Pirmdiena, 2018. gada 24. septembris
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3_794f6.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                      VDI_LOGO1.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Jaunumi

Pētījums: mazie uzņēmēji nedomā par darba vides riskiem. Risku novērtēšana esot dārga, sarežģīta un uz tiem neattiecas.

Eiropas Savienības dalībvalstīs veiktais pētījums liecina - jo mazāks uzņēmums, jo biežāk netiek ievērotas pamatprasības darba vides risku novērtēšanā. Riska grupā jo īpaši ir uzņēmumi līdz 100 darbiniekiem. Pētījums atklājis - tieši mazo un vidējo uzņēmumu vidū valda stereotipi, ka risku novērtēšana ir pārlieku sarežģīta, pieprasa specializētas zināšanas un papildu resursus. Lai darba devēji darba vides risku novērtēšanu varētu veikt vienkāršāk, efektīvāk un bez priekšzināšanām, Valsts darba inspekcija sadarbībā ar Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru izstrādājusi interneta vietnē bāzētu interaktīvu rīku OiRA (Online Interactive Risk Assessment).

Renārs Lūsis, Valsts darba inspekcijas direktors: “Eiropas Savienības direktīva un Latvijas Republikas Darba aizsardzības likums nosaka - darba vides risku novērtēšana katram darba devējam ir jāveic ne retāk kā reizi gadā. ES dalībvalstīs veiktais pētījums atklājis - mazie uzņēmēji uzskata, ka risku novērtēšana pārlieku sarežģīta un resursietilpīga. Daļai darba devēju uz tiem nemaz neattiecas, uzskatot, ka viņu mazais uzņēmums ir drošs un tajā nav risku. Savukārt citi atzīst, ka trūkst atbalsta un metodikas darba vides risku novērtējuma veikšanai. OiRA rīks ir veids, kā mēs varam atbalstīt mazos uzņēmumus un lauzt valdošos stereotipus, ko atklājis veiktais pētījums.”

Šobrīd OiRA veiksmīgi lieto jau teju 5000 Latvijas uzņēmēju. OiRA ir īpaši piemērots mazajiem uzņēmumiem. Ar OiRA darba devējs bez īpašām priekšzināšanām darba aizsardzībā un liekiem tēriņiem var atpazīt savā darba vietā esošos darba vides faktorus un novērtēt, cik liels ir risks, ka nodarbinātie cietīs vai saslims darba vietā. Ar rīka palīdzību iespējams noteikt veicamos darba aizsardzības pasākumus, kā arī sagatavot normatīvajos aktos prasīto dokumentāciju - darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības pasākumu plānu.

“OiRA kā rīks ļauj darba devējiem ietaupīt laiku un līdzekļus, jo rīks vienuviet satur visas normatīvo aktu prasības darba aizsardzībā, kas konkrētai nozarei ir svarīgas. Tieši tāpēc ir izveidoti dažādi rīki - darba devējiem viesnīcās ir jānovērš citi riska faktori nekā autoservisā vai būvlaukumā. Valsts darba inspekcija rūpējas par rīka saturu - regulāri atjauno to atbilstoši normatīvo aktu prasībām, papildina ar jauniem skaidrojušiem materiāliem, filmām, plakātiem. OiRA rīks ir pieejams bez maksas tiešsaistē, jebkurā laikā un  no jebkuras vietas. Pozitīvi, ka rīks ne tikai palīdz identificēt problēmas uzņēmumā, bet arī piedāvā darba devējam iespējamos risinājumus darba vides risku mazināšanai vai novēršanai,” uzsver Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

Šobrīd latviešu valodā ir izstrādāti divpadsmit rīki – darbam birojā,  izglītības iestādēm, veikaliem, lauksaimniecības uzņēmumiem, uzkopšanas darbiem, sabiedriskajā ēdināšanai, viesnīcām un viesu mājām, skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, uzņēmumiem, kas veic automobiļu apkopes un remontu, būvdarbu veicējiem, kas strādā telpās, autotransportam, ārstu praksēm.

Linda Tellgrena, bloga “Lindas Virtuve” autore: “Tas, ka uzņēmums ir neliels un tā ikdienas darbība šķietami nav saistīta ar augstiem riskiem, nenozīmē, ka darba vides risku aspektu drīkst ignorēt. Pat savās mājās mēs veicam pasākumus, lai veidotu pārdomātu un patīkamu vidi, tad kāpēc to gan nedarīt arī darba vietās? Darba vides risku izvērtēšana un novēršana ir gluži kā laba apdrošināšana - ieguldot proporcionāli nedaudz resursu, varam izvairīties no lielākiem negadījumiem un izdevumiem nākotnē. Tādējādi pasargājot gan sevi, gan savus padotos. Katrs darbinieks ir vērtība!”

Aivars Mackevičs, portāla BalticTravelnews.com direktors: “Priecē, ka OiRA kā rīks ir pielāgots katras nozares specifikai. Piemēram, paredzot čūsku kodumu risku viesu namiem laukos. Viesmīlības nozarē, kā restorānos, tā viesnīcās, būtiska ir katra detaļa. Piemēram, pareizi izbūvējot grīdu un izvietojot atbilstošus paklājus, uzņēmējs gan ietaupa laiku telpu uzkopšanai, gan nodrošina drošu darba vidi saviem darbiniekiem, tādējādi taupot sava uzņēmuma līdzekļus. Taču par darba vides risku novērtēšanu uzņēmējs nereti sāk domāt tikai divos gadījumos - ja ir noticis nelaimes gadījums vai ja draud sods. Uzņēmēji būtu vairāk ieinteresēti vērtēt un novērst riskus, ja saskatītu tajā ekonomisko izdevīgumu. Sakārtotā un standartizētā vidē darbinieki ātrāk izprot savus pienākumus un apgūst darba vidi, tādējādi var ātrāk sākt darboties, darbinieki mazāk slimo, tādējādi ir mazāka darbinieku rotācija. Tas viss palīdz uzņēmējam taupīt laiku un finanšu resursus. Turklāt situācijā, ja notiek nelaimes gadījums, darba vides risku novērtēšana ar OiRA palīdz sadarbībā ar apdrošinātājiem, jo uzņēmumā tiek veikta darba vides risku vadība un  dokumentācija ir sakārtota atbilstoši noteikumiem. ”

OiRA video: https://ej.uz/OIRAvideo

OiRA rīks tiešsaistē: www.vdi.gov.lv/lv/oira/

 

Papildu uzziņām par OiRA

Linda Matisāne

VDI Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja

E-pasts Linda.Matisane@vdi.gov.lv

Tālr. +371 26482297

www.vdi.gov.lv/lv/oira/

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2018.gada 1.janvāra līdz 18. septembrim nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 24 nodarbinātie un vēl 21 darbinieks tika atrasts miris darba vietā (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). 2017.gadā šajā periodā bojā bija gājuši 17 nodarbinātie. Vēl 129 cilvēki 2018.gadā ir guvuši smagus miesas bojājumus (2017.gadā - 144).

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:

smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:

·         vīrietim, 62, sūknēšanas iekārtas operatoram, darba vietā palika slikti. Aizvedot darbinieku uz slimnīcu, viņš nomira;

·         vīrietim, 49, ceha strādniekam, darba vietā palika slikti, aizvedot uz slimnīcu, darbinieks nomira;

·         vīrietis, 16, zemnieku saimniecības darbinieks, jaucot ķīmiju priekš lauksaimniecības, notika sprādziens, kura rezultāta jaunietis guva 90% procentu ķermeņa apdegumu, kā rezultātā darbinieks nomira;

·         vīrietis, 19, graudu apstrādes operators, strādājot uz trešā stāva platformas, kurai nebija aizsargnožogojuma margu, darbinieks nokrita no apmēram 8 m augstuma;

·         vīrietis, 53, kokapstrādes iekārtu operators, šķeldošanas mašīnai veica šķeldošanas nažu nomaiņu. Vienu no nomainītajiem nažiem kārtīgi nenofiksējis pie plātņu stiprinājuma, darbinieks iedarbināja mašīnu. Tā sāka dzirksteļot. Nospiežot stop pogu, pēkšņi darbinieks sajuta triecienu pa muguru. No mašīnas bija atvienojies nenofiksētais nazis, kurš trāpīja darbiniekam mugurā, to smagi traumējot;

·         vīrietis, 50, iekārtu ekspluatācijas inženieris, veicot dekorāciju montāžas darbus, izkrita caur dēļu klājumu uz grīdas;

·         vīrietis, 29, meža mašīnu operators, veica traktora remontdarbus. Vienā pusē traktoram tika noņemti riteņi. Domkrats, kas balstīja traktoru, izslīdēja, kā rezultātā traktors uzkrita cietušajam uz kājas;

·         vīrietis, 27, kravas automobiļa vadītājs, Krievijā, reisa laikā, tika atrasts pakāries darba automašīnā;

·         sieviete, 45, juriste-lietvede, atrasta darba vietā mirusi;

·         vīrietis, 43, darbinieks guva smagas traumas darba vietā;

·         vīrietis, 30, namdaris, guva smagu elektrotraumu, darbinieks nogādāts slimnīcā ar smagiem apdegumiem;

·         vīrietis, 27, darbinieks gāja bojā, elektromotoram aizķerot darbinieka apģērbu un ievelkot darbinieku motorā;

·         sieviete, 75, dispečere, atrasta mirusi darba vietā;

·         vīrietis, 57, motorzāģa operators, guva traumas no krītoša zara;

·         sieviete, 59, pastniece, veicot pasta piegādi ar velosipēdu, iebrauca grants slānī, nesavaldīja velosipēda stūri un krita, gūstot smagas traumas;

·         vīrietis, darbinieks, jaucot ķīmiju, guva smagas traumas;

·         vīrietis, 60, liftu elektromehāniķis, guva traumu no agresīva klienta;

·         vīrietis, 57, strādnieks, pārvietojoties pa ceha telpām, paslīdēja un salauza gūžu;

·         vīrietis, 39, ražošanas meistars, uzkāpis uz divsiju tilta celtņa, lai salabotu elektriskā telfera apgaismojumu, darbinieks nokrita no apmēram 10 m augstuma un guva vairākas traumas;

·         vīrietis, 40, darbinieks, darba vietā nokrita uz dēļiem. Guvis savainojumus, darbinieku aizsūtīja mājās. Mājās veselības stāvoklis pasliktinājies, darbinieks nogādāts slimnīcā, pēc tam nomira;

·         vīrietis, 32, strādnieks, guva smagas traumas darba vietā;

·         vīrietis, 39, namdaris. Ekskavatora vadītājs veicot tranšejas aizbēršanas darbus ar strēles hidrošļūteni aizķēra līdzās novietoto atbalsta sienu, kura aizķeršanās rezultātā apgāzās un piespieda pie zemes blakus strādājošo darbinieku;

·         vīrietis, 32, krāvējs, guva smagas traumas darba vietā;

·         vīrietim, 56, transportlīdzekļa vadītājam, uzkrita virsū asfalta frēzes strēle. Darbinieks guva smagas traumas;

·         sieviete, 35, žurnāliste, guva muguras traumu darba vietā;

·         vīrietis, 61, metinātājs, kāpjot pāri uz grīdas esošai metāla plāksnei, aizķērās ar labo kāju, zaudēja līdzsvaru un nokrita uz betona grīdas. Darbinieks guva smagas traumas;

·         sieviete, 57, veikala pārdevēja, atrasta mirusi darba vietā;

·         vīrietis, 28, ēku inženiertīklu tehniķis, nokrītot pa trepēm, lauza cirkšņa kaulu;

·         vīrietis, 34, elektriķis, guva traumu, kritiena rezultātā;

·         vīrietis, 42, strādnieks kokapstrādes cehā, guva traumas darba laikā;

·         vīrietim, 50, celtniekam, braucot uz būvobjektu, palika slikti. Tika izsaukts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, kas konstatēja darbinieka nāvi;

·         vīrietis, 53, autovadītājs, tika atrasts miris automašīnā;

·         vīrietis, 38, palīgstrādnieks, nokrita būvobjektā no 3. stāva un gāja bojā;

·         vīrietis, 45, sakaru tīkla montieris, nokrita aptuveni no 6 līdz 7 metru augstuma, kā rezultātā guva mugurkaula skriemeļu lūzumu, labās rokas apakšdelma lūzumu, kreisās kājas  potītes lūzumu;

·         vīrietis, 27, traktortehnikas vadītājs, veicot sitienu ar metāla āmuru pa lemešiem, no tā atšķīlās skaida un trāpīja darbinieka vēderā. Darbinieks guva smagu vēdera traumu;

·         vīrietis, 50, elektronikas tehniķis, guva smagas traumas kritiena rezultātā;

·         sieviete, 45, veterinārārsta asistente, veicot veterinārpakalpojumus (zirga kastrācija), guva smagu kāju traumu, zirgam uzkrītot, uz darbinieces kājām;

·         vīrietis, 37, valdes loceklis, uzkāpjot pa kāpnēm un liekot kāju uz kāpņu priekšpēdējā pakāpiena, 2,36 m augstumā, zaudēja līdzsvaru un nokrita kopā ar kāpnēm;

·         vīrietis, 26, tehniskais strādnieks, guva traumas darba vietā;

·         vīrietis, 43, būvdarbu vadītājs, kāpa pa kāpnēm, lai pārbaudītu jumta logu. Aptuveni 1,7 m augstumā darbinieks sajuta kāpnes kustamies, un tad sekoja kritiens. Kāpnēm bija izlūzis viens augšējais fiksators;

·         vīrietim, 44, remontatslēdzniekam, strādājot remonta cehā, pēkšņi palika slikti un viņš iekrita remontbedrē, gūstot galvas traumu;

·         vīrietis, 22, kokapstrādes operators, strādājot pie brusu malu apzāģēšanas darbagalda, no tā tika izmests zāģētā materiāla fragments, kas traumēja cietušajam galvu;

·         sieviete, guva kājas lūzumu darba vietā;

·         vīrietis, 59, palīgstrādnieks, veicot nomaļu noņemšanu no zeimera, nesagaidīja zāģa ripas nolaišanos un traumēja divus pirkstus;

·         vīrietis, 48, pakalpojumu sniedzējs mežizstrādē, guva traumu no krītoša koka;

·         vīrietis, 55, kokvedēja automobiļa vadītājs, guva traumas darba vietā;

·         vīrietis, 56, palīgstrādnieks, tika atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 59, darbinieks, veicot darba pienākumus, guva smagas traumas;

·         vīrietis, 37, traktorists-atslēdznieks, mira darba vietā, dzelzceļa vagonam uzkrītot virsū uz darbinieka;

·         vīrietis, 44, malkas zāģētājs, traumēja roku, bluķa ievilcējam, aizķerot cietušā cimdu un ievelkot roku iekārtā;

 ·        sieviete, 55, tautas nama vadītāja, piedaloties Dziesmu svētku gājienā, paklupa uz bruģētas ietves un rezultātā guva labā pleca traumu;

·         vīrietis, 41, traktora vadītājs, veica labības pļaušanu ar kombainu. Pēkšņi kombaina darbībā radās kļūme, tāpēc darbinieks uzsāka remontu kulšanas mehānismā. Veicot remontu, pēkšņi ieslēdzās kulšanas mehānisma piedziņa, kā rezultātā darbinieka roka tika ierauta starp kombaina dzensiksnu un dzensiksnas skriemeli. Darbinieks guva smagu rokas traumu;

·         sieviete, 64, sētniece, pārvietojoties pa uzkopjamo teritoriju, aizķērās un nokrita aiz grīdā iebetonētas kanalizācijas caurules daļas un guva smagu traumu;

·         vīrietis, 65, palīgstrādnieks, veicot darba pienākumus, iekļuva ceļu satiksmes negadījumā;

·         vīrietis, 59, palīgstrādnieks, veicot darba pienākumus, iekļuva ceļu satiksmes negadījumā; 

·         vīrietis, 34, autovadītājs, guva muguras traumu, ciešot ceļu satiksmes negadījumā;

·         vīrietis, 63, krāvējs, veica atkritumu konteineru savākšanas darbus. Konteiners bija novietots slīpumā un uzsākot tā pārvietošanu, konteiners sāka ripot. Konteinera ritenis trāpīja uz zemes esošā bedrē un apgāzās, uzkrītot uz nodarbinātā kājas, smagi to traumējot;

·         vīrietis, 48, kravas automobiļa vadītājs, tīrot kanalizācijas aku, salauza kāju;

·         vīrietis, 70, siltumtīkla operators, guva traumas, saduroties ar autokāru;

·         vīrietis, 35, montētājs, būvobjektā nokrita no 5 m augstuma;

·         vīrietim, 46, būvniekam, uzkrita virsū 2 paletes ar akmens vati. Darbinieks guva smagas traumas;

·         sieviete, 33, reaktora operatore, tehnoloģiskā procesa laikā saindējās ar tvana gāzi;

 ·        vīrietis, 59, kravas automobiļa vadītājs, atrasts miris darba vietā;

·         sieviete, 55, strādniece, guva traumas darba vietā;

·         vīrietis, 52, kravas automobiļa vadītājs, atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 51, autovadītājs, cieta ceļu satiksmes negadījumā.

 

 

Kas uzņēmējam ir lētāk - darbinieks uz “slimības lapas” vai risku vadība uzņēmumā? Darba vides risku novērtēšana katram darba devējam ir jāveic ne retāk kā reizi gadā. Lai darba devēji to varētu veikt vienkāršāk, efektīvāk un bez priekšzināšanām, Valsts darba inspekcija sadarbībā ar Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru izstrādājusi interneta vietnē bāzētu interaktīvu rīku OiRA (Online Interactive Risk Assessment).

Kas ir OiRA un kāpēc par to jāzina katram uzņēmējam? Informēsim un praktiskus padomus sniegsim Valsts darba inspekcijas mediju brokastīs, kas noritēs 2018. gada 14. septembrī, restorānā Andalūzijas suns (Elizabetes iela 83, Rīga).

 

BROKASTU ĒDIENKARTĒ

 

10:00 – 10:15

Ierašanās, reģistrēšanās, kafija un uzkodas

10:15 – 10:35

Kas ir OiRA un kāpēc uzņēmējiem par to ir jāzina

Renārs Lūsis, Valsts darba inspekcijas direktors

10:35 – 10:45

Darba riski viesmīlības nozarē - labi darbiniekam, vēl labāk viesim.

Aivars Mackevičs, BalticTravelnews.com direktors

10:50 - 11:00

OiRA rīka izmēģinājums kopā ar bloga "Lindas Virtuve" autori Lindu Tellgrenu"

11:00 - 11:30

Jautājumi un intervijas, kafija un uzkodas

 

OiRA kā rīks ir īpaši piemērots mazajiem uzņēmumiem. Ar OiRA darba devējs bez īpašām priekšzināšanām darba aizsardzībā var atpazīt savā darba vietā esošos darba vides faktorus un novērtēt, cik liels ir risks, ka nodarbinātie cietīs vai saslims darba vietā. Ar rīka palīdzību iespējams noteikt veicamos darba aizsardzības pasākumus, kā arī sagatavot nepieciešamo dokumentāciju (darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības pasākumu plānu).

 

Kas ir OiRA un kā tas strādā? Skaties video!

Šobrīd latviešu valodā ir izstrādāti divpadsmit rīki – darbam birojā,  izglītības iestādēm, veikaliem, lauksaimniecības uzņēmumiem, uzkopšanas darbiem, sabiedriskajā ēdināšanai, viesnīcām un viesu mājām, skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, uzņēmumiem, kas veic automobiļu apkopes un remontu, būvdarbu veicējiem, kas strādā telpās, autotransportam, ārstu praksēm.

Video: https://ej.uz/OIRAvideo

 

 

 


Saziņai par OiRA

Linda Matisāne

VDI Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja

E-pasts Linda.Matisane@vdi.gov.lv

Tālr. +371 26482297

www.vdi.gov.lv/lv/oira/

 

Saziņai par mediju brokastīm

Ilmārs Šukjurovs

Brokastu organizators

E-pasts ilmars@eventagency.lv

Tālr. +371 26739444

www.eventagency.lv


 

 

 

 

 

 

Valsts darba inspekcija informē, ka sākot ar šā gada 17. septembri Latgales RVDI Jēkabpils biroja atrašanās vietas adrese būs Brīvības iela 258 A, Jēkabpils.

Klātienes konsultācijas var saņemt Kr.Valdemāra ielā 38, korp.1, Rīgā, kā arī reģionālajās Valsts darba inspekcijas struktūrvienībās. 

Klātienes konsultācijas var saņemt Kr.Valdemāra ielā 38, korp.1, Rīgā, kā arī reģionālajās Valsts darba inspekcijas struktūrvienībās.

6.augustā tehnisku iemeslu dēļ iespējami īslaicīgi sakaru traucējumi, t.sk., arī VDI Konsultatīvajiem telefoniem 67186522, 67186523.
Atvainojamies par sagādātajām neērtībām.

Klātienes konsultācijas var saņemt Kr.Valdemāra ielā 38, korp.1, Rīgā, kā arī reģionālajās Valsts darba inspekcijas struktūrvienībās.

31.jūlijā laika posmā no 9:30 līdz 14:30 tehnisku iemeslu dēļ iespējami īslaicīgi sakaru traucējumi, t.sk., arī VDI Konsultatīvajiem telefoniem 67186522, 67186523.
Atvainojamies par sagādātajām neērtībām.

2018.gada 21.jūnijā tika izdarīti grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kas paredz, ka 2018. gada 24. septembris, Viņa Svētības pāvesta Franciska pastorālās vizītes Latvijā diena, tiek noteikts par svētku dienu.

Gan Darba likuma 75.3pantā, gan Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta 11.daļā ir ietverts identisks stundas algas likmes aprēķins: “Stundas algas likmi aprēķina, dalot darbiniekam noteikto mēneša algu ar darba stundu skaitu attiecīgajā kalendāra mēnesī. Ja darbiniekam noteikts summētais darba laiks, stundas algas likmi aprēķina, dalot darbiniekam noteikto mēneša darba algu ar attiecīgā kalendāra gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī.” 

Ņemot vērā to, ka šādi grozījumi ietekmē kalendārā gada vidējo darba stundu skaitu, kā arī to, ka grozījumi ir pieņemti gada vidū, sākot ar 2018.gada 12.jūliju, veicot aprēķinus, ir jāpiemēro precizētais darba stundu skaits. Tas nozīmē, ka stundu algu likme, kas tika aprēķināta no 2018.gada sākuma ir spēkā līdz 11.jūlijam ieskaitot, bet savukārt no 12.jūlija stundu likme tiek pārrēķināta un tā tiek saglabāta līdz gada beigām. 

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-