Piektdiena, 2018. gada 23. februāris
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3_794f6.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                      VDI_LOGO1.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Jaunumi

Palīdzot darbiniekiem apgūt veselībai nekaitīgus darba paņēmienus un radot labus darba apstākļus, ikviens uzņēmējs var uzlabot darbinieku labklājību, pagarināt strādājošo darba mūžu un līdz ar to veicināt efektīvu uzņēmuma darbību. Ar šādu vēstījumu un 2015.gada Latvijas labākā darba devēja – «Rimi Latvia» - pieredzes piemēru ceturtdien Latvijā atklāta Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) organizētā informatīvā kampaņa «Drošs un veselīgs darbs jebkurā vecumā».

Divus gadus ilgās informatīvās kampaņas mērķis ir vairot sabiedrības izpratni par dažādu paaudžu kopdarba priekšrocībām, tādējādi rosinot darbiniekus, darba devējus un vadītājus sadarboties, lai atbalstītu veselīgu un produktīvu darbu jebkurā vecumā. Apkopojot Eiropas Savienības dalībvalstīs gūto pieredzi ilgtspējīgu darbavietu veidošanā, apzinātas vairākas panākumu atslēgas.

Nozīmīgs faktors ir tā dēvētā visaptverošā pieeja, kas paredz uzlūkot darbavietu kā vienotu veselumu un izmantot dažādas metodes, kas varētu uzlabot darba vidi. To vidū ir apmācības, mūžizglītība, karjeras attīstība, motivēšana, kā arī darba un privātai dzīvei atvēlētā laika līdzsvarošana. Ne mazāk svarīgi aspekti ir darba vides risku novērtēšana, lai pasargātu darbiniekus no nelaimes gadījumiem, un darba uzdevumu pielāgošana darbinieku individuālajām spējām, prasmēm un veselības stāvoklim. Tas ietver arī gados vecāko darbinieku nozīmēšanu veikt vieglākus uzdevumus vai strādāt nepilnu darba laiku. Piemēram, pārcelt darbā no ražošanas objektiem uz biroju, kur ir mazāka fiziska slodze un iespēja pašam plānot veicamā darba izpildi. Savukārt īstenojot pasākumus invaliditātes novēršanai, rehabilitācijai un atgriešanās darbā veicināšanai, uzņēmumi var novērst kvalificētu darbinieku priekšlaikus pensionēšanos un līdz ar to viņu zināšanu neglābjamu zaudēšanu.

«Veicot kvalitatīvus darba aizsardzības pasākumus, uzņēmumi iegūst veselīgu, produktīvu un motivētu darbaspēku, kas ļauj saglabāt konkurētspēju un vērtīgas darbinieku prasmes. Tas ļauj arī ietaupīt uz jaunu darbinieku sagatavošanas rēķina, jo ilgtspējīgās darbavietās ir mazāka darbinieku mainība. Ieguvēji ir arī darbinieki, kuri var strādāt un būt sabiedrībai noderīgi arī pensijas vecumā, tādā veidā uzlabojot savas dzīves kvalitāti,» stāsta Latvijā informatīvo kampaņu īstenojošās Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

Kampaņas laikā darba devējiem un darbiniekiem interneta vietnē stradavesels.lv būs pieejami padomi ilgtspējīgas darbavietas izveidošanā, bet personāla un darba aizsardzības speciālistiem no maija tiks rīkoti semināri. Informāciju par to norisi varēs iegūt stradavesels.lv sadaļā Kalendārs.

Ar labu ilgtspējīgas darbavietas piemēru varēja iepazīties jau informatīvās kampaņas atklāšanas pasākumā, kas notika 2015.gada Latvijas labākā darba devēja «Rimi Latvia» hipermārketā. Uzņēmuma personāla vadītāja Līga Stabulniece atklāj, ka iespēja strādāt drošā un veselīgā vidē daudziem cilvēkiem ir pamats gan finansiālai, gan emocionālai un garīgai dzīves drošībai: ««Rimi Latvia» nodarbina cilvēkus vecumā no 18 līdz pat 70 un vairāk gadiem. Strādājot ar tik dažādu vecuma grupu darbiniekiem, esam guvuši neskaitāmas atziņas un plašas zināšanas, kā veiksmīgi apvienot jaunības entuziasmu ar ilggadēju pieredzi un zināšanām. Mēs apzināmies ilgtermiņa attiecību nozīmi un savu kā darba devēja atbildību darbinieku priekšā, jo darba devējs sniedz ne tikai iespēju nopelnīt, bet arī veicina stabilitāti, drošības sajūtu un piederību. «Rimi» paralēli notiek desmitiem dažādas aktivitātes un programmas darbinieku labsajūtas, drošas un veselīgas darba vides veicināšanai – tās ir gana praktiskas un ikdienišķas lietas, kā izrādām rūpes par saviem darbiniekiem, piemēram, speciāli palīglīdzekļi, lai veikala darbinieki varētu viegli un droši aizsniegt augstos plauktus, ērtas un speciāli izstrādātas darba formas, smagumu celšanas un palešu izmēru standartu noteikšana, iekšējie saliedēšanas pasākumi un citas praktiskas aktivitātes.»

Līdz ar informatīvās kampaņas atklāšanu tiek izsludināta pieteikšanās ikgadējam labas prakses balvas konkursam «Zelta ķivere», kurā šogad tiks apbalvoti uzņēmumi un organizācijas, kas demonstrējušas stingru apņemšanos un līdzdalības pieeju vecuma pārvaldības jomā. Balvas tiks pasniegtas divās grupās – uzņēmumiem, kuru skaits ir līdz 100 darbiniekiem, un uzņēmumiem, kuru darbinieku skaits pārsniedz simtu. Pieteikumus Valsts darba inspekcijā var iesniegt līdz 2016.gada 9.septembrim.

Par EU-OSHA

Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA) palīdz veidot Eiropas darba vidi drošāku, veselībai nekaitīgāku un ražīgāku. Aģentūra veic pētījumus, izstrādā un izplata uzticamu, līdzsvarotu un objektīvu informāciju par darba drošību un veselības aizsardzību, kā arī organizē informatīvas Eiropas līmeņa kampaņas. Aģentūra, ko Eiropas Savienība izveidoja 1994. gadā ar mītni Bilbao, Spānijā, apvieno pārstāvjus no Eiropas Komisijas, dalībvalstu valdībām, darba devēju un darbinieku organizācijām, kā arī vadošos ekspertus no 28 ES dalībvalstīm un arī ārpus tām.

Valdība otrdien, 15.martā, apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) sagatavotos grozījumus Darba likumā saistībā ar regulējuma precizēšanu darbinieku nosūtīšanas jomā.

 

Izmaiņas nepieciešamas, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 15.maija direktīvā 2014/67/ES par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI regula”), ietvertās normas.

Latvija ir viena no tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras normatīvajā aktā – Darba likumā – jau ir ietverts darba devēja, kas nosūta darbinieku veikt darbu Latvijā, pienākums rakstveidā informēt Valsts darba inspekciju (VDI) par nosūtīto darbinieku. Darba likuma 14.pantā ir ietverta arī informācija par to, kādi dokumenti un informācija ir iesniedzama VDI, kā arī kādus nodarbinātības noteikumus darba devējam ir jāievēro.

 

Lai nodrošinātu normu vieglāku uztveramību, pārņemtu precīzi direktīvas normas, kā arī lai nodrošinātu VDI iespēju efektīvi veikt pārbaudes darbavietās, šobrīd spēkā esošais Darba likuma 14.pants, kas reglamentē darbinieku nosūtīšanas jautājumus sadalīts vairākos jauno pantos. Līdz ar to jaunā redakcijā izteikts Darba likuma 14.pants, kas noteiks vispārīgos ar darbinieku nosūtīšanu saistītos jautājumus. Tāpat likums papildināts ar 14.1 un 14.2pantu. Tie attiecīgi noteiks darba devēja pienākumus, nosūtot darbinieku veikt darbu Latvijā, un darba devēja pienākumus, nosūtot darbinieku veikt darbu ārpus Latvijas.

 

Tāpat likumu ir paredzēts papildināt ar jaunu 75.2pantu. Tas noteiks darbuzņēmēja (personas, kas tieši ir nodevusi pilnīgu vai daļēju līgumsaistību izpildi) atbildību par darba samaksas izmaksu.

 

LM atgādina, ka pamatprasības par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā ir jau ietvertas Darba likumā ar brīdi, kad tas pieņemts un stājies spēkā.

 

Darbinieku nosūtīšana ir tāda pakalpojuma sniegšana, kas ietver pārrobežu elementu, tas ir, pakalpojumi tiek sniegti citā valstī, nevis valstī, kurā tie parasti tiek sniegti, un darbs tiek veikts personas labā, ar kuru darba devējs ir noslēdzis līgumu par konkrētā darba veikšanu. Tādejādi darbinieka nosūtīšana ir uzskatāma par specifisku komandējuma veidu – darbības, ko veic darba devējs darbinieku nosūtīšanas gadījumā, lielā mērā ir līdzīgas tām, kas tiek veiktas, nosūtot darbinieku komandējumā.

Informāciju sagatavoja:
Marika Kupče, LM Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825,  marika.kupce@lm.gov.lv

Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu veicinās darba drošības uzlabošanu uzņēmumos, īpašu uzmanību pievēršot mikro un mazajiem bīstamo nozaru uzņēmumiem, ņemot vērā identificētās problēmas darba aizsardzības jomā.


Iepriekšminēto paredz otrdien, 1.martā, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi „Darbības programmas „
Izaugsme un nodarbinātība” 7.3.1. specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos” īstenošanas noteikumi”.

Paredzēts īstenot darba attiecību un darba aizsardzības tiesiskā regulējuma praktiskās ieviešanas uzraudzības, kā arī pilnveides pasākumus. Plānots arī atbalsts bīstamo nozaru uzņēmumiem, sniedzot gan konsultatīvu atbalstu darba aizsardzības sistēmas sakārtošanā, gan izstrādājot palīgmateriālus darba vides risku novērtēšanai. Paredzēts veikt arī virkni informatīvi izglītojošus pasākumus preventīvās kultūras paaugstināšanai, tostarp labās prakses pieredzes apmaiņas pasākumus darba devējiem, praktiskās apmācības nodarbinātajiem, izglītojošus pasākumus profesionālo skolu jauniešiem. Tāpat paredzēti Valsts darba inspekcijas profesionālo spēju pilnveides pasākumi.


Saskaņā ar pētījuma
Darba apstākļi un riski Latvijā 2012-2013 rezultātiem, tikai 28,5% uzņēmumu ir pilnībā veikts darba vides risku novērtējums un sagatavots darba aizsardzības pasākumu plāns, 19% daļēji, bet 49% uzņēmumu tāds nav veikts vispār. Biežāk darba vides risku novērtējums nav veikts mikrouzņēmumos un uzņēmumos, kuros galvenā darbības nozare ir ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (22,0%), zivsaimniecība (26,4%) un lauksaimniecība, mežsaimniecība (32,6%). Savukārt pasākumu plāns sagatavots tikai 62% uzņēmumu, kuros veikts darba vides risku novērtējums (pilnībā vai daļēji). Tas liecina, ka uzņēmumi nav sakārtojuši drošu darba vidi saviem darbiniekiem, neskatoties uz likumdošanas prasībām.

Lai apzinātu aktuālo situāciju, sekotu līdzi darba aizsardzības situācijai uzņēmumos, un veiktu atbilstošus uzlabojumus, paredzēts turpināt Darba apstākļu un risku pētījumus, kā arī veikt dažādu aktuālo problēmu cēloņu, analīzes pētījumus, piemēram, par jauno nodarbinātības formu izplatību un ieviešanu darba tirgū, darba strīdu praktiskas risināšanas sistēmas pilnveidi.

Vienlaikus kā viena no aktuālām un nepieciešamām aktivitātēm, kas jau pierādījusi savu nozīmību, ir konfliktsituāciju (darba strīdu) efektīva izšķiršana, kas palīdzētu gan nodarbinātajam, gan darba devējiem aizsargāt savas tiesības un intereses.

Kopējais finansējums ir 12, 64 milj. eiro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums 10, 75 milj. eiro un valsts budžeta finansējums –1, 89 milj. eiro. Projekta ietvaros līdz 2022.gada 31.decembrim kopumā tiks atbalstīti 4700 uzņēmumi.

Paredzēts, ka šo pasākumu īstenos Valsts darba inspekcija, kuras sadarbības partneri būs –
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija un Rīgas Stradiņa universitāte (“Darba drošības un vides veselības institūts”).





Eiropas Parlaments otrdien balsojumā apstiprināja tiesību aktus ar mērķi izveidot “Eiropas platformu“ nedeklarēta darba apkarošanai, kas pastiprinātu sadarbību starp ES dalībvalstu darba lietu ministrijām, ES arodbiedrībām un darba devēju apvienībām, lai kopīgi risinātu problēmu, kas kaitē ES ekonomikai  un kropļo ES darba tirgu. Nedeklarētās ekonomikas īpatsvars sasniedz 18% no ES iekšzemes kopprodukta.

EP deputāti apstiprināja savus grozījumus Komisijas priekšlikumā ar 619 balsīm par, 69 pret un 7 atturoties. Tiem jau piekrituši arī ES dalībvalstu ministri.

Debatēs pirms balsojuma ziņotājs Georgi Pirinski (S&D, Bulgārija) teica: “Platformas mērķis ir paplašināt dalībvalstu iespējas risināt daudzveidīgās un sāpīgās problēmas, ko rada nedeklarēts darbs. Tās mērķis būs novērst nedeklarētu darbu un atturēt no tā, sadarbojoties visām iesaistītajam pusēm, un veicināt pāreju no nedeklarēta darba uz deklarētu.“

“Nedeklarēts darbs” ir jebkurš apmaksāts darbs, kas pēc būtības ir likumīgs, bet par kuru nav paziņots sabiedrības pārvaldes iestādēm - ieņēmumu dienestiem vai darba inspekcijām. Platformas mērķis būs popularizēt un atbalstīt inovatīvas pieejas iedarbīgai un efektīvai pārrobežu sadarbībai un uzlabo datu apmaiņu starp dalībvalstu iestādēm.

Tomēr šis projekts neskar dalībvalstu kompetenci lemt par pasākumiem, kas ir veicami valsts līmenī, teikts priekšlikuma tekstā.

Platformas galīgais mērķis ir uzlabot darba apstākļus un integrēt nedeklarētā darba strādniekus darba tirgū. Platforma risinās visus nedeklarētā darba veidus, tostarp fiktīvu pašnodarbinātību.

Platformas struktūra

Platformu veidos pa vienam īpaši ieceltam pārstāvim no katras dalībvalsts, Komisijas pārstāvji, ne vairāk kā četri ES līmeņa starpnozaru sociālo partneru pārstāvji, vienādā mērā pārstāvot gan darba ņēmējus, gan darba devējus (bez balss tiesībām). Pastāvīgo novērotāju statusā piedalīsies arī Eurofound, ES darba drošības un veselības aģentūra, Starptautiskās Darba organizācija un pārstāvji no Eiropas Ekonomikas zonu valstīm.

Platforma tiksies vismaz divreiz gadā, un tai vajadzīgos līdzekļus (2,1 miljoni eiro gadā) piešķirs no ES Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas.

Papildinformācija

Nedeklarēti nodarbinātajiem bieži ir jāstrādā kaitīgos apstākļos, par zemu samaksu, paciešot, ka tiek pārkāptas viņu darba ņēmēju tiesības. Nedeklarēts darbs var veicināt sociālo dempingu, īpaši, ja tas notiek pāri robežām. Ar platformas palīdzību vajadzētu arī nepieļaut personu brīvās pārvietošanas principa izmantošanu nedeklarēta darba nolūkos.

Saskaņā ar Eurofound datiem, nedeklarētās ekonomikas apjoms ES vidēji veido ir 18% no nacionālā kopprodukta. Šis rādītājs svārstās no 8% Austrijā līdz vairāk nekā 30% Bulgārijā. Latvijā tas ir 26,1%. Visvairāk tas ir izplatīts celtniecības jomā, bet arī mājsaimniecības pakalpojumos, privātajā apsardzē, lauksaimniecībā, kā arī viesnīcu, restorānu un ēdināšanas nozarēs.

Tālākie soļi

Šodien Parlamentā pieņemtie noteikumi vēl oficiāli jāapstiprina ES Ministru Padomē. Tie stāsies spēkā pēc publikācijas ES Oficiālajā Vēstnesī.

Papildinformācija

Valsts darba inspekcija ir uzsākusi tematisko pārbaudi kokapstrādes un mēbeļu ražošanas nozares uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu, kuras mērķis ir nelaimes gadījumos darbā cietušo skaita mazināšana.

2015. gadā kokapstrādes nozarē nelaimes gadījumu skaits kopumā, t.sk. smago un letālo nelaimes gadījumu skaits, ir samazinājies par 8%. 2015. gadā nozarē ir notikuši 23 smagie un letālie nelaimes gadījumi. Lielākā daļa notikušo nelaimes gadījumu ir saistībā ar darba aprīkojuma kustīgo daļu nenorobežošanu, ar aizsargu noņemšanu, ar bīstamo zonu neievērošanu un nedrošu darba metožu pielietošanu. Nelaimes gadījumu cēloņi ir dažādi, bet pamatā tie ir saistīti ar neatbilstoša aprīkojuma pielietošanu, nepilnīgu  darbinieku apmācību, kā arī darba vides risku neatbilstošu izvērtējumu. Arī pašu darbinieku pārdrošība, situācijas neizvērtēšana un arī bezatbildība liek uzdot jautājumu par darba kultūru uzņēmumos un atbilstošu darbu kontroli.

 

“Kokapstrādes nozarē notiek darbs ar darbinieku veselībai un dzīvībai ļoti bīstamām iekārtām, kas nepiedod cilvēku neuzmanību, paviršību vai pārgalvīgu rīcību. Ja mēs to neapzināmies un nenovērtējam, tad sekas diemžēl ir ļoti smagas vai pat letālas. Katru reizi, kad tiek veikts darbs bez atbistošiem iekārtas ražotāja paredzētajiem drošības aizsargiem iekārtu kustīgajām un rotējošajām daļām, mēs spēlējam loteriju ar darbinieku veselību. Tāpat dažas ietaupītās sekundes vai minūtes iekārtas apturēšanai, lai veiktu uzkopšanas darbu droši, nav tā vērtas, lai darbinieks riskētu zaudēt savas rokas, kājas vai pat dzīvību.”: norāda Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

 

Visvairāk smago un letālo nelaimes gadījumu notiek, kad, neapturot iekārtu, darbinieks veic tās tīrīšanu, vai vēlas atbrīvot iekārtu no kādas iestrēgušas materiāla daļas. Veicot šīs darbības, darbinieki bieži tiek ierauti vai ievilkti aiz drēbēm vai kādas ķermeņa daļas iekārtas rotējošajā vai kustīgajā mehānismā un gūst ļoti smagas vai pat letālas traumas. Līdz ar to, uzņēmumu vadītāji aicināti pievērst īpašu uzmanību šiem riska faktoriem, pārrunājot ar darbiniekiem drošas darbu metodes, izvērtējot uzņēmumā esošo darba vidi, darbinieku apmācību, individuālos aizsardzības līdzekļus, kā arī darbinieku nosūtīšanu uz obligātajām veselības pārbaudēm.

 

Attiecībā uz pašām pārbaudēm R.Lūsis paskaidro: „Mēs apzināti publiski informējam nozares pārstāvjus un arī nosūtam tiem elektronisku vēstuli par iecerētajām pārbaudēm, jo to mērķis ir motivēt darba devējus pašiem sakārtot darba vidi un novērst riskus savu darbinieku dzīvībai un veselībai vēl pirms mūsu inspektoru ierašanās. Ja tomēr redzēsim, ka brīdinājumi nestrādā un cilvēki strādā dzīvībai bīstamā vidē, darbi tiks apturēti un piemērotas attiecīgas sankcijas.”

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797, E-pasts: dace.aleksane@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

Valsts darba inspekcijas (VDI) konstatēto pārkāpumu skaits pakāpeniski samazinās, kas liecina, ka kopumā darba vide un darba tiesību ievērošana uzņēmumos lēnām, bet uzlabojas, kā rezultātā 2015. gadā ir zemākais smago un letālo nelaimes gadījumu skaits pēdējo piecu gadu periodā. No otras puses, VDI 2015. gadā kopā reģistrējusi 74 nāves gadījumus darba vietā, no tiem 48 nelaimes gadījumi bijuši tā sauktās “dabīgās nāves”, kuru cēlonis ir vispārējā veselības pasliktināšanās un nav tieši saistīta ar darba vides faktoriem, taču cilvēka veselību darbs noteikti ietekmē. Šie rādītāji liek aizdomāties – vai Latvijai tas nav par daudz?

“Latvijā arī viens letāls nelaimes gadījums darbā ir par daudz,” preses konferencē uzsvēra Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis. “Ja analizējam nelaimes gadījumu cēloņus, tad jāsecina, ka 3/4 no visiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem varēja novērst ar organizatoriskiem pasākumiem un bez lielām finanšu investīcijām, jo nelaimes gadījums noticis vai nu paviršas attieksmes pret darbu, neuzmanības, nepietiekamas apmācības vai alkohola reibuma dēļ. Problēmas ar formālu pieeju un nepietiekošu darbinieku apmācību apstiprina arī statistika par nelaimes gadījumos cietušo stāžu - 2/3 gadījumu cietušie ir bijuši ar nelielu darba stāžu (līdz 3 gadiem). Diemžēl atbildības trūkums, kas vērojams Latvijā, cilvēkiem sēžoties pie stūres alkohola reibumā, ir konstatējams arī darba vidē, jo katrs desmitais smagā un letālā nelaimes gadījumā cietušais ir bijis alkohola reibumā. Te jārunā par būtiskiem trūkumiem uzņēmumu darba kultūrā un tā izpildes kontrolē. Viss sākas ar uzņēmumu vadības attieksmi un rādīto piemēru, ja darbinieki jūt, ka drošība ir uzņēmuma pamatvērtība par ko tiek runāts, aizrādīts un kontrolēts, mācīts un motivēts, tad arī var gaidīt, ka paši darbinieki šim jautājumam pievērš uzmanību. Savukārt, ja uz drošības rēķina tiek taupīts un to dara tikai priekš formāla „ķeksīša”, tad par kādu drošības kultūru var būt runa?”

 

“Attiecībā uz pieaugošo dabīgās nāves gadījumu skaitu jāatzīst, ka tam nav viena un vienkārša izskaidrojuma. Jautājums noteikti ir papildu izpētes vērts, bet kā iespējamie cēloņi šiem nāves gadījumiem jāmin fiziskā un emocionālā pārslodze, neuzmanīga attieksme pret savu veselību un savlaicīga nevēršanās pie ārstiem, neveselīga uztura un kaitīgo ieradumu (alkohols, smēķēšana) ietekme, pārmērīga enerģijas dzērienu un citu stimulatoru lietošana. Tas viss kaitē organismam un rezultējās pāragrā darbinieku nāvē visbiežāk sirds un asinsvadu veselības problēmu dēļ,” turpina Renārs Lūsis.

 

Bīstamākās nozares nelaimes gadījumu skaita ziņā joprojām ir apstrādes rūpniecība, būvniecība, transports un uzglabāšana, lauksaimniecība un mežsaimniecība. Lai pēc iespējas efektīvāk samazinātu smago un letālo nelaimes gadījumu risku un veicinātu uzņēmumu izpratni par drošiem darba paņēmieniem, 2015. gadā VDI veica četras tematiskās pārbaudes bīstamo nozaru uzņēmumos. Tematiskās pārbaudes preventīvi liek darba devējiem mobilizēties un novērst pārkāpumus jau pirms pārbaudes, kas arī palīdz mazināt smagos un letālos nelaimes gadījumus darbā. To apliecina arī nelaimes gadījumu statistika. Salīdzinot ar 2014. gadu, smagie nelaimes gadījumi 2015. gadā samazinājušies par 1/4 daļu, bet letālie - vairāk nekā par trešdaļu.

 

Attiecībā uz otru Valsts darba inspekcijas prioritāti – nereģistrētās nodarbinātības apkarošanu, Renārs Lūsis norāda sekojošo: „Klasiskās nereģistrētās nodarbinātības rādītājiem Latvijā ir tendence pamazām, bet samazināties. Tā tas ir noticis pēdējos piecus gadus un 2015.gadā Darba inspekcija ir konstatējusi 1333 ēnstrādniekus, kas ir par 14,3% mazāk nekā 2014.gadā. Ņemot vērā, ka arī pēc Finanšu ministrijas datiem ēnu ekonomika Latvijā samazinās, tad arī nereģistrētās nodarbinātības statistika to apliecina. Kaut arī būvniecība kā nozare 2015.gadā ir palikusi nemainīga antilīdere pēc konstatēto ēnstrādnieku skaita, kopējā tendence ir tāda, ka visās nozarēs konstatēto ēnstrādnieku skaits ir samazinājies pret iepriekšējo periodu, izņemot izmitināšanas un ēdināšanas nozari, kas tagad ieņem otro vietu uzreiz aiz būvniecības. Acīmredzot šai nozarei 2016.gadā vajadzēs pievērst papildu uzmanību nereģistrētā nodarbinātības kontekstā.”

 

Visvairāk ēnstrādnieku 2015.gadā konstatēts būvniecības (324 ēnstrādnieki), izmitināšanas un ēdināšanas (194), lauksaimniecības (179), tirdzniecības (160) un apstrādes rūpniecības (142) nozarēs.

 

VDI galvenās prioritātes 2016. gadā ir smago un letālo nelaimes gadījumu darbā skaita samazināšana (prevencija), kuras ietvaros tiks organizētas tematiskās pārbaudes kokapstrādes un būvniecības nozarē, valsts pārvaldē un pašvaldībās, kā arī tiks veiktas pārbaudes uzņēmumos saistībā ar ķīmisko vielu un maisījumu marķēšanas atbilstību noteiktajām normām, un nereģistrētās nodarbinātības mazināšana.

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797

dace.aleksane@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

2015. gads ir noslēdzies, tāpēc ir laiks atskatīties uz sasniegto un paveikto darba aizsardzībā un darba tiesībās - kādi bijuši Valsts darba inspekcijas tematisko pārbaužu rezultāti, kādas ir zīmīgākās tendences darba aizsardzības un nereģistrētās nodarbinātības jomā. Par lielākajiem Valsts darba inspekcijas izaicinājumiem 2015. gadā, kā arī 2016. gada darba plāniem un citām aktualitātēm Valsts darba inspekcija informēs preses konferencē, kas norisināsies trešdien, 27.janvārī, plkst.13.00.

Preses konferencē uzstāsies Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

 

Konference notiks Valsts darba inspekcijā, Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1, 3.stāva zālē.

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797

dace.aleksane@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras izveidotais bezmaksas interaktīvais rīks OiRA (Online Interactive Risk Assessment) šogad ir ieguvis prestižo EPSA (European Public Sector Award) balvu, kā labākais praktiskais rīks Eiropas uzņēmumu vidū. OiRA rīka darbību Latvijā nodrošina Valsts darba inspekcija. Latvijā šis rīks darbojas kopš 2013.gada marta, un to šobrīd jau izmanto gandrīz 2500 uzņēmumi.

Darba vides riska novērtēšana katram darba devējam ir jāveic ne retāk kā reizi gadā, tāpēc, lai atvieglotu normatīvo aktu prasību izpildi, arvien vairāk uzņēmumu izvēlas veikt šo risku novērtēšanu interneta vidē – ātri, ērti, bez maksas un saviem spēkiem. OiRA rīks ir paredzēts, lai darba devējs bez īpašām priekšzināšanām darba aizsardzībā varētu atpazīt savā darba vietā esošos darba vides faktorus, un novērtēt, cik liels ir risks, ka nodarbinātie cietīs vai saslims darba vietā. Ar rīka palīdzību iespējams noteikt veicamos darba aizsardzības pasākumus, kā arī sagatavot nepieciešamo dokumentāciju. Rīkā ir iekļautas atsauces un saites uz normatīvo aktu prasībām, kā arī saites uz citiem skaidrojošajiem materiāliem – vienuviet ir apkopota konkrētās nozares uzņēmumiem noderīga informācija par darba aizsardzību un ugunsdrošību.

 

Rīks ir īpaši piemērots mazajiem uzņēmumiem, kuros strādā līdz 20 darbiniekiem. Šobrīd latviešu valodā ir izstrādāti četri rīki – darbam birojā,  izglītības iestādēm, veikaliem un lauksaimniecības uzņēmumiem. Izstrādes stadijā ir rīks uzkopšanas darbu veikšanai, bet nākamā gada laikā taps arī rīki nelieliem ēdināšanas uzņēmumiem, viesnīcām un viesu mājām, autoremontdarbnīcām un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem.

 

Lai izmantotu rīku nav nepieciešamas īpašas priekšzināšanas un prasmes – ja cilvēks prot lietot sociālos tīklus, piemēram, Facebook.com, Draugiem.lv u.c., problēmu nebūs. Lai reģistrētos tā lietošanai, ir vajadzīga tikai derīga e-pasta adrese. Jebkurš lietotājs var izvēlēties savai valstij, nozarei vai uzņēmumam visatbilstošāko no pieejamajiem OiRA rīkiem (darbam birojā,  izglītības iestādēm, veikaliem un lauksaimniecības uzņēmumiem). Visi OiRA rīki ir izmantojami pilnībā bez maksas.

 

Valsts darba inspekcija piedāvā arī rīkot seminārus – praktisku apmācību, kuru laikā būs iespējams ekspertu vadībā apgūt praktiskas iemaņas. Vairāk informāciju par rīku var iegūt VDI mājaslapā - http://vdi.gov.lv/lv/OiRA/ vai (angļu valodā): http://www.oiraproject.eu/

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797

dace.aleksane@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

No 2015. gada 1. decembra par Kurzemes reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītāju ir iecelta Sigita Jansone, kas līdz šim pildījusi vecākā inspektora un Kurzemes RVDI vadītāja pienākumus vadītāja prombūtnes laikā. Sigitai Jansonei ir 15 gadu liela pieredze strādājot Valsts darba inspekcijā, tāpat S.Jansone ir devusi vērtīgu ieguldījumu gan darba tiesību, gan nereģistrētās nodarbinātības atklāšanas jomā.

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 23.novembrim nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 26 nodarbinātie un vēl 14 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 37 nodarbinātie. Vēl 142 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darbā (2014. gadā šajā laika periodā – 191).

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:

·         Vīrietis, 50, krāvējs, veicot pārbaudi ķieģeļu kraušanas platformā, zaudēja līdzsvaru un nokrita no 2 m augstas platformas, cietušais salauza plecu;

·         Vīrietis, būvkonstrukciju montētājs, ārzemēs organizējot būvobjektā piegādāto konstrukciju izkraušanas darbus, saļima un mira;

·         Vīrietis, 66, sētnieks, tika atrast uzņēmuma teritorijā miris;

·         Vīrietis, 58, remontatslēdznieks, cieta, kad ražošanas iekārtā notika sprādziens, kura rezultātā darbinieks guva 25% ķermeņa apdegumus;

·         Vīrietis, 28, metālapstrādes darbgaldu operators, pakāpās un uzlika kāju uz darbojošās iekārtas, kā rezultāta kāja tika ievilkta rullī un darbinieks guva smagas traumas;

·         Vīrietis, 61, kravas autovadītājs, ceļot mašīnā kravu, krita un guva smagu galvas traumu;

·         Sieviete, 24, fasētāja – komplektētāja, darba vietā paslīdēja un krita, gūstot rokas elkoņa lūzumu. Pēc gūtās traumas darbiniece 3 dienas turpināja darbu;

·         Vīrietis, 23, ēkas dežurants, guva galvas traumu, jo objekta stāvvietā darbiniekam uzbruka alkohola reibumā esoša persona;

·         Vīrietis, 36, ceļu meistars, veica ceļu marķēšanu ar marķējamo mašīnu un cieta ceļu satiksmes negadījumā;

·         Sieviete, 46, pastnieks – automobiļa vadītājs, cieta ceļu satiksmes negadījumā;

·         Sieviete, 65, dežurants, nokrita un salauza kāju;

·         Vīrietis, 36, kārtībnieks, lēca no paaugstinājuma un guva ceļgala traumu;

·         Vīrietis, 19, betonētājs, guva smagas traumas, ciešot ceļu satiksmes negadījumā;

·         Sieviete, 67, direktore, mira darba vietā;

·         Sieviete, 33, taksometra vadītāja, cieta, kad darbiniecei uzbruka pasažieri. Tika gūtas durtas virspusējās brūces vēderā un rokā. Lai izvairītos no uzbrucējiem, darbiniece izlēca no braucošas mašīnas un guva smagus veselības traucējumus;

·         Vīrietis, 21, nereģistrēti nodarbinātā persona, gāja bojā, kad buldozers, kura kabīnē atradās darbinieks, iegāzās 8 m dziļā karjerā un nogrima;

·         Vīrietis, 37, būvstrādnieks, atradās būvbedrē ar nenostiprinātām malām. Zemes nogruvuma rezultātā darbinieks tika apbērts un guva daudzas smagas traumas;

·         Vīrietis, 52, noliktavas strādnieks, mira darba vietā;

·         Vīrietis, 23, lūstot tauvai, darbinieks guva letālas traumas;

·         Vīrietis, 36, betonētājs, sniedzoties pēc finiera loksnes, ko padeva kolēģis, aizķērās aiz sienas armatūras izvada un nokrita no 3 m augstuma uz betona pārseguma, kā rezultātā salauza kāju;

·         Sieviete, 56, maiņas vadītāja, aizķeroties aiz elektrības vada, zaudēja līdzsvaru un krita, gūtas smagas traumas;

·         Vīrietis, 59, uzskaitvedis - noliktavas pārzinis, tika atrasts miris darba vietā;

·         Vīrietis, 67, atslēdznieks, tika atrasts miris darba vietā;

·         Vīrietis, 41, mehāniķis, pārbīdot U veida švelleri, tas saslīdēja, un darbinieka kāja tika iespiesta starp diviem švelleriem, kuru svars ir 120 kg;

·         Vīrietis, 33, zāģētājs, cieta, kad, zāģējot koku, vīrietim uzkrita zars un darbinieks guva smagas traumas;

·         Vīrietis, 28, kravas automobiļa vadītājs, kārtojot kravas automašīnas pārsegu, nokrita no 3 m augstuma un guva smagas traumas;

·         Vīrietis, 31, līmes sagatavošanas un formēšanas līnijas operators smagi cieta, jo, veicot vārtu tīrīšanu, darbinieka roka tika ievilkta starp lenti un vārstu;

·         Vīrietis, 59, tehniskais darbinieks, veicot darba pienākumus, nomira;

·         Vīrietis, 58, šoferis, atmuguriski pārvietojās pa iekraušanas rampu, pārkāpa pāri rampas malai un nokrita no tās, laužot gūžu;

·         Vīrietis, 38, kuģu mehāniķis, no kuģa iekrita ūdenī, tika izskalots miris;

·         Vīrietis, 61, apkures katlu montieris gāja bojā, kad, veicot siltumnesēja nomaiņu un apkures katla regulēšanas darbus, notika katla sprādziens, kura rezultātā darbinieks guva 100% ķermeņa apdegumus;

·         Vīrietis, 43, kurinātājs cieta, kad, veicot siltumnesēja nomaiņu un apkures katla regulēšanas darbus, notika katla sprādziens, kura rezultātā darbinieks guva 30% ķermeņa apdegumus;

·         Vīrietis, 41, ekskavatora – iekrāvēja vadītājs, veicot ekskavatora remontu, nokrita uz tā uzmontētā frontālā kausa statnes, no gūtajām traumām mira;

·         Sieviete, 56, slaucēja, cieta, kad, dzenot govis uz slaukšanas zāli, darbiniecei uzbruka govs, darbiniece guva gūžas kaula lūzumu;

·         Vīrietis, 36, tehniskais strādnieks, pārkāpjot darba aizsardzības prasības, veica korekcijas pie ieslēgtas transportiera līnijas, kā rezultātā darbinieka roka tika ierauta zem transportiera lentas;

·         Sieviete, evakuējoties paslīdēja un guva smagu rokas lūzumu.  

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-