Trešdiena, 2020. gada 2. decembris
A+ / A-

       Konsultatīvais tālr.: 67186522

       Konsultatīvais tālr.: 24777997 (BITE)

       Anonīmais uzticības tālr.: 67312176

  l_tab_7.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

                 Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                      VDI_LOGO1.png

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Jaunumi

Valsts darba inspekcija sadarbībā ar Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru ir izstrādājusi jaunu bezmaksas OiRA rīku latviešu valodā, kura mērķis ir dot iespēju pašam uzņēmumam novērtēt savas darba vides gatavību COVID-19 un atlasīt piemērotākos veicamos pasākumus, lai samazinātu darbinieku risku inficēties darba vietā. Atšķirībā no citiem rīkiem, šis rīks nav nozares specifisks, to var izmantot jebkuras nozares darba devējs, izņemot veselības un sociālo aprūpi. Līdzīgi kā citos rīkos, ari šajā ir iekļautas saites uz skaidrojošiem materiāliem, vadlīnijām, valsts iestāžu mājaslapām, kur iespējams iegūt papildus informāciju.

Rīks ir pieejams šeit.

Vairāk informācijas par OiRA rīku ir pieejama šeit.

Biežāk uzdotie jautājumi par OiRA rīku

Cik sarežģīta ir OIRA? Vai nepieciešams reģistrēties?

Lai izmantotu rīku nav nepieciešamas īpašas priekšzināšanas un prasmes – ja protat lietot sociālos tīklus, piemēram, draugiem.lv, Twitter, Facebook, problēmu nebūs. Rīku iespējams izmēģināt bez reģistrēšanās, taču tad nebūs iespējams sagatavot atskaites. Pilnībā visas iespējas, ko sniedz OiRA, var novērtēt, tikai reģistrējoties. Lai reģistrētos, ir vajadzīga tikai derīga e-pasta adrese un paša izdomāta parole.

Kas ir nepieciešams, lai lietotu OiRA?

·         aprīkojums (dators, viedtālrunis vai planšete);

·         internets;

·         derīga e-pasta adrese;

·         laiks.

Vai Valsts darba inspekcija var piekļūt OiRA datiem?

Nē,

Datu uzglabāšanu nodrošina Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra. Valsts darba inspekcijai nav piekļuves datiem, kas ievadīti OIRA rīkā. Šiem datiem iespējams piekļūt tikai ar lietotāju izveidotajiem lietotājvārdiem (e-pasta adresēm) un parolēm. Gadījumā, ja parole ir aizmirsta / nozaudēta, to var pieprasīt no jaunā un tā tiks nosūtītā uz konkrētā lietotāja norādīto e-pasta adresi. Valsts darba inspekcijai, ja tā ieradīsies pārbaudīt uzņēmumu, jūs uzrādīsiet izveidotos dokumentus tieši tāpat kā jebkuru cita veida darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības pasākumu plānu.

Ņemot vērā, ka ārkārtējā situācija valstī tiek izbeigta, spēku zaudē arī  Ministru kabineta 2020.gada 12.marta rīkojums Nr.103 ”Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, kas regulēja īpašu kārtību saistībā ar personu nodarbināšanu un obligāto veselības pārbaužu veikšanu.

Minētais regulējums, ar atsevišķiem izņēmumiem, deva tiesības darba devējam ārkārtējās situācijas laikā nodarbināt personu bez obligātās veselības pārbaudes veikšanas, jo ir pārtraukta veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, kas nepieciešama obligātās veselības pārbaudes veikšanai. Vienlaikus rīkojumā ietvertais regulējums paredzēja pārejas periodu obligātās veselības pārbaudes veikšanai, ja veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana tiek atjaunota gan attiecībā uz pirmreizējo, ārpuskārtas, gan arī uz periodiskās veselības pārbaudes veikšanu.

Ievērojot to, ka veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, kas nepieciešama obligātās veselības pārbaudes veikšanai, ir atjaunota, un turpmāk nav nepieciešams noteikt īpašu kārtību saistībā ar personu nodarbināšanu un obligāto veselības pārbaužu veikšanu, Ministru kabineta rīkojums būtībā pilnā apjomā atjauno kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude.

Tas nozīmē, ka sākot ar 2020.gada 10.jūniju darba devējs var nodarbināt personas tikai tad, ja viņām ir veikta obligātā veselības pārbaude atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 10.marta noteikumiem Nr.219 “Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude”.

Vienlaikus ir jānorāda, ka attiecībā uz tiem darba devējiem, kuri ārkārtējās situācijas laikā ir pieņēmuši darbā jaunus nodarbinātos atbilstoši Ministru kabineta 2020.gada 12.marta rīkojuma Nr.103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 4.49.apakšpunktā noteiktajai kārtībai, piemēro to tiesisko regulējumu, kas bija spēkā tiesisko attiecību nodibināšanas laikā. Tas nozīmē, ka darba devējiem, ņemot vērā veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas atjaunošanu, ir nepieciešams rīkoties atbilstoši minētā rīkojuma 4.50.apakšpunktā noteiktajai kārtībai, proti, darba devējam ir jānodrošina pirmreizējās vai ārpuskārtas obligātās veselības pārbaudes ne vēlāk kā viena mēneša laikā no 2020.gada 10.jūnija, bet periodiskās veselības pārbaudes veikšana ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no 2020.gada 10.jūnija.

           

          Minētajā laikposmā darba devēji un nodarbinātie tiek aicināti pēc iespējas savlaicīgāk veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu obligāto veselības pārbaužu veikšanu, tādējādi efektīvi rūpējoties par nodarbināto drošību un veselību darbā.

Šonedēļ  Valsts darba inspekcija (VDI) uzsāk ikgadējo tematisko pārbaudi būvniecības uzņēmumos par darba aizsardzības un darba tiesisko attiecību normatīvo aktu prasību ievērošanu, kuras mērķis ir nelaimes gadījumos darbā cietušo skaita mazināšana un legālu darba tiesisko attiecību stiprināšana. Pārbaude norisināsies visā Latvijā un ilgs līdz pat aktīvās būvniecības sezonas beigām.

Būvniecība kā riska nozare pārbaudei izvēlēta augstā letālo nelaimes gadījumu darbā riska dēļ. VDI rīcībā esošie statistikas dati rāda, ka laika posmā no 2015. gada līdz 2019. gadam 25 nodarbinātie gāja bojā, veicot būvdarbus. Biežākie nelaimes gadījumu darbā cēloņi ir darbs nenostiprinātās būvbedrēs un tranšejās, kritieni no liela augstuma – no jumta, caur atverēm grīdā, lifta šahtās, darbs uz nedrošām sastatnēm. Tieši šādu darbavietu drošībai pārbaudes laikā tiks pievērsta īpaša uzmanība. Tāpat tiks pārbaudīta arī Darba likuma prasību ievērošana, piemēram, rakstveida darba līgumu esamība, elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas esamība būvobjektos, un tas, kā būvobjektos tiek nodarbināti trešo valstu pilsoņi, kas pieder pie riska grupas attiecībā uz dažādiem nodarbinātības aspektiem.

VDI pārbaužu mērķis nav piemērot sodus, bet preventīvi novērst iespējamos nelaimes gadījumus darbā un mudināt pašus būvniekus veidot drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi. Nedroša darba vide, nepietiekoša darba uzraudzība un kontrole, formāla attieksme pret darba drošību ir faktori, kas var novest pie smaga vai pat letāla nelaimes gadījuma, bet tas, savukārt, pie darbu apturēšanas. Laiks ir viens no būtiskākajiem būvdarbu elementiem, bet darbu apturēšana nozīmē arī laika zaudēšanu, ko būvnieki nevar atļauties, jo darbu piespiedu apturēšana nedrošas un bīstamas darba vides dēļ nozīmē arī būtiskus finansiālus zaudējumus.

Konstatējot būtisku normatīvo aktu prasību neievērošanu, VDI inspektors darba devējam var izdot rīkojumus pārkāpumu novēršanai, taču, ja tiek konstatēti tādi normatīvo aktu pārkāpumi, kuri tiešā veidā apdraud nodarbināto drošību un veselību, VDI  amatpersonas var apturēt darbus būvobjektā. Par konstatētajiem pārkāpumiem var tikt piemēroti arī naudas sodi saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

VDI aicina visus būvniekus būt atbildīgiem, un pašiem kritiski izvērtēt savu būvdarbu drošību, un novērst riskus darbinieku drošībai un veselībai vēl pirms VDI inspektoru vizītes. Mājaslapā www.stradavesels.lv ir pieejami dažādi informatīvie materiāli, interaktīvie rīki u.c. informācija, kas palīdzēs labāk izprast darba vides riskus un to novēršanas nozīmi. Savukārt, VDI mājaslapā www.vdi.gov.lv nelielajiem būvniecības uzņēmumiem ir pieejams bezmaksas atbalsta rīks darba vides riska novērtēšanai - OiRA, kas ļauj darba devējiem identificēt darba vidē esošos riska faktorus un noteikt piemērotus preventīvos pasākumus to novēršanai vai mazināšanai (http://vdi.gov.lv/lv/oira/). Tāpat VDI mājaslapā būs pieejama arī paškontroles veidlapa, kas ļaus jebkuram darba devējam noskaidrot savu gatavību VDI tematiskajai pārbaudei būvniecībā.

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2020. gada 1. janvāra līdz 18. maijam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 6 nodarbinātie. 2019. gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 11 nodarbinātie. Šogad vēl 11 darbinieki darba vietā nomira vai tika atrasti miruši bez ārēju faktoru iedarbības.

45 cilvēki šajā pašā laika periodā guva smagus miesas bojājumus, savukārt pirms gada smagus miesas bojājumus darba vietā guva 88 nodarbinātie. Kopš pēdējās informācijas publicēšanas darba vietā notikuši šādi nelaimes gadījumi:

¾    vīrietis, 42, būvstrādnieks, smagi cieta, kad starpsienas demontāžas laikā viņam uzkrita sienas gabals;

¾    sieviete, 54, ārsta palīgs, paslīdēja un guva smagas traumas;

¾    vīrietis, 43, komplektētājs, paslīdēja un guva smagas traumas;

¾    sieviete, 49, apsardzes darbiniece, guva smagas traumas;

¾    vīrietis, 58, kuģu aģents, pildot darba pienākumus uz kuģa klāja, nokrita un guva smagu traumu;

¾    vīrietis, 45, lentzāģa operators, guva smagas rokas traumas. Lai iztīrītu no koksnes atgriezumiem darbgalda zāģēšanas zonu pie zāģripām, izslēdza iekārtu, atvēra zāģu aizsargnožogojumu un uzsāka tīrīšanas darbus, nepārliecinoties, vai zāģu rotācija ir apstājusies;

¾    vīrietis, 42, kravas automobiļa vadītājs, lecot no kravas platformas, aizķērās un nokrita, gūstot smagu kājas traumu;

¾    vīrietis, 38, mežstrādnieks, smagi cieta, kad, gāžot koku, koks atrāvās no celma drošības joslas un pacēlās gaisā;

¾    vīrietis, 74, pēc darba laika beigām tika atrasts miris ārpus darba devēja teritorijas;

¾    vīrietis, 50, valdes loceklis, tika nošauts darba vietā;

¾    vīrietis, 29, valdes loceklis, darba vietā notikušā kautiņā guva smagas traumas.

2020. gada 9.maijā stājās spēkā grozījumi likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”, kas saistīti ar darba tiesiskajam attiecībām. Grozījumos paredzētās tiesības darba devējiem ir piemērojamas Covid-19 krīzes laikā, bet ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim. Šāda termiņa pamatā ir apstāklis, ka krīzes izraisītās sekas var nebūt iespējams atrisināt un atjaunot ierasto uzņēmuma darbību (tai skaitā nodrošināt darbinieku pilna laika nodarbināšanu) uzreiz pēc ārkārtējās situācijas beigām 2020.gada pavasarī vai vasarā. Izmaksājot grozījumos paredzēto samaksu, tiek saglabāta spēkā esošā nodokļu aprēķināšanas un samaksas kārtība (likums neparedz izņēmumus). 

Lai arī šāds laika ziņā ierobežots ārkārtējās situācijas regulējums darba devējiem varētu tikt attiecināts uz visiem darba devējiem, vienošanās starp sociālajiem partneriem ir panākta tikai par tiem darba devējiem, kuri atbilst Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam noteiktajiem kritērijiem saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumiem Nr. 748 “Padziļinātās sadarbības programmas darbības noteikumi”. Attiecībā uz darba tiesiskajām attiecībām svarīgākās prasības ir noteiktas 14.1 pantā un 14.2 pantā. 

 

Par 14.1 panta piemērošanu

Tie darba devēji, kas atbilst Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam noteiktajiem kritērijiem un kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze, var:

1)    samazināt darbiniekam Darba likuma 74. pantā noteikto atlīdzību par dīkstāvi no 100 procentiem līdz 70 procentiem no darbiniekam izmaksājamās algas. Ar grozījumiem paredzēts elastīgāka iespēja darba devējiem krīzes apstākļos saglabāt un nesamazināt esošas darba vietas, piemērojot samazinātu dīkstāves apmaksu. Darbiniekam tiek saglabāta atlīdzība minimālās mēneša darba algas apmērā, bet darbiniekam, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns vai bērns, kas turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet vēl nav sasniedzis 24 gadu vecumu, papildus minimālajam darba algas apmēram tiek saglabāti līdzekļi par katru apgādībā esošu bērnu valsts noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā. Tātad, darba devējs varēs darbiniekam par dīkstāvi izmaksāt līdz 70 % no atlīdzības, bet ne mazāk kā minimālo algu (no 2020. gada 1. janvāra 430 euro), bet, ja darbinieka apgādībā ir viens vai vairāki nepilngadīgie bērni, tad par dīkstāvi darbinieks saņem minimālās algas un par katru apgādībā esošu bērnu valsts noteiktā minimālā uzturlīdzekļu apmēra (līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai - 107,50 euro, no 7 gadu vecuma sasniegšanas - 129 euro mēnesī) kopsummu.

 

2)      darbiniekam, kurš nepiekritīs iepriekš minētajam atlīdzības samazinājumam, uzteikt darba līgumu, neievērojot Darba likuma 100. panta pirmajā daļā minēto viena mēneša termiņu. Šādā gadījumā darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu Darba likuma 112. pantā noteiktajā apmērā. No minētā izriet, ka, lai arī likums paredz darba devējam, kurš atbilst likumā noteiktajam, tiesības izmaksāt darbiniekam samazinātu dīkstāves apmaksu, nekā to paredz Darba likums, likums atstāj darbiniekam tiesības nepiekrist šim risinājumam, uzteikt darba attiecības, saņemot jau šobrīd Darba likumā noteikto atlaišanas pabalstu.

 

3)    piešķirt darbiniekam ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, neievērojot Darba likuma 150. panta otrās daļas noteikumus - tātad neņemt vērā darbinieka vēlmes. Likumā paredzētās tiesības par atvaļinājuma piešķiršanu attiecināmas uz visiem atvaļinājumiem. Turpmāko diskusiju ietvaros būtu izvērtējams, vai šīs tiesības būtu attiecināmas tikai uz iepriekš uzkrātajiem un neizmantotajiem atvaļinājumiem.

Par 14.2 panta piemērošanu:

Grozījumi paredz visiem darba devējiem (ne tikai tiem, kas atbilst Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam noteiktajiem kritērijiem) iespēju darba koplīgumā, ja Covid-19 izraisītās krīzes ietekmē ir īslaicīgs ražošanas apjoma kritums, noteikt darbiniekam nepilnu darba laiku, tādējādi ietekmējot jau pastāvošās darba attiecības, kas nodibinātas uz individuāla darba līguma pamata. Nosakot nepilnu darba laiku, tiek saglabāta darba samaksa minimālās mēneša darba algas apmērā, bet, ja darbinieka apgādībā ir viens vai vairāki nepilngadīgie bērni, tad darbinieks saņem minimālās algas un par katru apgādībā esošu bērnu valsts noteiktā minimālā uzturlīdzekļu apmēra kopsummu. Lai garantētu, ka darbiniekam netiek samazināts kopējais aizsardzības līmenis, vienojoties ar sociālajiem partneriem, paredzēts, ka šādu koplīgumu kā darbinieku pārstāvji drīkst slēgt tikai arodbiedrības.

Identiski kā dīkstāves samaksas samazinājuma gadījumā grozījumi paredz tiesības darbiniekam, kurš nepiekrīt nepilnajam darba laikam, uzteikt darba līgumu, neievērojot Darba likuma 100. panta pirmajā daļā minēto viena mēneša termiņu un saņemt atlaišanas pabalstu Darba likuma 112. pantā noteiktajā apmērā.

 

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2020.gada 1.janvāra līdz 14.aprīlim nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 5 nodarbinātie. 2019. gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 9 nodarbinātie. Šogad vēl 9 darbinieki darba vietā nomira vai tika atrasti miruši bez ārēju faktoru iedarbības.

30 cilvēki šajā pašā laika periodā guva smagus miesas bojājumus, savukārt pirms gada smagus miesas bojājumus darba vietā guva 71 nodarbinātais. Kopš pēdējās informācijas publicēšanas darba vietā notikuši šādi nelaimes gadījumi:

·         vīrietis, 65, izgāja uz rampas 2.stāva platformas, kura pēkšņi no sienas atdalījās un krita kopā ar cietušo. No gūtām traumām cietušais nomira;

·         sieviete, 55, pakošanas līnijas operatore, pakāpjoties pa pakošanas līnijas vadības pults pakāpieniem, paklupa un guva smagu rokas traumu;

·         vīrietis, 60, būvstrādnieks, guva smagu acs traumu;

·         sieviete, 60, pirmsskolas izglītības iestādes skolotāja, sēdinot bērnus zālē, nepamanīja krēslu, aizķērās un nokrita, tāpēc guva smagas traumas;

·         sieviete, 59, ražošanas sagatavošanas inženiere, tika atrasta mirusi darba vietā;

·         vīrietis, 61, ēkas dežurants, stiprināja ūdens šļūteni 3m augstumā un nokrita no kāpnēm, gūstot smagu traumu;

·         vīrietim, 52, zāģējot metāla konstrukciju, metāla gabals uzkrita uz kājas;

·         vīrietim, 63, traktoristam, kāpjot ārā no traktora, palika slikti, un viņš nomira;

·         vīrietis, 40, traktorists, veicot traktora remontu, izmantoja uzgriežņu atslēgu. Uzgriežņu atslēga pēkšņi noslīdēja, un darbinieks nokrita, jo zaudēja līdzsvaru;

·         sievieti, 29, veterinārārstu, mācību operācijas laikā saspēra zirgs;

·         vīrietis, 48, lauksaimniecības strādnieks, tika notriekts ar tīrīšanas tehniku, kas pārvietojās atpakaļgaitā un uzbrauca uz kājas;

·         sieviete, 39, zooloģiskā dārza uzraugs, pārvietojoties pa putnu aploku, paslīdēja un nokrita, gūstot smagu traumu;

·         sieviete, 56, aprūpētāja, telpu kvarcošanas laikā regulēja neizslēgtu kvarca lampu un guva acu apdegumus;

·         vīrietis, 36, jumiķis, nokrita no jumta (augstums – 5m) un guva smagas traumas;

·         vīrietis, 35, nelegāli nodarbinātais, zemnieku saimniecības tehnikas novietnes šķūnī atvienoja augsnes kultivatora bultu, kura bija ar atsperi iespriegota. Bulta atlēca, un cietušais guva smagu galvas traumu;

·         vīrietis, 71, apdares darbu strādnieks, nokrita no A veida trepēm (augstums – 1m) un guva smagu traumu;

·         vīrietis, 50, elektromontieris, guva sejas un roku apdegumus, veicot vidussprieguma (10kV) elektromontāžas darbus objektā;

·         vīrietis, kravas automobiļa vadītājs, atrodoties ārzemes darba braucienā (Itālijā), atpūtas laikā pēkšņi nokrita pie mašīnas un nomira;

·         vīrieti, kravas automašīnas šoferi saspieda traktors, kas brauca atpakaļgaitā.

Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju no vairākiem darba devējiem, ka atsevišķi darba aizsardzības pakalpojumu sniedzēji informē - “saskaņā ar COVID-19 Valsts darba Inspekcija pastiprināti pievērš uzmanību, lai visos uzņēmumos tiek novērtēti darba vides riski korona vīrusa izplatīšanās mazināšanai.

Sakarā ar to tiek veiktas pārbaudes, gan par tekošo periodu, gan pēc tam, kad pasludinātā ārkārtas situācija beigsies.  Lai palīdzētu Jums sakārtotot šo jautājumu, esam izveidojuši dokumentu komplektu “Korona vīrusa izplatīšanās riska faktora mazināšana uzņēmumiem. Darba risku novērtēšana sakarā ar Covid-19” “ (saglabāta oriģinālā rakstība).

Valsts darba inspekcija norāda, ka šajā brīdī svarīgākais ir nodrošināt darbinieku aizsardzību, lai saglabātu viņu veselību un novērstu vīrusa tālāku izplatīšanos. COVID-19 darba vidē nevar novērst ar dokumentu pakas iegādi, bet gan tikai īstenojot katrai darba vietai atbilstošākos preventīvus darba aizsardzības pasākumus (piemēram, dezinfekcijas līdzekļiem, attālināto darbu, distancēšanās pasākumiem, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, aizsargstikliem utt.) un ievērojot Slimību profilakses un kontroles centra norādījumus, kas ir pieejami bez maksas.

Valsts darba inspekcija ārkārtas situācijā savu preventīvo darbu pamatā īsteno ar sabiedrības informēšanas pasākumiem un konsultācijām, tāpat ļoti rūpīgi tiek izvērtēta nepieciešamība pēc klātienes pārbaudēm, reaģējot primāri uz iespējamiem pārkāpumiem, kur tiek būtiski apdraudēta darbinieku veselība un dzīvība, vai iespējami būtiski darba tiesību pārkāpumi. Pēc iespējas atbilstības nodrošināšanas process darbā ar uzņēmumiem tiek īstenots attālināti un lielākajā daļā gadījumu uzņēmumi ir saprotoši un ievēro Valsts darba inspekcijas norādes, novēršot pārkāpumus bez nepieciešamības piemērot administratīvās procedūras un sankcijas.

Pamatojoties uz 2020.gada 29.marta rīkojumu Nr.138 “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", ārkārtējās situācijas laikā ir noteiktas arī izmaiņas obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtībā. Minētais rīkojums paredz, ka darba devējs ārkārtējās situācijas laikā ir tiesīgs nodarbināt personu bez obligātās veselības pārbaudes veikšanas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē obligātās veselības pārbaudes veikšanas kārtību, ja ar veselības ministra rīkojumu vai citu ārējo normatīvo aktu ir pārtraukta veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, kas nepieciešama obligātās veselības pārbaudes veikšanai.

Izņēmums neattiecas uz pirmreizējo veselības pārbaudi personām, kuras paredzēts nodarbināt darbā īpašos apstākļos atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude" 2. pielikumam. Tas nozīmē, ka darba devējs nevar pieņemt darbā darbiniekus, kuriem jāveic tādi darbi, kas saistīti ar darbu augstumā, darbu uz kāpnēm, darbu ar bīstamajām iekārtām utt. bez veiktas pirmreizējās veselības pārbaudes.

Svarīgi ir atcerēties, ka saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, ja personai pirms darba tiesisko attiecību vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas ir bijusi veikta veselības pārbaude, atkārtota veselības pārbaude nav nepieciešama un izsniegtā veselības pārbaudes karte ir derīga iesniegšanai arī citam darba devējam. Šādu karti var izmantot visā šo noteikumu noteiktajā laikposmā attiecībā uz nākamās periodiskās veselības pārbaudes veikšanu, ja darba vides faktori vai darba apstākļi ir līdzīgi. Aicinām vērsties pie iepriekšējā darba devēja, lai saņemtu veiktās obligātās veselības pārbaudes kartes kopiju, kuras izsniegšana ir darba devēja pienākums.

Tāpat rīkojums nosaka – ja veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana ir atjaunota, tad periodiskās veselības pārbaudes veicamas ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā, bet pirmreizējās vai ārpuskārtas veselības pārbaudes - ne vēlāk kā viena mēneša laikā no veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas atjaunošanas brīža.

Ņemot vērā esošo ārkārtas situāciju, minētais MK rīkojums īpaši uzsver jau normatīvajos aktos noteikto pienākumu nodarbinātajiem un pretendentiem: pēc darba devēja pieprasījuma sniegt informāciju darba devējam par savu veselības stāvokli, ciktāl tam ir būtiska nozīme paredzētā darba veikšanā.

Papildus informējam, ka Jūs interesējošos jautājumus variet uzdot:

● rakstveidā e-pastā vdi@vdi.gov.lv   

● zvanot uz Valsts darba inspekcijas konsultatīvajiem tālruņiem Nr.67186522, 67186523.

● zvanot uz Valsts darba inspekcijas tālruņa Nr. 60003562, (+371) 24777997 (uz šo Nr. īpaši ieteicams zvanīt Bite klientiem, lai nerastos papildus izmaksas tarifam par zvaniem uz CSC).  

pirmdienās 9.00 -12.00 un 12.30 - 16.30;

otrdienās 9.00 -12.00 un 12.30 - 16.30;

trešdienās 9.00 -12.00 un 12.30 - 16.30;

ceturtdienās 9.00 -12.00 un 12.30 - 16.30;

piektdienās 9.00-12.00 un 12.30-14.00.

Pirmssvētku dienās darba laiks tiek saīsināts par divām stundām.

Reģionālo inspekciju amatpersonu kontaktinformāciju skatīt ŠEIT

Šobrīd visu aktuālo informāciju, kas būtu jāzina gan iedzīvotājiem, gan nodarbinātajiem, gan darba devējiem par saslimšanu ar COVID-19, sniedz Slimību profilakses un kontroles centrs:

https://spkc.gov.lv/lv/aktualitates/get/nid/757

Ieteikumi darba devējiem:

-          ja nodarbinātais ir atgriezies no vīrusa skartajām valstīm – ja tas ir iespējams, vienoties par attālinātu (strādājot no mājām) darba veikšanu;

-          izvērtēt darbinieku nosūtīšanu komandējumos vai darba braucienos uz vīrusa skartajām valstīm;

-          izvērtēt klātienes sanāksmju rīkošanas nepieciešamību;

-          atbalstīt darbiniekus, kuriem ir šaubas par savu veselības stāvokli, mudinot tos vērsties pie ārsta;

-          ja pastāv pamatotas aizdomas par darbinieka saslimšanu, kas rada vai var radīt draudus viņa vai citu cilvēku drošībai vai veselībai, darba devējs, izmantojot Darba likuma 82. panta pirmajā daļā noteikto, ir tiesīgs dot rīkojumu darbiniekam nekavējoties veikt veselības pārbaudi. Atbilstoši Darba likuma 82. panta otrajai daļai izdevumus, kas saistīti ar veselības pārbaudes veikšanu, jāsedz darba devējam;

-          ja darbiniekam ir saslimšanas pazīmes, bet viņš atsakās apmeklēt ārstu, darba devējs, ņemot vērā faktiskos apstākļus, var izvērtēt iespēju izmantot Darba likuma 58. panta trešajā daļā nostiprinātās tiesības - atstādināt darbinieku no darba, jo šī darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša un / vai trešo personu veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm. Darba devēja ziņā paliek iespēja uzlabot darbinieka tiesisko stāvokli, par atstādināšanas laiku saglabājot darba algu;

-          ja nodarbinātajam noteikta karantīna, jo viņš bijis ciešā kontaktā ar COVID-19 infekcijas pacientu tāpēc, ka pildījis darba vai dienesta pienākumus (piemēram, medicīnas darbinieks, lidmašīnas apkalpes loceklis), notikušais kvalificējams kā nelaimes gadījums darbā un izmeklējams Ministru kabineta 25.08.2009. noteikumu Nr. 950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” VI. nodaļā noteiktajā kārtībā.

Tā kā Darba aizsardzības likuma 17. panta 1. punktā ir noteikts nodarbinātā pienākums rūpēties par savu drošību un veselību un to personu drošību un veselību, kuras ietekmē vai var ietekmēt nodarbinātā darbs, gadījumā, ja nodarbinātais ir atgriezies no vīrusa skartajām valstīm, bet darbu nevar veikt attālināti, iesakam:

-          novērot savu veselības stāvokli 14 dienas;

-          mērīt temperatūru divas reizes dienā (no rīta un vakarā);

-          ievērot higiēnas prasības ( mazgāt rokas, dezinficēt tās, vēdināt telpas);

-          ja parādās saslimšanas simptomi, vērsties pēc medicīniskās palīdzības.

Ja nodarbinātais kontaktējies ar vīrusa infekcijas pacientu:

-          saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologa nosacījumu personai tiek noteikta mājas karantīna uz 14 dienām no kontakta brīža ar inficēto pacientu;

-          nosakot karantīnu, tiek izsniegta darbnespējas lapa.

Īpašās nodarbināto grupas, kurām izraksta darbnespējas lapu uz 14 dienām arī tad, ja persona atgriezusies no COVID-19 skartajām valstīm un tai nav saslimšanas simptomu - personas, kuras ciešā kontaktā ar cilvēkiem strādā:

-          ārstniecības iestādēs;

-          izglītības iestādēs;

-          sociālās aprūpes centros un pansionātos

 

 

Papildu ieteikumi nodarbinātajiem:

-          sekot savam veselības stāvoklim un nedoties uz darbu ar elpošanas ceļu infekcijas slimības pazīmēm (klepus, sāpes kaklā, paaugstinātā ķermeņa temperatūra);

-          bieži mazgāt rokas ar ūdeni un ziepēm, īpaši pēc tualetes apmeklējuma, sabiedrisku vietu apmeklēšanas, pirms ēšanas, pēc kontakta ar slimiem cilvēkiem vai viņu apkārtējo vidi;

-          ja nav iespējas nomazgāt rokas, nepieciešams dezinficēt rokas ar spirtu saturošiem roku dezinfekcijas līdzekļiem;

-          izvairīties no pieskaršanās sejai (acīm, degunam un mutei) ar nemazgātām rokām;

-          izvairīties no tuva kontakta ar cilvēkiem, kuriem ir akūtas elpceļu infekcijas simptomi;

-          klepojot un šķaudot, nosegt muti un degunu ar vienreizlietojamo salveti, kuru pēc lietošanas izmest atkritumos, un pēc tam nomazgāt rokas;

-          ar sadzīvē lietojamiem dezinfekcijas līdzekļiem tīrīt un dezinficēt virsmas un priekšmetus, kuriem bieži pieskaras cilvēki;

-          regulāri tīrīt un vēdināt telpas.

DARBA DEVĒJAM IR TIESĪBAS UZLABOT DARBA VIDI UN VEIKT PAPILDU PASĀKUMUS, IZVĒRTĒJOT KONKRĒTOS APSTĀKĻUS UZŅĒMUMĀ!

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-