Trešdiena, 2018. gada 22. augusts
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3_794f6.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                      VDI_LOGO1.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Jaunumi

Ņemot vērā to, ka atbilstoši likuma „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 1.pantam 1.maijs ir noteikts par svētku dienu – Darba svētki, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena, 30.aprīlis ir uzskatāms par pirmssvētku dienu.

Ja 2018.gada 30.aprīļa darba diena netiktu pārcelta, tad tās ilgums būtu saīsināms par vienu stundu (vai vairāk, ja darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā noteikts īsāks darba laiks). Darba dienas pārcelšanai nevajadzētu mazināt darbinieku to tiesību apjomu, kuru tie būtu ieguvuši, ja darba dienas pārcelšana nemaz nebūtu realizēta. Tādēļ uz darbinieku pārceltajā darba dienā – 2018.gada 21.aprīlī būtu attiecināmas tādas pašas tiesības un pienākumi, kādi tiem būtu, ja konkrētā darba diena nemaz nebūtu pārcelta. Līdz ar to 2018.gada 21.aprīlī piemērojami Darba likuma 135.panta noteikumi par darba dienas ilguma saīsināšanu pirms svētku dienām.

 

Eiropas Sociālā fonda projekts “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” (Nr. 7.3.1.0/16/I/001)

 

Valsts darba inspekcija (VDI) informē, ka turpinās pieteikumu saņemšana bezmaksas atbalstam darba vides sakārtošanai ESF projekta “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” Nr. 7.3.1.0/16/I/001 ietvaros.

Atbalsta saņemšanai var pieteikties tie uzņēmumi:

-          kas darbojas Ministru kabineta 08.02.2005. noteikumu Nr. 99 “Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju” 1.pielikumā minētajos komercdarbības veidos;

-          kuriem saskaņā ar Regulu Nr.651/2014 ir piemērojams sīkā (mikro), mazā vai vidējā uzņēmuma statuss;

-          kas nodarbina vismaz vienu nodarbināto. Pašlaik atbalstam var pieteikties tie uzņēmumi, kuri nodarbina līdz 50 nodarbinātajiem;

-          kuri neatbilst Maksātnespējas likuma 57.pantā vai 129.pantā noteiktiem maksātnespējas kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru;

-          iepriekš nav saņēmuši atbalstu programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.3.1.3.2.apakšaktivitātes „Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos” projekta, kas tika realizēts ESF projektu plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam, aktivitātē „Darba vides risku novērtēšana darba vietās, darba aizsardzības pasākumu plāna izstrāde un nodarbināto informēšana par darba aizsardzības jautājumiem”.

Uzņēmumiem ir pieejami vairāki atbalsta veidi:

-          “Konsultācijas darba devējiem”, kas sevī ietver darba vides riska novērtējumu, darba aizsardzības pasākuma plāna izstrādi, rekomendācijas darba aizsardzības struktūras izveidošanai;

-           “Laboratorisko mērījumu veikšana”, kas paredz darba vides faktoru laboratorisko mērījumu veikšanu līdz 250 EUR apmērā. Šis atbalsts pieejams tikai tiem uzņēmumiem, kuri ir saņēmuši atbalstu “Konsultācijas darba devējiem” un kuros eksperti būs konstatējuši nepieciešamību veikt laboratoriskos mērījumus darba vidē;

-          “Darba aizsardzības speciālistu un uzticības personu apmācības”, kas paredz darba aizsardzības speciālista apmācības, specializēto zināšanu apguvi darba aizsardzības jomā un uzticības personu apmācības.

Vairāk informācijas par ESF projekta “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” Nr. 7.3.1.0/16/I/001 atbalstu iespējams iegūt Valsts darba inspekcijas interneta vietnē http://vdi.gov.lv/lv/projekti/esf/planosanas-periods-2014-2020/eiropas-sociala-fonda-projekts-darba-drosibas-normativo-aktu-praktiskas-ieviesanas-un-uzraudzibas-pilnveidosana-(nr-7-3-1-0-16-i-001)/, kur ievietotas atbildes uz biežāk saņemtajiem jautājumiem sadaļā “Jautājumi/atbildes”, kā arī pieejami palīgmateriāli pieteikumu aizpildīšanai sadaļā “Atbalsts darba devējiem”.

 

1

 

Valsts darba inspekcija piedalīsies izstādē “Pavasaris”, kas norisināsies no 5.aprīļa līdz 7.aprīlim izstāžu kompleksā “Rāmava”, Valdlaučos, Ķekavas pag., Ķekavas nov., kur aicinās izstādes apmeklētājus pievērst uzmanību darba tiesību prasību ievērošanas nozīmīgumam un darba aizsardzības jautājumiem, īpašu uzsvaru liekot uz lauksaimniecības nozari.

Izstādes laikā apmeklētājiem būs arī iespēja izmēģināt interaktīvo darba vides risku novērtēšanas rīku “OiRA” un uzņēmumiem būs iespēja saņemt konsultācijas par to, kā var pieteikties bezmaksas atbalstam darba vides sakārtošanai ESF projekta “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” Nr. 7.3.1.0/16/I/001 ietvaros. Minētais atbalsts sevī ietver:

  •           darba vides riska novērtējumu;
  •           darba aizsardzības pasākuma plāna izstrādi;
  •           rekomendācijas darba aizsardzības struktūras izveidošanai;
  •           darba vides faktoru laboratorisko mērījumu veikšanu ( līdz 250 EUR apmērā);
  •           darba aizsardzības speciālistu un uzticības personu apmācības:
  •           darba aizsardzības speciālista apmācības;
  •           uzticības personu apmācības;
  •           specializēto zināšanu apguve darba aizsardzības jomā.

 

Uz tikšanos izstādes laikā Valsts darba inspekcijas stendā!

 

1

 

Ņemot vērā, ka šogad ir gaidāms būvniecības apjoma pieaugums un līdz ar to arī lielāks nodarbināto skaits būvlaukumos, ir nepieciešami preventīvi izglītojoši pasākumi par darba aizsardzību nozarē. To tikšanās laikā ar Valsts darba inspekcijas (VDI) direktoru Renāru Lūsi uzsvēra Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

Puses vienojās, ka ir nepieciešama ciešāka Partnerības un VDI sadarbība darba kultūras celšanā, lai efektīvāk vērstu būvnieku uzmanību uz veselībai un dzīvībai svarīgiem jautājumiem. “Latvijas Būvuzņēmēju partnerība ir iecerējusi vēl pirms aktīvās būvdarbu sezonas sākuma īpašu uzmanību pievērst darba aizsardzības jautājumiem būvniecībā, vienlaikus jādomā par efektīvākiem veidiem, kā šos jautājumus skaidrot uz vietas būvlaukumos,” sacīja Baiba Fromane.

 

Savukārt VDI direktors Renārs Lūsis norāda: „Būvniecības nozare vēsturiski ir bijusi VDI pastiprinātas uzmanības fokusā, jo nozarē kopumā ir augsts nereģistrētās nodarbinātības un nelaimes gadījumu risks. Tāpēc ar cerību raugāmies uz potenciālo sadarbības stiprināšanu ar nozari pārstāvošajām organizācijām, jo īpaši ar Latvijas Būvuzņēmēju partnerību, kas ļautu mums vēl sekmīgāk risināt sarežģītos nozares jautājumus.”

 

Apspriežot nereģistrēto nodarbinātību būvniecībā, Partnerības vadītāja Baiba Fromane vērsa uzmanību, ka lielākā ēnu ekonomikas daļa slēpjas tieši mazajos privātajos pasūtījumos būvniecībā. “Partnerība jau vairākkārt ir rosinājusi valdībai nelegālās nodarbinātības problēmu būvniecībā risināt, ļaujot remontdarbus kā attaisnotos izdevumus iekļaut gada ienākumu deklarācijā. Tas rada vismaz vienu ieinteresētu personu par pakalpojumu norēķināties godprātīgā veidā, tādējādi sekmējot arī celtnieku izvēli strādāt legāli.”

 

Sarunas laikā Partnerība aktualizēja arī jautājumu par novecojušiem normatīvajiem aktiem attiecībā uz būvlaukumā nodarbināto personu darba apliecību izsniegšanu. Esošie noteikumi ir mūsdienu prasībām un digitālai videi neatbilstoši, neļaujot uzņēmumiem darbinieku identifikāciju veikt, piemēram, ar elektroniskām ID kartēm.

 

 

Informāciju sagatavoja

Anete Ugaine

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības sabiedrisko attiecību speciāliste

 

Valsts darba inspekcija (turpmāk VDI) aicina gan darba devējus, gan darbiniekus izvērtēt slodzes samazināšanu un darba organizācijas uzlabošanu tā, lai nebūtu jāstrādā ārpus noteiktā darba laika. Pārslodze var novest pie hroniska miega trūkuma, kas var izraisīt ne tikai aizmigšanu pie auto stūres, bet arī tieši ietekmē paveikto darbu un tā kvalitāti, kā arī ir sekas nelaimes gadījumiem darba vietā.

VDI veiktā darba vietā notikušo nelaimes gadījumu analīze liecina, ka 33% nelaimes gadījumu viens no cēloņiem bijis darbinieku uzmanības trūkums. Noguruma dēļ zūd koncertēšanās spējas, kā rezultātā cieš ne tikai pats, bet arī kolēģi, sadarbības partneri un klienti.

“Nogurums un pārslodze darbā ļoti bieži ir saistīts ar darba organizāciju uzņēmumā, tādēļ darba devējiem būtu jāpārvērtē, vai tiek atvēlēts laiks pārtraukumam darba laikā, vai darba slodze ir sabalansēta ar darbinieku privāto dzīvi un nerada fiziskas un emocionālas izdegšanas risku. Savukārt darbinieki, finansiālu motīvu vadīti nereti, izvēlas strādāt papildu darbu, tā vietā, lai pilnvērtīgi atpūstos. Taču ir jāņem vērā, ka tas var radīt hronisku nogurumu, apdraudot veselību un dzīvību gan darbā, gan ārpus tā,” uzsver VDI direktors Renārs Lūsis, aicinot kritiski izvērtēt gan savas, gan sava darbinieka spējas ilgtermiņā tikt galā ar palielinātu slodzi.

Starp galvenajiem noguruma cēloņiem darba vietās minams slikti sabalansēts maiņu grafiks, darbs naktīs, it īpaši vairāk nekā divas nakts maiņas pēc kārtas, darbinieku trūkums, laika trūkums, virsstundas, garās darba stundas, nepietiekama atpūta starp darba periodiem, stress un spriedze, tāpat arī bieži komandējumi ar pārlidojumiem, mainot laika zonas, vai naktīs.

Jau šobrīd vairāki sociāli atbildīgi darba devēji ne tikai ievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības darba tiesisko attiecību jomā un darba aizsardzībā, bet arī īsteno pasākumus veselības veicināšanā. Arvien biežāk darba devēji Latvijā saviem darbiniekiem organizē lekcijas par miega kvalitāti un ieteikumiem tās uzlabošanai, kā arī iesaista organizāciju psihologus maiņu grafiku izstrādē, lai darbinieki ikdienā varētu strādāt produktīvi un kvalitatīvi.

VDI aicina darba devējus iepazīties ar dažādiem informatīvajiem materiāliem par stresa samazināšanas iespējām un veselīgu darba vidi mājaslapā www.stradavesels.lv.

 

Informāciju sagatavoja:

Megija Ekkerte

Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797, E-pasts: megija.ekkerte@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

Siguldas biroja apmeklētājiem lūgums vērsties pēc konsultācijas, zvanot uz VDI konsultatīvajiem tālruņiem, rakstot elektroniski vai ierodoties klātienē Jums tuvākajā konsultatīvajā centrā (Valmierā, Purva iela 12A; Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1 vai Talejas ielā 1).

Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!

Siguldas biroja apmeklētājiem lūgums vērsties pēc konsultācijas, zvanot uz VDI konsultatīvajiem tālruņiem, rakstot elektroniski vai ierodoties klātienē Jums tuvākajā konsultatīvajā centrā (Valmierā, Purva iela 12A; Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1 vai Talejas ielā 1).

Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2018.gada 1.janvāra līdz 5.martam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 4 nodarbinātie un vēl 7 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). 2017.gadā šajā periodā bojā bija gājuši 4 nodarbinātie. Vēl 18 cilvēku 2018.gadā guvuši smagus miesas bojājumus (2017.gadā - 36).

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:

·         vīrietis, 65, ostas darbinieks, darba vietā tika atrasts miris;

·         vīrietis, 60, ražošanas vadītājs, darba vietā tika atrasts miris;

·         vīrietis, 51, apsardzes darbinieks, darba vietā tika atrasts miris;

·         vīrietis, 40, virtuves strādnieks, no darba vietas tika nogādāts slimnīcā, kur nomira;

·         vīrietis, 48, kokapstrādes operators, pēc spēcīga sitiena pa krūtīm mira darba vietā;

·         vīrietis, 41, traktora vadītājs, izkāpjot no traktora, krita un guva traumu;

·         vīrietis, 48, būvstrādnieks, darba vietā krita un guva traumas;

·         vīrietis, 60, darbinieks, pildot darba pienākumus, guva smagas ķermeņa traumas;

·         vīrietis, 59, saimniecības strādnieks, veicot mežizstrādes darbus, guva galvas traumu no krītoša nozāģētā koka. Darbinieks slimnīcā nomira;

·         vīrietis, 35, projektu menedžeris, pildot darba pienākumus, guva smagas ķermeņa traumas;

·         sieviete, 71, pasta nodaļas vadītāja, krītot traumēja gūžas kaulu;

·         vīrietis, 43, autogreidera vadītājs, darba vietā tika atrasts miris;

·         vīrietis, darbinieks, tika nošauts darba vietā;

·         sieviete, 64, trauku mazgātāja, telpās pakrita un guva gūžas lūzumu;

·         sieviete, 41, finanšu uzskaitvede, pie darba vietas pakrita un guva traumas;

·         sieviete, 65, veselības aprūpes māsa, nokrita un guva traumu;

·         sieviete, 64, pastniece, iznēsājot pasta sūtījumus, pakrita uz ielas un guva kājas traumu;

·         vīrietis, 60, autobusu vadītājs, guva traumu no šāviena galvā;

·         sieviete, 51, grāmatsējēja, darba vietā guva smagu pleca traumu;

·         vīrietis, 33, metinātājs, veicot metināšanas darbus, nokrita no 3 metru augstuma;

·         vīrietis, 56, lentzāģa operators, traumēja roku gar zēmerzāģa zāģripu, kas bija darba procesā;

·         vīrietis, 65, elektriķis, nokrita no 4 m augstuma, gūstot kājas traumu;

·         vīrietis, 65, automašīnas šoferis, darba vietā tika atrasts miris;

·         vīrietis, 48, palīgstrādnieks, darba vietā tika atrasts miris;

·         vīrietis, 43, drupināšanas operators, mira darba vietā ceļu satiksmes negadījumā;

·         vīrietis, 63, kurinātājs, darba vietā tika atrasts miris;

·         vīrietis, 53, operators, guva kājas traumu;

·         sieviete, 55, vadītāja, krītot guva kājas traumu;

·         vīrietis, 42, guva smagas traumas;

·         vīrietis, 57, darbinieks, guva traumas ceļu satiksmes negadījumā.

 

 

Valsts darba inspekcija (VDI) piedalīsies izstāde “Māja I 2018”, kas norisināsies no 8.marta līdz 11.martam Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsala. VDI aicinās izstādes apmeklētājus pievērst uzmanību darba aizsardzības un darba tiesību prasību ievērošanas nozīmīgumam. Izstādes laikā VDI stendā apmeklētāji pirmie varēs uzzināt, kā sagatavoties VDI būvniecības nozares tematiskai pārbaudei, un izmēģināt interaktīvo darba vides risku novērtēšanas rīku OiRA.

Izstādes laikā VDI stendā sniegsim konsultācijas, kā pieteikties bezmaksas atbalstam darba vides sakārtošanai ESF projekta „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” Nr. 7.3.1.0/16/I/001 ietvaros. Minētais atbalsts sevī ietver: 

1.     darba vides riska novērtējumu;

2.     darba aizsardzības pasākuma plāna izstrādi;

3.     rekomendācijas darba aizsardzības struktūras izveidošanai;

4.     darba vides faktoru laboratorisko mērījumus veikšanu (līdz 250 EUR apmērā);

5.     darba aizsardzības speciālistu un uzticības personu apmācības:

·         darba aizsardzības speciālista apmācības;

·         uzticības personu apmācības;

·         specializēto zināšanu apguve darba aizsardzības jomā.

Uz tikšanos izstādes laikā VDI stendā!

ESF jauns projekts.jpg

Valsts darba inspekcija (VDI) aicina mikro, mazus un vidējos uzņēmumus (ar nodarbināto skaitu līdz 50) iesniegt pieteikumus atbalsta saņemšanai, kas paredzēts nodarbināto drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai un uzņēmumu darba vides sakārtošanai atbilstoši darba aizsardzības un darba tiesību prasībām.

Latvijas uzņēmēji var pieteikties atbalsta saņemšanai un sakārtot darba vidi savā uzņēmumā atbilstoši darba aizsardzības reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Atbalstu sniegs VDI piesaistītie speciālisti: kompetentās institūcijas, kompetentie speciālisti, akreditētā laboratorija un izglītības iestāde.

Atbalsts tiek sniegts Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” Nr.7.3.1.0/16/I/001 ietvaros, kas paredz uzņēmumiem saņemt darba vides risku izvērtēšanu, darba aizsardzības pasākuma plāna izstrādi, rekomendācijas par darba aizsardzības struktūras izveidošanu, apmācības darba aizsardzības speciālistiem un uzticības personām. Saskaņā ar eksperta norādījumiem, atbalsta ietvaros tiks nodrošināta arī laboratorisko mērījumu veikšana. Ar minētā projekta palīdzību līdz 2022.gada 31.decembrim atbalsts tiks sniegts 4700 uzņēmumiem.

Atbalstam var pieteikties uzņēmumi, kas veic kādu no Ministru kabineta 2005.gada 8.februāra noteikumu Nr. 99 “Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju” 1. pielikumā noteiktajiem komercdarbības veidiem atbilstoši vispārējās saimnieciskās darbības klasifikācijai NACE.

Iepazīties ar atbalsta piešķiršanas noteikumiem un pieteikumu veidlapas ir atrodamas VDI mājaslapā www.vdi.gov.lv, sadaļā “Projekti”-> “ESF” -> apakšsadaļā “Atbalsts darba devējiem”.

Pieteikumu var iesniegt parakstītu ar drošu elektronisko parakstu, nosūtot uz e-pastu info.esf@vdi.gov.lv, nosūtot pa pastu vai personīgi iesniedzot VDI ESF projekta lietvedībā, Kr.Valdemāra iela 17-17, Rīga, LV-1010, darba dienās no plkst. 08:00 līdz 17:00 un piektdienās no plkst. 08:00 līdz 14:30.

Papildus informāciju par pieteikuma sagatavošanu un par atbalsta piešķiršanu var iegūt pa tālruni 25725168 vai 25702127, vai nosūtot uz e-pasta adresi info.esf@vdi.gov.lv.

Informāciju sagatavoja:
Evita Rancāne, Valts darba inspekcijas ESF projekta vecākā eksperte sabiedrisko attiecību jautājumos.


© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-