Trešdiena, 2018. gada 12. decembris
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3_794f6.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                      VDI_LOGO1.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Jaunumi

Rīga, 2015.gada 25.maijs. – Labklājības ministrs Uldis Augulis otrdien, 26.maijā, atklās Vecāko darba inspektoru komitejas sanāksmi, kuras laikā norisināsies tematiskā diena “Efektīva darba inspekciju darbība: kontrole pret padomu došanu” un 68.plenārsesija, kas pievērsīsies būtiskiem darba vides uzraudzības jautājumiem.

Pasākumā, kuru sadarbībā ar Eiropas Komisiju rīko Valsts darba inspekcija, diskutēs par dažādām darba vides uzraudzības un kontroles institūciju darba metodēm, lai panāktu drošas un veselīgas darba vides izveidi un uzturēšanu. Diskusijas laikā tiks analizētas darba inspekciju iespējas sniegt padomus gan darba devējiem, gan darbiniekiem, kā arī nepieciešamības gadījumā izvēlēties piemērotākās sankcijas, lai panāktu, ka darba devēji ievēro konkrētajā valstī noteiktās darba aizsardzības normatīvo aktu prasības.

 

Vecāko darba inspektoru komiteja ir izveidota ar Eiropas Komisijas lēmumu, lai apzinātu, analizētu un risinātu praktiskās problēmas, kas saistītas ar tiesību aktu prasību ieviešanu darba drošības un veselības aizsardzības jomā darbavietās. Vecāko darba inspektoru komitejas sanāksmes laikā notiekošā tematiskā diena ir regulārs pasākums, kurā darba inspekciju vadītāji diskutē par prezidējošās valsts izvēlēto un Eiropas Komisijas apstiprināto aktualitāti darba inspekciju darbā.

 

Pasākumā piedalīsies Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu darba inspekciju vadītāji, kā arī Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta, Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras un citu starptautisko organizāciju pārstāvji.

 

Pasākums tiek rīkots Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu (EaSi-PROGRESS Program 2015). Tas notiks Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Mūkusalas ielā 3.

 

Mediju kontaktiem:

Marika Kupče

Labklājības ministrijas

Komunikācijas nodaļas vadītāja

Tel.67021581, 29538825

www.lm.gov.lv

Twitter: @Lab_min

Flickr.com: Labklajibas_ministrija

Youtube.com: labklajibasministrija

Ar 2015.gada 11.maiju Valsts darba inspekcija jau devīto gadu pēc kārtas īsteno tematisko pārbaudi būvniecības nozares uzņēmumos. Šajā nozarē nodarbinātie pārsvarā veic tādus bīstamus darbus kā darbs augstumā, piemēram, uz sastatnēm vai jumtiem u.c. Ne mazāk bīstami ir darbi, kurus nodarbinātie veic tranšejās, jo pastāv negaidīts nenostiprinātu sānu malu nogrūšanas risks.

2014.gadā pieci nodarbinātie gāja bojā, veicot darbus būvbedrēs, tranšejās un darbus augstumā. Biežākais nelaimes gadījumu cēlonis ir darba drošības noteikumu vai instrukciju neievērošana, nepietiekoša uzmanība un neapmierinoša darbinieku instruēšana un apmācība.

Veicot uzņēmumu pārbaudes, pastiprināta uzmanība tiks pievērsta būvobjektā esošo sastatņu drošībai, tranšeju drošai nostiprināšanai, darbam augstumā, nodarbināto nodrošināšanai ar individuālajiem un kolektīvajiem aizsardzības līdzekļiem, bīstamu vietu nodrošināšanai ar aizsargnožogojumiem un citiem darba aizsardzības jautājumiem.

Konstatējot normatīvo aktu prasību neievērošanu, inspektori darba devējiem izdos rīkojumus pārkāpumu novēršanai. Ja tiks konstatēti tādi pārkāpumi, kuri būtiski apdraudēs nodarbināto drošību un veselību, kā arī nodarbināšana bez rakstveida darba līguma, Darba inspekcijas amatpersonas izdos brīdinājumus vai rīkojumus par darbu vai objektu darbības apturēšanu. Par konstatētajiem pārkāpumiem darba devējiem tiks piemēroti administratīvie naudas sodi saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Par darba tiesību un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību pārkāpumiem darba devējiem paredzēts administratīvais sods, sākot no brīdinājuma līdz pat 14 000 euro lielam naudas sodam. Pieredze rāda, ka objekta vai tā daļas, kā arī iekārtu darbības apturēšana ir efektīvākais un iedarbīgākais līdzeklis, lai panāktu, ka tiek ievērotas drošības prasības.

Darba inspekcija atgādina, ka pirms būvdarbu uzsākšanas Darba inspekcijai jānosūta iepriekšējs paziņojums par būvdarbu veikšanu, kā to nosaka Ministru kabineta 2003.gada 25.februāra noteikumi Nr.92 „Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus”.

Interneta vietnē www.stradavesels.lv sadaļā “Materiāli” iespējams atlasīt specifiskus informatīvos materiālus būvniecības nozarei. Atbildes uz saviem jautājumiem par darba aizsardzību varat atrast arī būvniecības nozares prakses standartā

Rīga, 2015.gada 28.aprīlis. – Darba aizsardzības jautājumiem veltītajā konferencē, Starptautiskajā darba aizsardzības dienā, pieminot darba vidē bojā gājušos un saslimušos darbiniekus, uzsvēra nepieciešamību arī turpmāk uzlabot darba apstākļus un zināšanas par darba aizsardzības jautājumiem.

Latvijas prezidentūras programmā darba aizsardzība ir viena no prioritātēm. Nereti valda uzskats, ka vārdu savienojums darba aizsardzība asociējas ar grūti izprotamām normatīvām prasībām un formālu pienākumu izpildi. Tomēr droša darba vide ir viens no priekšnoteikumiem darbinieku produktivitātei un veselības saglabāšanai. Tāpēc jāturpina aktīvi īstenot mūsdienīgus un inovatīvus pasākumus, lai darba aizsardzības prasības pasniegtu vienkārši, saprotami un aizraujoši, ņemot vērā dažādu mērķa grupu intereses. Vienlaikus jāsekmē jaunāko tehnoloģiju un komunikācijas līdzekļu sniegto iespēju izmantošana, kas veicinās gan darba devēju, gan nodarbināto motivāciju iesaistīties drošas darba vides veidošanā. Tāpat nozīmīga ir labās prakses apmaiņa gan nacionāla, gan starptautiska līmeņa ekspertu vidū,” uzsver labklājības ministrs Uldis Augulis.

 

Konferencē diskutēja par aktīvu rīcību, lai īstenotu aktivitātes, kas izriet no ES stratēģiskā ietvara par drošību un veselības aizsardzību darbā no 2014. līdz 2020.gadam. Papildus Eiropas informatīvās kampaņas “Veselīgas darbavietas uzvar stresu” ietvaros uzņēmumiem pasniedza arī Eiropas līmeņa labās prakses balvas. Vairāk par kampaņu: https://www.healthy-workplaces.eu/en.

 

Konferences dalībniekus iepazīstināja ar jaunākajiem statistiskajiem datiem un pētījumu rezultātiem par situāciju Eiropas uzņēmumos darba aizsardzības jomā (plašāka informācija par pētījumu - https://osha.europa.eu/en/esener-enterprise-survey). Vienlaikus klātesošie runāja par turpmāko rīcību, kas vērsta uz darba apstākļu uzlabošanu, it īpaši mikro un mazajos uzņēmumos.

 

Paralēli diskusijām klātesošie varēja iepazīties ar interaktīviem rīkiem (piemēram, spēlēm un aplikācijām), kas izmantojami, lai uzlabotu zināšanas par darba aizsardzības jautājumiem, t.sk. integrējot šos jautājumus izglītības programmās. Kā Latvijas interneta vidē bāzēti rīki tika prezentēti šādi piemēri:

§  Lauku atbalsta dienesta izstrādātais rīks „Sajūtu gids” – www.sajutugids.com;

§  risku spēle „Atpazīsti bīstamību” - http://stradavesels.lv/atpazisti-bistamibu/;

§  nelaimes gadījumu darbā izmaksu kalkulators - http://stradavesels.lv/kalkulators/;

§  Valsts izglītības un satura centra spēle „Vesels un drošs” - http://visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/dokumenti/metmat/vesels_un_dross/index.html.

Konferences otrajā dienā galvenokārt runāja par efektīvu nodarbināto drošības un veselības aizsardzības jautājumu ieviešanu praktiskajā dzīvē, tostarp jauniem informācijas nodošanas veidiem, sociālo mediju un video izmantošanu. Latvija dalījās pieredzē par sociālo tīklu izmantošanu un iepazīstināja ar videofilmām, kas uzņemtas Latvijā par darba aizsardzības jautājumiem. Videofilmas pieejamas Valsts darba inspekcijas Youtube kanālā: https://www.youtube.com/channel/UCzRa-CoVs4qDtikJ43PILdA.

 

Konferencē piedalījās Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļaušanas ģenerāldirektorāta, Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras, ES institūciju, starptautisko organizāciju, akadēmisko aprindu pārstāvji. Dalībnieku vidū bija gan darba devēju, gan darbinieku, gan valdību pārstāvji no ES dalībvalstīm, kandidātvalstīm un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm.

 

Konference No stratēģijas līdz veiksmīgai ieviešanai – darba aizsardzība var būt vienkārša un aizraujoša Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā no 27.līdz 28.aprīlim organizēta ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu (EaSi-PROGRESS Program 2015).

 

Mediju kontaktiem:

Marika Kupče

Labklājības ministrijas

Komunikācijas nodaļas vadītāja

Tel.67021581, 29538825

www.lm.gov.lv

Twitter: @Lab_min

Flickr.com: Labklajibas_ministrija

Youtube.com: labklajibasministrija

28. aprīlī visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā darba aizsardzības diena un tiek pieminēti tie nodarbinātie, kuri gājuši bojā veicot darba pienākumus savās darba vietās.

Latvijā 2014. gadā:

ü  katrās 10 dienās viens nodarbinātais gāja bojā nelaimes gadījumā darbā;

ü  katrās nepilnās 2 dienās viens nodarbinātais cieta nelaimes gadījumā darbā, kas radīja smagus veselības traucējumus;

ü  ik pēc 5 stundām viens nodarbinātais cieta nelaimes gadījumā darbā.

 

Šodien 28. aprīlī Valsts darba inspekcijas inspektori dosies uz izglītības iestādēm, lai informētu gan skolēnus, gan skolotājus par darba aizsardzības pamatprincipiem izglītības iestādēs.

 

Starptautiskā darba organizācijas savā mājaslapā ir izveidojusi interaktīvu rīku - ceļojumu drošas darba vides nodrošināšanai:

http://www.ilo.org/safework/events/safeday/lang--en/index.htm

Rīga, 2015.gada 23.aprīlis. – Labklājības ministrs Uldis Augulis pirmdien, 27.aprīlī, atklās darba aizsardzības jautājumiem veltītu konferenci No stratēģijas līdz veiksmīgai ieviešanai – darba aizsardzība var būt vienkārša un aizraujoša, kas tiek rīkota Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā.

Konference norisināsies no 27.līdz 28.aprīlim un pievērsīsies būtiskiem darba aizsardzības jautājumiem. Tās laikā notiks Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras organizētās informatīvās kampaņas Veselīgas darbavietas uzvar stresu Labās prakses balvas ieguvēju godināšana.

 

Konferencē diskutēs par aktīvu rīcību, lai īstenotu aktivitātes, kas izriet no ES stratēģiskā ietvara par drošību un veselības aizsardzību darbā no 2014. līdz 2020.gadam. Konferences dalībniekus iepazīstinās ar jaunākajiem statistiskajiem datiem un pētījumu rezultātiem par situāciju Eiropas uzņēmumos darba aizsardzības jomā. Vienlaikus klātesošie diskutēs par turpmāko rīcību, kas vērsta uz darba apstākļu uzlabošanu, it īpaši mikro un mazajos uzņēmumos. Paralēli diskusijām būs iespējams iepazīties ar interaktīviem rīkiem (piemēram, spēlēm un aplikācijām), kas izmantojami, lai uzlabotu zināšanas par darba aizsardzības jautājumiem, t.sk. integrējot šos jautājumus izglītības programmās.

 

Savukārt konferences otrajā dienā galvenokārt runās par efektīvu nodarbināto drošības un veselības aizsardzības jautājumu ieviešanu praktiskajā dzīvē, tostarp jauniem informācijas nodošanas veidiem, sociālo mediju un video izmantošanu.

 

Konferencē piedalīsies Eiropas Komisijas Nodarbinātības ģenerāldirektorāta, Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras, ES institūciju, starptautisko organizāciju, akadēmisko aprindu pārstāvji. Dalībnieku vidū būs gan darba devēju, gan darbinieku, gan valdību pārstāvji no ES dalībvalstīm, kandidātvalstīm un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm.

 

Konference organizēta ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu (EaSi-PROGRESS Program 2015). Tā notiks Rīgā, Elizabetes ielā 24, viesnīcā “Tallink”, un tās norisi varēs vērot tiešraidē www.eu2015.lv.

 

 

Mediju kontaktiem:

Marika Kupče

Labklājības ministrijas

Komunikācijas nodaļas

vadītāja

tel.67021581, 29538825

www.lm.gov.lv

Twitter: @Lab_min

Flickr.com: Labklajibas_ministrija

Youtube.com: labklajibasministrija

Šodien, 20. aprīlī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) parakstīja sadarbības līgumu ar Valsts darba inspekciju (VDI).

Līgums paredz sadarbību informācijas apmaiņas jomā un savstarpēju konsultāciju sniegšanā ar mērķi pēc iespējas preventīvi novērst, mazināt vai atklāt iespējamus pārkāpumus interešu konfliktu, korupcijas, darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā.

Iestāžu sadarbības rezultātā pēc iespējas operatīvāk varēs reaģēt uz jau konstatētiem vai potenciāliem pārkāpumiem jomās, kuru uzraudzība ir KNAB vai VDI pārziņā.

 

 

 

Informāciju sagatavoja:

Laura Dūša

KNAB galvenā speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos

Tālr:67356174;26334462

Laura.Dusa@knab.gov.lv

Valsts darba inspekcija informē, ka pirmdien 27.04.2015. apmeklētāju pieņemšana Siguldas birojā nenotiks. Apmeklētāju pieņemšana pārcelta uz trešdienu 29.04.2015. no plkst. 13.00 līdz 17.00.

Turpmāk darba devēji būvniecībā, mežsaimniecībā un mežistrādē strādājošiem darbiniekiem izsniegs darbinieka apliecības, tādējādi, mazinot nelegālās nodarbinātības iespējas šajās nozarēs, informē Labklājības ministrija (LM).

Tas nozīmē, ka darba devējam būs pienākums izsniegt darbinieku apliecības mežsaimniecībā un mežistrādē strādājošajiem, ja viņiem darbs būs jāveic mežā (izņemot kokmateriālu pārvadājumos nodarbinātos kokvedēju vadītājus), savukārt būvniecībā - ja darbs notiks būvobjektā.

 

Darbinieka apliecību darba devējs izsniegs darbiniekam pirms darbu uzsākšanas. Atrodoties darbavietā, darbiniekam būs pienākums glabāt darbinieka apliecību pieejamā vietā un nepieciešamības gadījumā tā būs jāuzrāda kontrolējošo valsts institūciju pārstāvjiem. Darba devējam būs jāveic izsniegto darbinieku apliecību uzskaite.

 

Vienlaikus darbiniekam būs pienākums informēt darba devēju, ja darbinieka apliecība būs nozaudēta, kļuvusi lietošanai nederīga, prettiesiski atņemta vai būs mainījušies personas dati. Darba devējam būs pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc minētās informācijas saņemšanas izgatavot un izsniegt darbiniekam jaunu darbinieka apliecību.  

 

Iepriekšminēto paredz otrdien, 7.aprīlī, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta Noteikumi par darbinieka apliecībām. 

 

Šobrīd nepieciešamību pēc darbinieku apliecības nosaka Apsardzes darbības likums, Ministru kabineta noteikumi Darba aizsardzības prasības mežsaimniecībā, Ministru kabineta noteikumi Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus. Jauno Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās neietekmē iepriekš izsniegtās darbinieku apliecības – tās ir derīgas un izmantojamas arī pēc šo noteikumu spēkā stāšanās.

 

Noteikumi izstrādāti saskaņā ar Darba likuma 40.panta divpadsmito daļu. Tā paredz, ka Ministru kabinets nosaka komercdarbības veidus, kuros darba devējam ir pienākums, noslēdzot darba līgumu, darbiniekam izsniegt darbinieka apliecību, kā arī nosaka darbinieka apliecībā ietveramo informāciju un šīs apliecības izsniegšanas noteikumus.

Informāciju sagatavoja:
Marika Kupče, LM Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825,  marika.kupce@lm.gov.lv

Labklājības ministrija (LM) precizējusi vairāku ar darba aizsardzību saistītu noteikumu prasības un terminoloģiju, lai atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem par ķīmisko vielu klasificēšanu un marķēšanu nodrošinātu nodarbināto veselību un drošību darbā.

Izdarītas izmaiņas ķīmisko vielu un maisījumu marķējumos, tādējādi uzņēmumos būs jāveic nodarbināto informēšana un apmācība par ķīmisko vielu marķējumiem, pievēršot uzmanību ķīmisko vielu apzīmējumiem, gan tās iepērkot, gan lietojot, kā arī drošības zīmju un piktogrammu lietošanai. Turpmāk zīme vispārēja bīstamība papildināta ar piezīmi, ka brīdināšanai par bīstamām ķīmiskām vielām vai maisījumiem zīmi būs atļauts izmantot vienīgi, lai apzīmētu vietas ar vairāku bīstamo vielu vai maisījumu krājumiem. Savukārt drošības zīme kaitīga vai kairinoša viela ir svītrota.

Kancerogēno vielu definīcija izteikta jaunā redakcijā, sniedzot precīzāku skaidrojumu par kancerogēno vielu daudzveidību. Vienlaikus noteikts precīzāks formulējums darbiem, kuru laikā notiek nodarbināto saskare ar kancerogēnu vielu putekļiem, iztvaikojumiem vai aerosoliem, kas rodas, apdedzinot un elektriski rafinējot vara un niķeļa rūdas.

Ņemot vērā Latvijas uzņēmumos darba vidē esošās ķīmiskās vielas, kurām nodarbinātie pakļauti savā ikdienas darbā un, kas var ietekmēt viņu veselību, kā arī, ņemot vērā zinātniskos pētījumus un atklājumus, ķīmisko vielu arodekspozīciju saraksts papildināts ar arodekspozīcijas robežvērtībām propāna gāzei, kūdras putekļiem un akmensvates putekļiem.

Precizēti arī darba vides faktori un darbi, kas var radīt risku grūtniecēm un sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, un var nelabvēlīgi ietekmēt sievietes, augļa un mazuļa veselību.

Tāpat darba aizsardzības speciālistiem un darba devējiem, organizējot jauniešu nodarbināšanu, būs jāņem vērā precizētais darbu saraksts, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, jo īpaši, ja darbā paredzēta saskare ar ķīmiskām vielām un maisījumiem.

Iepriekšminēto paredz Ministru kabineta noteikumi Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība, Darba aizsardzības prasības drošības zīmju lietošanā, Darba aizsardzības prasības, saskaroties ar kancerogēnām vielām darba vietās, Darba aizsardzības prasības saskarē ar ķīmiskajām vielām darba vietās, Noteikumi par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību. Tie otrdien, 7.aprīlī, apstiprināti valdībā. 

No 2012.gada 1.decembra ķīmiskās vielas tiek klasificētas, marķētas un iepakotas atbilstoši regulas 1272/2008 prasībām, bet ķīmisko vielu maisījumiem ir noteikts pārejas periods līdz 2015.gada 1.jūnijam.

Attiecīgi no 2015.gada 1.jūnija visiem ķīmiskajiem maisījumiem, kas tiks laisti tirgū, būs jābūt marķētiem, klasificētiem un iepakotiem atbilstoši regulas 1272/2008 prasībām. Tomēr pamatojoties uz regulas 1272/2008 61.panta 4.punktu līdz 2017.gada 1.jūnijam, nemainot marķējumu un iepakojumu, ir atļauts lietot ķīmisko vielu maisījumus, kas marķēti atbilstoši iepriekšējām prasībām un laisti tirgū līdz 2015.gada 1.jūnijam. Minētā atkāpe attiecas arī uz ķīmisko vielu maisījumu drošības datu lapām, kā arī uz apzīmējumos lietotajām piktogrammām.

Informāciju sagatavoja:
Marika Kupče, LM Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825,  marika.kupce@lm.gov.lv

 

 

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 27.februārim nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 7 nodarbinātie un vēl 8 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 7 nodarbinātie. Vēl 29 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darbā (2014. gadā šajā laika periodā – 35).

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:

·         Vīrietis, kravas automašīnas vadītājs, atrasts miris darba vietā.

·         Sieviete, 59, sētniece-apkopēja, ejot pa trotuāru, paslīdēja un uzkrita uz trotuāra apmales, tika gūts slēgts kājas lūzums.

·         Vīrietis, 29, mašīnista palīgs, atrodoties vilciena aizmugurē, nespēja izvairīties no vilciena, kā rezultātā gāja bojā.

·         Vīrietis, 45, karstās apstrādes krāsns operators, mira darba vietā.

·         Vīrietis, 54, elektroatslēdznieks, krita no saliekamajām alumīnija kāpnēm un guva smagas traumas.

·         Sieviete, 44, strādniece, nogrūstot palešu kravai, guva smagus veselības traucējumus.

·         Vīrietis, 54, mūrnieks, lūstot trepju pakāpienam, krita no 1,8 m augstuma, kā rezultātā izmežģīja kājas potīti. 

·         Vīrietis, 64, autovadītājs, tika piespiests ar piekabi un guva smagas traumas.

·         Vīrietis, 56, takelētājs, paslīdēja un nokrita no vagona, gūstot smagas traumas.

·         Vīrietis, 52, zivju sagatavotājs-krāvējs, atmuguriski ar elektropacēļāju iebrauca aizvērtās lifta durvīs, salaužot tās un iekrita ar elektropacēlāju lifta šahtā (kritiena augstums no 4.stāva uz 3.stāvu), guva smagas traumas.

·         Sieviete, 69, sētnieks-apkopējs, paslīdēja uz ledus un, atmuguriski krītot, traumēja roku, galvu un muguru.

·         Vīrietis, 57, sanitārtehniķis, mira darba vietā.

·         Vīrietis, 42, valdes priekšsēdētājs, zāģējot dēli ar eletrozāģi, nozāģēja četrus rokas pirkstus.

·         Vīrietis, 33, metinātājs, smagi traumēja kāju starp sagrieztajām metāla loksnēm.

·         Sieviete, 52, kokzāģētavas operatore, tīrot dēļu gala atgriezumu novadīšanas un drupināšanas iekārtu, tika ievilkta aiz apģērba iekārtā, kā rezultātā gāja bojā.

·         Vīrietis, 63, labiekārtošanas darbu strādnieks, mira darba vietā.

·         Sieviete, 29, šķirotāja, iekrita skaidru transportierī, kā rezultātā guva kājas lūzumu.

·         Vīrietis, 26, koksnes drupināšanas iekārtas operators, veicot darbu uz pārvietojamām kāpnēm, kuras nebija stabili nostiprinātas un neviens tās neturēja, krita un guva smagas traumas.

·         Vīrietis, 60, elektriķis, atmuguriski nokrita no trepēm un guva muguras traumu.

·         Vīrietis, autoiekrāvēja vadītājs, noģība darba vietā.

·         Vīrietis, 31, ražošanas tehniķis, guva galvas traumu un mira.

·         Vīrietis, 22, skatuves meistars, strādājot uz kāpnēm, nokrita no tām un guva smagu galvas traumu.

·         Vīrietis, 51, apsargs, tika atrasts miris darba vietā.

·         Vīrietis, 35, tika atrasts miris darba vietā.

·         Sieviete, 67, sētniece, mira darba vietā.

·         Vīrietis, 46, valdes loceklis, strādāja ar baļķvedēju, kuram atsaitējās baļķu kravas stiprinājuma. Darbinieks uzkāpa uz kravas, lai to sastiprinātu un nokrita no 5 m augstuma, kā rezultātā tika bojāti muguras skriemeļi.

·         Vīrietis, 40, noliktavas pārzinis, pārvietojās pa rampu smēķējot. Viņam palika slikti, un viņš nokrita no rampas, gūstot smagas traumas.

·         Vīrietis, 35, ķīmiķis - analītiķis, pārvietojoties pa uzņēmuma teritoriju, paslīdēja un krītot traumēja kāju.

·         Vīrietim, 48, mikroautobusa vadītājam, paslīdēja kāja, un viņš salauza to.

·         Vīrietis, 53, strādnieks cieta, jo, zāģējot dēļus pie darbgalda, atlūza koka šķelda un trāpīja darbiniekam sejā un traumēja acis.

·         Vīrietis, 55, patruļnieks, lauza roku, jo paslīdēja un nokrita.

·         Sieviete, pastniece - automobiļa vadītāja, kāpjot ārā no mašīnas, krita un salauza gūžu.

·         Sieviete, 51, ārste, pārvietojoties pa uzņēmuma teritoriju, paslīdēja un nokrita, kā rezultātā salauza kāju.

·         Sieviete, 68, kapsētu pārzine, paslīdēja uz ledus un nokrita, kā rezultātā salauza kājas potīti.

·         Vīrietim, 56, autotransporta vadītājam, darba vietā palika slikti, un viņš tika nogādāts slimnīcā.

·         Vīrietim, 30, tehniķim, tīrot neapstādinātu atkritumu šķirošanas līnijas konveijeru, tika ierauta roka un gūti smagi lūzumi.

·         Vīrietis, 54, sētnieks, tika atrast miris darba vietā.

·         Vīrietis, automobiļa vadītājs, guva smagas traumas ceļu satiksmes negadījumā.

·         Vīrietis, automobiļa vadītājs, mira no gūtajām traumām ceļa satiksmes negadījumā.

·         Vīrietis, automobiļa vadītājs, mira no gūtajām traumām ceļa satiksmes negadījumā.

·         Vīrietis, kokapstrādes operators, veicot koka brusa apzāģēšanu ar kokapstrādes darba galdu, guva smagus veselības traucējumus.

·         Vīrietis, 42, palīgstrādnieks, kāpjot pa kāpnēm, paklupa un salauza kāju.

·         Vīrietis, 49, atslēdznieks, piedalījās kravas pacelšanā uz kuģa. Atspiežot kravu, darbinieka kāja tika saspiesta ar trosi.

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-