Trešdiena, 2018. gada 25. aprīlis
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3_794f6.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                      VDI_LOGO1.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Jaunumi

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2018.gada 1.janvāra līdz 5.martam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 4 nodarbinātie un vēl 7 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). 2017.gadā šajā periodā bojā bija gājuši 4 nodarbinātie. Vēl 18 cilvēku 2018.gadā guvuši smagus miesas bojājumus (2017.gadā - 36).

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:

·         vīrietis, 65, ostas darbinieks, darba vietā tika atrasts miris;

·         vīrietis, 60, ražošanas vadītājs, darba vietā tika atrasts miris;

·         vīrietis, 51, apsardzes darbinieks, darba vietā tika atrasts miris;

·         vīrietis, 40, virtuves strādnieks, no darba vietas tika nogādāts slimnīcā, kur nomira;

·         vīrietis, 48, kokapstrādes operators, pēc spēcīga sitiena pa krūtīm mira darba vietā;

·         vīrietis, 41, traktora vadītājs, izkāpjot no traktora, krita un guva traumu;

·         vīrietis, 48, būvstrādnieks, darba vietā krita un guva traumas;

·         vīrietis, 60, darbinieks, pildot darba pienākumus, guva smagas ķermeņa traumas;

·         vīrietis, 59, saimniecības strādnieks, veicot mežizstrādes darbus, guva galvas traumu no krītoša nozāģētā koka. Darbinieks slimnīcā nomira;

·         vīrietis, 35, projektu menedžeris, pildot darba pienākumus, guva smagas ķermeņa traumas;

·         sieviete, 71, pasta nodaļas vadītāja, krītot traumēja gūžas kaulu;

·         vīrietis, 43, autogreidera vadītājs, darba vietā tika atrasts miris;

·         vīrietis, darbinieks, tika nošauts darba vietā;

·         sieviete, 64, trauku mazgātāja, telpās pakrita un guva gūžas lūzumu;

·         sieviete, 41, finanšu uzskaitvede, pie darba vietas pakrita un guva traumas;

·         sieviete, 65, veselības aprūpes māsa, nokrita un guva traumu;

·         sieviete, 64, pastniece, iznēsājot pasta sūtījumus, pakrita uz ielas un guva kājas traumu;

·         vīrietis, 60, autobusu vadītājs, guva traumu no šāviena galvā;

·         sieviete, 51, grāmatsējēja, darba vietā guva smagu pleca traumu;

·         vīrietis, 33, metinātājs, veicot metināšanas darbus, nokrita no 3 metru augstuma;

·         vīrietis, 56, lentzāģa operators, traumēja roku gar zēmerzāģa zāģripu, kas bija darba procesā;

·         vīrietis, 65, elektriķis, nokrita no 4 m augstuma, gūstot kājas traumu;

·         vīrietis, 65, automašīnas šoferis, darba vietā tika atrasts miris;

·         vīrietis, 48, palīgstrādnieks, darba vietā tika atrasts miris;

·         vīrietis, 43, drupināšanas operators, mira darba vietā ceļu satiksmes negadījumā;

·         vīrietis, 63, kurinātājs, darba vietā tika atrasts miris;

·         vīrietis, 53, operators, guva kājas traumu;

·         sieviete, 55, vadītāja, krītot guva kājas traumu;

·         vīrietis, 42, guva smagas traumas;

·         vīrietis, 57, darbinieks, guva traumas ceļu satiksmes negadījumā.

 

 

Valsts darba inspekcija (VDI) piedalīsies izstāde “Māja I 2018”, kas norisināsies no 8.marta līdz 11.martam Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsala. VDI aicinās izstādes apmeklētājus pievērst uzmanību darba aizsardzības un darba tiesību prasību ievērošanas nozīmīgumam. Izstādes laikā VDI stendā apmeklētāji pirmie varēs uzzināt, kā sagatavoties VDI būvniecības nozares tematiskai pārbaudei, un izmēģināt interaktīvo darba vides risku novērtēšanas rīku OiRA.

Izstādes laikā VDI stendā sniegsim konsultācijas, kā pieteikties bezmaksas atbalstam darba vides sakārtošanai ESF projekta „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” Nr. 7.3.1.0/16/I/001 ietvaros. Minētais atbalsts sevī ietver: 

1.     darba vides riska novērtējumu;

2.     darba aizsardzības pasākuma plāna izstrādi;

3.     rekomendācijas darba aizsardzības struktūras izveidošanai;

4.     darba vides faktoru laboratorisko mērījumus veikšanu (līdz 250 EUR apmērā);

5.     darba aizsardzības speciālistu un uzticības personu apmācības:

·         darba aizsardzības speciālista apmācības;

·         uzticības personu apmācības;

·         specializēto zināšanu apguve darba aizsardzības jomā.

Uz tikšanos izstādes laikā VDI stendā!

ESF jauns projekts.jpg

Valsts darba inspekcija (VDI) aicina mikro, mazus un vidējos uzņēmumus (ar nodarbināto skaitu līdz 50) iesniegt pieteikumus atbalsta saņemšanai, kas paredzēts nodarbināto drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai un uzņēmumu darba vides sakārtošanai atbilstoši darba aizsardzības un darba tiesību prasībām.

Latvijas uzņēmēji var pieteikties atbalsta saņemšanai un sakārtot darba vidi savā uzņēmumā atbilstoši darba aizsardzības reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Atbalstu sniegs VDI piesaistītie speciālisti: kompetentās institūcijas, kompetentie speciālisti, akreditētā laboratorija un izglītības iestāde.

Atbalsts tiek sniegts Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” Nr.7.3.1.0/16/I/001 ietvaros, kas paredz uzņēmumiem saņemt darba vides risku izvērtēšanu, darba aizsardzības pasākuma plāna izstrādi, rekomendācijas par darba aizsardzības struktūras izveidošanu, apmācības darba aizsardzības speciālistiem un uzticības personām. Saskaņā ar eksperta norādījumiem, atbalsta ietvaros tiks nodrošināta arī laboratorisko mērījumu veikšana. Ar minētā projekta palīdzību līdz 2022.gada 31.decembrim atbalsts tiks sniegts 4700 uzņēmumiem.

Atbalstam var pieteikties uzņēmumi, kas veic kādu no Ministru kabineta 2005.gada 8.februāra noteikumu Nr. 99 “Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju” 1. pielikumā noteiktajiem komercdarbības veidiem atbilstoši vispārējās saimnieciskās darbības klasifikācijai NACE.

Iepazīties ar atbalsta piešķiršanas noteikumiem un pieteikumu veidlapas ir atrodamas VDI mājaslapā www.vdi.gov.lv, sadaļā “Projekti”-> “ESF” -> apakšsadaļā “Atbalsts darba devējiem”.

Pieteikumu var iesniegt parakstītu ar drošu elektronisko parakstu, nosūtot uz e-pastu info.esf@vdi.gov.lv, nosūtot pa pastu vai personīgi iesniedzot VDI ESF projekta lietvedībā, Kr.Valdemāra iela 17-17, Rīga, LV-1010, darba dienās no plkst. 08:00 līdz 17:00 un piektdienās no plkst. 08:00 līdz 14:30.

Papildus informāciju par pieteikuma sagatavošanu un par atbalsta piešķiršanu var iegūt pa tālruni 25725168 vai 25702127, vai nosūtot uz e-pasta adresi info.esf@vdi.gov.lv.

Informāciju sagatavoja:
Evita Rancāne, Valts darba inspekcijas ESF projekta vecākā eksperte sabiedrisko attiecību jautājumos.


Valsts darba inspekcija (turpmāk – VDI) š.g. 5.februārī uzsāks tematisko pārbaudi kokapstrādes un mēbeļu ražošanas uzņēmumos. Aizvadītajā gadā situācija kokapstrādē darba aizsardzības jomā ir būtiski pasliktinājusies. Par to liecina gan smago nelaimes gadījumu darbā skaita pieaugums, gan to gadījumu skaits, kad apturēts nedrošs darba aprīkojums. Lai pārbaudītu darba aprīkojuma atbilstību normatīvo aktu prasībām, nodarbināto instruēšanu un apmācību par drošiem darba paņēmieniem, VDI īstenos tematisko pārbaudi kokapstrādē ar mērķi mazināt nelaimes gadījumos darbā cietušo skaitu.

2017. gadā nelaimes gadījumu skaita ziņā kokapstrāde ieņem pirmo vietu. Kokapstrādē notika 252 nelaimes gadījumi darbā, turklāt gandrīz divas reizes palielinājās smago nelaimes gadījumu darbā skaits, salīdzinot ar 2016. gadu. Arī 2018. gada janvārī kokapstrādē darba laikā jau ir noticis viens letāls nelaimes gadījums.

Nelaimes gadījumu cēloņi galvenokārt ir saistīti ar darbinieku nepilnīgu apmācību un neatbilstoša aprīkojuma lietošanu, piemēram, darba aprīkojumam nav norobežotas kustīgās daļas, kas nodarbinātajam rada vislielāko risku gūt dažādas traumas. Pērnā gada laikā VDI ir izteikusi brīdinājumus un izdevusi rīkojumus par darba aprīkojuma darbības apturēšanu gandrīz 60% vairāk uzņēmumu, kā tas bija 2016. gadā. Tas norāda, ka joprojām daļa kokapstrādes uzņēmumu nereti izmanto novecojušu, nedrošu un normatīvajiem aktiem neatbilstošu darba aprīkojumu, kas apdraud nodarbināto veselību un dzīvību.

„Kokapstrādē notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas materiāli liecina par pārgalvību un bezatbildību gan no darba devēju, gan darbinieku puses. Darbs ar dzīvību apdraudošām iekārtām, aizsargu vai palīglīdzekļu nelietošana, iekārtu tīrīšana, tās neapturot – tie ir gadījumi, kad vēloties ietaupīt dažas minūtes, tiek smagi sakropļotas vai zaudētas rokas un kājas. Tie ir gadījumi, kad darbinieki iet bojā. Kokapstrāde ir augsta riska nozare, tāpēc droša un normatīvajiem aktiem atbilstoša darba vide, augsta darba kultūra un kvalitatīva darbinieku apmācība ir būtiskākie pasākumi, kas samazinātu nelaimes gadījumu skaitu nozarē,” norāda Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

VDI aicina darba devējus sakārtot darba vidi uzņēmumā, kritiski izvērtēt uzņēmumā izmantotā darba aprīkojuma drošību un savu darbinieku zināšanas darba aizsardzībā vēl pirms VDI pārbaudes. VDI mājas lapā www.vdi.gov.lv sadaļā “Par mums. Svarīgākais par pārbaudēm” (saite uz veidlapu - http://www.vdi.gov.lv/lv/Par-mums/svarigakais-par-parbaudem/paskontrole-kokapstradei/) ir pieejama paškontroles veidlapa darba devējiem, kas ļauj pārliecināties, vai uzņēmumā tiek ievērotas svarīgākās normatīvo aktu prasības darba aizsardzības jomā. Saite uz veidlapu - http://www.vdi.gov.lv/lv/Par-mums/svarigakais-par-parbaudem/paskontrole-kokapstradei/.

Informāciju sagatavoja:

Megija Ekkerte

Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797, E-pasts: megija.ekkerte@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

18. janvāra klientu apmeklētāju laiks Siguldas birojā tiek pārcelts uz piekdienu 19.01.2018. no plkst. 09.00 līdz 12.00.

Vakar, 15. janvārī, Grobiņas novadā, kokapstrādes uzņēmumā, 48 gadus vecs vīrietis gāja bojā, saņemot smagu triecienu pa krūtīm. Cietušais darba vietā veica darbu pie daudzzāģa dēļu padošanas.  Viens dēlis iekārtā iesprūda, taču cietušais, iekārtu neapturot, turpināja darbu. Cietušais ar spēku iestūma nākamo dēli, kurš no iekārtas atleca un ar lielu spēku atsitās pret cietušo, traumējot krūškurvi.  Cietušais no traumām miris slimnīcā.

Lai padziļināti analizētu darba vietā notikušo letālo nelaimes gadījumu, noskaidrotu tā cēloņus u.c., Valsts darba inspekcija ir uzsākusi nelaimes gadījuma izmeklēšanu. 

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2017.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 20 nodarbinātie un vēl 10 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Vēl 181 cilvēks pērnajā gadā guva smagas traumas darba vietā.

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2017.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 20 nodarbinātie un vēl 10 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). 2016.gadā bojā bija gājuši 38 nodarbinātie. Vēl 181 cilvēku 2017.gadā guvuši smagus miesas bojājumus (2016.gadā - 184).

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:

·         vīrietis, 50, ceha strādnieks, darba vietā tika atrasts miris;

·         vīrietis, 38, autokrāvēja vadītājs, veicot darbus ražotnē, guva kājas savainojumu no smagas koka spoles, kas no automašīnas piekabes uzkrita uz darbinieka kājas;

·         vīrietis, 71, vecākais strādnieks kapu teritorijā, guva kājas savainojumu, kad kapu piemineklis uzkrita uz darbinieka kājas;

·         vīrietis, 18, olu ražotnes darbinieks, neievēroja drošības prasības, lietojot darba aprīkojumu, tāpēc iespieda kāju pirkstus starp aparāta detaļām;

·         vīrietis, 56, laukstrādnieks, pēc pusdienas pārtraukuma tika atrasts miris liellopu fermas atpūtas telpā;

·         vīrietis, 43, montētājs, atrodoties tranšejā, guva smagu traumu no zemes nogruvuma;

·         vīrietis, 32, stikla škiedras ražošanas operators, atradās robota “aklajā zonā”,  kad robots uzsāka kustību un piespieda darbinieku, kā rezultātā tika savainoti darbinieka iekšējie orgāni;

·         vīrietis, 42, autovadītājs, guva krūškurvja sasitumus ar ribu lūzumu un zemādas emfizēmu un mugurkaula sasitumu, kad mēģināja automašīnā ielādēt teli, kas uzleca virsū darbiniekam;

·         vīrietis, 42, būvnieks, atrodoties ēkas pirmajā stāvā, veica vienas kolonnas vertikalitātes pārbaudi. Lūza stāva pārseguma panelis, tāpēc darbinieks nokrita pagrabstāvā. Kritiena augstums apm. 3,5 metri;

·         vīrietis, autovadītājs, cieta ceļu satiksmes negadījumā;

·         vīrietis, 28, betonētājs, nokrita un guva smagu traumu, veicot biroja ēkas celtniecību;

·         vīrietis, auto mehāniķis, lauza roku un kāju, nokrītot no saliekamām kāpnēm;

·         sieviete, 53, inspektore, guva traumu, krītot pa kāpnēm;

·         vīrietis, 57, elektriķis, būvstrādnieks, tika atrasts miris darba vietā;

·         sieviete, 57, vecākā kontroliere apdares cehā, tika atrasta mirusi darba vietā;

·         vīrietis, 62, metinātājs, veicot baļķvedēja tehnikas remontu, nokrita no platformas, un  traumēja galvu;

·         vīrietis, 62, mežstrādnieks, gāžot kārtējo koku, guva traumas, jo no mugurpuses uzkrita iepriekš nozāģētais koks, kurš nebija līdz galam nogāzts, bet atstāts iekāries;

·         vīrietis, 45, šķirošanas operators, veicot šķirošanas iekārtas lentas remontu, nepamanīja, ka iebēršanas bunkurs ir pārpildīts. Remonta laikā no tā izkrita akmens, kas traumēja darbinieka kājas pirkstus, jo darbinieks nelietoja speciālus aizsargapavus;

·         vīrietis, 49, traktorists, pārbaudot traktoram piekabinātās ūdens pievedamās mucas tehnisko stāvokli, uzkāpa uz tās, paslīdēja un nokrita, kā rezultātā guva muguras traumu;

·         vīrietis, 59, strādnieks, guva muguras traumu, jo zirgs iespēra darbiniekam pa muguru;

·         sieviete, 59, autobusu konduktore, cieta smagā ceļu satiksmes negadījumā;

·         sieviete, 64, dežurante, guva smagas traumas, kad darba vietā viņai uzbruka vīrietis ar nazi;

·         vīrietis, 55, kokapstrādes operators, ar hidrauliskajiem ratiņiem stumjot kokmateriālu paku, paklupa un nokrita uz grīdas, traumējot pleca locītavu;

·         vīrietis, 61, koksnes materiālu apstrādātājs, zāģējot ar garinātājzāģi, nozāģēja rokas plaukstu;

·         vīrietis, 39, kokapstrādes operators, strādājot pie frēzmašīnas, frēzējot rievas kokmateriālu paku “kāju” paliktņiem, pielika labo roku pie frēzes ripas un traumēja četrus pirkstus;

·         vīrietis, 27, palīgstrādnieks, lai nokļūtu uz katlu mājas jumta, novietoja alumīnija kāpnes, kuras bija par īsu, uz estakādes veida kāpņu platformas. Darbinieks pa alumīnija kāpnēm kāpa augšā uz ēkas jumta. Uzkāpis līdz jumta malai un atspiedies pret to, apakšējās kāpnes nokrita uz sāniem, kā rezultātā cietušais kopā ar alumīnija kāpnēm nokrita uz zemes;

·         vīrietis, 27, palīgstrādnieks, guva muguras traumu, kad, nesot smagu graudu maisu, viņš paslīdēja;

·         vīrietis, 19, tika atrasts miris darba vietā pēc gūtas galvas traumas;

·         vīrietim, 48, guva kājas traumu no paletes, kas uzkrita uz darbinieka kājas;

·         vīrietis, 58, atslēdznieks, guva apdegumus, veicot metināšanas darbus;

·         vīrietis, 35, automobiļa vadītājs, cieta ceļu satiksmes negadījumā;

·         vīrietis, 42, kuģu remontatslēdznieks, nokrita un guva traumas, jo bija bojāts darba vietas aprīkojums;

·         vīrietis, 24, betonētājs, guva rokas traumu. Neatslēdzot betona ražotāja aparātu un mēģinot izņemt iesprūdušu betona gabalu, darbinieka roka tika ievilkta strādājošā aparātā.

·         vīrietim, 58, palīgstrādnieks, guva vairākus lūzumus un ķermeņa , nokrītot no augstuma;

·         vīrietis, 24, palīgstrādnieks, guva traumas, jo automobilis, kas brauca atpakaļgaitā, uzbrauc darbiniekam virsū;

·         vīrietis, 58, strādnieks, guva smagas traumas, nokrītot no apmēram 9m augsta graudu torņa līdz graudu torņa apakšējai piltuvei;

·         vīrietis, 75, sētnieks, tika atrasts miris uzkopjamajā teritorijā;

·         vīrietis, 48, strādnieks, veicot teritorijas uzkopšanas darbus, gāja pāri tiltiņam, iekāpa dzīvnieku izkārnījumos, paslīdēja, nokrita un guva kājas lūzumu;

·         sieviete, 57, zivju apstrādātāja, paslīdēja uz kāpnēm un nokrita, gūstot kreisās kājas traumu;

·         vīrietis, 32, kravas automobiļa vadītājs, tika atrasts automašīnā bez dzīvības pazīmēm;

·         jauns  vīrietis, būvstrādnieks, mira, nokrītot no 41 m augstas ēkas;

·         vīrietim, 65, darba vietā, pildot darba pienākumus, pēkšņi palika slikti, un viņš nomira;

·         vīrieti, 47, ēku siltinātājs, siltinot ēkas fasādi, bija notupies uz ceļgala. Nodarbinātais strādāja uz sastatnēm apmēram 3 m augstumā. Ceļoties augšā, sasvērās uz labo pusi, jo bija notirpusi kāja. Nepaspēdams aizķerties aiz sastatnēm, lai pieturētos, nokrita zemē no 3 m augstuma uz stikla vates;

·         vīrietis, 28, krāsotājs, pakāpjoties uz pārnēsājamām kāpnēm, pēkšņi paslīdēja un nokrita zemē;

·         vīrietis, 54, kravas automobiļa vadītājs, veicot darba pienākumus Krievijā, cieta ceļu satiksmes negadījumā;

·         vīrietim, 28, operatoram – māceklim, veicot darba pienākumus, uz kājas uzkrita stikls, smagi traumējot darbinieka kāju;

·         vīrietis, 62, kravas automobiļa vadītājs, ar kravas automašīnu, veicot darba pienākumus, iebrauca pretējā braukšanas joslā un sadūrās ar pretim braucošo automašīnu. Nodarbinātais gāja bojā;

·         vīrietis, 51, palīgstrādnieks, veicot darba pienākumus Zviedrijā, guva galvas traumu, nokrītot uz zemes;

·         vīrietis, 53, palīgstrādnieks, mira, veicot mežizstrādes darbus, jo nozāģētais koks uzkrita viņam virsū;

·         vīrietis, 36, metinātājs, guva traumas, jo automobilis viņam uzbrauca uz kājas;

·         sievietei, 27, konditorei, ievietojot mīklu cepumu veidojamā mašīnā, rokas pirkstus ievilka starp ruļļiem;

·         vīrietis, 47, operators, pēc nostrādātām trīs darba dienām mira darba vietā;

·         vīrietis, 65, inženieris, tika atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 43, traktorists, tika atrasts iespiest rulona presē bez dzīvības pazīmēm;

·         sieviete, 55, apkopēja, veicot uzkopšanas darbus, nokrita no galda un guva traumas;

·         sieviete, 81, apkopēja, tika atrasta mirusi darba vietā;

·         vīrietis, 32, finiera paku savācējs, neizslēdzot iekārtu, tīrīja līmes uzklāšanas valčus, tāpēc starp valčiem tika ierauta darbinieka kreisās rokas plauksta;

·         sieviete, 56, darbiniece, beidzot darbu, gāja pa kāpnēm un, neuzmanīgi liekot kāju uz pakāpiena, paslīdēja un nokrita vairākus pakāpienus. Viņš guva kreisās kājas apakšstilba lūzumu;

·         sieviete, 66, dienesta viesnīcas stāva pārzine, tika atrasta mirusi viesnīcā;

·         vīrietis, 58, galvenais konstruktors, atrodoties komandējumā Krievijā, viesnīcā nomira;

·         sieviete, 61, skolotāja, sasita galvu un pieri, jo paslīdēja un nokrita uz ceļiem;

·         vīrietis, 67, darbinieks, guva iegurņa traumu krītot;

·         vīrietis, 58, administrators, pārvietojoties pa slidenu volejbola laukumu, nokrita un guva gūžas traumu;

·         vīrietis, 69, žurnālists, filmēšanas laikā izkrita no suņu pajūga un smagi cieta;

·         vīrietis, 28, veica urbšanas darbus izbūvētā baseina sienā. Ejot pa baseina malu (bez norobežojuma), lai izrautu no elektrības kontaktligzdas urbšanas ierīces kontaktu, viņš iekrita baseinā no 3 m augstuma (uz betona seguma), traumējot gūžu;

·         vīrietis, 25, montētājs, veicot dūmejas demontāžu, dūmeja uzkrita darbiniekam;

·         vīrietis, 48, veikala pārdevējs, mira darba vietā;

·         vīrietis, 24, metāla griezējs, guva galvas traumu, nokrītot pret sijas šķautni;

·         vīrietis, 65, apkopējs, guva traumas, krītot no pārvietojamām kāpnēm;

·         vīrietis, strādnieks, nokrītot no sastatnēm, salauza gūžu;

·         vīrietis, metinātājs, darbojoties strādāja ar metāla griešanas iekārtu, kad metāla šķemba atlūza no iekārtas un iedūrās darbinieka vēderā;

·         vīrietis, strādnieks, strādājot 5,5 m dziļā būvbedrē, kurā ievietots viens veidnis, veidņa iekšpusē, sāka ar lāpstu rakt groda malu. Notika nogruvums, kas apraka darbinieku;

·         vīrietis, 63, ēku un apsaimniekojamās teritorijas pārzinis, kāpjot pa ēkas ārējās ieejas kāpnēm, aizķērās un nokrita uz betona kāpnēm;

·         vīrietis, 42, strādnieks, nomainīja virs govju stāvvietām spuldzi, stāvot uz saliekamām kāpnēm apmēram 1,5 m augstumā. Govis satrakojās, izgrūstīja kāpnes, un darbinieks krita, gūstot kājas traumu;

·         vīrietis, 57, galdnieks, veica dekoratīvās brusas daļas apzāģēšanu, izmantojot formatzāģi, kurai apstrādes laikā atzāģētā līste iesprūda starp zāģripu un lineālu. Tā rezultātā zāģripa ar griešanās inerci tika izsviesta un traumēja netālu esošā darbinieka kāju;

·         vīrietis, 61, lentzāģa operators, tika atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 22, palīgstrādnieks, guva lūzumu, kad demontēšanas darbu laikā daļa starpsienas uzkrita cietušajam uz kreisā augšstilba;

·         vīrietis, 22, noliktavas darbinieks, guva traumas, jo panelis uzkrita uz kājas;

·         vīrietim, 50, pārtikas produktu ražošanas operatoram, pēkšņi pasliktinājās veselības stāvoklis, viņš nokrita uz betona grīdas un guva smagu galvas traumu;

·         vīrietis, 34, kokkopis, veica koku apzāģēšanas darbus, kuru laikā viņš nokrita un guva savainojumus;

·         vīrietis, 60, automobiļa vadītājs, tika atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 29, automehāniķis, veica darbu autoservisā. Brīdī, kad viņš pierakstīja klienta apmeklējumu, otrs darbinieks, nenospiežot sajūga pedāli, iedarbināja automašīnu, kas atradās (bija pacelta) uz pacēlāja, un automašīna nobrauca no pacēlāja. Rezultātā automašīna uzkrita darbiniekam uz muguras un piespieda viņu pie galda. Darbinieks mira darba vietā;

·         sieviete, 40, operāciju koordinatore, dodoties uz darbu, paslīdēja pie iestādes personāla ieejas, nokrita un traumēja kreiso roku;

·         vīrietis, 60, zāles darbinieks, aizķērās un nokrita aiz iepirkumu ratiņiem, gūstot delnas locītavas lūzumu;

·         vīrietis, 24, palīgstrādnieks, mira darba vietā, jo automašīna uzbrauca darbiniekam virsū;

·         vīrietis, 61, vilcējautomobiļa vadītājs, uzkāpa 3 metru augstumā uz kāpnēm un mēģināja uzlekt uz konteinera jumta, tomēr viņš nokrita uz asfalta seguma un guva savainojumus;

·         vīrietis, 34, elektromontieris, veicot elektromontāžas darbus, nokrita no trepēm;

·         vīrietis, 76, elektromontieris, izkrita no braucošas automašīnas kravas kastes;

·         vīrietis, 48, celtnieks, veicot jumta remontdarbus, nokrita no 6 metru augsta jumta;

·         vīrietis, 57, inženierkomunikāciju montētājs, guva kājas traumu;

·         vīrietis, 36, signāliekārtu montētājs, stāvēja uz A veida kāpnēm, kad tās sāka slīdēt un pretējā puse salocījās uz iekšu, kā rezultātā darbinieks nokrita un guva smagas traumas;

·         vīrietis, 60, mira, pēkšņi pasliktinoties pašsajūtai;

·         sievieti, 58, autobusu konduktori, smagi piekāva pasažieris;

·         sievietei, 77, aprūpētājai, uzbruka agresīvs pacients;

·         vīrietis, 53, atslēdznieks, traumēja roku konveijera līnijas rullī;

·         vīrietis, 48, reaktora operators, guva ķīmiskus apdegumus;

·         vīrietis, 26, autoiekrāvēja vadītājs, ar koka gabalu pa rezerves atvērumu mēģināja izkustināt piltuvē sablīvējušās skaidas, kuras nebira ārā. Roku pacēla augstāk par līmeni kādā kustas torņa skaidu maisītāja apakšējā lāpstiņa, kā rezultātā rokai tika amputēti pirksti;

·         sievietei, 48, pastniecei, veicot pasta piegādi, palika slikti ar sirdi un iestājās klīniskā nāve, tomēr cietušo izdevās nogādāt slimnīcā un stāvokli stabilizēt;

·         vīrietis, 30, vadītājs, kāpjot no zirga, nokrita un guva traumu.

 

Darba devējiem, kuru darbinieki cietuši nelaimes gadījumā darbā, būs tiesības bez darbinieka piekrišanas saņemt informāciju par viņa veselības stāvokli. To paredz grozījumi Pacientu tiesību likumā, kas ceturtdien, 14.decembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņemti Saeimā.

Ja darba vietā noticis negadījums, darba devējam ir pienākums veikt tā izmeklēšanu, un šim nolūkam nepieciešama informācija no ārstniecības iestādes par nodarbinātajam nelaimes gadījumā nodarīto veselības traucējumu veidu un pakāpi. Patlaban šādu informāciju darba devējs var saņemt tikai ar pacienta piekrišanu. Ja persona atsakās dot piekrišanu datu apstrādei vai nespēj to dot smagu veselības traucējumu dēļ, darba devējam ir apgrūtināta nelaimes gadījuma izmeklēšana, taču tās veikšana noteikta normatīvajos aktos.

Darba devējam netiks sniegta visa ārstniecības iestādes rīcībā esošā informācija par pacientu, bet tikai tā, kas nepieciešama nelaimes gadījuma izmeklēšanai.

Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas datiem 2015.gadā nelaimes gadījumos darbā cieta 1727 nodarbinātie. 166 gadījumos gūti smagi veselības traucējumu, bet 26 gadījumi bija letāli.

Šā gada 12.decembrī robežsargi sadarbībā ar Valsts darba inspekciju, veicot nodarbinātības pārbaudi kādā uzņēmumā Ķekavas novadā, konstatēja 11 personas, kuras uzņēmumā tika nodarbinātas nelikumīgi -nebija darbam nepieciešamo atļauju.

Personas uzdevās par Bulgārijas un Rumānijas pilsoņiem. Lai pārliecinātos par personu teikto un veiktu dokumentu pārbaudi, robežsargi devās uz viesnīcu, kurā ārzemnieki bija apmetušies. Pārbaudes rezultātā konstatēts, ka astoņi no nelikumīgā nodarbinātībā pieķertajiem bija bez dokumentiem. Viņi robežsargiem uzrādīja viltotas Bulgārijas un Rumānijas identifikācijas kartes.
Par strādāšanu bez darbam nepieciešamajām atļaujām visi 11 ārzemnieki, 8 Ukrainas un 3 Moldovas pilsoņi saukti pie administratīvās atbildības, savukārt viltoto dokumentu uzrādītāji, 6 Ukrainas un 2 Moldovas pilsoņi aizturēti un ievietoti Valsts policijas Īslaicīgas aizturēšanas vietā, pret viņiem par viltotu dokumentu izmantošanu uzsākti kriminālprocesi.
 

ESF projekta „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” ietvaros, Valsts darba inspekcija sadarbībā ar LBAS organizē konkursu PROFS 2017, kurā zināšanās par darba tiesībām, darba drošību un sociālo dialogu sacentās profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu komandas.

Šogad vietu finālā ir izcīnījušas komandas no Ogres tehnikuma, Rīgas Celtniecības koledžas, Malnavas koledžas, Jēkabpils Agrobiznesa koledžas, Rīgas Tehniskās koledžas un Liepājas Valsts tehnikuma.

Konkursa fināls norisināsies 1. decembrī plkst. 12.00 viesnīcā "Monika" - Rīgā, Elizabetes ielā 21, kur komandas prezentēs iesniegtos mājas darbus, konkursa gaitā notiks viktorīna par darba tiesību, darba aizsardzības un sociālā dialoga tēmām, kā arī katra komanda uz vietas risinās vairākas situācijas saistībā ar darba vides un tiesiskajām attiecībām.

Konkursa žūrijā strādās LBAS darba aizsardzības konsultants Mārtiņš Pužuls, LBAS darba tiesību konsultants Kaspars Rācenājs, kā arī Valsts darba inspekcijas un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji.

Šogad dalību konkursā bija pieteikušas 31 komanda no 22 vidējās profesionālās izglītības iestādēm. Konkursa pusfināli norisinājās Daugavpilī, Liepājā, Valmierā un Rīgā. Šī konkursa mērķis ir veicināt profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu interesi un izpratni par darba tiesībām un darba drošību, uzsākot darba gaitas, kā arī veicināt viņu izpratni par sociālo dialogu un arodbiedrību.

 

Konkursu PROFS atbalsta AS “Olainfarm”, SIA „Daiļrade EKSPO” un finālistiem priekšnesumu sniegs Andžeja Grauda bungu skolas audzēkņu grupa DrumLine Latvia.

Vairāk informācijas: Sanita Birkenfelde, Tālr. 29383038, profs@lbas.lv

Informāciju sagatavoja: Valts darba inspekcijas ESF projekta vecākā eksperte sabiedrisko attiecību jautājumos Evita Rancāne.

 

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-