Trešdiena, 2018. gada 17. oktobris
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3_794f6.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                      VDI_LOGO1.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Jaunumi

Latvijā aptuveni 39% uzņēmumu ikdienā izmanto dažādas bīstamas vielas un maisījumus, kas nevērīgas darbības rezultātā var apdraudēt darbinieku drošību un veselību. Lai uzlabotu darba devēju un darbinieku izpratni par bīstamo vielu ietekmi un tās novēršanu darba vietās gan Eiropas Savienībā, gan Latvijā uzsāk kampaņu „Turi grožos bīstamās vielas”.

Lai gan daudzu bīstamo vielu lietošana ir aizliegta, ierobežota vai pakļauta stingrai normatīvajai kontrolei, aptuveni 38% uzņēmumu Eiropā ikdienā izmanto bīstamās vielas, kas var ietekmēt darbinieku veselību – izraisīt plaušu slimības, alerģiskās slimības, saindēšanos vai pat ļaundabīgos audzējus. Lieli uzņēmumi bieži izmanto vairāk nekā 1000 dažādu ķīmisko vielu un maisījumu, piemēram, krāsas, lakas, līmes, tīrīšanas līdzekļus u.c. Līdz ar to nodarbinātie atkarībā̄ no veicamajiem darba pienākumiem var nonākt saskarē ar vairākiem simtiem dažādu bīstamu vielu.

Kā norāda Valsts darba inspekcijas (VDI) direktors Renārs Lūsis, šobrīd izpratne Latvijā ir tikai daļai uzņēmumu: „Vēl joprojām uzņēmumos, it īpaši mikro un mazajos, novērojamas elementāras darba kultūras problēmas – bīstamas vielas tiek glabātas nemarķētos traukos, pārtikas produktu vai dzērienu pudelēs vai atvērtā veidā. Šādās situācijās darbinieki nevajadzīgi ieelpo kaitīgās vielas vai pat cieš nelaimes gadījumos, iedzerot tās.” VDI direktors uzsvēra, ka bīstamo vielu aizvietošana ar mazāk bīstamām vai nekaitīgām vielām vai tehnoloģiskā procesa nomaiņa notiek reti, tomēr tieši šādi risinājumi ir labi ne tikai darbinieku veselībai, bet arī ekonomiski izdevīgi – darbinieki mazāk slimo, ir mazāki izdevumi, kas saistīti ar obligātajām veselības pārbaudēm un citiem darba aizsardzības pasākumiem.

Kā norādīja Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors, arodslimību ārsts Ivars Vanadziņš, bīstamo vielu ietekme darbavietās ir novērojama biežāk nekā to liecina statistikas dati: „Latvijā oficiālajā arodslimību statistikā jau daudzus gadus pirmajā vietā ir fizisko pārslodžu izraisītas arodslimības, tomēr bīstamo vielu izraisītas slimības bieži netiek atzītas par arodslimībām. Piemēram, daudzi ļaundabīgie audzēji, ādas un elpceļu alerģiskās slimības, ko izraisa darba vietās izmantotās bīstamās vielas, ir slimības, kuras var novērst, ilgtermiņā īstenojot preventīvus pasākumus. Būtiski ir katram darba devējam apzināties, kādas veselības problēmas darbiniekiem var radīt uzņēmumā izmantotās vielas, un to vislabāk ir izdarīt, kvalitatīvi novērtējot darba vides riskus.”

Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) kampaņā no 2018.–2019. gadam visās Eiropas Savienības dalībvalstīs informēs darba devējus un darbiniekus par dažādiem darba vietās veicamiem pasākumiem, lai samazinātu bīstamo vielu iedarbību uz darbinieku drošību un veselību. Kampaņas ietvaros Latvijas uzņēmēji tiks aicināti iesaistīties dažādās aktivitātēs, piemēram, semināros, konferencēs, labas prakses balvas konkursos. Kampaņas ietvaros būs pieejama rokasgrāmata un mācību materiāli ar detalizētu informāciju un padomiem risku novēršanai. Tāpat uzņēmumi ir aicināti kļūt par kampaņas partneriem, palīdzot izgaismot labo praksi un  iedvesmojot citus darba devējus aktīvai rīcībai, lai pasargātu savus darbiniekus.

Kampaņa Latvijā tika atklāta AS „Grindeks” – uzņēmumā, kurš jau 2003. gadā saņēma labās prakses balvu par ieguldījumu darba aizsardzības noteikumu ievērošanā, darbiniekiem strādājot ar bīstamām vielām. AS „Grindeks” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis skaidro, ka „Grindeks” darbība balstās tā misijā – rūpēties par cilvēku veselību: „Ar jēdzienu „cilvēks” mēs saprotam ne tikai mūsu pacientus, bet arī tos, kas nodrošina uzņēmuma plaukumu – mūsu darbiniekus. Darba apstākļi, kas varētu negatīvi ietekmēt viņu veselību, nav pieļaujami. „Grindeks” ir farmācijas produktu ražotājs ar stingri reglamentētu darba aizsardzības politiku, un darba aizsardzības speciālisti pastāvīgi īsteno darba vides risku monitoringu un organizē preventīvus pasākumus, tā novēršot situācijas, kas varētu negatīvi ietekmēt darbinieku veselību.”

Vairāk par kampaņu: https://healthy-workplaces.eu/lv

Par EU-OSHA
EU-OSHA palīdz veidot Eiropas darba vidi drošāku, veselībai nekaitīgāku un ražīgāku. EU-OSHA veic pētījumus, izstrādā un izplata uzticamu, līdzsvarotu un objektīvu informāciju par darba drošību un veselības aizsardzību, kā arī organizē informatīvas Eiropas līmeņa kampaņas. EU-OSHA, ko Eiropas Savienība izveidoja 1994. gadā ar mītni Bilbao, Spānijā, apvieno pārstāvjus no Eiropas Komisijas, dalībvalstu valdībām, darba devēju un darbinieku organizācijām, kā arī vadošos ekspertus no 28 ES dalībvalstīm un arī ārpus tām.

Papildus fakti
EU-OSHA veiktais Eiropas uzņēmumu apsekojums par jaunajiem un nākotnes riska veidiem (ESENER) ir vērienīgs pētījums, kura mērķis ir noskaidrot, kā praktiski darba vietās Eiropā tiek novērsti darba vides riski. Jaunākais pētījums (ESENER-2) tika veikts 2014. gadā.

ESENER-2 pētījuma galvenie secinājumi:
Bīstamo vielu sastopamības līmenis uzņēmumos Latvijā ir 39%, kas ir līdzīgs ar Eiropas Savienības vidējo rādītāju - 38%, savukārt, citu Baltijas valstu līmenis ir salīdzinoši zemāks - Igaunijā 33% un Lietuvā 24%.

Būvniecības, atkritumu apsaimniekošanas, ūdens apgādes un elektroapgādes nozarē Latvijā, ķīmisko vai bioloģisko vielu riska faktors pastāv apmēram pusē no uzņēmumiem – 54%. Līdzīgi rezultāti šajā nozarē ir arī Lietuvai 46% un Igaunijai 51%, kā arī Eiropas Savienības kopējais vidējais rādītājs – 51%.

Ražošanas nozarē bīstamās vielas Latvijā ir sastopamas visvairāk, Latvijā to veido 60% uzņēmumu, kas ir augstākais rādītājs starp Baltijas valstīm, kā arī viens no augstākajiem rādītājiem visā Eiropas Savienībā (visaugstākais rādītājs ir Zviedrijā, kur šo riska faktoru skar 75% uzņēmumu).

Tirdzniecības, transporta, ēdināšanas/izmitināšanas un atpūtas nozarē ķīmisko vielu riska faktors ir salīdzinoši zems - 34% uzņēmumos Latvijā, 35% uzņēmumos Igaunijā, 19% uzņēmumos Lietuvā, un vidēji 36% uzņēmumos visā Eiropas Savienībā.

Bīstamās vielas ir ļoti reti sastopamas IT pakalpojumu, finanšu darbību, operāciju ar nekustamo īpašumu un pārējo tehnisko, zinātnisko un individuālo pakalpojumu sniegšanas darbības nozarē. Šī nozare uzrāda viszemāko ķīmisko vielu sastopamības līmeni uzņēmumos Latvijā - 25%. Līdzīgi rādītāji ir arī Eiropas Savienības valstīs kopumā – 24%. Savukārt, citās Baltijas valstīs līmenis ir vēl zemāks – Igaunijā 14% un Lietuvā vien 12% uzņēmumos.

Lai arī valsts pārvaldē, Latvijas un Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir ļoti līdzīgs, uzrādot to, ka 62% valsts pārvaldes iestāžu Latvijā un 63% visā ES ķīmiskās vielas nav sastopamas, individuālie rādītāji starp ES valstīm ir ļoti atšķirīgi. Piemēram, Bulgārijā, ķīmiskās vielu riska faktors pastāv vien 5% valsts pārvaldes iestāžu, taču Francijā - 56%.

Izglītības, veselības un sociālās aprūpes nozarē, ķīmisko un bioloģisko vielu sastopamības līmenis Eiropas Savienībā ir salīdzinoši viendabīgs, svārstoties no 19% līdz 53% uzņēmumu. Nozares ietvaros, Latvijā bīstamās vielas sastopamas 44% uzņēmumos, Eiropas Savienībā 39% uzņēmumos, Lietuvā 34% un Igaunijā 26% uzņēmumos.

Ķīmisko vielu riska faktors visbiežāk ir uzņēmumos, kuros ir 250 un vairāk darbinieku – Latvijā tie ir 66% uzņēmumu, Lietuvā 49% un Igaunijā 45% uzņēmumu, taču uzņēmumos, kuros ir 5-9 darbinieki, riska faktors ir 32% uzņēmumu Latvijā, Lietuvā 33% un Igaunijā vien 20%.

Informāciju sagatavoja:
Sabiedrisko attiecību konsultante Alisi Mališko (tālrunis +371 28893903, e-pasts: alise@eventagency.lv).

Ministru kabineta 2017.gada 25.aprīļa rīkojums Nr.211 „Par darbadienas pārcelšanu 2018.gadā" paredz, ka 2018.gada 30.aprīļa (pirmdiena) darbadiena, kas iekrīt starp svētku dienu un brīvdienu, no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, tiek pārcelta uz sestdienu, 2018.gada 21.aprīli.

Jau ilgstoši darba dienu pārcelšana tiek realizēta, ievērojot principu, ka darba diena pārceļama ar visām tiesībām un pienākumiem. Minētais princips nozīmē, ka izolētā darba diena tiek pārcelta, vadoties pēc tā, kādas tiesības darbinieks būtu ieguvis un kādi pienākumi darba devējam attiecībā pret darbinieku būtu jāievēro, ja izolētā darba diena nemaz nebūtu pārcelta uz citu dienu. Šis princips izriet no Darba likuma 6.panta par darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamību un 7.panta par vienlīdzīgu tiesību principa ievērošanu darba tiesiskajās attiecībās.

Atbilstoši likuma „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" 1.pantam 1.maijs ir noteikta par svētku dienu - Darba svētki, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena. Darba likuma 135.pants noteic, ka pirms svētku dienām darba dienas ilgums saīsināms par vienu stundu, ja darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā nav noteikts īsāks darba laiks. Pārceltā darba diena - 2018.gada 30.aprīlis ir pirms svētku dienas - 2018.gada 1.maija. Ja 2018.gada 30.aprīļa darba diena netiktu pārcelta, tad tās ilgums būtu saīsināms par vienu stundu (vai vairāk, ja darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā noteikts īsāks darba laiks). Darba dienas pārcelšanai nevajadzētu mazināt darbinieku to tiesību apjomu, kuru tie būtu ieguvuši, ja darba dienu pārcelšana nemaz nebūtu realizēta, tādēļ uz darbu pārceltajā darba dienā - 2018.gada 21.aprīlī, uz darbiniekiem būtu attiecināmas tādas pašas tiesības un pienākumi, kādi tiem būtu, ja konkrētā darba diena nemaz nebūtu pārcelta. Tāpat darba dienu pārcelšanai nevajadzētu ietekmēt kopējo gada darba laika bilanci. Līdz ar to uzskatāms, ka attiecībā uz 2018.gada 21.aprīli piemērojami Darba likuma 135.panta noteikumi par darba dienas ilguma saīsināšanu.

Darba dienu pārcelšanai nebūtu jāierobežo arī darbinieka tiesības izmantot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.
Piemēram, ja darbiniekam 30.aprīlī ir ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma diena un atvaļinājums sākas pēc 21.aprīļa, tad šim darbiniekam 21.aprīlis ir brīvdiena (pārceltā atvaļinājuma diena).

Attiecībā uz samaksu, jānorāda, ka atbilstoši Darba likumam par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laiku izmaksājamo samaksu aprēķina, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu skaitu atvaļinājuma laikā. Šajā gadījumā darbiniekam ir vidējā izpeļņa ir aprēķināma un izmaksājama par tik darba dienām, cik iekrīt atvaļinājuma laikā. Līdz ar to, piemēram, ja darbiniekam ir noteikta piecu dienu darba nedēļa (no pirmdienas līdz piektdienai) un viņš izmanto divas kalendāra nedēļas ilgu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu no 9.līdz 22.aprīlim, tad darba devējam būs jāizmaksā atlīdzība par 11 darba dienām, kas iekrīt atvaļinājuma laikā.

Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka Darba likuma 149.panta pirmā daļa paredz. ka ikgadējais atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja atvaļinājuma laikā iekrīt svētku dienas, atvaļinājums tiek pagarināts par svētku dienu skaitu.

Papildus vēršam uzmanību uz to, ka gadījumā, ja darbiniekam ir noteikta mēneša darba alga un aprīlī vai maijā šis darbinieks izmanto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, un tādēļ darba devējam aprēķinos ir jāpāriet uz dienas vai stundas algas likmi, ir piemērojams Darba likuma 74.panta pirmās daļas 8.punktā noteiktais regulējums, kas paredz, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, īpaši gadījumā, kad darbinieks neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā. Saskaņā ar Darba likuma 74.panta trešo daļu, ja darbiniekam ir noteikta laika alga, tad viņam izmaksā noteikto darba samaksu, bet, ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, tad viņam tiek izmaksāta vidējā izpeļņa.

Minētais nozīmē, ka svētku diena, kurā darbinieks neveic darbu, ir uzskatāma par apmaksājamu dienu - atbilstoši likumā ietvertajam regulējumam darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam darba samaksu arī tad, ja darbinieks neveic pretizpildījumu - nolīgto darbu. 

Piemērojot Darba likuma 74.panta pirmās daļas 8.punktu un šā panta trešo daļu, secināms, ja noteikta mēneša ietvaros darbiniekam viņa parastajā darba dienā iekrīt kāda svētku diena (piemēram, šogad 2.aprīlis, 1. un 4.maijs), kurā viņš neveic darbu, mēnešalgas gadījumā viņam tiek izmaksāta noteiktā darba samaksa, jo šīs darba samaksas gadījumā darbiniekam noteiktā darba alga nemainās atkarībā no darba dienu un svētku dienu, kas iekrīt darbdienā, skaita. Savukārt, ja darbiniekam ir noteikta stundas tarifa likme, un viņš darbu neveic svētku dienā, kura iekrīt viņa parastajā darba dienā, viņam izmaksājama Darba likuma 74.panta trešajā daļā paredzētā atlīdzība.

 

Lai kopīgi cīnītos pret ēnu ekonomiku un citām negodprātīgām darbībām, kas ietekmē kopējo sabiedrības labklājību, jau otro gadu tiek īstenota valsts pārvaldes sociāli informatīvā kampaņa jeb pretkrāpšanas kustība #Atkrāpies! Kustības ilgtermiņa uzdevums ir panākt iedzīvotāju nulles toleranci pret krāpšanos mūsu valstī. 2018. gadā kustība īpaši uzrunā jauniešus vecumā no 16 līdz 24 gadiem, informējot par pieciem apsvērumiem, kas jāņem vērā, veidojot darba attiecības ar potenciālo darba devēju.

“Krāpšana un negodprātīga rīcība skar katru no mums, pat ja ikdienā to nepamanām vai izliekamies nepamanām. Nodokļu maksāšana un noslēgts darba līgums nereti tieši jauniem cilvēkiem var šķist mazāk svarīgs un formāls. Tomēr, neievērojot šos aspektus, var gadīties, ka par godīgi padarītu darbu nesaņem solīto atlīdzību. #Atkrāpies! ir nozīmīgs solis, kā, apvienojot spēkus, varam parādīt savu attieksmi pret krāpšanu un aicināt to darīt arī savu ģimeni, draugus un kolēģus,” norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece Jana Salmiņa.

Kustības idejas pamatā ir valsts pārvaldes iestāžu, uzņēmēju, sociālo partneru, kā arī ikviena sabiedrības locekļa apvienošanās kopīgai cīņai pret krāpšanu. Kampaņā īpaša uzmanība tiek pievērsta preventīvajiem pasākumiem, tostarp sabiedrības informētības un izpratnes veicināšanai par krāpniecības daudzpusību, šogad īpaši izceļot darba attiecību kultūru. Kampaņas vēstījumi ir apkopoti piecos vienkāršos padomos:

  1. Ja darba devējs Tev piedāvā krāpties, tad viņš bieži krāpjas daudzās jomās.
  2. Nepiekrīti darba samaksu saņemt «aploksnē»!
  3. Pieprasi darba līgumu!
  4. Darba devējam Tevi ir jāapmāca, kā droši veikt darbu! Jautā, ja ko nesaproti!
  5. Pārbaudi, vai darba devējs par Tevi maksā nodokļus!

“Krāpšana darba attiecībās mainās līdzi laikam un apstākļiem. Ja agrāk Valsts darba inspekcija konstatēja darbiniekus bez darba līguma un nereģistrētus Valsts ieņēmumu dienestā, tad tagad arvien biežāk darba devēji nereģistrētu nodarbināšanu slēpj, neuzskaitot visas darbinieku faktiski nostrādātās stundas. Līdz ar to arī darba devēju solījumi darbiniekiem par labu un taisnīgu visa padarītā samaksu ir ļoti trausli un ar augstu risku nepiepildīties. Aicinām jauniešus būt gudrākiem, būt sevi cienošākiem un negodprātīgam darba devējam pateikt “#Atkrāpies!”. Jūs novērtēs un jūs būsiet ieguvēji ilgtermiņā, ja izvēlēsieties strādāt tikai korektās darba attiecībās,” uzsver Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

Pērn pirmo reizi Latvijā vairāk nekā 20 valsts pārvaldes institūcijas un sadarbības partneri apvienojās kopīgā pretkrāpšanas iniciatīvā #Atkrāpies! Šogad kampaņas atbalstītāju un sadarbības partneru loks ir paplašinājies, un šobrīd kampaņā iesaistās jau vairāk nekā 60 valsts pārvaldes institūciju, uzņēmumu un nevalstisko organizāciju, kas ir gatavi paust savu attieksmi pret krāpšanu un iesaistīties sabiedrības informēšanā.

“Brīdī, kad darbaspēka trūkumu izjūt arvien vairāk Latvijas uzņēmēju, mēs paši esam atbildīgi par to, kā jaunieši jutīsies savā pirmajā darba vietā, tādēļ pozitīva pieredze, lai viņus noturētu Latvijā, ir ļoti būtiska. Esmu pārliecināts, ka, skaidrojot jaunajiem darbiniekiem ne tikai viņu pienākumus, bet arī tiesības, visi kopumā būsim ieguvēji,” saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, piebilstot, ka Latvijā ir daudz problēmu, kas jārisina saistībā ar ēnu ekonomikas mazināšanu, kur godprātīga attieksme pret darbiniekiem un aplokšņu algu izskaušana ir tikai viens no pamatelementiem. Noteikti jāturpina arī strādāt pie korupcijas un birokrātiskā sloga mazināšanas, tādējādi sakārtojot valsts ekonomiku, lai kopīgi varētu nodrošināt augstas kvalitātes pakalpojumus, kā arī normālas pensiju, aizsardzības, drošības, izglītības un veselības sistēmas.

 

Kā iesaistīties kustībā

Pretkrāpšanas kustībā aicināti iesaistīties visi Latvijas iedzīvotāji, uzņēmumi un organizācijas – gan ikdienā apņemoties rīkoties godprātīgi, gan nestāvot malā, ja pamanītas krāpnieciskas darbības. Tāpat kustības atbalstītāji aicināti izmantot kampaņas zīmolu ikdienas komunikācijā. Pretkrāpšanas kustības interneta vietnē www.atkrapies.lv iespējams lejupielādēt kampaņas plakātu, vizuālos materiālus mājaslapām un sociālajiem tīkliem, kā arī ir iespēja pieteikties īpašajai uzlīmei, ko izvietot pie uzņēmuma vai organizācijas ieejas durvīm. Savu attieksmi pret negodprātībām paust ir aicināti arī iedzīvotāji, sociālo mediju komunikācijā izmantojot mirkļbirku #Atkrāpies!.

Organizatori uzsver, ka kustības zīmols nekalpos par kvalitātes zīmi, bet demonstrēs organizācijas vai personas noraidošu attieksmi pret krāpšanas darbībām. Darba devējiem tā ir arī iespēja norādīt, ka viņu uzņēmumā valda godprātīga darba vide un darbiniekam nav jāuztraucas, ka viņš tiks apkrāpts.

Jau tagad kustībā ir iesaistījušies vairāki desmiti uzņēmumu, zīmolu un organizāciju, tostarp Bite Latvija, Narvesen, jauniešu organizācija Junior Achievement Latvia, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kā arī citi.

 

Par #Atkrāpies!

#Atkrāpies! ir pretkrāpšanas kustība, kurā ir apvienojušās Latvijas valsts pārvaldes iestādes, kas cīnās pret krāpniecību dažādās jomās un izpausmēs, kā arī visi Latvijas iedzīvotāji un organizācijas, kas iestājas pret negodīgām darbībām. Vairāk informācijas un iespēja iesaistīties kustībā www.atkrapies.lv.

#Atkrāpies! ir izveidots, priedēkli ne- vārdā „nekrāpies” aizstājot ar priedēkli at-, kas norāda, ka darbība ir vērsta atpakaļ vai nost. Izsaukuma zīme demonstrē, ka darbības vārds ir pavēles izteiksmē, kas pauž personas stingru nostāju. Jaunvārds „atkrāpies!” ir aicinājums nepakļauties un pretoties krāpšanai. To var izmantot arī uzsaukumos, piemēram, Ja neesi godprātīgs, atkrāpies! Angļu valodā kustības nosaukums skan kā #FraudOff!

 

Kontakti:

Finanšu ministrija

Valsts Darba inspekcija

Valsts ieņēmumu dienests

Lelde Grīnvalde

Komunikācijas departamenta direktora vietniece

Tālr.: +371 67083938

Lelde.Grinvalde@fm.gov.lv

 

Linda Matisāne

Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja

Tālr.: +371  67021721

Linda.Matisane@vdi.gov.lv

 

 

Evita Teice – Mamaja
Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja
Tālr. +371 67122668

Evita.Teice-Mamaja@vid.gov.lv

 

 

 

 

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2018.gada 1.janvāra līdz 17. aprīlim nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 12 nodarbinātie un vēl 18 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). 2017.gadā šajā periodā bojā bija gājuši 8 nodarbinātie. Vēl 41 cilvēks 2018.gadā ir guvis smagus miesas bojājumus (2017.gadā - 57).

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:

·         vīrietis, 59, skolotājs, mācību nodarbību laikā saņēma ar lentzāģi triecienu pa apakšžokli;

·         vīrietis, 49, autobusa vadītājs, cieta ceļu satiksmes negadījumā;

·         vīrietis, 41, darbinieks, darba vietā tika atrasts miris;

·         vīrietis, 62, valdes loceklis, iekrita remontbedrē, kā rezultātā guva kreisās gūžas kaula lūzumu;

·         vīrietis, 51, tehnikas vadītājs, nokrita no traktora un lauza kāju;

·         vīrietis, 59, kravas automobiļa vadītājs, mira darba vietā;

·         vīrietis, 36, apkopējs, neatļautā vietā leca lejā no rampas, kas paredzēta preču izsniegšanai vai tās piegādei. Darbinieks guva kājas lūzumu;

·         vīrietis, 60, darbinieks, pildot darba pienākumus, guva smagas ķermeņa traumas;

·         vīrietis, 59, pildot darba pienākumus, guva veselības traucējumus;

·         vīrietis, 30, objektā, 5 stāvu augstumā, veicot betonēšanas darbus, atbalstījās pret drošības margu, kura nolūza, un līdz ar pašu darbinieku nokrita zemē. Darbinieks kritiena rezultātā mira;

·         vīrietis, 57, telpu uzkopējs, guva traumas no grīdas mazgājamās mašīnas, kas uzbrauca darbiniekam virsū;

·         vīrietis, 35, darbinieks, pildot darba pienākumus, guva traumu, kā rezultātā gāja bojā;

·         vīrietis, 57, noliktavas darbinieks, darba vietā tika atrasts miris;

·         vīrietis, 45, mežstrādnieks, mira pēc sitiena no krītoša koka;

·         vīrietis, 37, mežstrādnieks, mira pēc sitiena no krītoša koka;

·         vīrietis, 59, automašīnas vadītājs, cieta ceļu satiksmes negadījumā;

·         vīrietis, 53, guva nopietnas traumas pēc kritiena no 2,5 m augstuma;

·         vīrietis, 61, kravas automobiļa vadītājs, mira darba vietā;

·         vīrietim, 59, motorzāģa operatoram, ejot cauri cirsmai, aizķērās kāja aiz koka zariem, kā rezultātā viņš nokrita zemē un guva smagu pleca traumu;

·         vīrietis, 69, valdes loceklis, atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 61, sociālais aprūpētājs, mira darba vietā;

·         vīrietis, 78, elektromontieris, guva kājas traumu;

·         vīrietis, 39, telekomunikāciju tehniķis, pirms ieejas darba vietā, krita uz pakāpieniem, gūstot galvas traumu;

·         vīrietis, 60, darbinieks, krītot kokam,  mira darba vietā;

·         vīrietis, 73, draudzes mācītājs, darba vietā tika atrasts miris;

·         sieviete, 59, sētniece, atrasta mirusi darba vietā;

·         vīrietis, 60, remontatslēdznieks, atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 55, elektromontieris, mira darba vietā;

·         vīrietis, 38, traktortehnikas vadītājs, lauza kāju paslīdot un nokrītot uz kreisā sāna;

·         vīrietis, 44, lauksaimniecības palīgstrādnieks, mira darba vietā;

·         vīrietis, strādnieks, veicot kanalizācijas izbūves darbus, mira darba vietā. Būvbedrē notika malu nogruvums, papildus tam plīsa arī ūdensvads,  izveidojās dubļu masa, kā rezultātā cietušais tika aprakt un gāja bojā;

·         vīrietis, 36, motorzāģa operators, darbu veikšanas laikā traumēja galvu un kreisās rokas plecu no krītoša nozāģētā koka;

·         vīrietis, 33, tehniskais darbinieks, ar sniega motociklu brauca pa biatlona trasi un avarēja. Pēc nogādāšanas klīnikā, cietušajam konstatēts smadzeņu satricinājums, galvas smadzeņu tūska;

·         vīrietis, 59, kravas automobiļa vadītājs, cieta ceļu satiksmes negadījumā;

·         vīrietis, 43, elektromontieris, stāvlaukumā, kāpjot ārā no mašīnas, paslīdēja un nokrita. Guva pēdas lūzumu;

·         sieviete, 64, projekta vadītāja, pārvietojoties pa uzņēmuma telpām, paslīdēja, krita un guva smagu kājas traumu;

·         vīrietis, 58, kokapstrādes operators, veicot darba pienākumu, ripinot pa sliedēm baļķi, sliede izkustējusies un uzkritusi uz kājas, to traumējot;

·         vīrietis, 56, traļmeistars, darba vietā tika atrasts miris;

·         vīrietis, 57, guva smagu rokas lūzumu;

·         vīrietis, 59, atslēdznieks, guva traumas darba vietā;

·         vīrietis, 77, pastnieks, mira darba vietā;

·         sieviete, 61, guva smagu kājas traumu;

·         vīrietim, 64, lokmetinātājam, darba vietā palika slikti, vēlāk pēc nogādāšanas  slimnīcā darbinieks mira;

·         vīrietis, 54, autovadītājs, darba vietā palika slikti, vēlāk pēc nogādāšanas  slimnīcā darbinieks mira;

·         sieviete, 55, vecākais referents, pārvietojoties pa trepēm paklupa un nokrita, kā rezultātā guva kreisā pleca locītavas lūzumu.

Ņemot vērā to, ka atbilstoši likuma „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 1.pantam 1.maijs ir noteikts par svētku dienu – Darba svētki, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena, 30.aprīlis ir uzskatāms par pirmssvētku dienu.

Ja 2018.gada 30.aprīļa darba diena netiktu pārcelta, tad tās ilgums būtu saīsināms par vienu stundu (vai vairāk, ja darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā noteikts īsāks darba laiks). Darba dienas pārcelšanai nevajadzētu mazināt darbinieku to tiesību apjomu, kuru tie būtu ieguvuši, ja darba dienas pārcelšana nemaz nebūtu realizēta. Tādēļ uz darbinieku pārceltajā darba dienā – 2018.gada 21.aprīlī būtu attiecināmas tādas pašas tiesības un pienākumi, kādi tiem būtu, ja konkrētā darba diena nemaz nebūtu pārcelta. Līdz ar to 2018.gada 21.aprīlī piemērojami Darba likuma 135.panta noteikumi par darba dienas ilguma saīsināšanu pirms svētku dienām.

 

Eiropas Sociālā fonda projekts “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” (Nr. 7.3.1.0/16/I/001)

 

Valsts darba inspekcija (VDI) informē, ka turpinās pieteikumu saņemšana bezmaksas atbalstam darba vides sakārtošanai ESF projekta “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” Nr. 7.3.1.0/16/I/001 ietvaros.

Atbalsta saņemšanai var pieteikties tie uzņēmumi:

-          kas darbojas Ministru kabineta 08.02.2005. noteikumu Nr. 99 “Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju” 1.pielikumā minētajos komercdarbības veidos;

-          kuriem saskaņā ar Regulu Nr.651/2014 ir piemērojams sīkā (mikro), mazā vai vidējā uzņēmuma statuss;

-          kas nodarbina vismaz vienu nodarbināto. Pašlaik atbalstam var pieteikties tie uzņēmumi, kuri nodarbina līdz 50 nodarbinātajiem;

-          kuri neatbilst Maksātnespējas likuma 57.pantā vai 129.pantā noteiktiem maksātnespējas kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru;

-          iepriekš nav saņēmuši atbalstu programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.3.1.3.2.apakšaktivitātes „Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos” projekta, kas tika realizēts ESF projektu plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam, aktivitātē „Darba vides risku novērtēšana darba vietās, darba aizsardzības pasākumu plāna izstrāde un nodarbināto informēšana par darba aizsardzības jautājumiem”.

Uzņēmumiem ir pieejami vairāki atbalsta veidi:

-          “Konsultācijas darba devējiem”, kas sevī ietver darba vides riska novērtējumu, darba aizsardzības pasākuma plāna izstrādi, rekomendācijas darba aizsardzības struktūras izveidošanai;

-           “Laboratorisko mērījumu veikšana”, kas paredz darba vides faktoru laboratorisko mērījumu veikšanu līdz 250 EUR apmērā. Šis atbalsts pieejams tikai tiem uzņēmumiem, kuri ir saņēmuši atbalstu “Konsultācijas darba devējiem” un kuros eksperti būs konstatējuši nepieciešamību veikt laboratoriskos mērījumus darba vidē;

-          “Darba aizsardzības speciālistu un uzticības personu apmācības”, kas paredz darba aizsardzības speciālista apmācības, specializēto zināšanu apguvi darba aizsardzības jomā un uzticības personu apmācības.

Vairāk informācijas par ESF projekta “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” Nr. 7.3.1.0/16/I/001 atbalstu iespējams iegūt Valsts darba inspekcijas interneta vietnē http://vdi.gov.lv/lv/projekti/esf/planosanas-periods-2014-2020/eiropas-sociala-fonda-projekts-darba-drosibas-normativo-aktu-praktiskas-ieviesanas-un-uzraudzibas-pilnveidosana-(nr-7-3-1-0-16-i-001)/, kur ievietotas atbildes uz biežāk saņemtajiem jautājumiem sadaļā “Jautājumi/atbildes”, kā arī pieejami palīgmateriāli pieteikumu aizpildīšanai sadaļā “Atbalsts darba devējiem”.

 

1

 

Valsts darba inspekcija piedalīsies izstādē “Pavasaris”, kas norisināsies no 5.aprīļa līdz 7.aprīlim izstāžu kompleksā “Rāmava”, Valdlaučos, Ķekavas pag., Ķekavas nov., kur aicinās izstādes apmeklētājus pievērst uzmanību darba tiesību prasību ievērošanas nozīmīgumam un darba aizsardzības jautājumiem, īpašu uzsvaru liekot uz lauksaimniecības nozari.

Izstādes laikā apmeklētājiem būs arī iespēja izmēģināt interaktīvo darba vides risku novērtēšanas rīku “OiRA” un uzņēmumiem būs iespēja saņemt konsultācijas par to, kā var pieteikties bezmaksas atbalstam darba vides sakārtošanai ESF projekta “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” Nr. 7.3.1.0/16/I/001 ietvaros. Minētais atbalsts sevī ietver:

  •           darba vides riska novērtējumu;
  •           darba aizsardzības pasākuma plāna izstrādi;
  •           rekomendācijas darba aizsardzības struktūras izveidošanai;
  •           darba vides faktoru laboratorisko mērījumu veikšanu ( līdz 250 EUR apmērā);
  •           darba aizsardzības speciālistu un uzticības personu apmācības:
  •           darba aizsardzības speciālista apmācības;
  •           uzticības personu apmācības;
  •           specializēto zināšanu apguve darba aizsardzības jomā.

 

Uz tikšanos izstādes laikā Valsts darba inspekcijas stendā!

 

1

 

Ņemot vērā, ka šogad ir gaidāms būvniecības apjoma pieaugums un līdz ar to arī lielāks nodarbināto skaits būvlaukumos, ir nepieciešami preventīvi izglītojoši pasākumi par darba aizsardzību nozarē. To tikšanās laikā ar Valsts darba inspekcijas (VDI) direktoru Renāru Lūsi uzsvēra Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

Puses vienojās, ka ir nepieciešama ciešāka Partnerības un VDI sadarbība darba kultūras celšanā, lai efektīvāk vērstu būvnieku uzmanību uz veselībai un dzīvībai svarīgiem jautājumiem. “Latvijas Būvuzņēmēju partnerība ir iecerējusi vēl pirms aktīvās būvdarbu sezonas sākuma īpašu uzmanību pievērst darba aizsardzības jautājumiem būvniecībā, vienlaikus jādomā par efektīvākiem veidiem, kā šos jautājumus skaidrot uz vietas būvlaukumos,” sacīja Baiba Fromane.

 

Savukārt VDI direktors Renārs Lūsis norāda: „Būvniecības nozare vēsturiski ir bijusi VDI pastiprinātas uzmanības fokusā, jo nozarē kopumā ir augsts nereģistrētās nodarbinātības un nelaimes gadījumu risks. Tāpēc ar cerību raugāmies uz potenciālo sadarbības stiprināšanu ar nozari pārstāvošajām organizācijām, jo īpaši ar Latvijas Būvuzņēmēju partnerību, kas ļautu mums vēl sekmīgāk risināt sarežģītos nozares jautājumus.”

 

Apspriežot nereģistrēto nodarbinātību būvniecībā, Partnerības vadītāja Baiba Fromane vērsa uzmanību, ka lielākā ēnu ekonomikas daļa slēpjas tieši mazajos privātajos pasūtījumos būvniecībā. “Partnerība jau vairākkārt ir rosinājusi valdībai nelegālās nodarbinātības problēmu būvniecībā risināt, ļaujot remontdarbus kā attaisnotos izdevumus iekļaut gada ienākumu deklarācijā. Tas rada vismaz vienu ieinteresētu personu par pakalpojumu norēķināties godprātīgā veidā, tādējādi sekmējot arī celtnieku izvēli strādāt legāli.”

 

Sarunas laikā Partnerība aktualizēja arī jautājumu par novecojušiem normatīvajiem aktiem attiecībā uz būvlaukumā nodarbināto personu darba apliecību izsniegšanu. Esošie noteikumi ir mūsdienu prasībām un digitālai videi neatbilstoši, neļaujot uzņēmumiem darbinieku identifikāciju veikt, piemēram, ar elektroniskām ID kartēm.

 

 

Informāciju sagatavoja

Anete Ugaine

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības sabiedrisko attiecību speciāliste

 

Valsts darba inspekcija (turpmāk VDI) aicina gan darba devējus, gan darbiniekus izvērtēt slodzes samazināšanu un darba organizācijas uzlabošanu tā, lai nebūtu jāstrādā ārpus noteiktā darba laika. Pārslodze var novest pie hroniska miega trūkuma, kas var izraisīt ne tikai aizmigšanu pie auto stūres, bet arī tieši ietekmē paveikto darbu un tā kvalitāti, kā arī ir sekas nelaimes gadījumiem darba vietā.

VDI veiktā darba vietā notikušo nelaimes gadījumu analīze liecina, ka 33% nelaimes gadījumu viens no cēloņiem bijis darbinieku uzmanības trūkums. Noguruma dēļ zūd koncertēšanās spējas, kā rezultātā cieš ne tikai pats, bet arī kolēģi, sadarbības partneri un klienti.

“Nogurums un pārslodze darbā ļoti bieži ir saistīts ar darba organizāciju uzņēmumā, tādēļ darba devējiem būtu jāpārvērtē, vai tiek atvēlēts laiks pārtraukumam darba laikā, vai darba slodze ir sabalansēta ar darbinieku privāto dzīvi un nerada fiziskas un emocionālas izdegšanas risku. Savukārt darbinieki, finansiālu motīvu vadīti nereti, izvēlas strādāt papildu darbu, tā vietā, lai pilnvērtīgi atpūstos. Taču ir jāņem vērā, ka tas var radīt hronisku nogurumu, apdraudot veselību un dzīvību gan darbā, gan ārpus tā,” uzsver VDI direktors Renārs Lūsis, aicinot kritiski izvērtēt gan savas, gan sava darbinieka spējas ilgtermiņā tikt galā ar palielinātu slodzi.

Starp galvenajiem noguruma cēloņiem darba vietās minams slikti sabalansēts maiņu grafiks, darbs naktīs, it īpaši vairāk nekā divas nakts maiņas pēc kārtas, darbinieku trūkums, laika trūkums, virsstundas, garās darba stundas, nepietiekama atpūta starp darba periodiem, stress un spriedze, tāpat arī bieži komandējumi ar pārlidojumiem, mainot laika zonas, vai naktīs.

Jau šobrīd vairāki sociāli atbildīgi darba devēji ne tikai ievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības darba tiesisko attiecību jomā un darba aizsardzībā, bet arī īsteno pasākumus veselības veicināšanā. Arvien biežāk darba devēji Latvijā saviem darbiniekiem organizē lekcijas par miega kvalitāti un ieteikumiem tās uzlabošanai, kā arī iesaista organizāciju psihologus maiņu grafiku izstrādē, lai darbinieki ikdienā varētu strādāt produktīvi un kvalitatīvi.

VDI aicina darba devējus iepazīties ar dažādiem informatīvajiem materiāliem par stresa samazināšanas iespējām un veselīgu darba vidi mājaslapā www.stradavesels.lv.

 

Informāciju sagatavoja:

Megija Ekkerte

Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797, E-pasts: megija.ekkerte@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

Siguldas biroja apmeklētājiem lūgums vērsties pēc konsultācijas, zvanot uz VDI konsultatīvajiem tālruņiem, rakstot elektroniski vai ierodoties klātienē Jums tuvākajā konsultatīvajā centrā (Valmierā, Purva iela 12A; Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1 vai Talejas ielā 1).

Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-