Pirmdiena, 2017. gada 11. decembris
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3_794f6.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                      VDI_LOGO1.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Jaunumi

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2017.gada 1.janvāra līdz 1.martam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 3 nodarbinātie un vēl 4 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 6 nodarbinātie. Vēl 16 cilvēki šogad ir guvuši smagas (pagājušajā gadā 23).

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem (2016.gada nogalē):

·         vīrietis, 42, guva smagu muguras traumu darba vietā;

·         vīrietis, 42, strādnieks, lopkopībā guva smagu traumu, kad, apgāžoties traktoram, iespieda kāju starp traktoru un šķūņa balsta stabu;

·         vīrietis, 57, darbinieks, veica frēzes uzstādīšanas darbus, taču frēze atlēca un trāpīja vīrietim. Gūto traumu rezultātā darbinieks gāja bojā;

·         vīrietis, dokers, pildot darba pienākumus, guva smagas traumas;

·         vīrietis, 54, būvstrādnieks, darbinieks pārvietojās pa teritoriju un paslīdēja, gūstot smagu traumu;

·         vīrietis, 50, autovadītājs, veicot darba pienākumus, veikala noliktavas telpā pēkšņi saļima un nomira;

·         vīrietis, 44, kravas automobiļa vadītājs, guva smagas traumas, ciešot ceļu satiksmes negadījumā;

·         vīrietis, 44, kurinātājs, tika atrasts miris uzņēmuma teritorijā;

·         vīrietis, 35, aviācijas drošības nodaļas darbinieks, cieta ceļu satiksmes negadījumā, gūstot smagu traumu;

·         vīrietis, 55, autovadītājs, veicot darba pienākumus ārzemēs, tika atrasts miris;

·         vīrietis, 64, remontatslēdznieks, pneimoatsperes montāžas laikā guva traumas, kā rezultātā gāja bojā;

·         vīrietis, 53, autovadītājs, tika atrasts miris, pildot darba pienākumus ārzemēs;

·         vīrietis, 25, pildot darba pienākumus, guva smagas traumas;

·         sieviete, 44, skolotāja, dodoties no vienas skolas ēkas uz otru, paslīdēja un nokrita, gūstot smagas traumas;

·         vīrietis, 33, šoferis, stiprinot kravu, bija pakāpies uz pieslienamajām kāpnēm, tās saslīdēja un cietušais nokrita, gūstot smagas traumas;

·         vīrietis, 62, nokrītot no augstuma, guva smagu traumu;

·         vīrietis, 54, apsargs, veicot darba pienākumus, paslīdēja un salauza kāju;

·         vīrietis, 60, specializētā automobiļa vadītājs, tika atrasts saspiests starp automašīnas kreiso pusi un granulu maisu;

·         vīrietis, 62, urbšanas meistars, tika atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 61, specializētā automobiļa vadītājs, guva smagu kājas traumu, kad tai uzkrita balsts,

·         sieviete, 61, ražošanas darbu palīgs, ejot noliktavā pēc preces, krita un lauza roku;

·         sieviete, pastniece, izvadājot pastu, izkāpa no mašīnas un nokrita uz apledojoša ceļa, gūstot smagu kājas traumu;

·         sieviete, 57, skolotāja, pārvietojoties pa skolas teritoriju, paslīdēja uz apledojoša ceļa un guva smagu traumu;

·         vīrietis, 61, saimniecības vadītājs, nokrita no pieslienamajām kāpnēm, gūstot smagu traumu;

·         vīrietis, 56, palīgstrādnieks, alkohola reibumā tīrīja graudu apcirkni. Lecot pāri apcirkņa malai, guva kājas lūzumu;

·         sieviete, 56, aukle, pildot darba pienākumus, krita un guva smagu traumu;

·         vīrietis, 47, krāvējs, neuzmanīgi rīkojoties ar rollerkonteineri, guva gūžas kaula plīsumu.

 

 

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem (2017.gada sākumā):

·         vīrietis, 37, mežstrādnieks, veicot mežizstrādes darbus, guva nāvējošu traumu;

·         sieviete, 62, biroja administratore, paslīdot kājai, nokrita un guva smagu traumu;

·         vīrietis, 63, sētnieks, veicot darba pienākumus, krita un guva kreisās kājas lūzumu;

·         sieviete, medmāsa, pakrita uz trepēm, gūstot smagu gūžas traumu;

·         vīrietis, 56, strādnieks, veicot uzņēmuma teritorijas uzkopošanas darbos, pēkšņi mira;

·         vīrietis, guva rokas traumu (traumatiska amputācija);

·         vīrietis, 88, ekskavatora vadītājs, tika atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 54, veicot darba pienākumus, guva smagu kājas traumu;

·         vīrietis, 33, mēģināja nomierināt un izvest no ēkas neadekvātu apmeklētāju, taču saņēma sitienu sejā, gūstot smagu traumu;

·         vīrietis, 44, mežstrādnieks, cirsmā gāžot koku, smagi traumēja kāju;

·         vīrietis, 71, dežurants, pakrita uz ledus un guva smagu pleca traumu;

·         vīrietis, 64, kravas automobiļa vadītājs, tika atrasts automašīnas kravas nodalījumā miris;

·         vīrietis, 74, apsargs, atrasts darba vietā miris;

·         vīrietis, 50, ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmu montētājs, vācot nost vairogus, iespieda roku un norāva kreisās rokas pirkstu galus; 

·         vīrietis, 43, elektromehānisko iekārtu mehāniķis, bija uzkāpis uz jumta, lai atvienotu cauruli, taču paslīdēja un nokrita no 4 m augstuma, gūstot smagas traumas;

·         sieviete, 68, skolotāja, pārvietojoties pa ievaskotu grīdu, krita un guva muguras traumu;

·         vīrietis, 27, celtnieks-industriālais alpīnists, gāja bojā, kad, veicot rakšanas darbus rapšu graudu bunkurā, bija atsprādzējies no drošības virvēm un tika aprakts zem graudiem;

·         vīrietis, 56, furgona vadītājs, smagi cieta, kad, ņemot instrumentu kasti, darbiniekam uz kājas uzkrita automašīnas lafete;

·         vīrietis, 40, kravas auto šoferis, smagi cieta, kad, veicot baļķu kravas nostiprināšanu, viens no baļķiem uzkrita darbiniekam;

·         sieviete, 57, sociālā aprūpētāja, pildot aprūpētājas amata pienākumus, krita autobusā un guva smagas traumas;

·         vīrietis, 52, santehniķis, cieta, kad, mainot tranšejā kanalizācijas cauruļvadus, izkustējās tranšejas balsts un saspieda darbinieka kāju.

 

Analizējot esošo pētījumu datus (Darba apstākļi un riski Latvijā 2012-2013), Valsts darba inspekcijas (VDI) Youtube kanālā skatīto videomateriālu skaitu, 2012.-2016.gadā VDI organizēto darba aizsardzības filmu pēcpusdienu cikla apmeklētāju atsauksmes, kā arī 2013.- 2016. gadā veikto darba aizsardzības informatīvo semināru dalībnieku aptauju rezultātus, informatīvie videomateriāli un filmas ir atzītas par vienu no efektīvākajiem līdzekļiem nodarbināto informēšanai un apmācībai par dažādiem darba aizsardzības jautājumiem.

Tādējādi Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras atbalstītā „Darba aizsardzības preventīvo pasākumu plānā 2017.gadam” kā viena no aktivitātēm atkārtoti tiek īstenots konkurss Latvijas uzņēmumiem par finansiālu atbalstu darba aizsardzības filmu uzņemšanai vai jau uzņemtu filmu pieejamības nodrošināšanai plašākai sabiedrībai (plāns apstiprināts Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras kontaktpunkta Latvijā Informācijas padomē 06.12.2016.).

Konkursa rezultātā paredzēts piešķirt atbalstu 2 informatīvu filmu sagatavošanai vai esošu filmu pieejamības nodrošināšanai plašākai sabiedrībai. 

2017.gada prioritāte ir drošs un veselībai nekaitīgs darbs ar ķīmiskajām vielām un / vai maisījumiem.

Plašāka informācija un pieteikuma veidlapas šeit.

Turpmāk darbiniekam, kas veic virsstundu darbu, par pirmajām divām virsstundām, kas veiktas virs dienas normālā darba laika, būs jāizmaksā piemaksa ne mazāk kā 50% apmērā. Savukārt par katru nākamo virsstundu izmaksājama piemaksa ne mazāk kā 100% apmērā. Attiecībā uz regulējumu par svētku dienām, tiek saglabāts spēkā esošais piemaksas apmērs – 100% apmērā no darbiniekam noteiktās dienas algas likmes. Vienlaikus darbiniekiem un darba devējiem nav liegts darba koplīgumā vai darba līgumā noteikt lielāku piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā.

To paredz grozījumi Darba likumā, kas ceturtdien, 23. februārī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Turpmāk gadījumos, kad pēc darba devēja iniciatīvas darbinieks ir atstādināts, veicot darbu vai arī, atrodoties darba vietā alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, kā arī citos gadījumos, kad darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai, par visu atstādināšanas laiku darba devējam būs jāsaglabā darbiniekam darba samaksu minimālās mēneša darba algas apmērā proporcionāli atstādināšanas laikam.

Grozījumi arī nosaka, ka gadījumā, ja darbinieka atstādināšana ir bijusi nepamatota darba devēja vainas dēļ, darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam starpību starp vidējo izpeļņu un darbiniekam izmaksāto minimālo mēneša darba algu par visu piespiedu kavējuma laiku, kā arī atlīdzināt ar atstādināšanu radušos zaudējumus. Darba likums tiek papildināts arī ar normu, kas noteic, ka gadījumos, ja atstādināšana ir bijusi pamatota, darba devējam būs tiesības ieturēt no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas atstādināšanas laikā izmaksāto minimālo mēneša darba algu.

Lai padarītu skaidrāku jau šobrīd likumā esošo normu, kas reglamentē konkurences ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās, likumprojektā ietverta norma, kas sniedz konkurences ierobežojuma veida piemērus. Tie gan nav izsmeļoši, jo ir iespējami arī citi konkurences ierobežojuma veidi, taču tas sniedz lielāku skaidrību minētajā jautājumā. 

Laiveicinātu tiesisko noteiktību ir paredzēts Darba likumā ietvert normu, kas noteiks, ka gadījumā, ja pēc sūdzības izskatīšanas darba devējs neatceļ piezīmi vai rājienu, tad darbiniekam ir tiesības celt prasību tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts darba devēja atteikums atcelt piemēroto piezīmi vai rājienu. 

Grozījumi paredz precizējumus arī attiecībā uz blakus darba regulējumu. Turpmāk tiks noteikts, ka ar darbinieku var tikt nodibinātas ne tikai darba tiesiskās attiecības, bet arī viņš var tikt nodarbināts citādā veidā, piemēram, stājoties dienesta attiecībās vai persona var būt pašnodarbināta. Vienlaikus detalizētāk tiek reglamentēta darba devēja iespēja ierobežot darbinieka tiesības veikt blakus darbu. Šāds ierobežojums var būt, ciktāl tas ir attaisnojams ar darba devēja pamatotām un aizsargājamām interesēm, it īpaši ja šāds blakus darbs var ietekmēt darbinieka saistību pienācīgu izpildi. Strīda gadījumā darba devējam ir pienākums pierādīt, ka ierobežojums veikt blakus darbu ir attaisnojams ar darba devēja pamatotām un aizsargājamām interesēm.

Likumprojekts paredz samazināt uzteikuma termiņu no 10 dienām uz nekavējoties gadījumā, ja darba devējs ir nolēmis uzteikt darba līgumu pamatojoties uz to, ka darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums.

Ņemot vērā darba tirgū esošos situāciju, lai mazinātu šķēršļus darba devējam un veicinātu personu ar invaliditāti nodarbinātību, likumprojekts paredz izdarīt grozījumus Darba likuma 109.pantā, izslēdzot šā panta otro daļu, kas paredz aizliegumu uzteikt darba līgumu darbiniekam ar invaliditāti. Vienlaikus gan tiek saglabāts regulējums, kas noteic, ka darbinieku skaita samazināšanas gadījumā, ja darba rezultāti un kvalifikācija būtiski neatšķiras, tad par priekšrocību turpināt darba tiesiskās attiecības tiek uzskatīta arī invaliditāte. Būtiski, ka jaunā kārtība attiecībā uz darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar personām ar invaliditāti attiecas tikai uz tiem līgumiem, kas tiks noslēgti pēc šī likumprojekta spēkā stāšanās.

Lai līdzsvarotu darba tiesisko attiecību pušu tiesības, turpmāk likumā plānots noteikt, ka tajā gadījumā, ja darbinieks uzsaka darbu un darba devējs piekrīt tam, ka darbinieka norādītais iemesls ir svarīgs, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības, tad darba devējs izmaksā atlaišanas pabalstu likumā noteiktajā apmērā. Savukārt tajā gadījumā, ja starp pusēm ir strīds par uzteikuma pamatu, tad darbiniekam ir tiesības celt prasību tiesā par atlaišanas pabalsta piedziņu.

Turpmāk Darba likumā tiks precīzi noteikts, ka gadījumā, ja darbiniekam pārtraukuma laikā ir noteikts aizliegums atstāt savu darbavietu un darbinieks nevar izmantot šo laikaposmu pēc sava ieskata, šādu pārtraukumu ieskaita darba laikā. Bet, ja darbinieks pārtraukuma laikā, lai arī nevar atstāt darba devēja telpas, tomēr viņam tiek nodrošināta iespēja izmantot pārtraukumu un šī pārtraukuma laikā darbiniekam nav pienākums būt gatavam veikt savus darba pienākumus, tad šāds pārtraukums netiek ieskaitīts darba laikā.

Likumprojekts tika izstrādāts sadarbībā ar sociālajiem partneriem - Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Latvijas Darba devēju konfederāciju. Vairākus priekšlikumus grozījumiem iesniedza Ārvalstu investoru padome Latvijā, kā arī ir notikušas sarunas ar personu ar invaliditāti pārstāvošajām organizācijām.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Egils Zariņš, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists, 64331829, egils.zarins@lm.gov.lv

 

Ja uzņēmums ražo vai importē ķīmiskās vielas, tad tās ir jāreģistrē saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu ķīmisko vielu jomā (REACH regula). Provizoriskā reģistrācija jāveic līdz 2017. gada 31. maijam, un tā ir bez maksas.

 

Šī provizoriskā reģistrācija attiecināma uz uzņēmumiem, kuri Eiropas Savienībā ražo vai importē ķīmiskās vielas vai vielas maisījumos apjomā no vienas līdz 100 tonnām gadā, ja vien nav piemērojams atbrīvojums vielas reģistrācijai.

Vielas provizoriskā reģistrācija jāveic pēc pirmās saražotās/importētās tonnas gadā sasniegšanas sešu mēnešu laikā. Tas ļaus uzņēmumam palikt tirgū līdz 2018. gada 31. maijam, kad jau jābūt veiktai pilnajai REACH reģistrācijai (REACH 2018). Ja provizoriskā reģistrācija nav veikta, vielas ražošana/imports atļauts tikai pēc tās reģistrācijas Eiropas Ķīmisko vielu aģentūrā (ECHA). Provizorisko reģistrāciju veic REACH-IT sistēmā, un tā ir bez maksas.  

Līga Rubene, LVĢMC Ķīmisko vielu un bīstamo atkritumu nodaļas ķīmiķe: “Ķīmiskās vielas var būt bīstamas cilvēku veselībai un/vai apkārtējai videi. Vielas reģistrācija ir svarīgs process, kas ļauj iegūt informāciju par ķīmisko vielu īpašībām, lietošanas veidiem, novērtēto bīstamību un iespējamo risku. Uzņēmumam jāpārzina šī informācija, lai varētu rīkoties atbildīgi un dot ieteikumus par to, kā ķīmiskās vielas droši lietot. Uzņēmējiem jāņem vērā, ka viņi ir tie, kas ietekmē cilvēku veselību un vides aizsardzību Eiropā.”

Provizoriskā reģistrācija ir obligāta tikai tādā gadījumā, ja uzņēmumi vēlas pilno REACH reģistrāciju veikt līdz 2018. gada 31. maijam. Tiem, kas plāno ķīmiskās vielas reģistrēt uzreiz, nav nepieciešams veikt provizorisko reģistrāciju.     

Plašāku informāciju par provizorisko un pilno REACH reģistrāciju var iegūt VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, REACH un CLP palīdzības dienestā. Tālr.: 67032027, e-pasts: reach@lvgmc.lv

REACH regula: Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķīmisko vielu reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu.

 

 

 

Par LVĢMC

LVĢMC apkopo un apstrādā vides informāciju, veic vides monitoringu un informē sabiedrību par vides stāvokli, nodrošina zemes dzīļu fonda ģeoloģisko pārraudzību un zemes dzīļu racionālu izmantošanu, kā arī īsteno valsts politiku ģeoloģijas, meteoroloģijas, klimatoloģijas, gaisa kvalitātes un pārrobežu gaisa piesārņojuma ietekmes jomā.

 

Sanita Pelēķe

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Maskavas iela 165, Rīga, LV - 1019

Mob. tālr.: + 371 27337797

Tālr.: + 371 67032699

E - pasts: sanita.peleke@lvgmc.lv

Viena no Valsts darba inspekcijas (VDI) pastāvīgām prioritātēm ir nelaimes gadījumu skaita darbā samazināšana. Lai arī smago nelaimes gadījumu skaits 2016. gadā ir samazinājies, letālo nelaimes gadījumu skaits ir pieaudzis, proti, 2015. gadā darba vietās bojā gāja 26 darbinieki, savukārt, 2016. gadā - 31 (operatīvie dati). Būtiski ir pieaudzis tieši ārzemēs notikušo nelaimes gadījumu skaits – pēkšņi pasliktinoties veselības stāvoklim, bojā gāja 10 darbinieki.

“Analizējot letālos nelaimes gadījumus, jāsecina, ka viena no satraucošākajām tendencēm ir ārzemēs notikušo nelaimes gadījumu skaita pieaugums, kas ir līdz šim lielākais rādītājs. To varētu skaidrot ar arvien pieaugošo uz ārzemēm strādāt norīkoto darbinieku skaitu, fizisku un emocionālu darbinieku pārslodzi, neveselīgu uzturu, neuzmanīgu attieksmi pret savu veselību, garām darba stundām u.c. Šajā ziņā īpaši uzmanīgiem ir jābūt autovadītājiem, kuru darba ritms  nereti rada nelabvēlīgas sekas. Pildot darba pienākumus, 2016. gadā uz Latvijas ceļiem bojā gāja 6 nodarbinātie, kas veido lielu daļu no kopējā letālo nelaimes gadījumu skaita. Noteikti nedrīkst aizmirst arī Jaunbērzes traģēdiju, kad, saindējoties ar metāna gāzi, darba vietā bojā gāja uzreiz 4 darbinieki. Savukārt, dabīgo nāves gadījumu skaits, salīdzinot ar 2015. gadu ir samazinājies par  44% (2016. gadā 27 gadījumi,  2015. gadā – 48).  

 

Vērtējot darba aizsardzības situāciju Latvijā kopumā, R.Lūsis norāda, ka starp uzņēmumiem Latvijā darba aizsardzības jomā ir vērojama polarizācija – ir daudz iedvesmojošu uzņēmumu, labas prakses piemēru,  kas pilda ne tikai normatīvo aktu prasības, bet domā par darbinieku veselību un drošību kopumā gan darba vietā, gan arī ārpus tās un rūpējas par labām darbinieku darbaspējām, un ir uzņēmumi, kuri neievēro pat normatīvajos aktos noteikto prasību minimumu darba aizsardzībā.

 

Bīstamākās nozares smago un letālo nelaimes gadījumu skaita ziņā 2016. gadā ir apstrādes rūpniecība, transports, valsts pārvalde, būvniecība, lauksaimniecība un mežsaimniecība. Lai pēc iespējas efektīvāk samazinātu smago un letālo nelaimes gadījumu risku un veicinātu uzņēmumu izpratni par drošiem darba paņēmieniem, 2016. gadā VDI veica četras tematiskās pārbaudes bīstamo nozaru uzņēmumos - būvniecībā, kokapstrādes un mēbeļu ražošanas nozarē, valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī uzņēmumos, kuri savā darbā izmanto ķīmiskās vielas un maisījumus. Tematiskās pārbaudes preventīvi liek darba devējiem izvērtēt darba vietas riskus un novērst pārkāpumus jau pirms VDI pārbaudes.

 

2017. gadā VDI pastiprinātu uzmanību pievērsīs smago un letālo nelaimes gadījumu darbā skaita samazināšana (prevencija), kuras ietvaros tiks organizētas tematiskās pārbaudes būvniecībā, sauszemes transporta nozarē, pārtikas un dzērienu ražošanas nozarē un lauksaimniecības nozarē.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797

dace.aleksane@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

2016. gads ir noslēdzies, tāpēc Valsts darba inspekcija (VDI) aicina atskatīties uz paveikto darba aizsardzībā un darba tiesībās:

  •     nelaimes gadījumu un nereģistrētās nodarbinātības tendences;
  •     VDI tematisko pārbaužu rezultāti;
  •     principa „Konsultē vispirms” realizēšanas prakse VDI.

Par lielākajiem VDI izaicinājumiem 2016. gadā, kā arī 2017. gada darba plāniem un citām aktualitātēm VDI  informēs preses konferencē, kas norisināsies ceturtdien, 2. februārī, plkst.11.00

Preses konferencē uzstāsies Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

Konference notiks Valsts darba inspekcijā, Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1, 3.stāva zālē.

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797

dace.aleksane@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

Katru otro gadu Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA) sadarbībā ar dalībvalstīm un Eiropas Savienības prezidentūru organizē Eiropas Labas prakses balvu.

Lai popularizētu labas prakses piemērus un dalītos idejās, kā vienkārši un efektīvi uzlabot darba apstākļus, 2014.gadā Valsts darba inspekcija, LR Labklājības ministrija, Darba drošības un vides veselības institūts, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Darba devēju konfederācija, kuru pārstāvji veido Informācijas padomi Latvijā, nolēma Labas prakses balvas konkursu rīkot ik gadu, katrā otrajā gadā tēmu izvēloties Latvijā. 2017.gadā konkursa laikā tiks meklēti labas prakses piemēri, kas darbiniekiem ļauj atgriezties darbā uzņēmumos Latvijā pēc ilgstošas prombūtnes (piemēram, ilgstošas slimošanas, bērnu kopšanas atvaļinājuma, darba ārzemēs utt.), t.sk. izmantojot jaunas, pielāgotas nodarbinātības formas.

Sīkāka informācija, konkursa nolikums, kurā iekļautas pieteikuma veidlapas pieejamas šeit.

Negaidīti mūžībā aizgājis Zemgales reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītājs Valdis Dūms.

Valsts darba inspekcijas kolektīvs izsaka visdziļāko līdzjūtību Valda tuviniekiem un darba kolēģiem, zaudējot lielisku vadītāju, atsaucīgu kolēģi un izcilu personību.

V.Dūma izvadīšana notiks 18.01.2017., Jelgavā, plkst.14:00 no Zanderu kapu kapličas. Apglabāšana notiks Bērzu kapos.

V.Dums.jpg

10.janvārī ar viesošanos Rīgas Tirdzniecības profesionālajā vidusskolā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aizsāk izglītojošu pasākumu ciklu Latvijas profesionālajās izglītības iestādēs.

1

Plkst. 14.00 Rīgas Tirdzniecības profesionālās vidusskolas audzēkņi - topošie komercdarbinieki un loģistikas darbinieki – iepazīsies ar LBAS darba aizsardzības konsultanta Mārtiņa Pužula sniegto prezentāciju par aktuāliem darba aizsardzības un darba tiesību jautājumiem. Izglītojošo lekciju ievadīs LBAS priekšsēdētāja vietniece Irēna Liepiņa.

Valsts darba inspekcija (VDI) ir uzsākusi īstenot Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” (Nr.7.3.1.0/16/I/001). Viena no darbībām projekta ietvaros ir organizēt profesionālo izglītības iestāžu jauniešu izglītošanas aktivitātes un zināšanu pārbaudes konkursu “PROFS”, kuru īstenos sadarbības partneris LBAS sadarbībā ar VDI, - lai veicinātu zināšanu apguvi par darba tiesību un darba aizsardzības jautājumiem, tādā veidā labāk sagatavojot viņus darba tirgum un samazinot darba tiesību un darba aizsardzības iespējamos pārkāpumus nākotnē.

LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Diemžēl, kā rāda VDI dati, divas trešdaļas no smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem darbā notiek ar jaunajiem darbiniekiem ar darba stāžu līdz 4 gadiem. Tāpat jaunie darbinieki, kuriem nav praktiskās pieredzes un zināšanu darba tiesībās, ir pakļauti daudz lielākai nedrošībai un riskam darbavietā. Tas nozīmē, ka topošie darba ņēmēji ir daudz nopietnāk jāapmāca darba drošības un darba tiesību jautājumos, un LBAS īstenotās jauniešu izglītošanas aktivitātes un konkurss “PROFS” būs lielisks palīgs šajā jomā.”

LBAS ir nosūtījusi vēstules visām Latvijas profesionālās izglītības iestādēm, kurās informē par konkursa “PROFS” organizēšanu nākamā gada rudenī, kā arī par iespēju skolām pieteikties uz LBAS darba tiesību un darba aizsardzības ekspertu vadītajiem izglītojošajiem pasākumiem. LBAS piedāvā jau no 2017.gada sākuma īstenot izglītojošas aktivitātes par darba tiesībām un darba aizsardzību, līdz ar to jauniešiem būs iespēja sagatavoties konkursam un uzlabot zināšanas šajos jautājumos.

Vēl projekta „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” ietvaros LBAS īsteno darbību - darba strīdu praktisku risināšana. Darba ņēmēji var saņemt konsultācijas darba strīdu vai domstarpību gadījumos, kas attiecas uz darba tiesību un darba aizsardzības jautājumiem.

Šogad aprit 15 gadi, kopš ir ieviests Darba aizsardzības likums. Darba aizsardzības sistēmas izveide bija nopietns izaicinājums, jo bija nepieciešams mainīt darba devēju izpratni par darba aizsardzības būtību, veikt preventīvus darba vides uzlabošanas pasākumus, vairāk resursu ieguldot bīstamības cēloņu novēršanā vai mazināšanā, nevis tikai cīņai ar sekām. Lai arī šobrīd Darba aizsardzības likumu var uzskatīt par stabilu pamatu pašreizējai darba aizsardzības sistēmai, darba aizsardzības jomā joprojām ir daudz izaicinājumu.

„Šo gadu laikā izpratne par darba aizsardzību un tās nozīmi Latvijā ir ievērojami mainījusies. Arvien vairāk ir tādu darba devēju, kuriem rūp savu darbinieku drošība un veselība, kuri savu attīstību plāno ilgtermiņā un ar atbildību. Tajā pašā laikā uzņēmumi un darba apstākļi tajos mēdz būt dažādi, tāpēc būtiski ir turpināt skaidrojošo un izglītojošo darbu, lai ikvienam darba ņēmējam darba vide būtu droša,” uzsver labklājības ministrs Jānis Reirs.

Piecpadsmit gadu laikā Latvijā situācija darba aizsardzības jomā ir uzlabojusies, ko apliecina arī nelaimes gadījumos darbā cietušo skaita samazinājums. Statistikas dati rāda, ka no 1995.līdz 2008. gadam darba vietās vidēji gadā notika 57 letāli nelaimes gadījumi darbā, savukārt no 2009. līdz 2016. gadam - vidēji 31. Letālie nelaimes gadījumi ir samazinājušies arī būvniecības nozarē, kura ierasti ir viena no līderēm darba vietās bojā gājušo skaita ziņā. Vislielākais bojā gājušo skaits būvniecības nozarē bija 2007. gadā, kad bojā gāja 21 darbinieks, savukārt 2015. gadā – 2 darbinieki. Tomēr, neskatoties uz to, ka situācija dinamikā ir uzlabojusies, Latvijā darbā bojā gājušo skaits joprojām ir augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā.

Kā norāda Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis, Latvijā viens no lielākajiem izaicinājumiem ir preventīvas un droša darba kultūras iedzīvināšana uzņēmumos. Viss sākas ar uzņēmuma vadību - ja tā izprot un vēlas veidot drošu un kvalitatīvu darba vidi, tad to pieņems arī darbinieki, un droša darba kultūra pamazām kļūs par neatņemamu, sistēmisku daļu no uzņēmuma. Latvijā ir daudz iedvesmojošu uzņēmumu – labas prakses piemēru, kas pilda ne tikai normatīvo aktu prasības, bet domā par darbinieku veselību un drošību kopumā gan darba vietā, gan arī ārpus tās, īstenojot pasākumus, lai sabalansētu darbu un privāto dzīvi, rūpējas par labām darbinieku darbaspējām u.c., kas kopumā pozitīvi ietekmē uzņēmējdarbību.

Informējam, ka plašāku informāciju par darba aizsardzību un tās aktualitātēm var iegūt gan Labklājības ministrijas, gan Valsts darba inspekcijas mājaslapās un sociālo tīklu profilos, kā arī www.stradavesels.lv ir pieejami dažādi informatīvie materiāli, interaktīvie rīki u.c. informācija, kas palīdzēs labāk izprast darba vides riskus un to novēršanas nozīmi.

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne, Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos
dace.aleksane@vdi.gov.lv, 25484797

Egils Zariņš, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists, 64331829, egils.zarins@lm.gov.lv

 

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-