Svētdiena, 2018. gada 20. maijs
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3_794f6.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                      VDI_LOGO1.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Jaunumi

Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) informē, ka 2017. gada 4. septembrī uzsāks tematisko pārbaudi augkopības un lopkopības nozares uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu. Tās laikā plānots pārbaudīt vismaz 150 uzņēmumus visā Latvijā.

Augkopības un lopkopības nozarē jau kopš 2012. gada vērojams pieaugošs reģistrēto nelaimes gadījumu darbā skaits – ja 2012. gadā nozarē kopā tika reģistrēti 38 nelaimes gadījumi darbā, tad 2016. gadā tika reģistrēts jau 51 nelaimes gadījums darbā. Tāpat satraucošs ir apstāklis, ka nozarē katru gadu notiek letāli nelaimes gadījumi, turklāt 2016. gadā kopumā notika pieci letāli nelaimes gadījumi, kas veidoja 13% no visiem valstī reģistrētajiem letālajiem nelaimes gadījumiem un ierindoja nozari 2. vietā pēc šī statistikas rādītāja. Tāpat augkopības un lopkopības nozarē katru gadu tiek konstatēts ievērojams skaits nereģistrēti nodarbinātu personu, tādējādi nozare ir viena no vadošajām valstī pēc šī statistikas rādītāja.

Augkopības un lopkopības nozarē nodarbinātie ir pakļauti dažādiem darba vides riska faktoriem, piemēram, piespiedu un neērtai darba pozai, smagumu pārvietošanai, visa ķermeņa vibrācijai, troksnim, nelabvēlīgiem laikapstākļiem, nepiemērotam mikroklimatam, traumatisma riskiem, ķīmiskajiem riska faktoriem, kas var izraisīt gan nelaimes gadījumus, gan ilgstošā laika periodā arī arodslimības. Darba inspekcijas pieredze rāda, ka nelaimes gadījumus darbā bieži izraisa darba vides risku neidentificēšana un nenovērtēšana, darbinieku neapmācīšana drošiem darba paņēmieniem, drošības noteikumu un instrukciju neievērošana un neatbilstoša darba aprīkojuma lietošana. Tāpat uzņēmumos bieži tiek konstatēts, ka darbiniekiem netiek veiktas nepieciešamās obligātās veselības pārbaudes, netiek izsniegti atbilstoši individuālie aizsardzības līdzekļi un uzraudzīta to lietošana, kā arī netiek izvietotas drošības zīmes, kas brīdinātu par iespējamu bīstamību darba vietā.

Tā kā tematiskās pārbaudes mērķis nav sodīt darba devējus, bet gan palīdzēt sakārtot darba vidi uzņēmumos, aicinām izmantot jau tagad pieejamos bezmaksas informatīvos materiālus par darba aizsardzības prasībām nozarē interneta vietnē www.stradavesels.lv sadaļā “Materiāli”, izvēloties tieši uz lauksaimniecības nozari attiecināmos materiālus. Šajā sadaļā atrodama arī pašpārbaudes veidlapa par darba aizsardzības normatīvo aktu ievērošanu, kas ļauj uzņēmumiem labāk sagatavoties Darba inspekcijas pārbaudei. Tajā iekļauti Valsts darba inspekcijas pārbaudē obligāti izskatāmie jautājumi, tomēr inspektori var veikt arī citu, anketā nenorādītu normatīvo aktu prasību pārbaudi.

Tāpat aicinām izmantot bezmaksas darba vides risku novērtēšanas rīku “OiRA” lauksaimniecības uzņēmumiem, kuru var atrast Valsts darba inspekcijas interneta vietnē www.vdi.gov.lv sadaļā “OiRA”.

7.jūlijā, Olainē, dežurantei dežūrtelpā uzbruka vīrietis ar nazi un vairākas reizes sadūra. Sieviete uzbrukuma rezultātā guvusi smagas traumas.

Lai analizētu darba vietā notikušo smago nelaimes gadījumu, noskaidrotu tā cēloņus u.c., Valsts darba inspekcija ir uzsākusi nelaimes gadījuma izmeklēšanu.

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2017.gada 1.janvāra līdz 17.jūlijam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 16 nodarbinātie un vēl 8 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 18 nodarbinātie. Vēl 83 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darba vietā (pagājušajā gadā 93).

16. jūlijā, Saldū, veicot automobiļa remontu, bojā gāja 55 gadus vecs automobiļa vadītājs. Darbinieks remontēja smago automašīnu, noņemot vienu no priekšējiem riteņiem, taču automašīnas kabīne sasvērās un vīrietis tika saspiests. Nekavējoties tika izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība, taču darbinieks mediķu automašīnā mira.

Lai padziļināti analizētu darba vietā notikušo letālo nelaimes gadījumu, noskaidrotu tā cēloņus u.c., Valsts darba inspekcija ir uzsākusi nelaimes gadījuma izmeklēšanu.

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2017.gada 1.janvāra līdz 17.jūlijam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 16 nodarbinātie un vēl 8 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 18 nodarbinātie. Vēl 83 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darba vietā (pagājušajā gadā 93).

3. jūlijā, Bauskas novadā, veicot remontdarbus kalts kompleksā, darbinieks izkrita no pacēlēja groza, kurš atradās aptuveni 1 metra augstumā. Kritiena rezultātā 1953. gadā dzimis vīrietis guva smagu galvas traumu. Pārvietojoties pacēlāja grozā, darbinieks nelietoja individuālās aizsardzības līdzekļus - aizsargķiveri un drošības jostu.

Lai padziļināti analizētu darba vietā notikušo smago nelaimes gadījumu, noskaidrotu tā cēloņus u.c., Valsts darba inspekcija ir uzsākusi nelaimes gadījuma izmeklēšanu. Valsts darba inspekcija atgādina, ka darbs augstumā ir saistīts ar paaugstinātu bīstamību. Tomēr darba devēji, darba aizsardzības speciālisti un darbinieki nereti pietiekami nenovērtē risku, kas var būt iemesls nokrišanai no augstuma. Ar kritieniem no augstuma saistītie nelaimes gadījumi parasti ir ar smagām un pat letālām sekām, tāpēc ir svarīgi, lai darba devēji  savlaicīgi veiktu risku novērtējumu un paredzētu preventīvos pasākumus.

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2017.gada 1.janvāra līdz 10.jūlijam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 16 nodarbinātie un vēl 8 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 18 nodarbinātie. Vēl 81 cilvēks šogad ir guvis smagas traumas darba vietā (pagājušajā gadā 89).

4. jūlijā, Rundāles novadā,  1991. gadā dzimis elektromontieris veica  darbus elektrības balstā, taču pēkšņi abi elektrības balsti lūza un krita uz grunts seguma. Ņemot vērā, to, ka elektromontieris bija piestiprinājies pie balsta ar drošības jostu,  darbinieks nokrita kopā ar balstiem uz zemes, gūstot smagas traumas.

 

Lai padziļināti analizētu darba vietā notikušo smago nelaimes gadījumu, noskaidrotu tā cēloņus u.c., Valsts darba inspekcija ir uzsākusi nelaimes gadījuma izmeklēšanu. Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2017.gada 1.janvāra līdz 10.jūlijam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 16 nodarbinātie un vēl 8 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās).

Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 18 nodarbinātie. Vēl 81 cilvēks šogad ir guvis smagas traumas darba vietā (pagājušajā gadā 89).

Ņemot vērā to, ka š.g. 3.jūlijā ģimenes ārsti ir uzsākuši streiku, Valsts darba inspekcija ir sagatavojusi sekojošu skaidrojumu:

Darba strīdu likuma 2.pants nosaka, ka darba strīds ir jebkuras no darba tiesiskajām attiecībām izrietošas vai ar darba tiesiskajām attiecībām saistītas domstarpības starp darbinieku, darbiniekiem (darbinieku grupu) vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju, darba devējiem (darba devēju grupu), darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju. Savukārt no Darba likuma 2., 28. un 39.panta izriet, ka tikai darba līgums ir darba tiesisko attiecību rašanās pamats.

Ģimenes ārstu darbību, kas sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus, regulē normatīvie akti un līgums par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, kas ir publisko tiesību līgums starp ģimenes ārstu un Nacionālo veselības dienestu. Neatkarīgi no ģimenes ārsta darbības juridiskās formas (pašnodarbināta persona, komercsabiedrība, darba ņēmējs), minētais līgums par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu nenodibina ģimenes ārstam darba tiesiskās attiecības. Taču ģimenes ārstu iebildumi un streika iemesli tieši izriet no līguma par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu nosacījumiem un nav saistīti ar darba tiesiskajām attiecībām, kurās ģimenes ārsts varētu būt kā darba ņēmējs vai darba devējs. VDI uzskata, ka domstarpības starp Veselības ministriju un Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju nav darba tiesisko strīds, un uz to nav attiecināmas Darba strīdu likuma normas, jo starp iesaistītajām pusēm iztrūkst darba tiesisko attiecību elementa. Ņemot vērā, ka streiks ir konkrēta darba strīda, proti, kolektīvā interešu strīda risināšanas veids, uz konkrēto situāciju nav attiecināms arī Streiku likums.

26. maijā, celtniecības objektā Rīgā, krītot no otrā stāva, smagas traumas guvis 1992. gadā dzimis vīrietis.

Lai padziļināti analizētu darba vietā notikušo smago nelaimes gadījumu, noskaidrotu tā cēloņus u.c., Valsts darba inspekcija ir uzsākusi nelaimes gadījuma izmeklēšanu.

Valsts darba inspekcija atgādina, ka darbs augstumā ir saistīts ar paaugstinātu risku. Tomēr darba devēji, darba aizsardzības speciālisti un darbinieki nereti pietiekami nenovērtē risku, kas var būt iemesls nokrišanai no augstuma. Ar kritieniem no augstuma saistītie nelaimes gadījumi parasti ir ar smagām un pat letālām sekām, tāpēc ir svarīgi, lai darba devēji  savlaicīgi veiktu risku novērtējumu un paredzētu preventīvos pasākumus.

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2017.gada 1.janvāra līdz 29.jūnijam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 14 nodarbinātie un vēl 8 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 18 nodarbinātie. Vēl 73 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darba vietā (pagājušajā gadā 84).

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas nosaka elektroniskas darba laika uzskaites sistēmas ieviešanu būvniecības nozarē.

Saskaņā ar grozījumiem galvenajam būvdarbu veicējam būs jānodrošina visu būvlaukumā strādājošo darba laika elektroniska uzskaite un tā kontrole. Elektroniski būs jāreģistrē arī personas, kuras uzturas norobežotā būvlaukuma teritorijā, bet nav nodarbinātas būvdarbos, piemēram, materiālu piegādātāji, pasūtītāju pārstāvji. Tāpat būvnieku darba laiks sistēmā būs jāuzskaita un jākontrolē apakšuzņēmējam. 

Likuma izmaiņas, ņemot vērā augsto ēnu ekonomikas īpatsvaru būvniecības jomā, rosinātas, lai mazinātu krāpšanos ar darba laika uzskaiti un darba samaksu aplokšņu algās, kā arī ļautu efektīvāk kontrolēt būvuzņēmumus nodarbinātības un nodokļu nomaksas jomā. 

Elektroniskas darba laika uzskaites sistēmas ieviešana būvniecībā ļaus nodrošināt visu būvlaukumā nodarbināto personu darba laika elektronisku reģistrāciju, uzskaiti un šo datu glabāšanu, kā arī šīs informācijas sniegšanu nodokļu administrācijai, nodarbinātības un būvniecības procesa kontrolētājiem, teikts likumprojekta anotācijā. 

Uzņēmēji būvlaukumā strādājošos varēs reģistrēt, izmantojot brīvi pielāgotu ierīci vai informācijas tehnoloģiju risinājumus, kas nodrošina personu identificēšanu un darba laika reģistrēšanu. Tās varēs būt, piemēram, kompleksas piekļuves un darba laika uzskaites sistēmas ar karšu risinājumiem, čipiem, biometriskās atpazīšanas sistēmām vai mobilie risinājumi.

16. maijā, Vidzemē, veicot darbus jaunbūvē, darbinieks nokrita no 3 m augstuma, gūstot smagas traumas.

Savukārt, 29. maijā, Vidzemē, smagas traumas guva 58 gadus vecs remontatslēdznieks, kurš, labojot telfera šreku (urbis kūdras irdināšanai), krita no aptuveni 2 m augstuma.

Lai padziļināti analizētu darba vietā notikušos smagos nelaimes gadījumu, noskaidrotu to cēloņus u.c., Valsts darba inspekcija ir uzsākusi nelaimes gadījumu izmeklēšanu.

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2017.gada 1.janvāra līdz 19.jūnijam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 13 nodarbinātie un vēl 7 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 17 nodarbinātie. Vēl 68 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darba vietā (pagājušajā gadā 77).

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2017.gada 1.janvāra līdz 19.jūnijam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 13 nodarbinātie un vēl 7 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 17 nodarbinātie. Vēl 68 cilvēki šogad ir guvuši smagas (pagājušajā gadā 77).

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:

·         vīrietis, 34, autokāra vadītājs, gāja bojā, apgāžoties autokāram;

·         vīrietis, 61, automobīļa vadītājs, guva smagas traumas, ciešot ceļu satiksmes negadījumā;

·         vīrietim, 55, labiekārtošanas strādniekam, kraujot malku, pagale izslīdēja no rokām un smagi traumēja kāju;

·         vīrietis, 56, atkritumvedēja vadītājs, atrodoties maršruta izbraukumā, nokritis un guvis smagas traumas;

·         vīrietim, 51, metāla izstrādājumu jaunākajam montierim, noliktavas telpās uzbrauca elektroiekrāvējs, kā rezultātā darbinieks guva smagas traumas;

·         sieviete, 55, pasniedzēja, pārvietojoties pa ofisa telpu, nokrita un guva smagu rokas traumu;

·         vīrietis, 37, ceha strādnieks, veicot neizslēgtas iekārtas tīrīšanas darbus, ar roku pieskārās rotējošai lentai un guva smagas traumas;

·         vīrietis, 57, mehāniķis, nokrita no pieslienamām trepēm un guva smagas traumas;

·         sieviete, 48, māsas palīdze, slimnīcas teritorijā paslīdēja un lauza kāju;

·         vīrietis, 61, palīgstrādnieks, maisu kraušanas laikā nokrita un guva smagas traumas

·         sieviete, 58, direktores vietniece audzināšanas jomā, guva smagas traumas, kad, ejot no skolotājas galda līdz audzēkņu solam, zaudēja līdzsvaru un nokrita;

·         vīrietis, 55, furgona vadītājs, dzenot no furgona lopus, lops izsita cietušajam no rokām alumīnija profilu (tiek izmantots lopu dzīšanai), kurš trāpīja pa darbinieka seju;

·         vīrietim, 56, zāģmateriālu ražošanas operatoram, pa kāju trāpīja no daudzzāģa izsviests dēlis, kā rezultātā tika salauzts darbinieka augšstilbs;

·         sieviete, 62, pavāre, darba vietā tika atrasta mirusi;

·         sieviete, 59, garderobiste, darba vietā tika atrasta mirusi;

·         sievietei, 61, algoto pagaidu sabiedrisko darbu veicējai, veicot uzkopšanas darbus, palika slikti, un viņa nomira;

·         vīrietis, 51, pāļdziņa vadītājs, darba vietā palika slikti, no medicīniskās palīdzības atteicās un pa ceļam uz mājām nomira;

·         sieviete, 67, virtuves strādniece, pārvietojoties pa darba vietas telpu, nokrita un guva smagu rokas traumu;

·         vīrietis, 31, autovadītājs, pieturvietā tika atrasts miris automašīnā;

·         sieviete, 59, agronome, pārbaudot augu etiķetes, paklupa un guva smagu kājas traumu;

·         vīrietis, 53, policijas darbinieks, guva smagas traumas, kad uz autoceļa izskrēja meža dzīvnieks, straujas bremzēšanas rezultātā dienesta automašīna nobrauca no slidenā ceļa un apgāzās;

·         vīrietis, 23,celtnieks, nokrita no saliekamajām kāpnēm un guva smagas traumas;

·         vīrietis, 32, dokers, veica signalizētāja darbu uz konteineru kuģa. Tika atrasts miris kuģa rūmē;

·         vīrietis, 33, valdes loceklis, metot būvgružus, nenoturēja līdzsvaru un nokrita no ēkas 3. stāva. Cietušais guva smagas traumas;

·         vīrietis, 82, ēkas pagrabstāva kāpnēs nokrita un guva smagu rokas traumu;

·         vīrietis, 57, kravas automašīnas vadītājs, kāpjot no kravas automašīnas, nokrita un guva smagu kājas traumu;

·         vīrietis, 54, iestādes vadītājs, kuģa apskates laikā kāpa pa stacionārām pie sienas piestiprinātām stāvajām kāpnēm. No pakāpiena noslīdēja kāja, un cietušais nokrita no 4 m augstuma. Kritiena rezultātā gūtas smagas traumas;

·         vīrietim, 59, remontatslēdzniekam, starp iekārtas kustīgo detaļu un vārpstu tika iespiesta roka;

·         vīrietis, 28, traktorists – ekskavatorists, braucot ar ekskavatoru, ar tā izlici skāra augstsprieguma līnijas vadus, kā rezultātā guva smagus apdegumus un slimnīcā nomira;

·         vīrietim, 36, būvstrādniekam, veicot darbu būvobjektā, uz kājas uzkrita metāla loksne;

·         vīrietis, 32, celtnieks, gāja bojā, krītot no augstuma;

·         vīrietis, 53, darba vietā palika slikti. Medicīniskās palīdzības sniegšanas laikā nodarbinātais nomira;

·         sieviete, 56, pasniedzēja, paklupa un nokrita, gūstot smagu rokas traumu;

·         vīrietis, 56, palīgstrādnieks, apzāģējot kokam zarus, krita no pieslienamajām kāpnēm no 4 m augstuma uz bruģēta laukuma. Darbinieks notikuma vietā miris;

·         vīrietis, 50, mežstrādnieks, zāģējot kokus, acī trāpīja skaida;

·         vīrietim, 52, celtniekam, pildot darba pienākumus ārzemes būvobjektā, palika slikti, tika hospitalizēts un slimnīcā nomira;

·         vīrietim, 53, palīgstrādniekam, kūdras maisu iekraukšanas laikā ar autoiekrāvēja dakšu tika uzbraukts uz kājas;

·         vīrietis, 24, vilcējautomobiļa vadītājs, iekraušanas darbu laikā guva smagu traumu, iespiežot roku  starp saldētas durvju konstrukciju un iekrāvēja rāmi;

·         vīrietim, 36, kokapstrādes operatoram, strādājot pie šķeldotāja, roka tika ierauta mehānismā, kā rezultātā norauts labās rokas rādītājpirksts;

·         vīrietim, 41, mēbeļu galdniekam, uzkrita kokskaidu plātnes, un viņš guva smagas traumas;

·         sieviete, 51, veikala vadītāja, zaudēja samaņu darba vietā un slimnīcā nomira;

·         vīrietim, 35, strādniekam, ēkas pagraba tīrīšanas laikā uzkrita siena, kā rezultātā cietušais guva smagas traumas;

·         vīrietim, 56, uzbrauca elektroiekrāvējs, kā rezultātā cietušais guva smagas traumas;

·         vīrietim, 57, ēku un apsaimniekojamās teritorijas pārzinim, veicot smilšu kraušanu, pēkšņi sareiba galva. Krītot darbinieks sasita galvu pret betona ceļa apmali;

·         vīrietim, 58, šķeldošanas iekārtas operatoram, šķeldošanas iekārtas tīrīšanas laikā uzkrita zaru piespiedējmehānisms. Darbinieks gāja bojā;

·         sieviete, 26, kokasptrādes iekārtas operatore, veicot darba pienākumus pie lentzāģa, nozāģēja kreisās rokas plaukstu;

·         vīrietis, 60, automobiļa vadītājs, darba vietā atrasts miris;

·         vīrietis, 35, gāja bojā, nokrītot no pieslietām kāpnēm;

·         vīrietis, 28, elektromontieris, zaudēja līdzsvaru un iekrita kravas automašīnu apskates bedrē, gūstot smagas traumas;

·         vīrietis, 51, jūrnieks, tīrot klāju, pārkrita pār bortu un noslīka;

·         sieviete, 68, aizķeroties kājai, nokrita uz sausas līdzenas grīdas un guva smagu rokas traumu;

·         vīrietim, 59, struktūrvienības vadītājam, darba vietā palika slikti, viņš tika stacionēts un slimnīca nomira;

·         sieviete, 54, putnkope, pārvietojoties pa vistu kūti, paslīdēja un krita, gūstot smagu muguras traumu;

·         vīrietis, 49, kokapstrādes operators, darba vietā epilepsijas lēkmes laikā guva smagu galvas traumu;

·         vīrietis, elektriķis, veicot elektromontāžas darbus, guva smagu elektrotraumu;

·         vīrietis, 29, stikla šķiedras operators, tīrot aerodinamiskās šķiedras pārstrādes līnijas iekārtu, smagi traumēja kreisās rokas pirkstus;

·         vīrietis, 49, kuģa stūrmanis, gāja bojā, veicot kuģa traļa ielaišanu ūdenī;

·         vīrietim, 65, elektromontierim, darba vietā palika slikti, un viņš nomira;

·         sieviete, 64, dežurante, pārvietojoties pa iestādes telpām, aizķērās pati aiz savas kājas un krita, gūstot smagu rokas traumu;

·         sieviete, 54, skolotāja, pārgājiena laikā kritusi un guva smagu rokas traumu;

·         vīrietis, 63, metinātājs, smilšu padošanas kausa troses maiņas laikā metāliskais profils izslīdēja no nostiprināšanas vietām un kauss nolaidās uz darbinieka, kā rezultātā cietušais guva smagas traumas;

·         sieviete, 51, noliktavas vadītāja vietniece, guva smagas traumas, autoiekrāvējam uzbraucot uz kājas;

·         vīrietis, 58, automobiļa vadītājs, nomira, veicot darba pienākumus ārzemēs;

·         vīrietis, 45, automobiļa vadītājs, atverot mašīnas kabīnes durvis, zaudēja samaņu un izkrita no kabīnes. Cietušais guva smagas traumas;

·         sieviete, 42, kāpa pa kāpnēm, paslīdēja un nokrita smagi traumējot muguru.

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-