Piektdiena, 2019. gada 20. septembris
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3_794f6.png

l_tab_7.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                      VDI_LOGO1.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Jaunumi

2019. gadā Valsts darba inspekcija sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu organizē labās prakses konkursu darba aizsardzībā „Zelta ķivere”, kurā tiek aicināti piedalīties Latvijas uzņēmumi un organizācijas, kas efektīvi īsteno pasākumus saistībā ar ugunsdrošības uzraudzības un katastrofas pārvaldīšanas organizēšanu. Konkursā, kura pieteikšanās termiņš ir 6. septembris, pieteikumi tiks vērtēti divās uzņēmumu grupās – ar darbinieku skaitu līdz 100 un vairāk kā 100.

Labas prakses konkursa mērķis ir uzskatāmi parādīt veiksmīgi izveidotas un organizētas darba aizsardzības, ugunsdrošības un katastrofas pārvaldīšanas organizēšanas sistēmas priekšrocības, sniegt iespēju uzņēmumiem dalīties ar labo praksi un apbalvot uzņēmumus, kas sekmīgi īsteno dažādus preventīvus pasākumus.

Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis norāda: „Ir daudz nozaru, kurās darba vide un tajā strādājošo drošība nav strikti nodalāma vai ir cieši saistīta ar klientu jeb sabiedrības drošību. Diemžēl Latvija nav bijusi pasargāta no traģiskiem nelaimes gadījumiem, kuros ārkārtas situācijā neveikti atbilstoši drošības pasākumi ir maksājuši gan darbinieku, gan iedzīvotāju veselību un pat dzīvību. Konkursā ceram sagaidīt labās prakses piemērus, kas ļaus parādīt gan preventīvu pasākumu nozīmi, gan iespējamos tehniskos un organizatoriskos risinājumus, kā arī pārliecināt tos uzņēmumus, kas par veicamajiem drošības pasākumiem ārkārtas situācijās līdz šim vēl nav aizdomājušies.”

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests vērš uzmanību, ka bieži uzņēmumi par ugunsdrošību un katastrofu pārvaldīšanas pasākumiem sāk domāt tikai tad, kad ir notikusi nelaime vai pie durvīm klauvē ugunsdrošības uzraudzības inspektors. Līdz ar to Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests konkursā cer sagaidīt labās prakses piemērus, kad uzņēmums ir veicis preventīvos ugunsdrošības un katastrofas  pārvaldīšanas pasākumus, ko paredz normatīvie akti vai pat pārsniedz normatīvajos aktos noteiktās prasības. Īpašu uzmanību pievēršot novitātēm, piemēram, darbinieku izglītošanā (instruēšanā), tehniskajos risinājumos.  

Plašāka informācija pieejama mājaslapā www.stradavesels.lv.

 

Informāciju sagatavoja:

Megija Ekkerte,

Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797, E-pasts: megija.ekkerte@vdi.gov.lv

www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

Valsts darba inspekcija (turpmāk – VDI) šonedēļ uzsāk tematiskās pārbaudes apstrādes nozarē, kuru ietvaros tiks pārbaudīti pārtikas ražošanas, kokapstrādes un metālapstrādes uzņēmumi.  Pārbaužu laikā uzņēmumos īpaši tiks pievērsta uzmanība darba aprīkojumam, tā atbilstībai drošības prasībām. 

Pēdējo gadu laikā ir būtiski pieaudzis to nelaimes gadījumu darbā skaits, kas notikuši, strādājot ar darba aprīkojumu. Pārtikas ražošana, kokapstrāde un metālapstrāde ir nozares, kurās nodarbinātie bieži cieš nelaimes gadījumos darbā, strādājot ar darba aprīkojumu. Nodarbinātie sagriež vai sadur pirkstus vai plaukstas ar asiem priekšmetiem (nažiem, īleniem, naglām u.c.), neuzmanīgi pieiet pārāk tuvu rotējošām iekārtām, kas nejauši aizķer un ievelk nodarbinātā apģērbu ar visu roku mehānismā un to traumē. Darbinieki nozāģē pirkstus, sazāģē plaukstas vai rokas, strādājot ar iekārtām, kuras bieži ir nenorobežotas vai ar noņemtiem aizsargmehānismiem. Tāpat nelaimes gadījumi notiek, ja darbinieks labo vai tīra iekārtu, to neizslēdzot, piemēram, ar nazi tīrot ēvelēšanas darbgaldu, to neizslēdzot, darbinieks ar cimdu nejauši pieskārās rotējošai darbgalda frēzgalvai un traumēja pirkstus.

Visbiežākais nelaimes gadījumu darbā ar aprīkojumu cēlonis ir nodarbināto neuzmanīga un/vai pārdroša rīcība, kā arī darbs ar nedrošām iekārtām. 2018. gadā šādu nelaimes gadījumu darbā skaits, salīdzinot ar 2017. gadu ir pieaudzis par 15%, tāpēc VDI veiks preventīvas pārbaudes, lai pārliecinātos par aprīkojuma drošu lietošanu un to, vai darbinieki ir atbilstoši instruēti un apmācīti.

VDI direktors Renārs Lūsis uzsver: „Pieaugušais nelaimes gadījumu darbā skaits gan Latvijā kopumā, gan īpaši saistībā ar darba aprīkojuma lietošanu liek pievērst uzmanību darba kultūrai uzņēmumos. Nodarbināto rīcība, izpratne un zināšanas par darba aizsardzību ir cieši saistītas ar saņemto apmācību, kontroli darba vietā un kopējo uzņēmuma toleranci pret nedrošu rīcību. Tāpēc VDI šīs tematiskās pārbaudes ietvaros vēlas aktivizēt pašu uzņēmumu iniciatīvu un aicina tos kritiski izvērtēt darba procesus, kas saistīti ar aprīkojumu. Tas ļaus pārliecināties gan par uzņēmumā izmantotā darba aprīkojumu, gan tā lietošanas drošību, negaidot VDI inspektora vizīti.”

VDI pārbaužu laikā pastiprināta uzmanība tiks pievērsta darba aprīkojumam, pārbaudot, vai aprīkojuma kustīgās daļas ir nosegtas ar drošiem aizsargiem, vai atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir veikta un dokumentēta iekārtu tehniskā apkope. Tāpat VDI inspektori pārliecināsies, vai darbinieki ir atbilstoši instruēti un apmācīti darbam ar aprīkojumu, kā arī, vai iekārtu tuvumā ir izvietotas nepieciešamās drošības zīmes.

VDI aicina darba devējus sakārtot darba vidi uzņēmumā vēl pirms VDI pārbaudes. Mājas lapā www.stradavesels.lv ir pieejami dažādi materiāli, kas palīdzēs labāk izprast darba aizsardzības normatīvo aktu prasības un laicīgi sagatavoties VDI pārbaudei.

 

Informāciju sagatavoja: Megija Ekkerte, Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos (tālr. +371 25484797, e-pasts: megija.ekkerte@vdi.gov.lv)

www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2018.gada 1.janvāra līdz 31. decembrim nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 23 nodarbinātie un vēl 46 darbinieki tika atrasti miruši darba vietā (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). 2017.gadā šajā periodā bojā bija gājis 21 nodarbinātais. Vēl 197 cilvēki 2018.gadā ir guvuši smagus miesas bojājumus (2017.gadā - 206).

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:

·         sieviete, 57, virtuves darbiniece, guva traumu, krītot no velosipēda, darbavietas teritorijā;

·         vīrietis, 53, palīgstrādnieks, atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 27, būvstrādnieks, guva traumas, nokrītot no kāpnēm;

·         sieviete, 76, apkopēja, krītot darba vietā, guva rokas lūzumu;

·         vīrietis, 61, metālapstrādes iekārtas operators, strādājot cehā pie slīpēšanas darbagalda, pēkšņi plīsa abrazīvā materiāla nosūcēja turbīna, kā rezultātā cietušais guva galvas traumu;

·         vīrietis, 58, uzņēmuma īpašnieks, atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 21, palīgstrādnieks, iekāpjot tranšejā, lai veiktu dziļuma mērījumus, nogruva tranšejas mala, kā rezultātā cietušais tika apbērts. Apbēršanas rezultātā cietušais guva dažādas traumas, tostarp kaulu lūzumus;

·         vīrietim, komunikāciju tehniskajam strādniekam, uzkrita virsū motobloks. Darbinieks guva smagas traumas;

·         vīrietim, 49, atslēdzniekam, caurule ieslīdēja tranšejā un piespieda abas kājas;

·         vīrietis, 32, jumiķis, atrodoties uz pacēlāja, kāpa uz jumta, pēkšņi paslīdēja un nokrita no 4,5 m augstuma uz šķembām, starp ēkas sienu un pacēlāju;

·         vīrietis, krāvējs, vāca nost kravas iesaiņošanas materiālu, neievēroja garām braucošu elektroiekrāvēju, kas uzbrauca uz kājas un to smagi traumēja;

·         vīrietis, traktorists, atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 56, palīgstrādnieks, veicot stropēšanas darbus,  pielika kāpnes pie kravas mašīnas un kāpjot uz tām, lai stiprinātu konteineru, nokrita no aptuveni 3  metru augstuma uz metāla konstrukcijām;

·         sieviete, 59, veikala kasiere, traumēja kāju, paslīdot uz grīdas;

·         vīrietis, 28, lauksaimniecības fermas strādnieks, pārvietojoties ar traktoru, kas aprīkots ar lopbarības mikseri, pa uzņēmuma teritoriju, darbinieks redzēja, ka starp traktora riteņiem ir iesprūdis akmens, lai to izņemtu viņš brauca uz darbnīcām. Darbnīcās iesprūdušo akmeni izņēma laukā. Pēc brīža darbinieks pieliecās pie traktora riepas, lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā, pēkšņi traktora riepa sprāga. Sprādziena rezultātā no riepas protektora atdalījās dubļi, kas traumēja darbinieka acis;

·         sieviete, 55, koksnes šķirotāja, palīdzēja operatoram notīrīt iekārtu. Piegāja pie darba galda materiālu apstrādes zonā, atvēra aizsargvairogu. Iekārta nebija atslēgta no elektrības. Ar koka atgriezumu rokās darbiniece tīrīja skaidas, kas atradās virs griezējinstrumenta. Negaidot koks iestrēga un aizķēra cimdu cietušās rokā, kā rezultātā labā roka tika ierauta griezējinstrumentā;

·         vīrietis, 55, celtnieks, pārkāpjot no sastatņu darba platformas uz saliekamo kāpņu pakāpiena, kāpnes izkustējās, darbinieks zaudēja līdzsvaru un nokrita uz betona grīdas no 1,3 m augstuma;

·         vīrietis, reģionālais klientu darījumu vadītājs, atrasts miris darba vietā;

·         sieviete, 61, palīgstrādnieks, nokrita no saliekamām kāpnēm;

·         vīrietis, atrasts miris darba vietā;

·         sieviete, 83, eksponātu uzraudze, apkopēja, ejot no pusdienas pārtraukuma uz savu objektu, darbiniece nokrita pa trepēm un salauza gūžas kaulu;

·         vīrietis, 54, betonētājs, uzkāpa uz 4 m augsta veidņa. Darbinieks nelietoja drošības jostu, tāpēc, paslīdot, nokrita lejā un guva smagas traumas;

·         vīrietis, 50, auto atslēdznieks, mira darba vietā;

·         vīrietis, 48, lopu kāvējs, veicot kautķermeņa sadali, ar nazi ievainoja aci;

·         vīrietis, 43, algotos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistītais bezdarbnieks, palīgstrādnieks, mira ceļu satiksmes negadījumā;

·         vīrietis, 55, ceha strādnieks, ar uzņēmuma automašīnu veda citus darbiniekus mājās, līdz pēkšņi darbiniekam palika slikti. Kolēģi nekavējoties nogādāja darbinieku slimnīcā;

·         vīrietis, uzņēmuma īpašnieks, mira darba vietā, nokrītot no 8 m augstuma;

·         vīrietis, celtnieks, veicot jumta konstrukcijas montāžu un pārvietojoties pa jumta segumu, caurkrita caur jumta segumu no aptuveni 7 m augstuma;

·         sievietei, 45, pastniecei, uzbrauca automašīna;

·         sieviete, 48, viesmīle, ar labo kāju aizķērās aiz drenāžas režģa un guva traumas;

·         vīrietis, 49, palīgstrādnieks, cirsmā veicis palīgstrādnieka darbus. Veicot koka gāšanu (bērzs, diam. 60 cm), tas gāšanas laikā iegāzās citā kokā, nolaužot tam zaru, ar kuru tika darbinieks tika nāvīgi traumēts;

·         vīrietim, automobiļa vadītājam, pusdienas pārtraukumā palika slikti, kā rezultātā darbinieks nokrita un pārsita galvu;

·         vīrietis, 27, traktorists, darba vietā guva sejas un acu traumas;

·         vīrietis, 52, vecākais muitas uzraugs, kāpjot no vagona uz rampu, paslīdēja un nokrita, kā rezultātā traumēja kāju;

·         vīrietim, 62, strādniekam, meža cirsmā, uzkrita koks. Darbinieks gāja bojā;

·         sieviete, 53, pasta operators, paslīdēja un nokrita, laužot roku;

·         sieviete, 58, pārdevēja, kasiere, krītot, guva traumu;

·         vīrietis, 55, komunikācijas projektu vadītājs, krītot, lauza roku;

·         sieviete, 52, pastniece, nokāpjot no trepēm, krita, gūstot kājas lūzumu;

·         vīrietis, ēkas uzraugs, mira darba vietā;

·         vīrietis, ēkas dežurants, atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 46, valdes loceklis, atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, strādnieks, guva traumu no krītoša koka;

·         sieviete, 57, pārdevēja, darba vietā krita, gūstot traumu;

·         sieviete, 54, pastniece, veicot darba pienākumus, paslīdēja, nokrita, laužot labās kājas potīti;

·         vīrietis, 56, palīgstrādnieks, guva kājas traumu, paslīdot darba vietā;

·         vīrietis, 59, kravas automobiļa vadītājs, atrasts miris darba vietā;

·         vīrietim, 52, motorzāģa vadītājam, mežizstrādes darbu veikšanas laikā uzkrita koks;

·         sieviete, 39, sabiedrisko darbu veicēja, kaisot smiltis uz apledojuša ceļa, pakrita un lauza kāju;

·         sieviete, 31, strādniece, ar elektriskajiem ratiem uzbrauca kājai, gūstot smagu traumu;

·         vīrietis, 30, automobiļa vadītājs, veicot darba pienākumus palika slikti, zaudēja samaņu;

·         vīrietis, 56, pārdevējs, nokrita un salauza kāju;

·         vīrietis, 47, automobiļa vadītājs, paslīdēja pie automašīnas un nokrita;

·         vīrietis, 60, automobiļa vadītājs, veicot darba pienākumus, paslīdēja un nokrita, gūstot traumu.

 

Šobrīd klātienes konsultācijas var saņemt Kr. Valdemāra ielā 38 k-1, Rīgā, kā arī reģionālajās VDI struktūrvienībās.  Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!

Sākot ar šā gada 2. janvāri Valsts darba inspekcijas kolektīvam ir pievienojušies divi jauni darbinieki -  Jānis Ābols, otrais VDI direktora vietnieks un Agnese Aišpure, jaunā Finanšu nodaļas vadītāja.

VDI informē, ka no 2. līdz 11. janvārim klientu pieņemšana Talejas ielā 1, Rīgā, nenotiks. Klātienes konsultācijas varēs saņemt Kr. Valdemāra ielā 38 k-1, Rīgā, kā arī reģionālajās VDI struktūrvienībās. Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!

Valsts darba inspekcija (VDI) piedalīsies izstāde “Tech industry 2018”, kas norisināsies no 29.novembra līdz 1.decembrim Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsala. VDI aicinās izstādes apmeklētājus pievērst uzmanību darba aizsardzības un darba tiesību prasību ievērošanas nozīmīgumam.

Izstādes laikā VDI stendā sniegsim konsultācijas, kā pieteikties bezmaksas atbalstam darba vides sakārtošanai ESF projekta „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” Nr. 7.3.1.0/16/I/001 ietvaros. Minētais atbalsts sevī ietver: 

1.     darba vides riska novērtējumu; 

2.     darba aizsardzības pasākuma plāna izstrādi;

3.     rekomendācijas darba aizsardzības struktūras izveidošanai;

4.     darba vides faktoru laboratorisko mērījumus veikšanu (līdz 250 EUR apmērā);

5.     darba aizsardzības speciālistu un uzticības personu apmācības:

·         darba aizsardzības speciālista apmācības;

·         uzticības personu apmācības;

·         specializēto zināšanu apguve darba aizsardzības jomā.

Uz tikšanos izstādes laikā VDI stendā!

 

1

VDI informē, ka šā gada 15. un 16. novembrī, klientu pieņemšana Kr. Valdemāra ielā 38 k-1, Rīgā nenotiks. Klātienes konsultācijas varēs saņemt Talejas ielā 1, Rīgā, kā arī reģionālajās VDI struktūrvienībās.

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2018.gada 1.janvāra līdz 2. Novembrim nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 26 nodarbinātie un vēl 17 darbinieks tika atrasts miris darba vietā (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). 2017.gadā šajā periodā bojā bija gājuši 19 nodarbinātie. Vēl 148 cilvēki 2018.gadā ir guvuši smagus miesas bojājumus (2017.gadā - 167).

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:

·         sieviete, 60, pārdevēja, pildot darba pienākumus, guva smagu kājas traumu;

·         vīrietis, 33, būvstrādnieks, būvobjektā nokrita no 2. stāva;

·         vīrietis, 57, traktora vadītājs, atrasts miris kombaina graudu bunkurā;

·         vīrietis, 60, laukstrādnieks, guva traumas, nokrītot no 3 m augstuma;

·         vīrietis, 49, remontatslēdznieks, demontējot transportieri, starp transportieri un betona šahtas malu ar koka dēli iespieda kāju;

·         vīrietis, 55, palīgstrādnieks, atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 57, palīgstrādnieks, aizķērās aiz metāla skapja durvju roktura un, krītot, salauza labo roku;

·         sieviete, 41, kūdras ieguves strādniece, zaudēja samaņu darba vietā, vēlāk slimnīcā nomira;

·         vīrietis, darbinieks, guva kājas traumu, kad viņam uzbrauca autokārs;

·         vīrietis, 38, krāvējs, ar iekrāvēju, braucot  atpakaļgaitā, saspieda un salauza kāju;

·         vīrietis, 57, strādnieks, mira darba vietā;

·         vīrietis, 57, vagonu apgāzēja apkalpotājs, maiņas laikā  ar manevrēšanas iekārtu “pozicionieri” veica vagonu padošanu uz iekraušanu un novākšanu uz vagonu apgāzēja platformas. Maiņas beigās darbinieks ar slotu veica pozicioniera tīrīšanu. Darba procesā pārvietojoties, darbinieks paklupa un nokrita uz betona seguma, gūstot traumas;

·         vīrietis, 51, dokers-mehanizators, guva kājas traumu, autoiekrāvējam uzbraucot uz darbinieka kājas;

·         vīrietis, tika uztīts uz skaidu irdināmā šneka un gāja bojā;

·         vīrietis, 41, motorzāģa operators, guva traumu no krītoša koka;

·         sieviete, 39, veikala vadītāja, pie kases paslīdēja uz vīnogas, kā rezultātā krita, atsita galvu pret iepirkumu groziem, kuri bija novietoti pie kases;

·         vīrietis, 63, apaļkoku šķirotājs, atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, traktora vadītājs, guva traumu konflikta rezultātā;

·         vīrietis, 41, autostāvvietas kontrolieris, autostāvvietā, veicot automašīnu pārbaudi saistībā ar apmaksu par stāvvietas izmantošanu, tika notriekts ar automašīnu, kurai kontrolieris noformēja soda kvīti;

·         vīrietis, 43, kravas automobiļa vadītājs, cieta ceļu satiksmes negadījumā;

·         vīrietis, 55, saimniecības strādnieks, mēģināja iztaisnot uzkares stieni frontālam iekrāvējam. Vienā brīdī, taisnojot stieni, akmeņu kauss atāķējās no frontālā iekrāvēja un uzkrita virsū uz darbinieka labās pēdas;

·         vīrietis, 45, metāla izstrādājumu montētājs, slidotavai veica nojumes pārklājuma montāžu. Atrodoties automašīnas kravas nodalījumā pie galējā borta, mēģināja atsaitēt stropes, ar kurām bija piestiprināti montāžai nepieciešamie elementi. Ieķeroties ar abām rokām un ar spēku mēģinot atsaitēt vienu no pēdējām stropēm, tā negaidot atbrīvojās, un cietušais pārvēlās pāri kravas nodalījuma gala bortam un nokrita uz zemes no 1,28 m augstuma;

·         vīrietis, dokers, saņēma triecienu pa galvu, gūstot smagu traumu;

·         vīrietis, skārdnieks-jumiķis, strādāja uz jumta. Darba laikā paslīdēja kāja, nokrita no 5 m augstuma. Salauza labo kāju, kreiso roku;

·         vīrietis, apsargs, tika atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 50, celtnieks, atradās būvbedrē. Nogrūstot būvbedres malai, grunts daļēji apraka darbinieku. Darbinieks smagā stāvoklī nogādāts slimnīcā;

·         sieviete, 50, zaudējusi līdzsvaru un nokritusi no pakošanas līnijas paaugstinājuma. Lauzusi labās rokas augšdelmu;

·         vīrietis, autokrāvēja vadītājs, elektrokrāvēja operators, palīdzot veikt metāllūžņu konteinera izkraušanas darbus, krita no kāpnēm apm. no 1 m augstuma. Lauza 3 ribas;

·         vīrietis, 42, kurjers, cieta ceļu satiksmes negadījumā;

·         vīrietis, 62, kravas automobiļa vadītājs, cieta ceļu satiksmes negadījumā;

·         vīrietis, 60, elektromontieris, veicot kabeļu montāžu augstsprieguma līnijā, guva elektrotraumu, kā rezultātā nomira;

·         vīrietis, 50, elektronikas tehniķis, guva smagas traumas kritiena rezultātā;

·         vīrietis, 57, darbu vadītāja palīgs, iekāpa tranšejā, lai veiktu tās dziļuma mērījumu. Atdaloties gruntij, tā piespieda darbinieka labo ceļgalu pie tranšejas malas. Negadījuma rezultātā darbinieks guva labā ceļgala slēgtu lūzumu;

·         vīrietis, 48, kravas automobiļa vadītājs, veicot asenizācijas pakalpojumus, tīrot aku, darbinieks paslīdēja uz slapja asfalta, nokrita, ūdens spiediena rezultātā šļūtene ar metāla uzgali ietriecās labās kājas apakšstilbā;

·         vīrietis, 36, galdnieks, ar formātzāģi grieza detaļu, nogrieztā detaļa mainīja virzienu un, lidojot atpakaļ, trāpīja darbiniekam pa aci;

·         vīrietis, 55, palīgstrādnieks, pēc darba ar hidraulisko malkas skaldītāju gatavoja savām vajadzībām malku. Darba procesā iesprūda malkas pagale, tāpēc darbinieks atvēra aizsargvāku. Neizslēdzot iekārtu, darbinieks ar labo roku piekārtoja pagali un pēkšņi nostrādāja skaldāmais cilindrs, piespiežot roku pret cirvja asmeni un pāršķeļot plaukstu.

 

Labas prakses balva «Zelta ķivere» piektdien (26. oktobrī) svinīgā ceremonijā pasniegta SIA „”Ventspils nafta” termināls” – uzņēmumam, kurš jau daudzus gadus īsteno dažādus darba aizsardzības pasākumus, lai pasargātu savus darbiniekus no bīstamo vielu iedarbības. Labas prakses konkurss tika rīkots Eiropas kampaņas “Turi grožos bīstamās vielas” ietvaros, un viens no tās mērķiem bija dalīties ar praktiskiem padomiem, lai citi uzņēmumi var smelties idejas un pārņemt labo praksi, tādējādi pasargājot pēc iespējas vairāk darbinieku.

“Drošība mūsu nozarē ir neapspriežams jautājums VNT. Tā ir mūsu prioritāte un pienākums pašiem pret sevi, mūsu cilvēkiem un sabiedrību!” uzver SIA „”Ventspils nafta” termināls” ģenerāldirektors Larss Panclafs, kura vadītais uzņēmums ne tikai veic tehniskus pasākums un izsniedz individuālos aizsardzības līdzekļus saviem darbiniekiem, bet nepārtraukti izglīto darbiniekus, ar mērķi mainīt vēsturiski izveidotu uztveri “naftas produkti ir nekaitīgi”. Pateicoties veiktajiem  darba aizsardzības pasākumiem, daļai uzņēmuma darbinieku ir samazināta ķīmisko vielu iedarbība, darbi ar augsto ķīmisku vielu iedarbību lielākoties ir nodoti uzņēmumiem, kuri specializējas šajā jomā. Papildus tam 2016. – 2017. gadā SIA „”Ventspils nafta” termināls” darbinieki rīkoja mācības Ventspils skolēniem par rīcību ārkārtas situācijās, piemēram, naftas produktu noplūdes gadījumos.

 “2018.gada konkursa laikā tika meklēti labas prakses piemēri, kas parāda, kā efektīvi novērst bīstamo vielu radītos riskus darba vietā. Kopumā konkursam pieteicās 6 uzņēmumi, kas iesniedza ļoti atšķirīgus, bet vienlaikus arī iedvesmojošus piemērus. Bez SIA „”Ventspils nafta” termināls” piemēra žūrija vērtēja arī pieteikumus no A/S „Cēsu alus”, VAS „Starptautiskā lidosta “Rīga””, A/S „Grindeks”, SIA „Latvijas Mobilais Telefons” un A/S „Olainfarm”, norāda konkursa žūrijas vadītāja Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja Linda Matisāne.

Labās prakses konkurss darba aizsardzībā «Zelta ķivere» notika jau 13.gadu. To organizēja Valsts darba inspekcija, bet žūrijā bija pārstāvji arī no LR Labklājības ministrijas, RSU Darba drošības un vides veselības institūta, Latvijas darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības.

 

Informāciju sagatavoja:

Megija Ekkerte,

Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797, E-pasts: megija.ekkerte@vdi.gov.lv

www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-