EW 2008

Divu gadu ilgās riska novērtēšanas kampaņas ideja ir skaidrot sabiedrībai, ka riska novērtēšana ir sistemātiska visu darba aspektu analīze, lai noteiktu, kas var radīt traumas vai veselības traucējumus, kā arī to, vai apdraudējumus darbavietā var novērst, un, ja to nevar, tad kādi ir vai kādiem vajadzētu būt profilakses vai aizsardzības pasākumiem, lai riska faktorus varētu kontrolēt.

Kampaņas mērķis ir kliedēt ar riska novērtēšanas procesu saistītos maldīgos priekšstatus un pierādīt, ka darba vides riska faktoru novērtēšana ne vienmēr ir sarežģīts, birokrātisks process, vai arī tikai ekspertu pienākums.

Tā veicina arī ideju par ieinteresēto personu iesaistīšanās pieeju riska novērtēšanā. Ir būtiski, lai riska novērtēšanā savu viedokli paustu un procesā iesaistītos paši strādājošie, tādējādi nodrošinot, ka apdraudējumi tiek identificēti ne tikai, pamatojoties uz zināšanu principiem, bet arī izvērtējot darba apstākļus un nelabvēlīgas ietekmes faktorus uz darbiniekiem.

Riska novērtēšana ar darbinieku iesaistīšanos ir viens no galveniem nosacījumiem ilgtspējīgas riska profilakses kultūras iedibināšanā.

Mūsu skaidri formulēto un vienkāršo ieteikumu mērķis ir mudināt visus darba devējus veikt efektīvu riska novērtēšanu un atbilstoši rīkoties, lai novērstu vai kontrolētu riska faktorus.

Eiropas kampaņas riska novērtēšanā galvenie mērķi ir:

• Rosināt ieinteresētās personas visos līmeņos aktīvi iesaistīties decentralizētajā Eiropas mēroga kampaņā.
• Veidot izpratni par juridisko atbildību un praktisko vajadzību attiecībā uz riska novērtēšanu darbavietā.
• Veicināt vienkāršo soļu metodes pieeju riska novērtēšanā (skatīt 80. faktu lapu: “Riska novērtēšana – pamats drošām un veselībai nekaitīgām darbavietām”)
• Kliedēt maldīgos priekšstatus par riska novērtēšanu un riska novērtēšanas procesa izpildi.
• Mudināt uzņēmumus (jo īpaši mikrouzņēmumus un MVU) pašiem veikt iekšēju riska novērtēšanu savā uzņēmumā.
• Veicināt ideju, ka riska novērtēšana ir visu iesaistīto personu ietverošs process; tā ir jebkura darbavietā strādājošā cilvēka atbildība nevis tikai darba devēju (vai ekspertu) atbildības joma, kurā sekmīgus rezultātus var gūt, pielietojot iesaistīšanās pieeju riska novērtēšanā.
• Sniegt atbalstu darba devējiem, darbinieku drošības organizāciju pārstāvjiem, darbiniekiem, speciālistiem, profilakses dienestiem, politiķiem un citām ieinteresētajām personām riska novērtēšanas uzlabošanā.
• Darīt zināmu, ka riska novērtēšana ir pirmais solis sistemātiskas darba drošības un veselības aizsardzības pārvaldīšanas virzienā.

Mērķgrupas

Kampaņa pirmām kārtām adresēta cilvēkiem darbavietās, kā arī tiem, kas iesaistīti darba drošības un veselības aizsardzības pasākumu īstenošanā: darba devējiem, arodbiedrībām, darbiniekiem, darba drošības organizāciju pārstāvjiem, darba drošības un veselības aizsardzības speciālistiem, darba drošības un veselības aizsardzības profilakses un apdrošināšanas dienestiem, kā arī citām personām, kas sniedz palīdzību un informāciju darbavietās.

MVU un jo īpaši mikrouzņēmumi ir galvenā mērķgrupa

Starpnieki ir svarīga sekundāra mērķgrupa, ieskaitot politiķus (Eiropas un valsts līmeņa), sociālos partnerus (darba devēju asociācijas, darbinieku/profesionāļu federācijas), novērošanas centrus un to tīklus, Eiropas iestādes un to tīklus, kā arī NVO.

Ieteikumi

• Riska novērtēšana nav pašmērķis, bet gan efektīvs instruments vajadzīgo riska novēršanas pasākumu noteikšanai.
• Ar riska pakāpes pārbaudi atbilstoši jau atklāto apdraudējumu sarakstam nepietiek; ir jāņem vērā arī mazāk ievērojami riska faktori, kā arī mijiedarbība dažādu riska faktoru starpā.
  

Tā kā ikviena interesēs ir riska novērtēšana un korektīvu pasākumu ieviešana, darbavietā katram cilvēkam ir jādod nozīmīgs ieguldījums; darba drošības un veselības aizsardzības riska novērtēšana ir gan uzņēmuma, gan tā darbinieku interesēs. Ir vajadzīga partnerības pieeja, kura paredz visu strādājošo aktīvu iesaistīšanos; riska novērtēšanas procesā ir jāiesaista darbinieki un jāuzklausa viņu viedoklis.

Eiropas riska novēršanas pieeja:

• izvairīties no riska faktoriem.
• novērtēt tos riska faktorus, no kuriem nav iespējas izvairīties.
• novērst riska iespējamību jau sākotnē.
• darba apstākļus pielāgot indivīdam.
• pielāgot darba apstākļus tehnikas progresam.
• bīstamos riska faktorus aizstāt ar bīstamību izslēdzošiem vai mazāk bīstamiem riska faktoriem.
• izstrādāt visaptverošu riska profilakses politiku.
• piešķirt prioritāti kolektīvajiem aizsardzības pasākumiem pār induviduālajiem aizsardzības pasākumiem.
• darbiniekiem nodrošināt atbilstošas instrukcijas, informāciju un mācības.
  

Plašāka informācija pieejama šeit