Pirmdiena, 2017. gada 18. decembris
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3_794f6.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                      VDI_LOGO1.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Jaunumi

Valsts darba inspekcijas (VDI) konstatēto pārkāpumu skaits pakāpeniski samazinās, kas liecina, ka kopumā darba vide un darba tiesību ievērošana uzņēmumos lēnām, bet uzlabojas, kā rezultātā 2015. gadā ir zemākais smago un letālo nelaimes gadījumu skaits pēdējo piecu gadu periodā. No otras puses, VDI 2015. gadā kopā reģistrējusi 74 nāves gadījumus darba vietā, no tiem 48 nelaimes gadījumi bijuši tā sauktās “dabīgās nāves”, kuru cēlonis ir vispārējā veselības pasliktināšanās un nav tieši saistīta ar darba vides faktoriem, taču cilvēka veselību darbs noteikti ietekmē. Šie rādītāji liek aizdomāties – vai Latvijai tas nav par daudz?

“Latvijā arī viens letāls nelaimes gadījums darbā ir par daudz,” preses konferencē uzsvēra Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis. “Ja analizējam nelaimes gadījumu cēloņus, tad jāsecina, ka 3/4 no visiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem varēja novērst ar organizatoriskiem pasākumiem un bez lielām finanšu investīcijām, jo nelaimes gadījums noticis vai nu paviršas attieksmes pret darbu, neuzmanības, nepietiekamas apmācības vai alkohola reibuma dēļ. Problēmas ar formālu pieeju un nepietiekošu darbinieku apmācību apstiprina arī statistika par nelaimes gadījumos cietušo stāžu - 2/3 gadījumu cietušie ir bijuši ar nelielu darba stāžu (līdz 3 gadiem). Diemžēl atbildības trūkums, kas vērojams Latvijā, cilvēkiem sēžoties pie stūres alkohola reibumā, ir konstatējams arī darba vidē, jo katrs desmitais smagā un letālā nelaimes gadījumā cietušais ir bijis alkohola reibumā. Te jārunā par būtiskiem trūkumiem uzņēmumu darba kultūrā un tā izpildes kontrolē. Viss sākas ar uzņēmumu vadības attieksmi un rādīto piemēru, ja darbinieki jūt, ka drošība ir uzņēmuma pamatvērtība par ko tiek runāts, aizrādīts un kontrolēts, mācīts un motivēts, tad arī var gaidīt, ka paši darbinieki šim jautājumam pievērš uzmanību. Savukārt, ja uz drošības rēķina tiek taupīts un to dara tikai priekš formāla „ķeksīša”, tad par kādu drošības kultūru var būt runa?”

 

“Attiecībā uz pieaugošo dabīgās nāves gadījumu skaitu jāatzīst, ka tam nav viena un vienkārša izskaidrojuma. Jautājums noteikti ir papildu izpētes vērts, bet kā iespējamie cēloņi šiem nāves gadījumiem jāmin fiziskā un emocionālā pārslodze, neuzmanīga attieksme pret savu veselību un savlaicīga nevēršanās pie ārstiem, neveselīga uztura un kaitīgo ieradumu (alkohols, smēķēšana) ietekme, pārmērīga enerģijas dzērienu un citu stimulatoru lietošana. Tas viss kaitē organismam un rezultējās pāragrā darbinieku nāvē visbiežāk sirds un asinsvadu veselības problēmu dēļ,” turpina Renārs Lūsis.

 

Bīstamākās nozares nelaimes gadījumu skaita ziņā joprojām ir apstrādes rūpniecība, būvniecība, transports un uzglabāšana, lauksaimniecība un mežsaimniecība. Lai pēc iespējas efektīvāk samazinātu smago un letālo nelaimes gadījumu risku un veicinātu uzņēmumu izpratni par drošiem darba paņēmieniem, 2015. gadā VDI veica četras tematiskās pārbaudes bīstamo nozaru uzņēmumos. Tematiskās pārbaudes preventīvi liek darba devējiem mobilizēties un novērst pārkāpumus jau pirms pārbaudes, kas arī palīdz mazināt smagos un letālos nelaimes gadījumus darbā. To apliecina arī nelaimes gadījumu statistika. Salīdzinot ar 2014. gadu, smagie nelaimes gadījumi 2015. gadā samazinājušies par 1/4 daļu, bet letālie - vairāk nekā par trešdaļu.

 

Attiecībā uz otru Valsts darba inspekcijas prioritāti – nereģistrētās nodarbinātības apkarošanu, Renārs Lūsis norāda sekojošo: „Klasiskās nereģistrētās nodarbinātības rādītājiem Latvijā ir tendence pamazām, bet samazināties. Tā tas ir noticis pēdējos piecus gadus un 2015.gadā Darba inspekcija ir konstatējusi 1333 ēnstrādniekus, kas ir par 14,3% mazāk nekā 2014.gadā. Ņemot vērā, ka arī pēc Finanšu ministrijas datiem ēnu ekonomika Latvijā samazinās, tad arī nereģistrētās nodarbinātības statistika to apliecina. Kaut arī būvniecība kā nozare 2015.gadā ir palikusi nemainīga antilīdere pēc konstatēto ēnstrādnieku skaita, kopējā tendence ir tāda, ka visās nozarēs konstatēto ēnstrādnieku skaits ir samazinājies pret iepriekšējo periodu, izņemot izmitināšanas un ēdināšanas nozari, kas tagad ieņem otro vietu uzreiz aiz būvniecības. Acīmredzot šai nozarei 2016.gadā vajadzēs pievērst papildu uzmanību nereģistrētā nodarbinātības kontekstā.”

 

Visvairāk ēnstrādnieku 2015.gadā konstatēts būvniecības (324 ēnstrādnieki), izmitināšanas un ēdināšanas (194), lauksaimniecības (179), tirdzniecības (160) un apstrādes rūpniecības (142) nozarēs.

 

VDI galvenās prioritātes 2016. gadā ir smago un letālo nelaimes gadījumu darbā skaita samazināšana (prevencija), kuras ietvaros tiks organizētas tematiskās pārbaudes kokapstrādes un būvniecības nozarē, valsts pārvaldē un pašvaldībās, kā arī tiks veiktas pārbaudes uzņēmumos saistībā ar ķīmisko vielu un maisījumu marķēšanas atbilstību noteiktajām normām, un nereģistrētās nodarbinātības mazināšana.

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797

dace.aleksane@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

2015. gads ir noslēdzies, tāpēc ir laiks atskatīties uz sasniegto un paveikto darba aizsardzībā un darba tiesībās - kādi bijuši Valsts darba inspekcijas tematisko pārbaužu rezultāti, kādas ir zīmīgākās tendences darba aizsardzības un nereģistrētās nodarbinātības jomā. Par lielākajiem Valsts darba inspekcijas izaicinājumiem 2015. gadā, kā arī 2016. gada darba plāniem un citām aktualitātēm Valsts darba inspekcija informēs preses konferencē, kas norisināsies trešdien, 27.janvārī, plkst.13.00.

Preses konferencē uzstāsies Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

 

Konference notiks Valsts darba inspekcijā, Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1, 3.stāva zālē.

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797

dace.aleksane@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras izveidotais bezmaksas interaktīvais rīks OiRA (Online Interactive Risk Assessment) šogad ir ieguvis prestižo EPSA (European Public Sector Award) balvu, kā labākais praktiskais rīks Eiropas uzņēmumu vidū. OiRA rīka darbību Latvijā nodrošina Valsts darba inspekcija. Latvijā šis rīks darbojas kopš 2013.gada marta, un to šobrīd jau izmanto gandrīz 2500 uzņēmumi.

Darba vides riska novērtēšana katram darba devējam ir jāveic ne retāk kā reizi gadā, tāpēc, lai atvieglotu normatīvo aktu prasību izpildi, arvien vairāk uzņēmumu izvēlas veikt šo risku novērtēšanu interneta vidē – ātri, ērti, bez maksas un saviem spēkiem. OiRA rīks ir paredzēts, lai darba devējs bez īpašām priekšzināšanām darba aizsardzībā varētu atpazīt savā darba vietā esošos darba vides faktorus, un novērtēt, cik liels ir risks, ka nodarbinātie cietīs vai saslims darba vietā. Ar rīka palīdzību iespējams noteikt veicamos darba aizsardzības pasākumus, kā arī sagatavot nepieciešamo dokumentāciju. Rīkā ir iekļautas atsauces un saites uz normatīvo aktu prasībām, kā arī saites uz citiem skaidrojošajiem materiāliem – vienuviet ir apkopota konkrētās nozares uzņēmumiem noderīga informācija par darba aizsardzību un ugunsdrošību.

 

Rīks ir īpaši piemērots mazajiem uzņēmumiem, kuros strādā līdz 20 darbiniekiem. Šobrīd latviešu valodā ir izstrādāti četri rīki – darbam birojā,  izglītības iestādēm, veikaliem un lauksaimniecības uzņēmumiem. Izstrādes stadijā ir rīks uzkopšanas darbu veikšanai, bet nākamā gada laikā taps arī rīki nelieliem ēdināšanas uzņēmumiem, viesnīcām un viesu mājām, autoremontdarbnīcām un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem.

 

Lai izmantotu rīku nav nepieciešamas īpašas priekšzināšanas un prasmes – ja cilvēks prot lietot sociālos tīklus, piemēram, Facebook.com, Draugiem.lv u.c., problēmu nebūs. Lai reģistrētos tā lietošanai, ir vajadzīga tikai derīga e-pasta adrese. Jebkurš lietotājs var izvēlēties savai valstij, nozarei vai uzņēmumam visatbilstošāko no pieejamajiem OiRA rīkiem (darbam birojā,  izglītības iestādēm, veikaliem un lauksaimniecības uzņēmumiem). Visi OiRA rīki ir izmantojami pilnībā bez maksas.

 

Valsts darba inspekcija piedāvā arī rīkot seminārus – praktisku apmācību, kuru laikā būs iespējams ekspertu vadībā apgūt praktiskas iemaņas. Vairāk informāciju par rīku var iegūt VDI mājaslapā - http://vdi.gov.lv/lv/OiRA/ vai (angļu valodā): http://www.oiraproject.eu/

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797

dace.aleksane@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

No 2015. gada 1. decembra par Kurzemes reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītāju ir iecelta Sigita Jansone, kas līdz šim pildījusi vecākā inspektora un Kurzemes RVDI vadītāja pienākumus vadītāja prombūtnes laikā. Sigitai Jansonei ir 15 gadu liela pieredze strādājot Valsts darba inspekcijā, tāpat S.Jansone ir devusi vērtīgu ieguldījumu gan darba tiesību, gan nereģistrētās nodarbinātības atklāšanas jomā.

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 23.novembrim nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 26 nodarbinātie un vēl 14 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 37 nodarbinātie. Vēl 142 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darbā (2014. gadā šajā laika periodā – 191).

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:

·         Vīrietis, 50, krāvējs, veicot pārbaudi ķieģeļu kraušanas platformā, zaudēja līdzsvaru un nokrita no 2 m augstas platformas, cietušais salauza plecu;

·         Vīrietis, būvkonstrukciju montētājs, ārzemēs organizējot būvobjektā piegādāto konstrukciju izkraušanas darbus, saļima un mira;

·         Vīrietis, 66, sētnieks, tika atrast uzņēmuma teritorijā miris;

·         Vīrietis, 58, remontatslēdznieks, cieta, kad ražošanas iekārtā notika sprādziens, kura rezultātā darbinieks guva 25% ķermeņa apdegumus;

·         Vīrietis, 28, metālapstrādes darbgaldu operators, pakāpās un uzlika kāju uz darbojošās iekārtas, kā rezultāta kāja tika ievilkta rullī un darbinieks guva smagas traumas;

·         Vīrietis, 61, kravas autovadītājs, ceļot mašīnā kravu, krita un guva smagu galvas traumu;

·         Sieviete, 24, fasētāja – komplektētāja, darba vietā paslīdēja un krita, gūstot rokas elkoņa lūzumu. Pēc gūtās traumas darbiniece 3 dienas turpināja darbu;

·         Vīrietis, 23, ēkas dežurants, guva galvas traumu, jo objekta stāvvietā darbiniekam uzbruka alkohola reibumā esoša persona;

·         Vīrietis, 36, ceļu meistars, veica ceļu marķēšanu ar marķējamo mašīnu un cieta ceļu satiksmes negadījumā;

·         Sieviete, 46, pastnieks – automobiļa vadītājs, cieta ceļu satiksmes negadījumā;

·         Sieviete, 65, dežurants, nokrita un salauza kāju;

·         Vīrietis, 36, kārtībnieks, lēca no paaugstinājuma un guva ceļgala traumu;

·         Vīrietis, 19, betonētājs, guva smagas traumas, ciešot ceļu satiksmes negadījumā;

·         Sieviete, 67, direktore, mira darba vietā;

·         Sieviete, 33, taksometra vadītāja, cieta, kad darbiniecei uzbruka pasažieri. Tika gūtas durtas virspusējās brūces vēderā un rokā. Lai izvairītos no uzbrucējiem, darbiniece izlēca no braucošas mašīnas un guva smagus veselības traucējumus;

·         Vīrietis, 21, nereģistrēti nodarbinātā persona, gāja bojā, kad buldozers, kura kabīnē atradās darbinieks, iegāzās 8 m dziļā karjerā un nogrima;

·         Vīrietis, 37, būvstrādnieks, atradās būvbedrē ar nenostiprinātām malām. Zemes nogruvuma rezultātā darbinieks tika apbērts un guva daudzas smagas traumas;

·         Vīrietis, 52, noliktavas strādnieks, mira darba vietā;

·         Vīrietis, 23, lūstot tauvai, darbinieks guva letālas traumas;

·         Vīrietis, 36, betonētājs, sniedzoties pēc finiera loksnes, ko padeva kolēģis, aizķērās aiz sienas armatūras izvada un nokrita no 3 m augstuma uz betona pārseguma, kā rezultātā salauza kāju;

·         Sieviete, 56, maiņas vadītāja, aizķeroties aiz elektrības vada, zaudēja līdzsvaru un krita, gūtas smagas traumas;

·         Vīrietis, 59, uzskaitvedis - noliktavas pārzinis, tika atrasts miris darba vietā;

·         Vīrietis, 67, atslēdznieks, tika atrasts miris darba vietā;

·         Vīrietis, 41, mehāniķis, pārbīdot U veida švelleri, tas saslīdēja, un darbinieka kāja tika iespiesta starp diviem švelleriem, kuru svars ir 120 kg;

·         Vīrietis, 33, zāģētājs, cieta, kad, zāģējot koku, vīrietim uzkrita zars un darbinieks guva smagas traumas;

·         Vīrietis, 28, kravas automobiļa vadītājs, kārtojot kravas automašīnas pārsegu, nokrita no 3 m augstuma un guva smagas traumas;

·         Vīrietis, 31, līmes sagatavošanas un formēšanas līnijas operators smagi cieta, jo, veicot vārtu tīrīšanu, darbinieka roka tika ievilkta starp lenti un vārstu;

·         Vīrietis, 59, tehniskais darbinieks, veicot darba pienākumus, nomira;

·         Vīrietis, 58, šoferis, atmuguriski pārvietojās pa iekraušanas rampu, pārkāpa pāri rampas malai un nokrita no tās, laužot gūžu;

·         Vīrietis, 38, kuģu mehāniķis, no kuģa iekrita ūdenī, tika izskalots miris;

·         Vīrietis, 61, apkures katlu montieris gāja bojā, kad, veicot siltumnesēja nomaiņu un apkures katla regulēšanas darbus, notika katla sprādziens, kura rezultātā darbinieks guva 100% ķermeņa apdegumus;

·         Vīrietis, 43, kurinātājs cieta, kad, veicot siltumnesēja nomaiņu un apkures katla regulēšanas darbus, notika katla sprādziens, kura rezultātā darbinieks guva 30% ķermeņa apdegumus;

·         Vīrietis, 41, ekskavatora – iekrāvēja vadītājs, veicot ekskavatora remontu, nokrita uz tā uzmontētā frontālā kausa statnes, no gūtajām traumām mira;

·         Sieviete, 56, slaucēja, cieta, kad, dzenot govis uz slaukšanas zāli, darbiniecei uzbruka govs, darbiniece guva gūžas kaula lūzumu;

·         Vīrietis, 36, tehniskais strādnieks, pārkāpjot darba aizsardzības prasības, veica korekcijas pie ieslēgtas transportiera līnijas, kā rezultātā darbinieka roka tika ierauta zem transportiera lentas;

·         Sieviete, evakuējoties paslīdēja un guva smagu rokas lūzumu.  

Dažādu e-pakalpojumu pieejamība valsts pārvaldes klientiem ieņem arvien būtiskāku lomu, jo tādējādi tiek ietaupīts ne tikai laiks, bet arī resursi, kas mūsdienu dinamiskajā ritmā ir īpaši nozīmīgi. Valsts darba inspekcija (VDI) regulāri strādā pie jaunu e-pakalpojumu izveides un pilnveidošanas, kas ļauj klientiem ātri, ērti un efektīvi saņemt sev vēlamos pakalpojumus vai konsultācijas. Visvairāk izmantotais VDI e-pakalpojums ir “Izziņa par darba tiesību būtiskiem pārkāpumiem”, kura ietvaros ir izsniegtas jau vairāk nekā 1000 izziņas (61% no visām izsniegtajām izziņām).

E-pakalpojums “Izziņa par darba tiesību būtiskiem pārkāpumiem” sniedz iespēju uzņēmumam, kas piedalās iepirkumos, saņemt informāciju par darba tiesību būtiskiem pārkāpumiem, kas saistīti ar personu nodarbināšanu bez rakstveida līguma noslēgšanas (publisko iepirkumu likuma 39.pantā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 42.pantā noteiktās izziņas). Izziņa tiek saņemta vidēji 1 stundas laikā no pieprasījuma brīža, kas ļauj iegūt nepieciešamos dokumentus, neapmeklējot VDI klātienē.

 

Tāpat uzņēmumi aicināti izmantot arī citus VDI e-pakalpojumus, kā piemēram, “Darba devēja sastādītā izmeklēšanas akta par notikušu nelaimes gadījumu darbā iesniegšana reģistrācijai”. Šo e-pakalpojumu aicinām izmantot tos uzņēmumus, kuros notikuši nelaimes gadījumi darbā ar vieglām sekām – e-pakalpojumi ļauj ietaupīt laiku, lai darba devējam vai viņa pārstāvim nebūtu jāierodas klātienē vai jāizmanto pasta pakalpojumi, kā arī šajā gadījumā nav nepieciešams sagatavot dokumentus vairākos eksemplāros. Aicinām izmantot arī e-pakalpojumu “Paziņojums par notikušu nelaimes gadījumu darbā”, kas ļauj gan darbiniekam, gan pašam cietušajam, kā arī nelaimes gadījuma lieciniekam elektroniski paziņot par nelaimes gadījumu darbā. Arī e-pakalpojums “Atzinums par nodarbinātā veselības un drošības apdraudējuma faktu darbā”, darbiniekiem ir īpaši aktuāls, jo ar tā palīdzību darbinieks var saņemt no VDI atzinumu par būtisku drošības un veselības apdraudējumu darbā, kas var kalpot par pamatu darba tiesisko attiecību vienpusīgai izbeigšanai, piemēram, gadījumos, kad darba devējs nav nodrošinājis darbinieku ar individuālajiem darba aizsardzības līdzekļiem, kā rezultātā darbinieks var gūt nopietnas un dzīvībai bīstamas traumas.

VDI piedāvā jau 16 dažādus e-pakalpojumus darba devējiem, darbiniekiem, iedzīvotājiem, ārstniecības iestādēm u.c. E-pakalpojumi un to apraksti ir pieejami: http://vdi.gov.lv/lv/internetapkalposanas-centrs/internetapkalposanas-centrs/

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797

dace.aleksane@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

Labklājības ministrijas (LM) vadītajā Starptautiskās darba organizācijas (SDO) rīkotajā globālā dialoga forumā, kas norisinājās Ženēvā (Šveice), izvērtētas iespējas darba apstākļu un nodarbinātības noteikumu pilnveidošanai ātri augošajā zvanu centru nozarē.

Valstu valdību, darba devēju un arodbiedrību pārstāvji, kuri piedalījās forumā, vienojās, ka darbinieku nodarbināšanai ir nepieciešams precīzāks likumiskais ietvars. Plašā dažādu nestandarta darba formu izplatība rada izaicinājumus atbilstošu darba apstākļu nodrošināšanai vienlīdzīgi visiem nozares darbiniekiem.

Pašlaik zvanu centros ir plaši izplatīta prakse darbiniekus nodarbināt nepilnu darba laiku, nenosakot precīzas darba laika robežas, slēgt darba līgumus uz noteiktu laiku un izmantot dežūrlaiku. Darbam zvanu centros nereti ir arī sezonāls vai gadījuma raksturs. Arvien plašāku izplatību iegūst arī darbinieku nodarbināšana ar pagaidu darba aģentūru starpniecību un, piesaistot darba veikšanai pašnodarbinātos kā pakalpojumu sniedzējus.

Tādējādi rodas atšķirīgs tiesību aizsardzības līmenis dažādām nodarbināto kategorijām gan  nodarbinātības noteikumu piemērošanas ziņā, gan sociālo garantiju saņemšanai bezdarba, darbnespējas vai maternitātes gadījumā. Tāpat šajā nozarē strādājošajiem nav vienlīdzīgu iespēju apvienoties arodbiedrībās un pilnvērtīgi piedalīties sociālajā dialogā ar darba devēju. Atšķirīga attieksme nereti izpaužas arī darba samaksas lieluma noteikšanā, pieejā apmācībai un karjeras attīstībai, kā arī drošībā un veselības aizsardzībā darbā.

Foruma dalībnieki atzina, ka daudzi zvanu centru darbinieki atzinīgi vērtē nestandarta darba formu elastību. Vienlaikus dalībnieki vienojās par nepieciešamību pilnveidot darba tiesību un darba aizsardzības normatīvo regulējumu, lai tas aptvertu dažāda veida nodarbinātības attiecībās strādājošos zvanu centru darbiniekus. Lai sniegtu atbalstu politikas izstrādātājiem, SDO tika aicināta iegūt plašāku informāciju un veikt pētniecisko darbu par darba apstākļiem zvanu centros.

Uzmanību darbam zvanu centros pievērš arī Latvijā. 15. oktobrī Valsts darba inspekcija rīkoja semināru par darba vides riska faktoriem un to novēršanas iespējām zvanu centros. Seminārā ar savu uzņēmumu labo praksi dalījās uzņēmumi “Swedbank”, “Lattelecom” un “Bite Latvija”. Seminārā prezentācijas ir pieejamas: http://osha.lv/lv/good_practice.

SDO rīcībā esošā informācija liecina, ka zvanu centru nozarē kopumā pasaulē ir nodarbināti 6 – 7 miljoni darbinieku, no kuriem 1,2 miljoni ir nodarbināti Eiropas Savienības valstīs.

Sākot ar šī gada 9. novembri Latgales reģionālās Valsts darba inspekcijas Rēzeknes birojs no Zemnieku ielas 16a pārceļas uz Atbrīvošanas aleju 90 (3. stāvs, ieeja no stāvlaukuma puses). Apmeklētāju pieņemšana, kā ierasts, notiks katru pirmdienu no plkst. 13.00 līdz 17.00. Rēzeknes klientu apkalpošanas centru iespējams sazvanīt pa tālruni: 64622073.

Pēc smagas slimošanas mūžībā aizgājusi Kurzemes reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītāja Dzintra Pētersone. Valsts darba inspekcijas kolektīvs izsaka visdziļāko līdzjūtību Dzintras tuviniekiem un darba kolēģiem, zaudējot lielisku vadītāju, atsaucīgu kolēģi un jauku cilvēku.

Nevērīgi nomests kabelis vai dēļa gals, apledojuši pakāpieni pie ārdurvīm, sliktā apgaismojumā nepamanāms slieksnis – šie ikdienišķie, bieži bez uzmanības atstātie sīkumi ir viens no lielākajiem draudiem darbinieku veselībai. Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas datiem, gandrīz trešā daļa no visiem Latvijā darba vietā reģistrētajiem nelaimes gadījumiem ir saistīti ar pakrišanu, paklupšanu vai krišanu no neliela augstuma. Vēršot uzmanību uz šo nopietno problēmu, šogad labas prakses balva darba aizsardzībā «Zelta ķivere» piešķirta diviem uzņēmumiem, kuri visveiksmīgāk novērsuši aizķeršanās un paklupšanas draudus – SIA Ventspils nafta termināls un SIA Cemex.

Pērn Latvijā reģistrēti 1763 nelaimes gadījumi darba vietā, no kuriem 213 bijuši smagi un 41 beidzies letāli. No tiem 494 gadījumi saistīti ar kritieniem no neliela augstuma, 108 no tiem bijuši smagi un četri darbinieki miruši. Visbiežāk traumas krītot un klūpot guvuši cilvēki, kuri strādā būvniecības, transporta, kā arī mazumtirdzniecības nozarēs. Tipiskākie šādos negadījumos gūtie savainojumi ir dažādi roku un kāju lūzumi, izmežģījumi, sastiepumi un nobrāzumi. Nereti tiek sasista galva un gūti smadzeņu satricinājumi, vai smagākos gadījumos arī lauzti sejas daļu kauli, kā arī savainoti muguras skriemeļi. Šos negadījumus ietekmē stresa pilna darba vide, psihosociālie faktori un nogurums, kas samazina darbinieku modrību un ļauj viņiem kļūt izklaidīgākiem un neuzmanīgākiem.

Pastiprināti pievēršoties paklupšanas un krišanas problēmas novēršanai, šogad uzņēmumiem izdevies būtiski samazināt nelaimes gadījumu skaitu. Līdz 30.septembrim reģistrēti 326 paklupšanas gadījumi, no kuriem smagi bijuši 54 un nāve iestājusies divreiz, kas ir ievērojami mazāk nekā pērn.

«Nelīdzenas vai slidenas virsmas uzņēmumos ļoti bieži tiek uztvertas kā nebūtisks un dažreiz pat neizbēgams darba vides elements, kuram vadība nepievērš īpašu uzmanību, kur nu vēl investē līdzekļus šī riska novēršanai. Šķiet notiek paļaušanās, ka cilvēks pats novērtēs šo iespējamo paklupšanas vai paslīdēšanas risku un būs uzmanīgs, tomēr darba procesā, kad nodarbināto uzmanība ir pievērsta tiešajam darba uzdevumam, šādi nenovērsti paklupšanas un paslīdēšanas riski ļoti bieži noved pie negadījumiem, ko apliecina arī statistika. Diemžēl šādi it kā nebūtiski riski pie neveiksmīgas apstākļu sakritības var novest pie ļoti smagām sekām un tad jau uzņēmuma cilvēkresursu un materiālie zaudējumi ir krietni lielāki,» uzsver Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis, vienlaikus uzslavējot tos uzņēmumus, kuri sakārtojuši savu darba vidi un pieteikušies konkursā saviem labās prakses piemēriem, lai padalītos savā pieredzē un labajā praksē.

«Zelta ķiveres» laureāti un citi pretendenti veikuši nozīmīgus uzlabojumus darbinieku drošības jomā. Daudzās ražotnēs un tehnoloģiskajos parkos neizmantotie materiāli tiek novietoti nožogotās teritorijās, uz sliekšņiem ir uzlīmētas atstarojošas brīdinājuma zīmes, bet īpašas uzlīmes uz kāpņu rokturiem aicina pieturēties. Tāpat uzņēmumu darbinieki tiek aktīvi aicināti informēt darba devējus par bīstamām situācijām uzņēmuma teritorijā, lai darba devējs var pēc iespējas ātrāk novērst nedrošo situāciju.

«Tā kā uzņēmuma teritorijas ir lielas un darba aizsardzības speciālisti fiziski nespēj tās visas izstaigāt, esam ieviesuši riska kartiņas, ar kurām darbinieki ziņo par riska zonām. Sistēma ir iestrādājusies un, ja agrāk saņēmām ap 200 kartiņām gadā, tad tagad tikpat daudz tiek iesniegtas mēnesī. Pēc iespējas cenšamies šos draudus novērst, tādēļ savainojumu gadījumu skaits ir neliels. Ja nu kāds darbinieks gūst traumu, kas neļauj veikt tiešos darba pienākumus, piedāvājam viņam uz laiku pāriet citā amatā un veikt vieglākus uzdevumus, tajā pašā laikā nelaimes gadījuma cēloņus analizējam,» SIA Cemex praksi izklāsta uzņēmuma Integrētās drošības daļas vadītājs Andris Pommers.

«Mums izdevās sakārtot darba vidi, pateicoties darbinieku aktīvai iesaistei. Uzņēmumā bija diezgan daudz paklupšanas, paslīdēšanas un aizķeršanās riska objektu, un tos visus vienlaikus nav iespējams novērst. Tādēļ mēs ļoti paļāvāmies uz darbiniekiem, kuri paši pamanīja trūkumus un ziņoja par tiem. Tagad novērojam divas pozitīvas tendences. Pirmkārt, riski samazinās, otrkārt – aizvien vairāk darbinieki iesaistās darba vides sakārtošanā,» pieredzē dalās SIA Ventspils naftas termināls Komunikācijas projektu vadītāja Janīna Biteniece.

 

Valsts darba inspekcija, izvērtējot negadījumu datus, secinājuši, ka nogurums, psihosociālie riski un stresa pilna darba vide veicina uzmanības trūkumu, kas noved pie paklupšanas un pakrišanas riskiem. Tādēļ Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) pagājušajā gadā uzsāktā divus gadus ilgā kampaņa «Veselīgas darba vietas uzvar stresu» šogad Latvijā tiek vērsta uz paklupšanas un pakrišanas riskiem, kas stresa pilnā darba vidē var radīt draudus fiziskajai veselībai.

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-