīs smago un letālo nelaimes gadījumu darbā skaita samazināšana (prevencija), kuras ietvaros tiks organizētas tematiskās pārbaudes būvniecībā, sauszemes transporta nozarē, pārtikas un dzērienu ražošanas nozarē un lauksaimniecības nozarē.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797

dace.aleksane@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

Valsts darba inspekcija (VDI) š.g. 1.februārī uzsāks tematisko pārbaudi pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozaru uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu. Tematiskās pārbaudes mērķis ir pievērst pastiprinātu darba devēju un darbinieku uzmanību darba vietu aprīkojumam, darbinieku apmācībai, atbilstošu aizsardzības līdzekļu izvēlei u.c.

Nelaimes gadījumu skaita ziņā pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozare ieņem otro vietu starp visām apstrādes rūpniecības nozarēm. Visbiežāk nelaimes gadījumi notiek, lietojot asu darba aprīkojumu, fiziskas pārslodzes dēļ (smagumu celšana un pārvietošana), pakrišanas un paslīdēšanas rezultātā. 2016. gadā pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozarē kopumā notika gandrīz simts nelaimes gadījumi darbā, no tiem četri nelaimes gadījumi bija smagi un viens – letāls.  


Pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozarē ir raksturīgs arī liels arodslimnieku skaits - pēc VDI rīcībā esošās operatīvās informācijas, 2016. gadā reģistrēti 77 jauni arodslimnieki. Raksturīgākās arodslimības šajā nozarē ir saistītas ar pārslodzi, smagumu pārvietošanu, darbu piespiedu pozā, piemēram, karpālā kanāla sindroms, muguras skriemeļu, muskuļu un cīpslu slimības. Biežāk arodslimības tiek konstatētas sievietēm, kuras riska faktora ietekmē nodarbinātas ilgāk nekā 20 gadus.


„Aicinām darba devējus jau savlaicīgi pārliecināties, vai uzņēmuma darba vide atbilst noteiktajām prasībām, jo šī ir viena no nozarēm, kurā pastāv nopietni riski nodarbināto drošībai un veselībai. Ir svarīgi, lai darba aprīkojums un iekārtas ir nodrošinātas ar aizsargmehānismiem, kas pasargā darbiniekus no iespējamām traumām, lai darbiniekiem ir veiktas atbilstošas apmācības, viņi ir nodrošināti ar individuālās aizsardzības līdzekļiem, regulāri tiek veiktas obligātās veselības pārbaudes u.c. VDI pārbaužu mērķis nav piemērot sodus, bet preventīvi novērst iespējamos nelaimes gadījumus un mudināt pašus uzņēmējus īstenot nepieciešamos pasākumus drošu un veselībai nekaitīgu darba apstākļu nodrošināšanai. Nedroša darba vide, nepietiekoša darba uzraudzība un kontrole, formāla attieksme pret darba drošību nereti noved pie nelaimes gadījumiem ar smagām un pat letālām sekām,” norāda VDI direktors Renārs Lūsis.  


Tāpat VDI  informē, ka mājas lapā www.vdi.gov.lv, Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta mājas lapā www.osha.lv, kā arī www.stradavesels.lv ir pieejami dažādi informatīvie materiāli, interaktīvie rīki u.c. informācija, kas palīdzēs darba devējiem un darbiniekiem labāk izprast darba vides riskus un to novēršanas nozīmi.

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797, E-pasts: dace.aleksane@vdi.gov.lv,

www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

Katru otro gadu Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA) sadarbībā ar dalībvalstīm un Eiropas Savienības prezidentūru organizē Eiropas Labas prakses balvu.

Lai popularizētu labas prakses piemērus un dalītos idejās, kā vienkārši un efektīvi uzlabot darba apstākļus, 2014.gadā Valsts darba inspekcija, LR Labklājības ministrija, Darba drošības un vides veselības institūts, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Darba devēju konfederācija, kuru pārstāvji veido Informācijas padomi Latvijā, nolēma Labas prakses balvas konkursu rīkot ik gadu, katrā otrajā gadā tēmu izvēloties Latvijā. 2017.gadā konkursa laikā tiks meklēti labas prakses piemēri, kas darbiniekiem ļauj atgriezties darbā uzņēmumos Latvijā pēc ilgstošas prombūtnes (piemēram, ilgstošas slimošanas, bērnu kopšanas atvaļinājuma, darba ārzemēs utt.), t.sk. izmantojot jaunas, pielāgotas nodarbinātības formas.

Sīkāka informācija, konkursa nolikums, kurā iekļautas pieteikuma veidlapas pieejamas šeit.

Šogad aprit 15 gadi, kopš ir ieviests Darba aizsardzības likums. Darba aizsardzības sistēmas izveide bija nopietns izaicinājums, jo bija nepieciešams mainīt darba devēju izpratni par darba aizsardzības būtību, veikt preventīvus darba vides uzlabošanas pasākumus, vairāk resursu ieguldot bīstamības cēloņu novēršanā vai mazināšanā, nevis tikai cīņai ar sekām. Lai arī šobrīd Darba aizsardzības likumu var uzskatīt par stabilu pamatu pašreizējai darba aizsardzības sistēmai, darba aizsardzības jomā joprojām ir daudz izaicinājumu.

„Šo gadu laikā izpratne par darba aizsardzību un tās nozīmi Latvijā ir ievērojami mainījusies. Arvien vairāk ir tādu darba devēju, kuriem rūp savu darbinieku drošība un veselība, kuri savu attīstību plāno ilgtermiņā un ar atbildību. Tajā pašā laikā uzņēmumi un darba apstākļi tajos mēdz būt dažādi, tāpēc būtiski ir turpināt skaidrojošo un izglītojošo darbu, lai ikvienam darba ņēmējam darba vide būtu droša,” uzsver labklājības ministrs Jānis Reirs.

 

Piecpadsmit gadu laikā Latvijā situācija darba aizsardzības jomā ir uzlabojusies, ko apliecina arī nelaimes gadījumos darbā cietušo skaita samazinājums. Statistikas dati rāda, ka no 1995.līdz 2008. gadam darba vietās vidēji gadā notika 57 letāli nelaimes gadījumi darbā, savukārt no 2009. līdz 2016. gadam - vidēji 31. Letālie nelaimes gadījumi ir samazinājušies arī būvniecības nozarē, kura ierasti ir viena no līderēm darba vietās bojā gājušo skaita ziņā. Vislielākais bojā gājušo skaits būvniecības nozarē bija 2007. gadā, kad bojā gāja 21 darbinieks, savukārt 2015. gadā – 2 darbinieki. Tomēr, neskatoties uz to, ka situācija dinamikā ir uzlabojusies, Latvijā darbā bojā gājušo skaits joprojām ir augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā.

 

Kā norāda Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis, Latvijā viens no lielākajiem izaicinājumiem ir preventīvas un droša darba kultūras iedzīvināšana uzņēmumos. Viss sākas ar uzņēmuma vadību - ja tā izprot un vēlas veidot drošu un kvalitatīvu darba vidi, tad to pieņems arī darbinieki, un droša darba kultūra pamazām kļūs par neatņemamu, sistēmisku daļu no uzņēmuma. Latvijā ir daudz iedvesmojošu uzņēmumu – labas prakses piemēru, kas pilda ne tikai normatīvo aktu prasības, bet domā par darbinieku veselību un drošību kopumā gan darba vietā, gan arī ārpus tās, īstenojot pasākumus, lai sabalansētu darbu un privāto dzīvi, rūpējas par labām darbinieku darbaspējām u.c., kas kopumā pozitīvi ietekmē uzņēmējdarbību.

 

Informējam, ka plašāku informāciju par darba aizsardzību un tās aktualitātēm var iegūt gan Labklājības ministrijas, gan Valsts darba inspekcijas mājaslapās un sociālo tīklu profilos, kā arī www.stradavesels.lv ir pieejami dažādi informatīvie materiāli, interaktīvie rīki u.c. informācija, kas palīdzēs labāk izprast darba vides riskus un to novēršanas nozīmi.

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne, Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos
dace.aleksane@vdi.gov.lv, 25484797

Egils Zariņš, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists, 64331829, egils.zarins@lm.gov.lv

 

Valsts darba inspekcija (VDI) š.g. oktobrī uzsāka tematisko pārbaudi saistībā ar ķīmisko vielu un maisījumu drošu un veselībai nekaitīgu lietošanu uzņēmumos. Tematiskās pārbaudes laikā tika pārbaudīti vairāk nekā 150 dažādu nozaru uzņēmumi visā Latvijā. Būtiski pārkāpumi, kas rada tiešus draudus nodarbināto dzīvībai un veselībai, netika konstatēti, tomēr 63,6% pārbaudīto uzņēmumu tika izdoti rīkojumi dažādu nepilnību novēršanai.

Galvenie konstatētie trūkumi ir saistīti ar ķīmisko vielu radīto darba vides risku nepilnīgu novērtēšanu, darbinieku apmācību un informēšanu par drošām darba metodēm, rīcību ārkārtas situācijās, kā arī obligāto veselības pārbaužu veikšanu. Tematiskās pārbaudes laikā tika konstatēts, ka darba vietās atrodas nemarķēti iepakojumi ar ķīmiskām vielām un maisījumiem, kas var kļūt par nelaimes gadījuma cēloni, proti, VDI statistikas dati rāda, ka viens no biežākajiem nelaimes gadījumu cēloņiem ir ķīmisko vielu iedzeršana no nemarķētiem traukiem. Savukārt pozitīvi vērtējams tas, ka darbinieki arvien biežāk tiek nodrošināti ar individuālās aizsardzības līdzekļiem – tikai 6% gadījumu konstatēts, ka šādi līdzekļi nav tikuši izsniegti vai tie nav bijuši pilnībā piemēroti.

 

„Kopumā jāsecina, ka situācija ar drošu ķīmisko vielu un maisījumu izmantošanu ir apmierinoša, tomēr lielākajā daļā apsekoto uzņēmumu tika konstatēti pārkāpumi, kas liecina par to, ka lielākā daļa uzņēmumu tomēr līdz galam neapzinās ķīmisko vielu radīto risku un iespējamās sekas. Uzņēmumiem nevajadzētu gaidīt nelaimes gadījumu darbā vai VDI vizīti, bet pašiem īstenot preventīvos pasākumus uzņēmumā. Arī ķīmisko vielu izraisīto arodslimību risks ir augsts, radot nervu sistēmas, ādas un citas slimības, tāpēc aicinām visus uzņēmumus būt atbildīgiem un izvērtēt riskus darbinieku drošībai un veselībai, kā arī pašiem darbiniekiem būt vērīgiem un vērsties pie darba devēja, tiklīdz radušies kādi iebildumi vai ierosinājumi darba vides uzlabošanai,” norāda VDI direktors Renārs Lūsis.

 

Lai noteiktu veicamos darba aizsardzības pasākumus, kā arī sagatavotu nepieciešamo dokumentāciju, darba devēji aicināti izmantot bezmaksas interaktīvu rīku OiRA (Online Interactive Risk Assessment). Šobrīd latviešu valodā ir izstrādāti deviņi rīki, tostarp uzņēmumiem, kuru darbā tiek izmantotas arī ķīmiskās vielas un maisījumi - lauksaimniecības uzņēmumiem, uzkopšanas darbiem, uzņēmumiem, kas veic automobiļu apkopes un remontu u.c. Plašāka informācija pieejama VDI mājaslapā www.vdi.gov.lv, sadaļā OiRA. Tāpat informējam, ka mājaslapā www.stradavesels.lv ir pieejami dažādi informatīvie materiāli, interaktīvie rīki u.c. informācija, kas palīdzēs labāk izprast ķīmisko risku bīstamību un nozīmi to novēršanā.

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797

E-pasts: dace.aleksane@vdi.gov.lv

www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

2016.gada novembrī Valsts darba inspekcija sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūtu rīko bezmaksas reģionālos seminārus, kuros darba devējiem un darba aizsardzības speciālistiem būs iespējams uzsākt lietot OiRA rīku. Semināri notiks – 14. novembrī Limbažos, 22. novembrī Madonā, 24. novembrī Talsos, 29. novembrī Jelgavā, 30. novembrī Daugavpilī. Plašāka informācija un pieteikšanās www.stradavesels.lv sadaļā “Kalendārs”.

Darba vides riska novērtēšana katram darba devējam ir jāveic ne retāk kā reizi gadā. Lai darba devēji vieglāk varētu izpildīt normatīvo aktu prasības, Valsts darba inspekcija (VDI) sadarbībā ar Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (EU-OSHA) izstrādājusi interneta vietnē bāzētu interaktīvu rīku OiRA (Online Interactive Risk Assessment), kas ir īpaši piemērots mazajiem uzņēmumiem, kuros strādā līdz 20 darbiniekiem.

Šis rīks ir paredzēts, lai darba devējs bez īpašām priekšzināšanām darba aizsardzībā varētu atpazīt savā darba vietā esošos darba vides faktorus un novērtēt, cik liels ir risks, ka nodarbinātie cietīs vai saslims darba vietā. Ar rīka palīdzību iespējams noteikt veicamos darba aizsardzības pasākumus, kā arī sagatavot nepieciešamo dokumentāciju.

Pirmais rīks latviešu valodā  tika izveidots 2013.gada martā, un tas ļauj novērtēt darba vides riska faktorus birojos. Šobrīd šo rītu lieto jau vairāk kā 1600 uzņēmumu. Kopumā latviešu valodā ir izstrādāti deviņi rīki – darbam birojā,  izglītības iestādēm, veikaliem, lauksaimniecības uzņēmumiem, uzkopšanas darbiem, sabiedriskajā ēdināšanai, viesnīcām un viesu mājām, skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, uzņēmumiem, kas veic automobiļu apkopes un remontu. Pieci pēdējie rīki ir publicēti pēdējā gada laikā. Kopējais OiRA lietotāju skaits ir sasniedzis gandrīz 3 tūkstošus.

Rīks OiRA ir pieejams jebkuram uzņēmumam pilnīgi bez maksas. To iespējams izmantot tiešsaistē jebkurā laikā un vietā. Lai izmantotu rīku, nav nepieciešamas īpašas priekšzināšanas un prasmes. Turklāt rīku iespējams izmēģināt bez reģistrēšanās, taču, lai izmantotu rīka priekšrocības pilnībā, ir jāreģistrējas. Lai reģistrētos, ir vajadzīga derīga e-pasta adrese un paša izdomāta parole.

Rīkā ir iekļauta nozarei specifiska skaidrojoša informācija, saites uz normatīvajiem aktiem, informatīvie materiāli, video no semināriem par darba vidi konkrētajā nozarē, saites uz plakātiem, interaktīviem rīkiem u.c. praktiska informācija. Rīkā vienuviet ir atrodams viss par darba vidi konkrētajā nozarē.

Plašāka informācija par rīku pieejama VDI mājaslapā, sadaļā OiRA- http://www.vdi.gov.lv/lv/OiRA/  

Labas prakses balva «Zelta ķivere» piektdien svinīgā ceremonijā pasniegta alus darītavai Cēsu alus un biofarmācijas uzņēmumam AbbVie, kuri izrādījuši lielākās rūpes par veselīgu darba vidi un strādājošo darba mūža paildzināšanu.

Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA) sadarbībā ar Valsts darba inspekciju (VDI) šogad kampaņas «Drošs un veselīgs darbs jebkurā vecumā» ietvaros izvērtēja uzņēmumu un organizāciju īstenotos pasākumus strādājošo darbaspēju saglabāšanai un darbinieku spējām atbilstoša darba nodrošināšanu līdz sirmam vecumam. Pretendenti tika apbalvoti divās kategorijās – uzņēmumi, kuros strādā līdz 100 darbiniekiem, un uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk par simts cilvēkiem. Atzinības pasniegtas zīmīgā laikā – Eiropas Nedēļas drošībai un veselībai darbā noslēgumā.

Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis norāda, ka labas prakses balvu «Zelta ķivere» šogad saņem uzņēmumi, kas ne tikai izpilda minimālās normatīvajos aktos noteiktās darba aizsardzības prasības, bet arī patiesi rūpējas par veselības veicināšanu darba vietās un darbinieku labsajūtu, kas tieši ietekmē darbinieku darbaspējas un līdz ar to arī uzņēmuma produktivitāti.

«Liela nozīme lēmuma pieņemšanā bija konkrētajiem piemēriem – tie bija vienkārši, iedvesmojoši un viegli īstenojami arī citos uzņēmumos,» uzsver Renārs Lūsis.

Kategorijā uzņēmumiem ar vairāk nekā 100 darbiniekiem uzvarējušais Cēsu alus balvu saņēma par specifiskiem pasākumiem, kas īstenoti gados vecākiem uzņēmuma darbiniekiem. Uzņēmums šogad rīkoja īpaši senioriem paredzētas veselīga dzīvesveida nodarbības un meistarklasi. Pasākumu veiksmes pamatā bija personīga attieksme, kā arī senioriem interesanta un piemērota programma. Papildu ilgtermiņa ieguvums ir arī kolēģu tuvāka iepazīšana, kas palīdz uzturēt vieglāku un mazāk formālu darbinieku savstarpējo komunikāciju, veicot ikdienas pienākumus.

Kategorijā uzņēmumiem, kuros strādā līdz 100 darbiniekiem, balvu ieguvusī kompānija AbbVie saviem darbiniekiem piedāvā divas programmas enerģijas atjaunošanai – AbbVie Labsajūtas nedēļa pavasarī un AbbVie kustībā. Pirmajā darbiniekiem nedēļas garumā tiek piedāvātas dažādas aktivitātes veselīga dzīvesveida veicināšanai, kam seko 30 dienu izaicinājuma mēnesis. Tā laikā katram darbiniekam kādu kaitīgu ieradumu jāaizstāj ar veselīgu. AbbVie kustībā ir četru nedēļu sacensības, kurās darbinieki izveido komandas un uzskaita ikdienas fiziskās aktivitātes.

Labās prakses konkurss darba aizsardzībā «Zelta ķivere» notiek jau 11.gadu. Latvijā to organizē Valsts darba inspekcija, bet žūrijas komisijā ir pārstāvji arī no LR Labklājības ministrijas, RSU Darba drošības un vides veselības institūta, Latvijas darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības.

Valsts darba inspekcija (VDI) š.g. 3. oktobrī uzsāks tematisko pārbaudi uzņēmumos saistībā ar ķīmisko vielu un ķīmisko maisījumu drošu un veselībai nekaitīgu lietošanu. Tematiskās pārbaudes mērķis ir pievērst darba devēju un darbinieku uzmanību atbilstošu aizsardzības līdzekļu izvēlei darbā ar ķīmiskajām vielām, pareizai ķīmisko vielu marķēšanai, uzglabāšanai u.c. Kopumā mēneša laikā plānots pārbaudīt vismaz 150 dažādu nozaru uzņēmumus visā Latvijā, kuru darbā tiek izmantotas ķīmiskās vielas un maisījumi.

VDI dati rāda, ka ķīmisko vielu iedarbības rezultātā nelaimes gadījumos cieš darbinieki dažādās nozarēs - pārtikas ražošanā un ēdināšanā, uzkopšanā, lauksaimniecībā u.c. Visbiežāk nelaimes gadījumi notiek ķīmiskajām vielām nonākot uz ādas, acīs vai tās iedzerot, turklāt darba stāžs cietušajiem nereti ir vairāki gadu desmiti, kas liecina, ka darbā ar ķīmiskajām vielām būtiska ir gan darbinieku rūpīga apmācība par potenciālajiem riskiem, rīcību ārkārtas situācijās, gan arī citi darba devēja īstenotie preventīvie pasākumi, kā arī pašu darbinieku attieksme. Nepietiekami novērtēts ķīmisko vielu iedarbības risks un zināšanu trūkums par rīcību ārkārtas situācijās nereti izraisa grupveida nelaimes gadījumus ar letālām sekām, piemēram, darbinieki iet bojā sprādzienu rezultātā vai nosmokot.

 

Tematiskās pārbaudes laikā VDI inspektori pastiprinātu uzmanību pievērsīs darba vides risku novērtējumam, veiktajiem preventīvajiem pasākumiem, darbinieku apmācībai, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem u.c. Tāpat tiks pārbaudītas drošības datu lapas, kurās tiek norādīts vielu ķīmiskais sastāvs, piemērotie individuālie aizsardzības līdzekļi u.c., kā arī iepakojumu marķējums, kas nereti ir nepietiekami izmantots informācijas avots, lai apzinātos ķīmisko vielu bīstamību.

 

VDI aicina visus uzņēmumus, kuru darbā tiek izmantotas ķīmiskās vielas un maisījumi būt atbildīgiem un pašiem izvērtēt riskus darbinieku drošībai un veselībai, novēršot tos vēl pirms VDI inspektoru vizītes. VDI informē, ka mājaslapā www.stradavesels.lv ir pieejami dažādi informatīvie materiāli, interaktīvie rīki u.c. informācija, kas palīdzēs labāk izprast ķīmisko risku bīstamību un nozīmi to novēršanā. Tāpat VDI ir izveidojusi nelaimes gadījumu karti, kurā var iepazīties ar pēdējos trīs gados notikušajiem nelaimes gadījumiem ar ķīmiskām vielām- https://www.google.com/maps/d/viewer?mid=1HVxppPC1LxLC5mDdCT3nbzMaN5M

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797

E-pasts: dace.aleksane@vdi.gov.lv

www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

Kā liecina Eiropas Savienības Statistikas biroja Eurostat dati, letālo nelaimes gadījumu skaits darba vietās Latvijā ir lielāks nekā vidēji Eiropas Savienībā, piemēram, 2014. gadā* Zviedrijā, Lielbritānijā un Vācijā uz 100 000 strādājošo noticis vidēji 1 letāls nelaimes gadījums darbā, savukārt, Latvijā – 4,5 letālie nelaimes gadījumi, kas ierindo Latviju 4. vietā starp visām Eiropas Savienības valstīm. Arī, vērojot tendences 7 gadu periodā  (2008. – 2014.), Latvija uz kopējā statistikas fona ieņem vienu no vadošajām pozīcijām letālo nelaimes gadījumu skaita ziņā.

 

Vērtējot statistikas datus Baltijas valstīs, 2014. gadā uz 100 000 strādājošajiem visvairāk letālo nelaimes gadījumu darbā notika Lietuvā – 4,7, bet Latvijā – 4,5. Vismazāk letālos nelaimes gadījumos darbā gāja bojā Igaunijā - 2,6 nodarbinātie.

2015. gadā situācija Latvijā ir uzlabojusies. Tas saistīts arī ar to, ka Valsts darba inspekcija (VDI) 2015. gadā pastiprinātu uzmanību pievērsa prevencijai darba aizsardzībā. 2015. gadā VDI veica 2208 preventīvās pārbaudes, kurās kontrolēja, vai darba devējs ir nodrošinājis drošu, veselībai nekaitīgu darba vidi.

 

VDI vēlas vērst darba devēju un darba aizsardzības speciālistu uzmanību uz satraucošo statistiku, atgādinot, ka sakārtota darba aizsardzības sistēma uzņēmumā ir svarīgākais faktors letālo nelaimes gadījumu skaita samazināšanā. Nedroša darba vide, nepilnīga  darbinieku apmācība, darba vides risku neatbilstošs izvērtējums, nepietiekoša darba uzraudzība un kontrole, formāla attieksme pret darba drošību ir faktori, kas var novest pie smaga vai pat letāla nelaimes gadījuma. Tāpēc uzņēmumu vadītāji aicināti pārrunāt ar darbiniekiem drošas darba metodes, izvērtējot uzņēmumā esošo darba vidi, darbinieku apmācību, individuālos aizsardzības līdzekļus, kā arī nosūtīt darbiniekus uz obligātajām veselības pārbaudēm.

 

Lai noteiktu veicamos darba aizsardzības pasākumus, kā arī sagatavotu nepieciešamo dokumentāciju, darba devēji aicināti izmantot bezmaksas interaktīvo rīku OiRA (Online Interactive Risk Assessment). Šobrīd latviešu valodā ir izstrādāti seši rīki - darbam birojā,  izglītības iestādēm, veikaliem, lauksaimniecības uzņēmumiem, uzkopšanas darbiem un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem. Plašāka informācija pieejama VDI mājaslapā www.vdi.gov.lv, sadaļā OiRA. Tāpat VDI informē, ka mājaslapā www.stradavesels.lv ir pieejami dažādi informatīvie materiāli, interaktīvie rīki u.c. informācija, kas palīdzēs labāk izprast darba vides riskus un to novēršanas nozīmi. 

 

* Jaunākie Eurostat publicētie dati.

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797

E-pasts: dace.aleksane@vdi.gov.lv

www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

 

Resize of Infografika_Nelaimes gadijumi.png

Lauksaimniecības un mežsaimniecības aktīvajā sezonā, kā ierasts, pieaug to darbinieku skaits, kas tiek nodarbināti uz konkrētu laiku – pāris mēnešiem gadā. Lai arī lauksaimniecībā un mežsaimniecībā ir nodarbināti tikai apmēram 8% no visiem strādājošajiem Latvijā, nereģistrētā nodarbinātība un letālie nelaimes gadījumi 2015. gadā visbiežāk tika konstatēti tieši lauksaimniecības / mežsaimniecības uzņēmumos, tāpēc VDI aicina - pirms darbu uzsākšanas ikvienam rūpīgi izvērtēt, vai izvēlētā darba apstākļi ir droši un nerada riskus dzīvībai, kā arī, vai darba tiesiskās attiecības ir sakārtotas.

2015. gadā gandrīz katrā otrajā VDI apsekotajā lauksaimniecības / mežsaimniecības uzņēmumā tika atklāta kāda nereģistrēti nodarbināta persona. Salīdzinot - būvniecībā, kas tradicionāli ir līdere nereģistrētās nodarbinātības ziņā,  nereģistrēti nodarbinātas personas VDI konstatēja katrā piektajā apsekojumā.

 

Arī darba aizsardzības kontekstā lauksaimniecība / mežsaimniecība ir viena no riska nozarēm. Pagājušajā gadā lauksaimniecībā / mežsaimniecībā notika 6 letāli nelaimes gadījumi, kas vērtējams kā negatīvs un satraucošs rādītājs. Arī arodslimību risks šajā nozarē ir salīdzinoši augsts – ķīmiskās vielas, troksnis, smagumu pārvietošana, putekļi, nepiemērots mikroklimats u.c. faktori var veicināt dažādu slimību rašanos, tāpēc darba devēja atbildība sakārtotas darba aizsardzības sistēmas izveidē ir īpaši būtiska.  

 

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem lauksaimniecībā / mežsaimniecībā vidēji gadā normālo darba laiku strādā vien 25% nodarbināto, savukārt, pārējie nodarbinātie strādā nepilnu darba laiku vai kā papildu darbu. Līdz ar to darba devējam ir lielāka slodze, veicot darbinieku apmācības, instruktāžas, obligātās veselības pārbaudes u.c. Lai noteiktu veicamos darba aizsardzības pasākumus, kā arī sagatavotu nepieciešamo dokumentāciju, darba devēji aicināti izmantot bezmaksas interaktīvu rīku OiRA (Online Interactive Risk Assessment). Šobrīd latviešu valodā ir izstrādāti seši rīki, tostarp lauksaimniecības (augkopības, lopkopības) uzņēmumiem. Plašāka informācija pieejama VDI mājaslapā www.vdi.gov.lv, sadaļā OiRA.

 

VDI atgādina - pirms darba attiecību uzsākšanas arī pašiem darbiniekiem ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt iespējamos riskus – gan no drošības, gan tiesiskās aizsardzības viedokļa.  Jāatceras, ka darba līgums ir galvenais dokuments, bez kura darba attiecības nedrīkst uzsākt. Vienojoties mutiski, darbinieks var būt zaudētājs un nesaņemt apsolīto darba samaksu, kā arī sociālās garantijas, slimības pabalstu u.c. Jāatceras, ka darba devējs, kurš neievēro vienu normatīvo aktu, visbiežāk neievēros arī citus, piemēram, ja darba devējs nodarbina bez darba līguma, darba vide arī visticamāk būs nedroša. Tāpēc VDI aicina darbiniekus neklusēt un vērsties pie darba devēja tiklīdz ir radušies kādi iebildumi vai ieteikumi.  Ja darba devējs tos ignorē, darbiniekiem ir tiesības vērsties Valsts darba inspekcijā.

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797

E-pasts: dace.aleksane@vdi.gov.lv

www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-