Svētdiena, 2019. gada 20. janvāris
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3_794f6.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                      VDI_LOGO1.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Jaunumi

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2018.gada 1.janvāra līdz 5. jūlijam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 16 nodarbinātie un vēl 26 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). 2017.gadā šajā periodā bojā bija gājuši 11 nodarbinātie. Vēl 78 cilvēki 2018.gadā ir guvuši smagus miesas bojājumus (2017.gadā - 95).

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:

·         vīrietis, 35, darbu vadītāja palīgs, krita no sastatnēm, kas atradās 4,5 metru augstumā;

·         sieviete, 65, saimniecības vadītāja, aktu zālē, kāpjot uz skatuves, zaudēja līdzsvaru un nokrita;

·         vīrietis, 50, kravas automobiļa vadītājs, mira darba vietā;

·         vīrietis, 53, preču pieņēmējs, guva galvas un kājas traumu darba vietā;

·         vīrietis, 63, apkures iekārtu operators, atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 31, kokapstrādes iekārtu operators, vēloties nogriezt vienu fibrolīta plātņu malu, darbinieks uzkāpa uz iekārtas un, veicot plātnei malas nogriešanu un to novietojot uz transportiera, sāka darboties “tukšo” veidņu apgriezēja mehānisms un atgriežoties sākotnējā stāvoklī, traumēja darbinieka labo roku. Darbinieks uzkāpjot uz iekārtas nebija izslēdzis iekārtu vai pārslēdzis to no autonomā režīma uz rokas vadību;

·         sieviete, 70, apkopēja, dodoties uz tualeti, saskrējās ar pretim skrienošu bērnu un guva traumas;

·         vīrietis, 59, ēkas un teritorijas dežurants, mira darba vietā;

·         vīrietis, 50, būvstrādnieks, veicot būvdarbus 8m augstumā, izkrita cauri starpstāvu sijām, smagi traumējot galvu;

·         vīrietis, 45, mežstrādnieks, pārvietojoties darba laikā pa mežu, acī iedūrās zars;

·         vīrietis, 37, atslēdznieks, guva kājas traumu, apstrādājamajai detaļai uzkrītot uz darbinieka kājas;

·         vīrietis, mēbeļu meistars, guva traumas, nokrītot pa kāpnēm;

·         vīrietis, 41, remontatslēdznieks, guva traumas darba vietā;

·         vīrietis, 54, kravas automobiļa vadītājam brauciena laikā pēkšņi palika slikti, tāpēc tika izsaukta ātrā palīdzība. Darbinieks slimnīcā mira;

·         sieviete, 55, vecākā referente, veicot pārbaudi vienā no meliorācijas sistēmas posmiem, darbiniece paklupa aiz nocirsta koka celma, un ar svaru nokrita uz kreisās rokas. Kritiena rezultātā darbiniece guva kreisās rokas lūzumu;

·         vīrietis, 47, autoiekrāvēja vadītājs, piegāja tuvu pie kustībā esoša autoiekrāvēja, ko vadīja cits darbinieks. Autoiekrāvējam griežoties pa labi, aizmugurējā riepa uzbrauca autoiekrāvēja vadītājam uz kājas, kā rezultātā viņš tika notriekts no kājām uz betona seguma. krītot darbinieks guva galvas traumu;

·         vīrietis, 35, rokas lokmetējs; guva smagas traumas, pārvietojot elektrības skapi, kurš bija iekarināts stropēs. To nolaižot nokrautnes vietā, skapis pārsvērās un uzkrita virsū cietušajam;

·         vīrietis, 44, vecākais mehāniķis – tehniskās apkopes meistars, veicot traktortehnikas apkopi, atradās tehnikas aizmugurē. Pēkšņi tehnika sāka kustību atpakaļgaitā un uzbrauca darbiniekam virsū. Darbinieks guva krūšu kurvja traumas;

·         vīrietim, 25, apstrādes iekārtas vadītājs, tīrot neizslēgtu iekārtu, traumēja abas rokas;

·         vīrietis, 47, kravas automobiļa vadītājs, gāja bojā ceļu satiksmes negadījumā;

·         vīrietis, 48, darbinieks, mira darba vietā;

·         vīrietis, 58, saiņotājs, mira darba vietā;

·         vīrietis, 50, papīra masas pārstrādes operators, mira darba vietā;

·         sieviete, darba vietā smagi traumēja galvu un lauza rokas augšdelma kaulu;

·         vīrietis, 55, pagaidu darbu darbinieks, veicot uzkopšanas darbus uz ielas, saļima un ātrā palīdzība konstatēja nāvi;

·         vīrietis, 48, ekspeditors, kāpjot pa stacionārajām metāliskajām kāpnēm, darbiniekam paslīdēja kāja, kā rezultātā viņš nokrita un lauza kāju;

·         vīrietis, 41, autoiekrāvēja vadītājs, mira darba vietā;

·         vīrietis, 51, remontatslēdznieks, nepārliecinājās, ka viņa kolēģis ir pabeidzis piekabes piedzīšanu nepieciešamajā vietā un gar piekabes aizmugurējo daļu šķērsoja teritoriju. Kā rezultātā kolēģis uzbrauca remontastlēdzniekam, viņu smagi traumējot;

·         vīrietis, 50, ceha strādnieks, veica betona sienas elementa putekļu noslaucīšanu pirms gumijas uzlīmēšanas un atradās uz minētā betona sienas elementa izvirzījuma apmēram 1,5 m augstumā. Beidzot darbu, viņš nolēma nolēkt no izvirzījuma. Kāja aizķērās aiz metāla stieņa izvirzījuma un cietušais nokrita uz betona grīdas;

·         vīrietis, 31, elektromontieris, ceļot balstu, lai paliktu apakšā atzāģus, elektromontierim paslīdēja kāja, iesāpējās mugura, kā rezultātā viņš nokrita zemē. Drbinieks guva smagu muguras traumu;

·         vīrietis, 37, montētājs, nokrita no liela augstuma. Guva galvas traumu;

·         vīrietis, 58, automobiļa vadītājs, lecot ārā no automašīnas, nokrita un traumēja kāju;

·         vīrietis, 59, celtniekam, nesot gružus palika slikti;

·         vīrietis, 50, kravas automobiļa vadītājs,  tika atrasts guļam zemē uzņēmuma teritorijā pie kravas automobiļa ar asiņojošu galvu;

·         vīrietis, būvdarbu vadītāja palīgs, veicot demontētās metāla (dzelzs) konstrukcijas sazāģēšanu ar leņķa slīpmašīnu, konstrukcija sasvērās un uzkrita darbiniekam virsū. Smagas konstrukcijas saspiešanas rezultātā darbinieks gāja bojā nelaimes gadījumā vietā;

·         vīrietis, 63, buldozera vadītājs, tika atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 52, traktorists, izkāpjot pēc tīrīšanas no traktora piekabes, nokrita uz piekabes sakabes un guva traumas;

·         vīrietis, 48, apsargs, mira darba vietā;

·         vīrietis, 58, siltumiekārtu remontatslēdznieks, mira darba vietā;

·         vīrietis, 22, autovadītājs, ar ratiņiem veica automašīnā kravas uzkraušanu. Uz ratiņiem uzkrautā krava bija nestabila, iebraucot mašīnas kravas nodalījumā, tā gāzās un traumēja darbinieka labo kāju;

·         vīrietis, 44, apgaismes elektriķis, guva kājas traumu;

·         sieviete, 44, transportlīdzekļu tīrītāja, mira darba vietā;

·         vīrietis, 38, lauksaimniecības/fermas strādnieks, izkraujot kūtsmēslus, traktora piekabe pārsvērās uz aizmuguri un traktoru daļēji pacēla uz augšu, priekšējiem traktora riteņiem paliekot uz zemes, bet aizmugurējiem riteņiem paceļoties augšā. Rezultātā piekabes sakabe atvienojās no traktora, kuras kabīnē atradās cietušais un traktors krita lejā no apmēram 2 m augstuma.;

·         vīrietis, 63, remontatslēdznieks, darba vietā mazgāja tvertni līdz notika tvertnes apvalka eksplozija. Augstā spiediena rezultātā tika bojāts tvertnes iekšējais apvalks un tvertnes vāks, kā rezultātā izdalījās karsts tvaiks, no kura darbinieks guva apdegumus;

·         vīrietis, 30, apkopējs, veica telpu uzkopšanas darbus ar putekļu sūcēju. Pārvietojoties pa telpu un ejot atpakaļgaitā rokās turot putekļu sūcēja cauruli neesot skatījies, kas aiz viņa ir aizmugurē, un esot piemirsis, ka telpas stūrī ir grīdā atvērums, iekritis atvērtā lūkā apm. 5 m dziļumā;

·         vīrietis, 69, ēkas un teritorijas uzraugs, guva traumas darba vietā;

·         sieviete, 64, sētniece,  krita un lauza abas rokas;

·         vīrietis, 50, apmetējs, ar labo kāju kāpjot no augstākā līmeņa uz zemāko (aptuveni 1 m), kreisā kāja sagriezās. Darbinieks guva kājas traumu;

·         vīrietis, 44, betona maisītāja sūkņa vadītājs, aizpildīja cementa sūkni un uzkāpa uz 2. stāvu, lai aizpildītu cementu. Ņemot šo sūkni, darbinieks atkāpās uz aizmuguri, kā rezultātā nokrita zemē no otrā stāva;

·         vīrietis, 49, darbinieks guva traumas darba vietā;

·         vīrietis, pakotājs, lauza roku darba vietā;

·         vīrietis, 60, pavārs, atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, mira darba vietā;

·         vīrietis, laborants, guva traumas darba vietā;

·         vīrietim, darbiniekam sniedzoties pēc ūdens pudeles, iekoda čūska.

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku noslēgums ir svētdienā - 2018. gada 8. jūlijā. Tā ir svētku diena. Līdz ar to atbilstoši likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" minētajam 2018. gada 9. jūlijs, pirmdiena, ir brīvdiena.

Minētā likuma 1. pantā ir noteikts, ka gadījumā, ja svētku dienas - 4. maijs, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena un 18. novembris - iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darba dienu nosaka par brīvdienu.

Likumdevējs ir paredzējis vienu īpašu brīvdienu, kas piešķirama visiem darbiniekiem. Ja darbiniekam šajā dienā būtu bijis jāstrādā, bet viņš tomēr neveic darbu, jo ir noteikta šī īpašā brīvdiena, ir piemērojami Darba likuma 74. panta pirmās un trešās daļas noteikumi. Mēnešalgas gadījumā darbiniekam noteiktajai darba algai nebūtu jāmainās atkarībā no darba dienu un svētku dienu, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darbdienā, kā arī brīvdienu skaita. Savukārt, ja darbiniekam ir noteikta stundas vai dienas algas likme, viņam par šo dienu izmaksājama Darba likuma 74. panta trešajā daļā paredzētā atlīdzība.

Savukārt, ja darbinieks tiek nodarbināts 2018. gada 9. jūlijā, darba devējam darbiniekam ir jāpiešķir līdzvērtīga kompensējoša atpūta.

Vienlaikus jāatgādina, ka tiem darbiniekiem, kuri tiks nodarbināti 2018. gada 8. jūlijā, tas ir, svētku dienā, par darbu papildus jau noteiktajai darba algai būs jāizmaksā arī Darba likuma 68. panta pirmajā daļā paredzētā piemaksa par darbu svētku dienā - ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, - ne mazāk kā 100 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu) vai arī jāpiešķir atbilstoša apmaksāta atpūta citā laikā (Darba likuma 136. panta devītā un desmitā daļa).

Piemēram, ja darbiniekam ir noteikta stundas likme 5 EUR apmērā un piemaksa par virsstundu darbu ir 100%, tad darbiniekam ir tiesības saņemt par attiecīgo virsstundu 5 EUR (stundas likme) + 5 EUR (piemaksa). Ja puses vienojas, ka piemaksa tiks aizstāta ar apmaksātu atpūtas laiku, tad tas nozīmē, ka darbiniekam par attiecīgo virsstundu tiek izmaksāti 5 EUR (stundas likme), bet piemaksa (5 EUR apmērā) tiek aizstāta ar vienu apmaksātu atpūtas stundu citā dienā.

Savukārt, ja darbiniekam, piemēram, ir piešķirts divas nedēļas ilgs ikgadējais apmaksātais atvaļinājums no 2018. gada 2. jūlija līdz 15. jūlijam, tad atvaļinājums tiks pagarināts par vienu svētku dienu - Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma dienu (2018. gada 8. jūlijs). Darba devējam nav pienākums pagarināt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu par 9. jūlijā noteikto brīvdienu, jo tā nav uzskatāma par svētku dienu. Līdz ar to darbiniekam faktiski darbā būs jāierodas 2018. gada 17. jūlijā.

Savukārt, ja darbiniekam ir piešķirts vienu kalendāro nedēļu ilgs ikgadējais apmaksātais atvaļinājums, no 2018. gada 2. jūlija līdz 8. jūlijam, tad darbiniekam atvaļinājums tiek pagarināts par vienu svētku dienu un darbā ir jāierodas 2018. gada 10. jūlijā.

Attiecībā uz samaksu, jānorāda, ka atbilstoši Darba likumam par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laiku izmaksājamo samaksu aprēķina, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu skaitu atvaļinājuma laikā. Šajā gadījumā darbiniekam vidējā izpeļņa ir aprēķināma un izmaksājama par tik darba dienām, cik iekrīt atvaļinājuma laikā.

Papildus vēršam uzmanību, ka gadījumā, ja darbiniekam ir noteikta mēneša darba alga un jūlijā šis darbinieks izmanto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, un tādēļ darba devējam aprēķinos ir jāpāriet uz dienas vai stundas algas likmi, ir piemērojams Darba likuma 74. panta pirmās daļas 8.punktā noteiktais regulējums, kas paredz, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ.

 

Valsts darba inspekcija vērš uzmanību, ka sakarā ar īslaicīgām problēmām telekomunikācijās, iespējami sakaru traucējumi, t.sk., arī VDI Konsultatīvajiem telefoniem 67186522, 67186523. Atvainojamies par sagādātajām neērtībām.

7. jūnijā sakarā ar remontdarbiem ēkā, kas atrodas Kr.Valdemāra ielā 38 k-1, VDI klientu klātienes konsultācijas nenotiks, kā arī nenotiks apmeklētāju pieņemšana (dokumentu iesniegšana, saņemšana utt.). Tāpat nedarbosies VDI pārvaldes un Rīgas RVDI darbinieku stacionārie tālruņi!

Klātienes konsultācijas varēs saņemt Talejas ielā 1, no plkst. 8.30 līdz 17.00!

Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!

 

 

Valsts darba inspekcija (VDI) uzsāk tematisko pārbaudi būvniecības uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu, kuras galvenais mērķis ir nelaimes gadījumu darbā skaita mazināšana. Pārbaude norisināsies visā Latvijā un ilgs līdz pat aktīvās būvniecības sezonas beigām.

VDI rīcībā esošie statistikas dati rāda, ka pēdējo divu gadu laikā būvniecībā ir bijis nemainīgi liels letālo nelaimes gadījumu darbā skaits (gadā notikuši 44 smagie un letālie nelaimes gadījumi darbā). Pagājušajā gadā katrs piektais smagais nelaimes gadījums darbā un katrs ceturtais letālais nelaimes gadījums darbā notika tieši būvniecībā. Visbiežāk darbinieki traumas guvuši krītot vai pakrītot no ļoti liela augstuma, tāpēc būvobjektos darbam augstumā obligāti jābūt nodrošinātam ar atbilstošiem kolektīvajiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Būtiski ir pievērst uzmanību nodarbināto apmācībai un instruktāžai, kā arī kontrolēt, lai nodarbinātie ievērotu darba aizsardzības prasības, piemēram, lietotu izsniegtos individuālos aizsardzības līdzekļus.

„Lai arī būvniecības nozares uzņēmumi katru gadu tiek pastiprināti pārbaudīti, tomēr joprojām tiek konstatēti pārkāpumi, piemēram, darbinieki strādā uz nedrošām sastatnēm, nelieto pretkritiena aizsargsistēmas, strādājot uz jumtiem, kā arī veic darbus nenostiprinātās  tranšejās, tāpēc VDI aicina objektīvi novērtēt visas, pat sīkākās bīstamības būvniecības darba vidē, nepārtraukti sekot līdzi visām pārmaiņām, jo apdraudējums var rasties ik uz soļa. Vēlamies uzsvērt, ka VDI pārbaužu mērķis nav piemērot sodus, bet preventīvi novērst iespējamos nelaimes gadījumus un mudināt pašus būvniekus īstenot nepieciešamos pasākumus drošu un veselībai nekaitīgu darba apstākļu nodrošināšanai,” norāda VDI direktors Renārs Lūsis.

Tematiskās pārbaudes laikā VDI pastiprinātu uzmanību pievērsīs pilsētu ielu un valsts autoceļu remontdarbiem, īpaši pārbaudot gan tranšeju drošību, gan nodarbināto nodrošinājumu ar kolektīvajiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, to lietošanu. Būvobjektos tiks pastiprināti pievērsta uzmanība sastatņu drošībai un bīstamo vietu nodrošinājumam ar aizsargnožogojumiem. Paralēli tiks pārbaudīta arī Darba likuma prasību ievērošana, piemēram, rakstveida darba līgumu esamība, faktiskā darba laika uzskaite u.c.

Šogad būvniecībā jau ir notikuši divi letāli nelaimes gadījumi darbā, tāpēc VDI aicina darba devējus būt atbildīgiem, izvērtēt visus darba vides riskus un pievērst uzmanību nodarbināto drošībai ikdienā vēl pirms VDI pārbaudes. VDI mājas lapā www.vdi.gov.lv sadaļā “Par mums. Svarīgākais par pārbaudēm” ir pieejama paškontroles anketa darba devējiem, kuru aizpildot, var pārliecināties par to, vai uzņēmumā tiek ievērotas svarīgākās normatīvo aktu prasības darba aizsardzības jomā. Saite uz anketu - http://www.vdi.gov.lv/lv/Par-mums/svarigakais-par-parbaudem/paskontrole-buvniecibai/.

Informāciju sagatavoja:

Megija Ekkerte

Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797, E-pasts: megija.ekkerte@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

Valsts darba inspekcija aicinās izstādes apmeklētājus pievērst uzmanību darba tiesību un darba aizsardzības prasību ievērošanas nozīmīgumam, īpašu uzsvaru liekot kokapstrādes un mežizstrādes nozarei.

Izstādes laikā uzņēmumiem būs iespēja saņemt konsultācijas arī par to, kā var pieteikties bezmaksas atbalstam darba vides sakārtošanai Eiropas sociālā fonda projekta „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” Nr. 7.3.1.0/16/I/001 ietvaros. Minētais atbalsts sevī ietver:

1. darba vides riska novērtējumu;

2. darba aizsardzības pasākuma plāna izstrādi;

3. rekomendācijas darba aizsardzības struktūras izveidošanai;

4. darba vides faktoru laboratorisko mērījumus veikšanu (līdz 250 EUR apmērā);

5. darba aizsardzības speciālistu un uzticības personu apmācības:

- darba aizsardzības speciālista apmācības;

- uzticības personu apmācības;

- specializēto zināšanu apguve darba aizsardzības jomā.

 

Uz tikšanos izstādes laikā Valsts darba inspekcijas stendā!

 Valsts darba inspekcija piedāvā:

-draudzīgu kolektīvu,

-interesantu un dinamisku darbu;

-iespēju dot savu ieguldījumu atbilstības nodrošināšanā darba tiesību un darba apstākļu jomā;

-gūt pieredzi darba tiesību, darba aizsardzību un administratīvā procesu regulējošo tiesību aktu

piemērošanā;

-algu no 700,- EUR līdz 850,- EUR atbilstoši noteiktajai kategorijai un profesionālajai pieredzei;

-plašas un profesionālas apmācību iespējas;

-veselības apdrošināšanu pēc 6 mēnešiem.

 

Būtiskākie amata pienākumi:

- uzraudzīt un kontrolēt uzraudzības teritorijā esošajos uzņēmumos darba tiesisko attiecību un

darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu un veicināt atbilstības nodrošināšanu;

- atbilstoši Administratīvo pārkāpumu kodeksa nosacījumiem izskatīt administratīvo

pārkāpumu lietas par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu

pārkāpumiem un pieņemt lēmumus par administratīvā soda uzlikšanu, kā arī kontrolēt

lēmuma par administratīvās soda pareizu un savlaicīgu izpildi;

- atbilstoši Iesnieguma likuma prasībām, izskatīt un sniegt atbildes uz fizisko un juridisko

personu iesniegumiem, sūdzībām un priekšlikumiem;- izmeklēt darbā notikušos nelaimes

gadījumus;

- sastādīt darba vietas higiēniskos raksturojumus;- konsultēt darba devējus un darbiniekus par

darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām.

 

Prasības pretendentiem:

- atbilstība Valsts civildienesta likuma 7.panta prasībām;

- augstākā izglītība (priekšrocība pretendentiem ar izglītību tiesību zinātnēs vai darba

aizsardzības jomā);

- vēlama praktiska pieredze un zināšanas darba likumdošanā un darba aizsardzības jomā;

- svešvalodu zināšanas (krievu - vēlama, angļu valoda - vēlama);

- komunikācijas un sadarbība prasmes, organizatora spējas, prasme definēt problēmas un mērķus, sekmēt to risinājumu, pieņemt lēmumus un nodrošināt to izpildi;

- prasme darbam ar datoru labā lietotāja līmenī;

- B kategorijas autovadītāja apliecība; prasme vadīt automašīnu ar mehānisko vadīšanas sistēmu.

 

Motivēta pieteikuma vēstule un CV, ar izglītību apliecinošo dokumentu kopijām (ja izglītība iegūta ārzemēs – jāiesniedz Akadēmiskās informācijas centra izziņa), jānosūta pa pastu vai elektroniski līdz 27.05.2018. Labklājības ministrijas Personāla un dokumentu pārvaldības departamentam - Rīgā, Skolas ielā 28, LV-1331.Tālrunis uzziņām 28379801 vai 67021621; e-pasts: LM_Atlase@lm.gov.lv.

 

 

 

 

Latvijā aptuveni 39% uzņēmumu ikdienā izmanto dažādas bīstamas vielas un maisījumus, kas nevērīgas darbības rezultātā var apdraudēt darbinieku drošību un veselību. Lai uzlabotu darba devēju un darbinieku izpratni par bīstamo vielu ietekmi un tās novēršanu darba vietās gan Eiropas Savienībā, gan Latvijā uzsāk kampaņu „Turi grožos bīstamās vielas”.

Lai gan daudzu bīstamo vielu lietošana ir aizliegta, ierobežota vai pakļauta stingrai normatīvajai kontrolei, aptuveni 38% uzņēmumu Eiropā ikdienā izmanto bīstamās vielas, kas var ietekmēt darbinieku veselību – izraisīt plaušu slimības, alerģiskās slimības, saindēšanos vai pat ļaundabīgos audzējus. Lieli uzņēmumi bieži izmanto vairāk nekā 1000 dažādu ķīmisko vielu un maisījumu, piemēram, krāsas, lakas, līmes, tīrīšanas līdzekļus u.c. Līdz ar to nodarbinātie atkarībā̄ no veicamajiem darba pienākumiem var nonākt saskarē ar vairākiem simtiem dažādu bīstamu vielu.

Kā norāda Valsts darba inspekcijas (VDI) direktors Renārs Lūsis, šobrīd izpratne Latvijā ir tikai daļai uzņēmumu: „Vēl joprojām uzņēmumos, it īpaši mikro un mazajos, novērojamas elementāras darba kultūras problēmas – bīstamas vielas tiek glabātas nemarķētos traukos, pārtikas produktu vai dzērienu pudelēs vai atvērtā veidā. Šādās situācijās darbinieki nevajadzīgi ieelpo kaitīgās vielas vai pat cieš nelaimes gadījumos, iedzerot tās.” VDI direktors uzsvēra, ka bīstamo vielu aizvietošana ar mazāk bīstamām vai nekaitīgām vielām vai tehnoloģiskā procesa nomaiņa notiek reti, tomēr tieši šādi risinājumi ir labi ne tikai darbinieku veselībai, bet arī ekonomiski izdevīgi – darbinieki mazāk slimo, ir mazāki izdevumi, kas saistīti ar obligātajām veselības pārbaudēm un citiem darba aizsardzības pasākumiem.

Kā norādīja Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors, arodslimību ārsts Ivars Vanadziņš, bīstamo vielu ietekme darbavietās ir novērojama biežāk nekā to liecina statistikas dati: „Latvijā oficiālajā arodslimību statistikā jau daudzus gadus pirmajā vietā ir fizisko pārslodžu izraisītas arodslimības, tomēr bīstamo vielu izraisītas slimības bieži netiek atzītas par arodslimībām. Piemēram, daudzi ļaundabīgie audzēji, ādas un elpceļu alerģiskās slimības, ko izraisa darba vietās izmantotās bīstamās vielas, ir slimības, kuras var novērst, ilgtermiņā īstenojot preventīvus pasākumus. Būtiski ir katram darba devējam apzināties, kādas veselības problēmas darbiniekiem var radīt uzņēmumā izmantotās vielas, un to vislabāk ir izdarīt, kvalitatīvi novērtējot darba vides riskus.”

Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) kampaņā no 2018.–2019. gadam visās Eiropas Savienības dalībvalstīs informēs darba devējus un darbiniekus par dažādiem darba vietās veicamiem pasākumiem, lai samazinātu bīstamo vielu iedarbību uz darbinieku drošību un veselību. Kampaņas ietvaros Latvijas uzņēmēji tiks aicināti iesaistīties dažādās aktivitātēs, piemēram, semināros, konferencēs, labas prakses balvas konkursos. Kampaņas ietvaros būs pieejama rokasgrāmata un mācību materiāli ar detalizētu informāciju un padomiem risku novēršanai. Tāpat uzņēmumi ir aicināti kļūt par kampaņas partneriem, palīdzot izgaismot labo praksi un  iedvesmojot citus darba devējus aktīvai rīcībai, lai pasargātu savus darbiniekus.

Kampaņa Latvijā tika atklāta AS „Grindeks” – uzņēmumā, kurš jau 2003. gadā saņēma labās prakses balvu par ieguldījumu darba aizsardzības noteikumu ievērošanā, darbiniekiem strādājot ar bīstamām vielām. AS „Grindeks” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis skaidro, ka „Grindeks” darbība balstās tā misijā – rūpēties par cilvēku veselību: „Ar jēdzienu „cilvēks” mēs saprotam ne tikai mūsu pacientus, bet arī tos, kas nodrošina uzņēmuma plaukumu – mūsu darbiniekus. Darba apstākļi, kas varētu negatīvi ietekmēt viņu veselību, nav pieļaujami. „Grindeks” ir farmācijas produktu ražotājs ar stingri reglamentētu darba aizsardzības politiku, un darba aizsardzības speciālisti pastāvīgi īsteno darba vides risku monitoringu un organizē preventīvus pasākumus, tā novēršot situācijas, kas varētu negatīvi ietekmēt darbinieku veselību.”

Vairāk par kampaņu: https://healthy-workplaces.eu/lv

Par EU-OSHA
EU-OSHA palīdz veidot Eiropas darba vidi drošāku, veselībai nekaitīgāku un ražīgāku. EU-OSHA veic pētījumus, izstrādā un izplata uzticamu, līdzsvarotu un objektīvu informāciju par darba drošību un veselības aizsardzību, kā arī organizē informatīvas Eiropas līmeņa kampaņas. EU-OSHA, ko Eiropas Savienība izveidoja 1994. gadā ar mītni Bilbao, Spānijā, apvieno pārstāvjus no Eiropas Komisijas, dalībvalstu valdībām, darba devēju un darbinieku organizācijām, kā arī vadošos ekspertus no 28 ES dalībvalstīm un arī ārpus tām.

Papildus fakti
EU-OSHA veiktais Eiropas uzņēmumu apsekojums par jaunajiem un nākotnes riska veidiem (ESENER) ir vērienīgs pētījums, kura mērķis ir noskaidrot, kā praktiski darba vietās Eiropā tiek novērsti darba vides riski. Jaunākais pētījums (ESENER-2) tika veikts 2014. gadā.

ESENER-2 pētījuma galvenie secinājumi:
Bīstamo vielu sastopamības līmenis uzņēmumos Latvijā ir 39%, kas ir līdzīgs ar Eiropas Savienības vidējo rādītāju - 38%, savukārt, citu Baltijas valstu līmenis ir salīdzinoši zemāks - Igaunijā 33% un Lietuvā 24%.

Būvniecības, atkritumu apsaimniekošanas, ūdens apgādes un elektroapgādes nozarē Latvijā, ķīmisko vai bioloģisko vielu riska faktors pastāv apmēram pusē no uzņēmumiem – 54%. Līdzīgi rezultāti šajā nozarē ir arī Lietuvai 46% un Igaunijai 51%, kā arī Eiropas Savienības kopējais vidējais rādītājs – 51%.

Ražošanas nozarē bīstamās vielas Latvijā ir sastopamas visvairāk, Latvijā to veido 60% uzņēmumu, kas ir augstākais rādītājs starp Baltijas valstīm, kā arī viens no augstākajiem rādītājiem visā Eiropas Savienībā (visaugstākais rādītājs ir Zviedrijā, kur šo riska faktoru skar 75% uzņēmumu).

Tirdzniecības, transporta, ēdināšanas/izmitināšanas un atpūtas nozarē ķīmisko vielu riska faktors ir salīdzinoši zems - 34% uzņēmumos Latvijā, 35% uzņēmumos Igaunijā, 19% uzņēmumos Lietuvā, un vidēji 36% uzņēmumos visā Eiropas Savienībā.

Bīstamās vielas ir ļoti reti sastopamas IT pakalpojumu, finanšu darbību, operāciju ar nekustamo īpašumu un pārējo tehnisko, zinātnisko un individuālo pakalpojumu sniegšanas darbības nozarē. Šī nozare uzrāda viszemāko ķīmisko vielu sastopamības līmeni uzņēmumos Latvijā - 25%. Līdzīgi rādītāji ir arī Eiropas Savienības valstīs kopumā – 24%. Savukārt, citās Baltijas valstīs līmenis ir vēl zemāks – Igaunijā 14% un Lietuvā vien 12% uzņēmumos.

Lai arī valsts pārvaldē, Latvijas un Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir ļoti līdzīgs, uzrādot to, ka 62% valsts pārvaldes iestāžu Latvijā un 63% visā ES ķīmiskās vielas nav sastopamas, individuālie rādītāji starp ES valstīm ir ļoti atšķirīgi. Piemēram, Bulgārijā, ķīmiskās vielu riska faktors pastāv vien 5% valsts pārvaldes iestāžu, taču Francijā - 56%.

Izglītības, veselības un sociālās aprūpes nozarē, ķīmisko un bioloģisko vielu sastopamības līmenis Eiropas Savienībā ir salīdzinoši viendabīgs, svārstoties no 19% līdz 53% uzņēmumu. Nozares ietvaros, Latvijā bīstamās vielas sastopamas 44% uzņēmumos, Eiropas Savienībā 39% uzņēmumos, Lietuvā 34% un Igaunijā 26% uzņēmumos.

Ķīmisko vielu riska faktors visbiežāk ir uzņēmumos, kuros ir 250 un vairāk darbinieku – Latvijā tie ir 66% uzņēmumu, Lietuvā 49% un Igaunijā 45% uzņēmumu, taču uzņēmumos, kuros ir 5-9 darbinieki, riska faktors ir 32% uzņēmumu Latvijā, Lietuvā 33% un Igaunijā vien 20%.

Informāciju sagatavoja:
Sabiedrisko attiecību konsultante Alisi Mališko (tālrunis +371 28893903, e-pasts: alise@eventagency.lv).

Ministru kabineta 2017.gada 25.aprīļa rīkojums Nr.211 „Par darbadienas pārcelšanu 2018.gadā" paredz, ka 2018.gada 30.aprīļa (pirmdiena) darbadiena, kas iekrīt starp svētku dienu un brīvdienu, no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, tiek pārcelta uz sestdienu, 2018.gada 21.aprīli.

Jau ilgstoši darba dienu pārcelšana tiek realizēta, ievērojot principu, ka darba diena pārceļama ar visām tiesībām un pienākumiem. Minētais princips nozīmē, ka izolētā darba diena tiek pārcelta, vadoties pēc tā, kādas tiesības darbinieks būtu ieguvis un kādi pienākumi darba devējam attiecībā pret darbinieku būtu jāievēro, ja izolētā darba diena nemaz nebūtu pārcelta uz citu dienu. Šis princips izriet no Darba likuma 6.panta par darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamību un 7.panta par vienlīdzīgu tiesību principa ievērošanu darba tiesiskajās attiecībās.

Atbilstoši likuma „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" 1.pantam 1.maijs ir noteikta par svētku dienu - Darba svētki, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena. Darba likuma 135.pants noteic, ka pirms svētku dienām darba dienas ilgums saīsināms par vienu stundu, ja darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā nav noteikts īsāks darba laiks. Pārceltā darba diena - 2018.gada 30.aprīlis ir pirms svētku dienas - 2018.gada 1.maija. Ja 2018.gada 30.aprīļa darba diena netiktu pārcelta, tad tās ilgums būtu saīsināms par vienu stundu (vai vairāk, ja darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā noteikts īsāks darba laiks). Darba dienas pārcelšanai nevajadzētu mazināt darbinieku to tiesību apjomu, kuru tie būtu ieguvuši, ja darba dienu pārcelšana nemaz nebūtu realizēta, tādēļ uz darbu pārceltajā darba dienā - 2018.gada 21.aprīlī, uz darbiniekiem būtu attiecināmas tādas pašas tiesības un pienākumi, kādi tiem būtu, ja konkrētā darba diena nemaz nebūtu pārcelta. Tāpat darba dienu pārcelšanai nevajadzētu ietekmēt kopējo gada darba laika bilanci. Līdz ar to uzskatāms, ka attiecībā uz 2018.gada 21.aprīli piemērojami Darba likuma 135.panta noteikumi par darba dienas ilguma saīsināšanu.

Darba dienu pārcelšanai nebūtu jāierobežo arī darbinieka tiesības izmantot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.
Piemēram, ja darbiniekam 30.aprīlī ir ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma diena un atvaļinājums sākas pēc 21.aprīļa, tad šim darbiniekam 21.aprīlis ir brīvdiena (pārceltā atvaļinājuma diena).

Attiecībā uz samaksu, jānorāda, ka atbilstoši Darba likumam par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laiku izmaksājamo samaksu aprēķina, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu skaitu atvaļinājuma laikā. Šajā gadījumā darbiniekam ir vidējā izpeļņa ir aprēķināma un izmaksājama par tik darba dienām, cik iekrīt atvaļinājuma laikā. Līdz ar to, piemēram, ja darbiniekam ir noteikta piecu dienu darba nedēļa (no pirmdienas līdz piektdienai) un viņš izmanto divas kalendāra nedēļas ilgu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu no 9.līdz 22.aprīlim, tad darba devējam būs jāizmaksā atlīdzība par 11 darba dienām, kas iekrīt atvaļinājuma laikā.

Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka Darba likuma 149.panta pirmā daļa paredz. ka ikgadējais atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja atvaļinājuma laikā iekrīt svētku dienas, atvaļinājums tiek pagarināts par svētku dienu skaitu.

Papildus vēršam uzmanību uz to, ka gadījumā, ja darbiniekam ir noteikta mēneša darba alga un aprīlī vai maijā šis darbinieks izmanto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, un tādēļ darba devējam aprēķinos ir jāpāriet uz dienas vai stundas algas likmi, ir piemērojams Darba likuma 74.panta pirmās daļas 8.punktā noteiktais regulējums, kas paredz, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, īpaši gadījumā, kad darbinieks neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā. Saskaņā ar Darba likuma 74.panta trešo daļu, ja darbiniekam ir noteikta laika alga, tad viņam izmaksā noteikto darba samaksu, bet, ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, tad viņam tiek izmaksāta vidējā izpeļņa.

Minētais nozīmē, ka svētku diena, kurā darbinieks neveic darbu, ir uzskatāma par apmaksājamu dienu - atbilstoši likumā ietvertajam regulējumam darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam darba samaksu arī tad, ja darbinieks neveic pretizpildījumu - nolīgto darbu. 

Piemērojot Darba likuma 74.panta pirmās daļas 8.punktu un šā panta trešo daļu, secināms, ja noteikta mēneša ietvaros darbiniekam viņa parastajā darba dienā iekrīt kāda svētku diena (piemēram, šogad 2.aprīlis, 1. un 4.maijs), kurā viņš neveic darbu, mēnešalgas gadījumā viņam tiek izmaksāta noteiktā darba samaksa, jo šīs darba samaksas gadījumā darbiniekam noteiktā darba alga nemainās atkarībā no darba dienu un svētku dienu, kas iekrīt darbdienā, skaita. Savukārt, ja darbiniekam ir noteikta stundas tarifa likme, un viņš darbu neveic svētku dienā, kura iekrīt viņa parastajā darba dienā, viņam izmaksājama Darba likuma 74.panta trešajā daļā paredzētā atlīdzība.

 

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-