Otrdiena, 2018. gada 13. novembris
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3_794f6.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                      VDI_LOGO1.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Jaunumi

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2017.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 20 nodarbinātie un vēl 10 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). 2016.gadā bojā bija gājuši 38 nodarbinātie. Vēl 181 cilvēku 2017.gadā guvuši smagus miesas bojājumus (2016.gadā - 184).

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:

·         vīrietis, 50, ceha strādnieks, darba vietā tika atrasts miris;

·         vīrietis, 38, autokrāvēja vadītājs, veicot darbus ražotnē, guva kājas savainojumu no smagas koka spoles, kas no automašīnas piekabes uzkrita uz darbinieka kājas;

·         vīrietis, 71, vecākais strādnieks kapu teritorijā, guva kājas savainojumu, kad kapu piemineklis uzkrita uz darbinieka kājas;

·         vīrietis, 18, olu ražotnes darbinieks, neievēroja drošības prasības, lietojot darba aprīkojumu, tāpēc iespieda kāju pirkstus starp aparāta detaļām;

·         vīrietis, 56, laukstrādnieks, pēc pusdienas pārtraukuma tika atrasts miris liellopu fermas atpūtas telpā;

·         vīrietis, 43, montētājs, atrodoties tranšejā, guva smagu traumu no zemes nogruvuma;

·         vīrietis, 32, stikla škiedras ražošanas operators, atradās robota “aklajā zonā”,  kad robots uzsāka kustību un piespieda darbinieku, kā rezultātā tika savainoti darbinieka iekšējie orgāni;

·         vīrietis, 42, autovadītājs, guva krūškurvja sasitumus ar ribu lūzumu un zemādas emfizēmu un mugurkaula sasitumu, kad mēģināja automašīnā ielādēt teli, kas uzleca virsū darbiniekam;

·         vīrietis, 42, būvnieks, atrodoties ēkas pirmajā stāvā, veica vienas kolonnas vertikalitātes pārbaudi. Lūza stāva pārseguma panelis, tāpēc darbinieks nokrita pagrabstāvā. Kritiena augstums apm. 3,5 metri;

·         vīrietis, autovadītājs, cieta ceļu satiksmes negadījumā;

·         vīrietis, 28, betonētājs, nokrita un guva smagu traumu, veicot biroja ēkas celtniecību;

·         vīrietis, auto mehāniķis, lauza roku un kāju, nokrītot no saliekamām kāpnēm;

·         sieviete, 53, inspektore, guva traumu, krītot pa kāpnēm;

·         vīrietis, 57, elektriķis, būvstrādnieks, tika atrasts miris darba vietā;

·         sieviete, 57, vecākā kontroliere apdares cehā, tika atrasta mirusi darba vietā;

·         vīrietis, 62, metinātājs, veicot baļķvedēja tehnikas remontu, nokrita no platformas, un  traumēja galvu;

·         vīrietis, 62, mežstrādnieks, gāžot kārtējo koku, guva traumas, jo no mugurpuses uzkrita iepriekš nozāģētais koks, kurš nebija līdz galam nogāzts, bet atstāts iekāries;

·         vīrietis, 45, šķirošanas operators, veicot šķirošanas iekārtas lentas remontu, nepamanīja, ka iebēršanas bunkurs ir pārpildīts. Remonta laikā no tā izkrita akmens, kas traumēja darbinieka kājas pirkstus, jo darbinieks nelietoja speciālus aizsargapavus;

·         vīrietis, 49, traktorists, pārbaudot traktoram piekabinātās ūdens pievedamās mucas tehnisko stāvokli, uzkāpa uz tās, paslīdēja un nokrita, kā rezultātā guva muguras traumu;

·         vīrietis, 59, strādnieks, guva muguras traumu, jo zirgs iespēra darbiniekam pa muguru;

·         sieviete, 59, autobusu konduktore, cieta smagā ceļu satiksmes negadījumā;

·         sieviete, 64, dežurante, guva smagas traumas, kad darba vietā viņai uzbruka vīrietis ar nazi;

·         vīrietis, 55, kokapstrādes operators, ar hidrauliskajiem ratiņiem stumjot kokmateriālu paku, paklupa un nokrita uz grīdas, traumējot pleca locītavu;

·         vīrietis, 61, koksnes materiālu apstrādātājs, zāģējot ar garinātājzāģi, nozāģēja rokas plaukstu;

·         vīrietis, 39, kokapstrādes operators, strādājot pie frēzmašīnas, frēzējot rievas kokmateriālu paku “kāju” paliktņiem, pielika labo roku pie frēzes ripas un traumēja četrus pirkstus;

·         vīrietis, 27, palīgstrādnieks, lai nokļūtu uz katlu mājas jumta, novietoja alumīnija kāpnes, kuras bija par īsu, uz estakādes veida kāpņu platformas. Darbinieks pa alumīnija kāpnēm kāpa augšā uz ēkas jumta. Uzkāpis līdz jumta malai un atspiedies pret to, apakšējās kāpnes nokrita uz sāniem, kā rezultātā cietušais kopā ar alumīnija kāpnēm nokrita uz zemes;

·         vīrietis, 27, palīgstrādnieks, guva muguras traumu, kad, nesot smagu graudu maisu, viņš paslīdēja;

·         vīrietis, 19, tika atrasts miris darba vietā pēc gūtas galvas traumas;

·         vīrietim, 48, guva kājas traumu no paletes, kas uzkrita uz darbinieka kājas;

·         vīrietis, 58, atslēdznieks, guva apdegumus, veicot metināšanas darbus;

·         vīrietis, 35, automobiļa vadītājs, cieta ceļu satiksmes negadījumā;

·         vīrietis, 42, kuģu remontatslēdznieks, nokrita un guva traumas, jo bija bojāts darba vietas aprīkojums;

·         vīrietis, 24, betonētājs, guva rokas traumu. Neatslēdzot betona ražotāja aparātu un mēģinot izņemt iesprūdušu betona gabalu, darbinieka roka tika ievilkta strādājošā aparātā.

·         vīrietim, 58, palīgstrādnieks, guva vairākus lūzumus un ķermeņa , nokrītot no augstuma;

·         vīrietis, 24, palīgstrādnieks, guva traumas, jo automobilis, kas brauca atpakaļgaitā, uzbrauc darbiniekam virsū;

·         vīrietis, 58, strādnieks, guva smagas traumas, nokrītot no apmēram 9m augsta graudu torņa līdz graudu torņa apakšējai piltuvei;

·         vīrietis, 75, sētnieks, tika atrasts miris uzkopjamajā teritorijā;

·         vīrietis, 48, strādnieks, veicot teritorijas uzkopšanas darbus, gāja pāri tiltiņam, iekāpa dzīvnieku izkārnījumos, paslīdēja, nokrita un guva kājas lūzumu;

·         sieviete, 57, zivju apstrādātāja, paslīdēja uz kāpnēm un nokrita, gūstot kreisās kājas traumu;

·         vīrietis, 32, kravas automobiļa vadītājs, tika atrasts automašīnā bez dzīvības pazīmēm;

·         jauns  vīrietis, būvstrādnieks, mira, nokrītot no 41 m augstas ēkas;

·         vīrietim, 65, darba vietā, pildot darba pienākumus, pēkšņi palika slikti, un viņš nomira;

·         vīrieti, 47, ēku siltinātājs, siltinot ēkas fasādi, bija notupies uz ceļgala. Nodarbinātais strādāja uz sastatnēm apmēram 3 m augstumā. Ceļoties augšā, sasvērās uz labo pusi, jo bija notirpusi kāja. Nepaspēdams aizķerties aiz sastatnēm, lai pieturētos, nokrita zemē no 3 m augstuma uz stikla vates;

·         vīrietis, 28, krāsotājs, pakāpjoties uz pārnēsājamām kāpnēm, pēkšņi paslīdēja un nokrita zemē;

·         vīrietis, 54, kravas automobiļa vadītājs, veicot darba pienākumus Krievijā, cieta ceļu satiksmes negadījumā;

·         vīrietim, 28, operatoram – māceklim, veicot darba pienākumus, uz kājas uzkrita stikls, smagi traumējot darbinieka kāju;

·         vīrietis, 62, kravas automobiļa vadītājs, ar kravas automašīnu, veicot darba pienākumus, iebrauca pretējā braukšanas joslā un sadūrās ar pretim braucošo automašīnu. Nodarbinātais gāja bojā;

·         vīrietis, 51, palīgstrādnieks, veicot darba pienākumus Zviedrijā, guva galvas traumu, nokrītot uz zemes;

·         vīrietis, 53, palīgstrādnieks, mira, veicot mežizstrādes darbus, jo nozāģētais koks uzkrita viņam virsū;

·         vīrietis, 36, metinātājs, guva traumas, jo automobilis viņam uzbrauca uz kājas;

·         sievietei, 27, konditorei, ievietojot mīklu cepumu veidojamā mašīnā, rokas pirkstus ievilka starp ruļļiem;

·         vīrietis, 47, operators, pēc nostrādātām trīs darba dienām mira darba vietā;

·         vīrietis, 65, inženieris, tika atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 43, traktorists, tika atrasts iespiest rulona presē bez dzīvības pazīmēm;

·         sieviete, 55, apkopēja, veicot uzkopšanas darbus, nokrita no galda un guva traumas;

·         sieviete, 81, apkopēja, tika atrasta mirusi darba vietā;

·         vīrietis, 32, finiera paku savācējs, neizslēdzot iekārtu, tīrīja līmes uzklāšanas valčus, tāpēc starp valčiem tika ierauta darbinieka kreisās rokas plauksta;

·         sieviete, 56, darbiniece, beidzot darbu, gāja pa kāpnēm un, neuzmanīgi liekot kāju uz pakāpiena, paslīdēja un nokrita vairākus pakāpienus. Viņš guva kreisās kājas apakšstilba lūzumu;

·         sieviete, 66, dienesta viesnīcas stāva pārzine, tika atrasta mirusi viesnīcā;

·         vīrietis, 58, galvenais konstruktors, atrodoties komandējumā Krievijā, viesnīcā nomira;

·         sieviete, 61, skolotāja, sasita galvu un pieri, jo paslīdēja un nokrita uz ceļiem;

·         vīrietis, 67, darbinieks, guva iegurņa traumu krītot;

·         vīrietis, 58, administrators, pārvietojoties pa slidenu volejbola laukumu, nokrita un guva gūžas traumu;

·         vīrietis, 69, žurnālists, filmēšanas laikā izkrita no suņu pajūga un smagi cieta;

·         vīrietis, 28, veica urbšanas darbus izbūvētā baseina sienā. Ejot pa baseina malu (bez norobežojuma), lai izrautu no elektrības kontaktligzdas urbšanas ierīces kontaktu, viņš iekrita baseinā no 3 m augstuma (uz betona seguma), traumējot gūžu;

·         vīrietis, 25, montētājs, veicot dūmejas demontāžu, dūmeja uzkrita darbiniekam;

·         vīrietis, 48, veikala pārdevējs, mira darba vietā;

·         vīrietis, 24, metāla griezējs, guva galvas traumu, nokrītot pret sijas šķautni;

·         vīrietis, 65, apkopējs, guva traumas, krītot no pārvietojamām kāpnēm;

·         vīrietis, strādnieks, nokrītot no sastatnēm, salauza gūžu;

·         vīrietis, metinātājs, darbojoties strādāja ar metāla griešanas iekārtu, kad metāla šķemba atlūza no iekārtas un iedūrās darbinieka vēderā;

·         vīrietis, strādnieks, strādājot 5,5 m dziļā būvbedrē, kurā ievietots viens veidnis, veidņa iekšpusē, sāka ar lāpstu rakt groda malu. Notika nogruvums, kas apraka darbinieku;

·         vīrietis, 63, ēku un apsaimniekojamās teritorijas pārzinis, kāpjot pa ēkas ārējās ieejas kāpnēm, aizķērās un nokrita uz betona kāpnēm;

·         vīrietis, 42, strādnieks, nomainīja virs govju stāvvietām spuldzi, stāvot uz saliekamām kāpnēm apmēram 1,5 m augstumā. Govis satrakojās, izgrūstīja kāpnes, un darbinieks krita, gūstot kājas traumu;

·         vīrietis, 57, galdnieks, veica dekoratīvās brusas daļas apzāģēšanu, izmantojot formatzāģi, kurai apstrādes laikā atzāģētā līste iesprūda starp zāģripu un lineālu. Tā rezultātā zāģripa ar griešanās inerci tika izsviesta un traumēja netālu esošā darbinieka kāju;

·         vīrietis, 61, lentzāģa operators, tika atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 22, palīgstrādnieks, guva lūzumu, kad demontēšanas darbu laikā daļa starpsienas uzkrita cietušajam uz kreisā augšstilba;

·         vīrietis, 22, noliktavas darbinieks, guva traumas, jo panelis uzkrita uz kājas;

·         vīrietim, 50, pārtikas produktu ražošanas operatoram, pēkšņi pasliktinājās veselības stāvoklis, viņš nokrita uz betona grīdas un guva smagu galvas traumu;

·         vīrietis, 34, kokkopis, veica koku apzāģēšanas darbus, kuru laikā viņš nokrita un guva savainojumus;

·         vīrietis, 60, automobiļa vadītājs, tika atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 29, automehāniķis, veica darbu autoservisā. Brīdī, kad viņš pierakstīja klienta apmeklējumu, otrs darbinieks, nenospiežot sajūga pedāli, iedarbināja automašīnu, kas atradās (bija pacelta) uz pacēlāja, un automašīna nobrauca no pacēlāja. Rezultātā automašīna uzkrita darbiniekam uz muguras un piespieda viņu pie galda. Darbinieks mira darba vietā;

·         sieviete, 40, operāciju koordinatore, dodoties uz darbu, paslīdēja pie iestādes personāla ieejas, nokrita un traumēja kreiso roku;

·         vīrietis, 60, zāles darbinieks, aizķērās un nokrita aiz iepirkumu ratiņiem, gūstot delnas locītavas lūzumu;

·         vīrietis, 24, palīgstrādnieks, mira darba vietā, jo automašīna uzbrauca darbiniekam virsū;

·         vīrietis, 61, vilcējautomobiļa vadītājs, uzkāpa 3 metru augstumā uz kāpnēm un mēģināja uzlekt uz konteinera jumta, tomēr viņš nokrita uz asfalta seguma un guva savainojumus;

·         vīrietis, 34, elektromontieris, veicot elektromontāžas darbus, nokrita no trepēm;

·         vīrietis, 76, elektromontieris, izkrita no braucošas automašīnas kravas kastes;

·         vīrietis, 48, celtnieks, veicot jumta remontdarbus, nokrita no 6 metru augsta jumta;

·         vīrietis, 57, inženierkomunikāciju montētājs, guva kājas traumu;

·         vīrietis, 36, signāliekārtu montētājs, stāvēja uz A veida kāpnēm, kad tās sāka slīdēt un pretējā puse salocījās uz iekšu, kā rezultātā darbinieks nokrita un guva smagas traumas;

·         vīrietis, 60, mira, pēkšņi pasliktinoties pašsajūtai;

·         sievieti, 58, autobusu konduktori, smagi piekāva pasažieris;

·         sievietei, 77, aprūpētājai, uzbruka agresīvs pacients;

·         vīrietis, 53, atslēdznieks, traumēja roku konveijera līnijas rullī;

·         vīrietis, 48, reaktora operators, guva ķīmiskus apdegumus;

·         vīrietis, 26, autoiekrāvēja vadītājs, ar koka gabalu pa rezerves atvērumu mēģināja izkustināt piltuvē sablīvējušās skaidas, kuras nebira ārā. Roku pacēla augstāk par līmeni kādā kustas torņa skaidu maisītāja apakšējā lāpstiņa, kā rezultātā rokai tika amputēti pirksti;

·         sievietei, 48, pastniecei, veicot pasta piegādi, palika slikti ar sirdi un iestājās klīniskā nāve, tomēr cietušo izdevās nogādāt slimnīcā un stāvokli stabilizēt;

·         vīrietis, 30, vadītājs, kāpjot no zirga, nokrita un guva traumu.

 

Darba devējiem, kuru darbinieki cietuši nelaimes gadījumā darbā, būs tiesības bez darbinieka piekrišanas saņemt informāciju par viņa veselības stāvokli. To paredz grozījumi Pacientu tiesību likumā, kas ceturtdien, 14.decembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņemti Saeimā.

Ja darba vietā noticis negadījums, darba devējam ir pienākums veikt tā izmeklēšanu, un šim nolūkam nepieciešama informācija no ārstniecības iestādes par nodarbinātajam nelaimes gadījumā nodarīto veselības traucējumu veidu un pakāpi. Patlaban šādu informāciju darba devējs var saņemt tikai ar pacienta piekrišanu. Ja persona atsakās dot piekrišanu datu apstrādei vai nespēj to dot smagu veselības traucējumu dēļ, darba devējam ir apgrūtināta nelaimes gadījuma izmeklēšana, taču tās veikšana noteikta normatīvajos aktos.

Darba devējam netiks sniegta visa ārstniecības iestādes rīcībā esošā informācija par pacientu, bet tikai tā, kas nepieciešama nelaimes gadījuma izmeklēšanai.

Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas datiem 2015.gadā nelaimes gadījumos darbā cieta 1727 nodarbinātie. 166 gadījumos gūti smagi veselības traucējumu, bet 26 gadījumi bija letāli.

Šā gada 12.decembrī robežsargi sadarbībā ar Valsts darba inspekciju, veicot nodarbinātības pārbaudi kādā uzņēmumā Ķekavas novadā, konstatēja 11 personas, kuras uzņēmumā tika nodarbinātas nelikumīgi -nebija darbam nepieciešamo atļauju.

Personas uzdevās par Bulgārijas un Rumānijas pilsoņiem. Lai pārliecinātos par personu teikto un veiktu dokumentu pārbaudi, robežsargi devās uz viesnīcu, kurā ārzemnieki bija apmetušies. Pārbaudes rezultātā konstatēts, ka astoņi no nelikumīgā nodarbinātībā pieķertajiem bija bez dokumentiem. Viņi robežsargiem uzrādīja viltotas Bulgārijas un Rumānijas identifikācijas kartes.
Par strādāšanu bez darbam nepieciešamajām atļaujām visi 11 ārzemnieki, 8 Ukrainas un 3 Moldovas pilsoņi saukti pie administratīvās atbildības, savukārt viltoto dokumentu uzrādītāji, 6 Ukrainas un 2 Moldovas pilsoņi aizturēti un ievietoti Valsts policijas Īslaicīgas aizturēšanas vietā, pret viņiem par viltotu dokumentu izmantošanu uzsākti kriminālprocesi.
 

ESF projekta „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” ietvaros, Valsts darba inspekcija sadarbībā ar LBAS organizē konkursu PROFS 2017, kurā zināšanās par darba tiesībām, darba drošību un sociālo dialogu sacentās profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu komandas.

Šogad vietu finālā ir izcīnījušas komandas no Ogres tehnikuma, Rīgas Celtniecības koledžas, Malnavas koledžas, Jēkabpils Agrobiznesa koledžas, Rīgas Tehniskās koledžas un Liepājas Valsts tehnikuma.

Konkursa fināls norisināsies 1. decembrī plkst. 12.00 viesnīcā "Monika" - Rīgā, Elizabetes ielā 21, kur komandas prezentēs iesniegtos mājas darbus, konkursa gaitā notiks viktorīna par darba tiesību, darba aizsardzības un sociālā dialoga tēmām, kā arī katra komanda uz vietas risinās vairākas situācijas saistībā ar darba vides un tiesiskajām attiecībām.

Konkursa žūrijā strādās LBAS darba aizsardzības konsultants Mārtiņš Pužuls, LBAS darba tiesību konsultants Kaspars Rācenājs, kā arī Valsts darba inspekcijas un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji.

Šogad dalību konkursā bija pieteikušas 31 komanda no 22 vidējās profesionālās izglītības iestādēm. Konkursa pusfināli norisinājās Daugavpilī, Liepājā, Valmierā un Rīgā. Šī konkursa mērķis ir veicināt profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu interesi un izpratni par darba tiesībām un darba drošību, uzsākot darba gaitas, kā arī veicināt viņu izpratni par sociālo dialogu un arodbiedrību.

 

Konkursu PROFS atbalsta AS “Olainfarm”, SIA „Daiļrade EKSPO” un finālistiem priekšnesumu sniegs Andžeja Grauda bungu skolas audzēkņu grupa DrumLine Latvia.

Vairāk informācijas: Sanita Birkenfelde, Tālr. 29383038, profs@lbas.lv

Informāciju sagatavoja: Valts darba inspekcijas ESF projekta vecākā eksperte sabiedrisko attiecību jautājumos Evita Rancāne.

 

22. novembrī, Liepājā, ostas teritorijā, 24 gadus jauns vīrietis, krāvējs  gāja bojā ceļu satiksmes negadījumā, kurā cita darbinieka vadīts transportlīdzeklis uzbrauca virsū cietušajam.


Lai padziļināti analizētu darba vietā notikušo letālo nelaimes gadījumu, noskaidrotu tā cēloņus u.c., Valsts darba inspekcija ir uzsākusi nelaimes gadījuma izmeklēšanu.


Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2017.gada 1.janvāra līdz 23. novembrim nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 20 nodarbinātie un vēl 11 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 34 nodarbinātie. Vēl 155 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darba vietā (pagājušajā gadā 160).

Labas prakses balva «Zelta ķivere» piektdien svinīgā ceremonijā pasniegta AS Rīgas siltums, kurš mērķtiecīgi atbalsta un ar dažādām aktivitātēm rūpējas, lai darbinieki, kas ir atradušies ilgstošā prombūtnē, veiksmīgi atgrieztos darba tirgū un būtu motivēti strādāt šajā uzņēmumā.

Uzņēmumā īstenoto pasākumu mērķis ir uzturēt saikni ar darbiniekiem viņu prombūtnes laikā, nodrošinot saziņu starp vadītāju un darbinieku. Uzņēmuma vadītāji tika īpaši apmācīti, kā uzņemties mentora pienākumus, lai radītu darbiniekiem atbalstošu darba vidi un palīdzētu darbiniekam reintegrēties kolektīvā. Savukārt, atbalstošie praktiskie pasākumi sevī ietvēra elastīga un nepilna darba laika nodrošināšanu, materiālo atbalstu darbinieku veselības uzlabošanai u.c. Pateicoties atbalsta programmai, uzņēmumā ir pieaudzis to darbinieku skaits, kas nebaidās būt ilgstošā prombūtnē, jo darba devēja īstenotie pasākumi palīdz darbiniekiem veiksmīgi atgriezties darba tirgū.

 

“2017.gada konkursa laikā tika meklēti labas prakses piemēri, kas darbiniekiem ļauj atgriezties darbā uzņēmumos Latvijā pēc ilgstošas prombūtnes, piemēram, ilgstošas slimošanas, bērnu kopšanas atvaļinājuma, darba ārzemēs. Kopumā konkursam pieteicās 11 uzņēmumi, kas iesniedza ļoti atšķirīgus piemērus. Tie sevī ietvēra jaunas darbinieku atlases un piesaistes formas, neklātienes interviju veikšanu, pasākumus veselības uzlabošanai un jaunu darba vietu izveidi arodslimnieku integrācijai darba vidē. Bez AS Rīgas siltums piemēra žūrija vērtēja arī pieteikumus no apdrošināšanas akciju sabiedrības BALTA, VAS Starptautiskā lidosta “Rīga”, SIA Latvijas Mobilais Telefons, Tiesu administrācija, AS Putnu fabrika Ķekava, SIA Coca Cola HBC Latvia, SIA Maxima Latvija, AS Valmieras piens, AS Swedbank un SIA AbbVie”, norāda konkursa žūrijas vadītāja Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja Linda Matisāne.

 

Labās prakses konkurss darba aizsardzībā «Zelta ķivere» notika jau 12.gadu. Latvijā to organizēja Valsts darba inspekcija, bet žūrijā bija pārstāvji arī no LR Labklājības ministrijas, RSU Darba drošības un vides veselības institūta, Latvijas darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Megija Ekkerte,

Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797, E-pasts: megija.ekkerte@vdi.gov.lv

www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

31. oktobrī tiek uzsākta Valts darba inspekcija Eiropas sociālā fonda (ESF) projekta „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” ietvaros, bīstamo nozaru uzņēmumu darba devēju pieteikumu pieņemšana konsultatīvā atbalsta saņemšanai, kas darba devējam dos iespēju praktiski ieviest uzņēmumā darba aizsardzības prasības, samazinot uzņēmuma izmaksas darba aizsardzības sistēmas sakārtošanai, izveidojot kvalitatīvas darbavietas, kas veicinās nodarbināto dzīves kvalitātes paaugstināšanos.

Ņemot vērā identificētās problēmas saistībā ar praktisko darba aizsardzības likumdošanas ieviešanu, augsto nelaimes gadījumu, arodslimību skaitu, ESF projekta ietvaros paredzēta konsultatīvā atbalsta sniegšana bīstamo nozaru uzņēmumiem, kas palīdzēs sakārtot darba vidi 4700 bīstamo nozaru mikro un mazajos uzņēmumos, kas ir aptuveni 6,8% no kopējā bīstamajās nozarēs darbojošos mikro, mazo un vidējo uzņēmumu skaita (kopā - 69209 uzņēmumi).

 

Bīstamo nozaru uzņēmumi ir uzņēmumi, kas veic kādu no Ministru kabineta 2005.gada 8.februāra noteikumu Nr. 99  “Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju” 1.pielikumā minētajiem komercdarbības veidiem, kuriem ESF projekta ietvaros būs iespēja saņemt šādus atbalsta veidus: 

1)      Konsultācijas darba devējiem, kas iekļauj darba vides risku novērtēšanu, darba aizsardzības pasākuma plāna izstrādi, rekomendācijas darba aizsardzības struktūras izveidošanai. Atbalstu sniegs eksperti – kompetentās institūcijas un kompetentie speciālisti. Saskaņā ar eksperta norādījumiem atbalsta ietvaros tiks nodrošināta laboratorisko mērījumu veikšana 250 euro apmērā;

2)      Darba aizsardzības speciālistu un uzticības personu apmācības. Apmācības ir paredzētas uzņēmumos nodarbinātajiem, kuriem nepieciešams iegūt darba aizsardzības speciālista kvalifikāciju darba aizsardzības pamatlīmeņa zināšanu izglītības programmā (kopā 60 stundas, kur 40 stundas būs teorija un 20 stundas - prakse) un uzticības personām. Nepieciešamības gadījumā uzņēmumi varēs pieteikt savus darba aizsardzības speciālistus specializēto zināšanu iegūšanai (40 stundu apmērā atbilstoši komercdarbības veidam). Uzticības personas var apgūt 40 stundu apmācības darba aizsardzības pamatlīmeņa izglītības programmā. Apmācības sniegs akreditēta mācību iestāde.

 

Šis atbalsts ir orientēts uz tiem uzņēmumiem, kas nav sakārtojuši darbību atbilstoši darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām, vai arī tikko ir uzsākuši uzņēmējdarbību, un tiem nav nepieciešamās pieredzes un/vai zināšanas.  Uzņēmumi, kas ir saņēmuši atbalstu 2007.–2013. gada plānošanas perioda darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.3.1.3.2.apakšaktivitātes “Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos” projekta aktivitātes “Darba vides risku novērtēšana darba vietās, darba aizsardzības pasākumu plāna izstrāde un nodarbināto informēšana par darba aizsardzības jautājumiem” ietvaros, pretendēt un saņemt atbalstu šī ESF projekta ietvaros nevarēs.

 

Vairāk informācijas par atbalsta saņemšanas nosacījumiem var atrast Valsts darba inspekcijas mājaslapā http://www.vdi.gov.lv/lv/projekti/esf/planosanas-periods-2014-2020/atbalsts-darba-devejiem/.

 

25. oktobrī, Salas pagastā, zemnieku saimniecībā, 43 gadus vecs darbinieks gājis bojā nelaimes gadījumā darbā. Darbinieks, bez dzīvības pazīmēm, tika atrasts iespiests siena presē.

Lai padziļināti analizētu darba vietā notikušo letālo nelaimes gadījumu, noskaidrotu tā cēloņus u.c., Valsts darba inspekcija ir uzsākusi nelaimes gadījuma izmeklēšanu.

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2017.gada 1.janvāra līdz 26.oktobrim nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 20 nodarbinātie un vēl 10 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 32 nodarbinātie. Vēl 141 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darba vietā (pagājušajā gadā 144).

19. oktobrī notiks Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) organizēts konkurss PROFS 2017, tā pirmais pusfināls, kas tiek organizēts ar mērķi veicināt profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu interesi un izpratni par darba tiesībām un darba drošību, veicinātu viņu izpratni par sociālo dialogu un arodbiedrību.

Konkurss notiek ESF projekta „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” aktivitātes “Izglītojošas aktivitātes profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem” ietvaros.

Šogad dalību konkursā ir pieteikušas 31 komanda no 22 vidējās profesionālās izglītības iestādēm. Pirmajā kārtā piedalīsies septiņas komandas no piecām Rīgas profesionālajām izglītības iestādēm - divas komandas no Rīgas Celtniecības koledžas, divas komandas no Rīgas Valsts tehnikuma, komanda no Rīgas Tirdzniecības profesionālās vidusskolas, Rīgas Tehniskās koledžas un Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma.

 

LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Darbinieka zināšanas un prasmes ir viņa nozīmīgākais kapitāls, un tas attiecas ne tikai uz profesiju, bet arī uz darba tiesībām un darba aizsardzību. Šo jomu un arodbiedrību tiesību pārzināšana noteikti ietekmē arī profesionālo izaugsmi un karjeru. Tādēļ LBAS organizētais konkurss PROFS ir lieliska iespēja topošajiem darbiniekiem izvērtēt savas zināšanas, kas noderēs, lai veiksmīgi iekļautos darba tirgū.”

 

Konkursa pirmās kārta norisināsies: Rīgas Valsts tehnikumā - 19. oktobrī, reģionālie pusfināli notiks Valmieras tehnikumā - 26. oktobrī, Liepājas Valsts tehnikumā - 1. novembrī, Rīgas Valsts tehnikumā (Zemgales, Pierīgas komandas) - 2. novembrī, Daugavpils tehnikumā -7. novembrī. Konkursa fināls notiks Rīgā decembra sākumā.

 

Konkursa gaitā notiks viktorīna par darba tiesību, darba aizsardzības un sociālā dialoga tēmām, komandas risinātas dažās situācijas saistībā ar darba vides un tiesiskajām attiecībām, prezentēs savus iesūtītos mājas darbus, ko izvērtēs konkursa žūrija aizsardzības konsultanta Mārtiņa Pužula, LBAS darba tiesību konsultanta Kaspara Rācenāja, Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītājas, galvenās Valsts inspektores Evitas Leonovas-Bērziņas un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvju sastāvā.

Konkursu atbalsta Lienes Šomases bērnu un jauniešu radošā studija un SIA „Daiļrade EKSPO”.

Vairāk informācijas: Sanita Birkenfelde, Tālr. 29383038, profs@lbas.lv 

Informāciju sagatavoja: Valts darba inspekcijas ESF projekta vecākā eksperte sabiedrisko attiecību jautājumos Evita Hatilova.

 

Valsts darba inspekcija no 2017.gada 19. līdz 22. oktobrim piedalīsies starptautiskā būvniecības, remonta un interjera izstādē "Māja. Dzīvoklis 2017", kurā informēs izstādes apmeklētājus un dalībniekus par iespēju saņemt bezmaksas atbalstu darba vides sakārtošanai, kā arī sniegs izglītojošu informāciju par darba tiesību un darba aizsardzības prasību ievērošanu, liekot uzsvaru uz būvniecības nozari.

Dalība izstāde tiek finansēta no ESF projekta “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” Nr. 7.3.1.0/16/I/00

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-