Otrdiena, 2019. gada 22. oktobris
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3_794f6.png

l_tab_7.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                      VDI_LOGO1.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Jaunumi

Arvien biežāk darbinieki vēršas Valsts darba inspekcijā (turpmāk - VDI) ar jautājumiem par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu un tā kompensēšanas iespējām, gadījumā, ja tas netiek izmantots vairāku gadu periodā. Šo jautājumu kontekstā VDI vēlas atgādināt, ka, pirmkārt, konstitucionālā līmenī darbinieka tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu ir atzītas par cilvēka pamattiesībām.

Tas nozīmē, ka darba devējs nedrīkst vienoties ar darbinieku par ikgadējā atvaļinājuma atlīdzināšanu citā veidā, izņemot atpūtu. Kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu izmaksā tikai tādā gadījumā, ja likumā noteiktajā kārtībā tiek pārtrauktas darba tiesiskās attiecības. Otrkārt, ikgadējais apmaksātais atvaļinājums ir viens no Darba likumā noteiktajiem atpūtas veidiem, kā arī viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai nodrošinātu darbinieka tiesības uz taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem. Ikgadējā atvaļinājuma būtība ir dot iespēju darbiniekam atpūsties, neveicot darba līgumā paredzēto darbu, tādējādi ar atpūtu atjaunojot darbspējas darba veikšanai turpmākajam darba periodam.

VDI vērš uzmanību, ka darba devējam ir pienākums nodrošināt darbiniekam iespēju izmantot paredzētās tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, tam piešķirot Darba likumā noteiktās ne mazāk kā 4 kalendārās nedēļas.

Tikai atsevišķos gadījumos, darba devējam ir tiesības ar darbinieka rakstveida piekrišanu pārcelt daļu atvaļinājuma uz nākamo gadu (tikai uz vienu gadu), saglabājot darbiniekam tiesības uz divu nepārtrauktu nedēļu garu atvaļinājumu kārtējā gadā.

Gadījumā, ja kādu iemeslu dēļ darbinieks atsakās doties pelnītajā atvaļinājumā, tas neatceļ darba devēja atbildību, rūpēties, lai atvaļinājums tiktu piešķirts likumā noteiktajā kārtībā. Tādējādi, lai arī ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošana ir darbinieka tiesības, tās nevar nodrošināt citādi, kā tikai ar darba devēja līdzdalību.                                                          

 

12. martā, Kuldīgā, kokapstrādes uzņēmumā, 27 gadus jauns vīrietis, veicot darbu ar hidraulisko presi zaudēja vairākus kāju pirkstus. Darbinieks darba laikā iespieda hidrauliskajā presē savu pēdu, kā rezultātā iekārta amputēja darbinieka pēdas četrus pirkstus.

VDI datu bāzē pieejamā informācija liecina, ka šādi gadījumi Latvijā kokapstrādes nozarē notiek bieži, tāpēc VDI šogad veic tematiskas pārbaudes darba aizsardzībā, pastiprināti pievēršot uzmanību uzņēmumiem, kuros darbinieki ir cietuši nelaimes gadījumā darbā, saskaroties ar darba aprīkojumu. Šā gada februārī tika veiktas tematiskās pārbaudes, kuru ietvaros tika pārbaudīti 158 uzņēmumi, un gandrīz katrā otrajā pārbaudē tika atklāti pārkāpumi darba aizsardzībā, par kuriem tika izdoti rīkojumi pārkāpumu novēršanai. VDI drīzumā plāno iet atkārtotās pārbaudēs uz šiem uzņēmumiem, lai pārliecinātos, ka esošie pārkāpumi ir novērsti.

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2019.gada 1.janvāra līdz 18. martam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 4 nodarbinātie. Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši bojā 10 nodarbinātie. Vēl 31 cilvēks šogad ir guvis smagas traumas darba vietā (pagājušajā gadā 38).

Pētījumā “Darba strīdu efektīvākas risināšanas iespējas Latvijā” secināts, ka Latvijā nepieciešams ieviest ātru un efektīvu darba strīdu risināšanas pieejamību un iespējas. Veiksmīgā gadījumā darba strīdu atrisina pārrunās starp darba devēju un darbinieku, bet, ja tomēr puses nevar vienoties, tad turpmākā darba strīda risināšana visbiežāk notiek jau ar tiesas starpniecību un tas var būt pat ļoti laikietilpīgs process.

2018. gadā pēc Valsts darba inspekcijas pasūtījuma pirmo reizi Latvijā tika veikts pētījums, kura mērķis bija izanalizēt darba strīdu izšķiršanas mehānismu pilnveidošanas iespējas, izvērtēt esošo darba strīdu izmantošanas efektivitāti un iespējas pilnveidot pašreizējo darba strīdu izšķiršanas kārtību gan no institucionālā, gan arī no procesuālā viedokļa.

Pētījuma secinājumi un priekšlikumi akcentē jautājumus, kas būtu jārisina, lai darba strīdu procedūru padarītu ātrāku un efektīvāku. Piedāvātie risinājumi ietver institucionālās kapacitātes stiprināšanu, tiesiskā regulējuma izmaiņas un informācijas un izpratnes veicināšanas pasākumus par ārpustiesas darba strīdu risināšanas metodēm un ieguvumiem.

Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis norāda: “Valsts darba inspekcijā saņemto iesniegumu skaits turpina pieaugt, vairumā gadījumu darbiniekiem vēršoties iestādē par jautājumiem, kas saistīti ar darba samaksas neizmaksāšanu. Iesniegumu izskatīšana prasa būtiskus iestādes resursus, tādējādi arī mazinot kapacitāti, ko veltīt preventīvām aktivitātēm.  Cilvēki ir neapmierināti, ka Valsts darba inspekcija nenodrošina ātru strīda atrisināšanu un neizmaksātās darba samaksas izmaksu, bet individuālo darba strīdu izšķiršana Latvijā ir tiesas, nevis Valsts darba inspekcijas kompetencē. Valsts darba inspekcija var risināt tikai tos jautājumus, kur ir konstatējams darba tiesību vai darba aizsardzības normatīvo aktu pārkāpums.  Individuālo darba strīdu izšķiršanā mūsu iespējas ir ierobežotas un patīk tas vai nē, bet, lai strīdu atrisinātu, darbiniekam ir jāvēršas tiesā.”

Pētījuma rezultāti rāda, ka līdz šim Latvijā darba strīdus risina ar divu metožu palīdzību – pārrunu ceļā un tiesas ceļā. Tiesā nonāk aptuveni 20% darba strīdu. Latvijā, galvenokārt, rodas individuāli, nevis kolektīvi strīdi, jo darbinieki salīdzinoši reti ir arodbiedrību biedri. Valsts darba inspekcijas redzeslokā nonāk lielākoties darba strīdi par darbiniekam pienākošos naudas summu izmaksu, darba līgumu noformēšanu, darba un atpūtas laika noteikšanu, darba aizsardzības jautājumiem un darba uzteikumiem. Savukārt, tiesu informatīvās sistēmas dati rāda, ka tiesā tiek izskatītas lietas par atjaunošanu darbā un darba samaksas piedziņu.

Vienlaikus ir izveidojusies prakse, ka darba strīdi, kuri nav atrisināti pārrunu ceļā starp darbinieku un darba devēju, tiesas ceļā var netikt risināti, ja tiesas izmaksas pārsniedz zaudējumu apmēru. Tādējādi radušies materiālie un/vai emocionālie zaudējumi cietušajai pusei netiek atlīdzināti.

 Pētījums „Darba strīdu efektīvākas risināšanas iespējas Latvijā” ir veikts Labklājības ministrijas darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 7.3.1. specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos” projekta „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” (projekta identifikācijas Nr. 7.3.1.0/16/I/001) ietvaros pēc Valsts darba inspekcijas pasūtījuma.

 

Informāciju sagatavoja:

Solvita Pone
Valsts darba inspekcijas

ESF projekta vadošā eksperte
E-pasts: Solvita.Pone@vdi.gov.lv, tālr.:+371 29385596

www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

2018. gadā pēc Valsts darba inspekcijas pasūtījuma tika veikts pētījums “Darba strīdu efektīvākas risināšanas iespējas Latvijā”, kura mērķis ir analizēt darba strīdu izšķiršanas mehānismu pilnveidošanas iespējas Latvijā, izvērtējot esošo darba strīdu izmantošanas efektivitāti, kā arī analizējot iespējas pilnveidot patreizējo darba strīdu izšķiršanas kārtību gan no institucionālā, gan arī no procesuālā viedokļa. Pētījuma aktualitāti nosaka arī starptautiskās un Latvijai saistošās Eiropas Savienības darba tiesību prakses attīstība un arī vietējā darba tirgus vajadzības.

Šāda veida pētījums Latvijā tika veikts pirmo reizi un tā rezultāti sniedz ieskatu par citādas sistēmas ieviešanas iespējām Latvijā, tiesisko ietvaru un tā potenciālajām izmaiņām, ekonomisko pamatojumu un citiem būtiskiem jautājumiem.

Lai gan šobrīd Latvijas tiesiskajā regulējumā ir noteiktas iespējas risināt darba strīdus ārpustiesas ceļā (pārrunās starp darbinieku un darba devēju, veidojot darba strīdu komisiju uzņēmumā, piesaistot starpniekus u.tml.), šo metožu pielietojums ir būtiski atkarīgs no strīdā iesaistīto pušu labās gribas vienoties. Ja pārrunu ceļā darba strīds nav atrisināts, mazu prasību gadījumos darbinieki no tālākās situācijas risināšanas parasti atsakās, jo nākamais strīda risināšanas solis ir vēršanās ar prasību tiesā, kas laika un finanšu resursu ziņā ir salīdzinoši dārgi, jo tiek tērēti ne tikai iesaistīto pušu privātie, bet arī valsts resursi.

 

Pētījuma rezultāti un svarīgākie secinājumi tiks prezentēti preses konferencē, kas notiks šā gada 20. martā, plkst. 10.00 - 11.00 viesnīcas Radisson Blu Latvija konferenču zālē SIGMA I, Rīgā, Elizabetes ielā 55.

 

Preses konferenci atklās VDI direktors Renārs Lūsis.

 

Pētījums „Darba strīdu efektīvākas risināšanas iespējas Latvijā” ir veikts ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansiālu atbalstu Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 7.3.1. specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos” projekta „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” (projekta identifikācijas Nr. 7.3.1.0/16/I/001) ietvaros pēc Valsts darba inspekcijas pasūtījuma.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Solvita Pone
Valsts darba inspekcijas
ESF projekta vadošā eksperte
E-pasts: Solvita.Pone@vdi.gov.lv
Tālr.:+371 29385596

www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

 

Valsts darba inspekcija (VDI) piedalīsies izstādē “Māja I 2019”, kas norisināsies no 14.marta līdz 17.martam Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsala. VDI aicinās izstādes apmeklētājus pievērst uzmanību darba aizsardzības un darba tiesību prasību ievērošanas nozīmīgumam. Izstādes laikā VDI stendā apmeklētāji pirmie varēs uzzināt, kā sagatavoties VDI būvniecības nozares tematiskajai pārbaudei, un izmēģināt interaktīvo darba vides risku novērtēšanas rīku OiRA.

Izstādes laikā VDI stendā sniegsim konsultācijas, kā pieteikties bezmaksas atbalstam darba vides sakārtošanai ESF projekta „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” Nr. 7.3.1.0/16/I/001 ietvaros. Minētais atbalsts sevī ietver:

  • darba vides riska novērtējumu;
  • darba aizsardzības pasākuma plāna izstrādi;
  • rekomendācijas darba aizsardzības struktūras izveidošanai;
  • darba vides faktoru laboratorisko mērījumus veikšanu (līdz 250 EUR apmērā);
  • darba aizsardzības speciālistu un uzticības personu apmācības:
  • darba aizsardzības speciālista apmācības;
  • uzticības personu apmācības;
  • specializēto zināšanu apguve darba aizsardzības jomā.

Uz tikšanos izstādes laikā, VDI stendā!

2019. gadā Valsts darba inspekcija sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu organizē labās prakses konkursu darba aizsardzībā „Zelta ķivere”, kurā tiek aicināti piedalīties Latvijas uzņēmumi un organizācijas, kas efektīvi īsteno pasākumus saistībā ar ugunsdrošības uzraudzības un katastrofas pārvaldīšanas organizēšanu. Konkursā, kura pieteikšanās termiņš ir 6. septembris, pieteikumi tiks vērtēti divās uzņēmumu grupās – ar darbinieku skaitu līdz 100 un vairāk kā 100.

Labas prakses konkursa mērķis ir uzskatāmi parādīt veiksmīgi izveidotas un organizētas darba aizsardzības, ugunsdrošības un katastrofas pārvaldīšanas organizēšanas sistēmas priekšrocības, sniegt iespēju uzņēmumiem dalīties ar labo praksi un apbalvot uzņēmumus, kas sekmīgi īsteno dažādus preventīvus pasākumus.

Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis norāda: „Ir daudz nozaru, kurās darba vide un tajā strādājošo drošība nav strikti nodalāma vai ir cieši saistīta ar klientu jeb sabiedrības drošību. Diemžēl Latvija nav bijusi pasargāta no traģiskiem nelaimes gadījumiem, kuros ārkārtas situācijā neveikti atbilstoši drošības pasākumi ir maksājuši gan darbinieku, gan iedzīvotāju veselību un pat dzīvību. Konkursā ceram sagaidīt labās prakses piemērus, kas ļaus parādīt gan preventīvu pasākumu nozīmi, gan iespējamos tehniskos un organizatoriskos risinājumus, kā arī pārliecināt tos uzņēmumus, kas par veicamajiem drošības pasākumiem ārkārtas situācijās līdz šim vēl nav aizdomājušies.”

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests vērš uzmanību, ka bieži uzņēmumi par ugunsdrošību un katastrofu pārvaldīšanas pasākumiem sāk domāt tikai tad, kad ir notikusi nelaime vai pie durvīm klauvē ugunsdrošības uzraudzības inspektors. Līdz ar to Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests konkursā cer sagaidīt labās prakses piemērus, kad uzņēmums ir veicis preventīvos ugunsdrošības un katastrofas  pārvaldīšanas pasākumus, ko paredz normatīvie akti vai pat pārsniedz normatīvajos aktos noteiktās prasības. Īpašu uzmanību pievēršot novitātēm, piemēram, darbinieku izglītošanā (instruēšanā), tehniskajos risinājumos.  

Plašāka informācija pieejama mājaslapā www.stradavesels.lv.

 

Informāciju sagatavoja:

Megija Ekkerte,

Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797, E-pasts: megija.ekkerte@vdi.gov.lv

www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

Valsts darba inspekcija (turpmāk – VDI) šonedēļ uzsāk tematiskās pārbaudes apstrādes nozarē, kuru ietvaros tiks pārbaudīti pārtikas ražošanas, kokapstrādes un metālapstrādes uzņēmumi.  Pārbaužu laikā uzņēmumos īpaši tiks pievērsta uzmanība darba aprīkojumam, tā atbilstībai drošības prasībām. 

Pēdējo gadu laikā ir būtiski pieaudzis to nelaimes gadījumu darbā skaits, kas notikuši, strādājot ar darba aprīkojumu. Pārtikas ražošana, kokapstrāde un metālapstrāde ir nozares, kurās nodarbinātie bieži cieš nelaimes gadījumos darbā, strādājot ar darba aprīkojumu. Nodarbinātie sagriež vai sadur pirkstus vai plaukstas ar asiem priekšmetiem (nažiem, īleniem, naglām u.c.), neuzmanīgi pieiet pārāk tuvu rotējošām iekārtām, kas nejauši aizķer un ievelk nodarbinātā apģērbu ar visu roku mehānismā un to traumē. Darbinieki nozāģē pirkstus, sazāģē plaukstas vai rokas, strādājot ar iekārtām, kuras bieži ir nenorobežotas vai ar noņemtiem aizsargmehānismiem. Tāpat nelaimes gadījumi notiek, ja darbinieks labo vai tīra iekārtu, to neizslēdzot, piemēram, ar nazi tīrot ēvelēšanas darbgaldu, to neizslēdzot, darbinieks ar cimdu nejauši pieskārās rotējošai darbgalda frēzgalvai un traumēja pirkstus.

Visbiežākais nelaimes gadījumu darbā ar aprīkojumu cēlonis ir nodarbināto neuzmanīga un/vai pārdroša rīcība, kā arī darbs ar nedrošām iekārtām. 2018. gadā šādu nelaimes gadījumu darbā skaits, salīdzinot ar 2017. gadu ir pieaudzis par 15%, tāpēc VDI veiks preventīvas pārbaudes, lai pārliecinātos par aprīkojuma drošu lietošanu un to, vai darbinieki ir atbilstoši instruēti un apmācīti.

VDI direktors Renārs Lūsis uzsver: „Pieaugušais nelaimes gadījumu darbā skaits gan Latvijā kopumā, gan īpaši saistībā ar darba aprīkojuma lietošanu liek pievērst uzmanību darba kultūrai uzņēmumos. Nodarbināto rīcība, izpratne un zināšanas par darba aizsardzību ir cieši saistītas ar saņemto apmācību, kontroli darba vietā un kopējo uzņēmuma toleranci pret nedrošu rīcību. Tāpēc VDI šīs tematiskās pārbaudes ietvaros vēlas aktivizēt pašu uzņēmumu iniciatīvu un aicina tos kritiski izvērtēt darba procesus, kas saistīti ar aprīkojumu. Tas ļaus pārliecināties gan par uzņēmumā izmantotā darba aprīkojumu, gan tā lietošanas drošību, negaidot VDI inspektora vizīti.”

VDI pārbaužu laikā pastiprināta uzmanība tiks pievērsta darba aprīkojumam, pārbaudot, vai aprīkojuma kustīgās daļas ir nosegtas ar drošiem aizsargiem, vai atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir veikta un dokumentēta iekārtu tehniskā apkope. Tāpat VDI inspektori pārliecināsies, vai darbinieki ir atbilstoši instruēti un apmācīti darbam ar aprīkojumu, kā arī, vai iekārtu tuvumā ir izvietotas nepieciešamās drošības zīmes.

VDI aicina darba devējus sakārtot darba vidi uzņēmumā vēl pirms VDI pārbaudes. Mājas lapā www.stradavesels.lv ir pieejami dažādi materiāli, kas palīdzēs labāk izprast darba aizsardzības normatīvo aktu prasības un laicīgi sagatavoties VDI pārbaudei.

 

Informāciju sagatavoja: Megija Ekkerte, Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos (tālr. +371 25484797, e-pasts: megija.ekkerte@vdi.gov.lv)

www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2018.gada 1.janvāra līdz 31. decembrim nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 23 nodarbinātie un vēl 46 darbinieki tika atrasti miruši darba vietā (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). 2017.gadā šajā periodā bojā bija gājis 21 nodarbinātais. Vēl 197 cilvēki 2018.gadā ir guvuši smagus miesas bojājumus (2017.gadā - 206).

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:

·         sieviete, 57, virtuves darbiniece, guva traumu, krītot no velosipēda, darbavietas teritorijā;

·         vīrietis, 53, palīgstrādnieks, atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 27, būvstrādnieks, guva traumas, nokrītot no kāpnēm;

·         sieviete, 76, apkopēja, krītot darba vietā, guva rokas lūzumu;

·         vīrietis, 61, metālapstrādes iekārtas operators, strādājot cehā pie slīpēšanas darbagalda, pēkšņi plīsa abrazīvā materiāla nosūcēja turbīna, kā rezultātā cietušais guva galvas traumu;

·         vīrietis, 58, uzņēmuma īpašnieks, atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 21, palīgstrādnieks, iekāpjot tranšejā, lai veiktu dziļuma mērījumus, nogruva tranšejas mala, kā rezultātā cietušais tika apbērts. Apbēršanas rezultātā cietušais guva dažādas traumas, tostarp kaulu lūzumus;

·         vīrietim, komunikāciju tehniskajam strādniekam, uzkrita virsū motobloks. Darbinieks guva smagas traumas;

·         vīrietim, 49, atslēdzniekam, caurule ieslīdēja tranšejā un piespieda abas kājas;

·         vīrietis, 32, jumiķis, atrodoties uz pacēlāja, kāpa uz jumta, pēkšņi paslīdēja un nokrita no 4,5 m augstuma uz šķembām, starp ēkas sienu un pacēlāju;

·         vīrietis, krāvējs, vāca nost kravas iesaiņošanas materiālu, neievēroja garām braucošu elektroiekrāvēju, kas uzbrauca uz kājas un to smagi traumēja;

·         vīrietis, traktorists, atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 56, palīgstrādnieks, veicot stropēšanas darbus,  pielika kāpnes pie kravas mašīnas un kāpjot uz tām, lai stiprinātu konteineru, nokrita no aptuveni 3  metru augstuma uz metāla konstrukcijām;

·         sieviete, 59, veikala kasiere, traumēja kāju, paslīdot uz grīdas;

·         vīrietis, 28, lauksaimniecības fermas strādnieks, pārvietojoties ar traktoru, kas aprīkots ar lopbarības mikseri, pa uzņēmuma teritoriju, darbinieks redzēja, ka starp traktora riteņiem ir iesprūdis akmens, lai to izņemtu viņš brauca uz darbnīcām. Darbnīcās iesprūdušo akmeni izņēma laukā. Pēc brīža darbinieks pieliecās pie traktora riepas, lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā, pēkšņi traktora riepa sprāga. Sprādziena rezultātā no riepas protektora atdalījās dubļi, kas traumēja darbinieka acis;

·         sieviete, 55, koksnes šķirotāja, palīdzēja operatoram notīrīt iekārtu. Piegāja pie darba galda materiālu apstrādes zonā, atvēra aizsargvairogu. Iekārta nebija atslēgta no elektrības. Ar koka atgriezumu rokās darbiniece tīrīja skaidas, kas atradās virs griezējinstrumenta. Negaidot koks iestrēga un aizķēra cimdu cietušās rokā, kā rezultātā labā roka tika ierauta griezējinstrumentā;

·         vīrietis, 55, celtnieks, pārkāpjot no sastatņu darba platformas uz saliekamo kāpņu pakāpiena, kāpnes izkustējās, darbinieks zaudēja līdzsvaru un nokrita uz betona grīdas no 1,3 m augstuma;

·         vīrietis, reģionālais klientu darījumu vadītājs, atrasts miris darba vietā;

·         sieviete, 61, palīgstrādnieks, nokrita no saliekamām kāpnēm;

·         vīrietis, atrasts miris darba vietā;

·         sieviete, 83, eksponātu uzraudze, apkopēja, ejot no pusdienas pārtraukuma uz savu objektu, darbiniece nokrita pa trepēm un salauza gūžas kaulu;

·         vīrietis, 54, betonētājs, uzkāpa uz 4 m augsta veidņa. Darbinieks nelietoja drošības jostu, tāpēc, paslīdot, nokrita lejā un guva smagas traumas;

·         vīrietis, 50, auto atslēdznieks, mira darba vietā;

·         vīrietis, 48, lopu kāvējs, veicot kautķermeņa sadali, ar nazi ievainoja aci;

·         vīrietis, 43, algotos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistītais bezdarbnieks, palīgstrādnieks, mira ceļu satiksmes negadījumā;

·         vīrietis, 55, ceha strādnieks, ar uzņēmuma automašīnu veda citus darbiniekus mājās, līdz pēkšņi darbiniekam palika slikti. Kolēģi nekavējoties nogādāja darbinieku slimnīcā;

·         vīrietis, uzņēmuma īpašnieks, mira darba vietā, nokrītot no 8 m augstuma;

·         vīrietis, celtnieks, veicot jumta konstrukcijas montāžu un pārvietojoties pa jumta segumu, caurkrita caur jumta segumu no aptuveni 7 m augstuma;

·         sievietei, 45, pastniecei, uzbrauca automašīna;

·         sieviete, 48, viesmīle, ar labo kāju aizķērās aiz drenāžas režģa un guva traumas;

·         vīrietis, 49, palīgstrādnieks, cirsmā veicis palīgstrādnieka darbus. Veicot koka gāšanu (bērzs, diam. 60 cm), tas gāšanas laikā iegāzās citā kokā, nolaužot tam zaru, ar kuru tika darbinieks tika nāvīgi traumēts;

·         vīrietim, automobiļa vadītājam, pusdienas pārtraukumā palika slikti, kā rezultātā darbinieks nokrita un pārsita galvu;

·         vīrietis, 27, traktorists, darba vietā guva sejas un acu traumas;

·         vīrietis, 52, vecākais muitas uzraugs, kāpjot no vagona uz rampu, paslīdēja un nokrita, kā rezultātā traumēja kāju;

·         vīrietim, 62, strādniekam, meža cirsmā, uzkrita koks. Darbinieks gāja bojā;

·         sieviete, 53, pasta operators, paslīdēja un nokrita, laužot roku;

·         sieviete, 58, pārdevēja, kasiere, krītot, guva traumu;

·         vīrietis, 55, komunikācijas projektu vadītājs, krītot, lauza roku;

·         sieviete, 52, pastniece, nokāpjot no trepēm, krita, gūstot kājas lūzumu;

·         vīrietis, ēkas uzraugs, mira darba vietā;

·         vīrietis, ēkas dežurants, atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 46, valdes loceklis, atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, strādnieks, guva traumu no krītoša koka;

·         sieviete, 57, pārdevēja, darba vietā krita, gūstot traumu;

·         sieviete, 54, pastniece, veicot darba pienākumus, paslīdēja, nokrita, laužot labās kājas potīti;

·         vīrietis, 56, palīgstrādnieks, guva kājas traumu, paslīdot darba vietā;

·         vīrietis, 59, kravas automobiļa vadītājs, atrasts miris darba vietā;

·         vīrietim, 52, motorzāģa vadītājam, mežizstrādes darbu veikšanas laikā uzkrita koks;

·         sieviete, 39, sabiedrisko darbu veicēja, kaisot smiltis uz apledojuša ceļa, pakrita un lauza kāju;

·         sieviete, 31, strādniece, ar elektriskajiem ratiem uzbrauca kājai, gūstot smagu traumu;

·         vīrietis, 30, automobiļa vadītājs, veicot darba pienākumus palika slikti, zaudēja samaņu;

·         vīrietis, 56, pārdevējs, nokrita un salauza kāju;

·         vīrietis, 47, automobiļa vadītājs, paslīdēja pie automašīnas un nokrita;

·         vīrietis, 60, automobiļa vadītājs, veicot darba pienākumus, paslīdēja un nokrita, gūstot traumu.

 

Šobrīd klātienes konsultācijas var saņemt Kr. Valdemāra ielā 38 k-1, Rīgā, kā arī reģionālajās VDI struktūrvienībās.  Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!

Sākot ar šā gada 2. janvāri Valsts darba inspekcijas kolektīvam ir pievienojušies divi jauni darbinieki -  Jānis Ābols, otrais VDI direktora vietnieks un Agnese Aišpure, jaunā Finanšu nodaļas vadītāja.

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-