Piektdiena, 2018. gada 17. augusts
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3_794f6.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                      VDI_LOGO1.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Jaunumi

No 2017. gada 10. maija par Valsts darba inspekcijas Juridiskās nodaļas vadītāju ir iecelts Juris Zālītis. J.Zālītim ir vairāk nekā 20 gadu pieredze valsts pārvaldes darbā.  Līdz šim viņš strādājis gan Tieslietu ministrijā, gan Satiksmes ministrijā, pildot juriskonsulta amata pienākumus.

12. maijā, Vidzemē, kokapstrādes operatore - 26 gadus veca sieviete guva smagu traumu darba vietā. Veicot darbus pie ripzāģa, sieviete nozāģēja sev kreisās rokas plaukstu.

Lai padziļināti analizētu darba vietā notikušo smago nelaimes gadījumu, noskaidrotu tā cēloņus u.c., Valsts darba inspekcija ir uzsākusi nelaimes gadījuma izmeklēšanu.

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2017.gada 1.janvāra līdz 15.maijam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 9 nodarbinātie un vēl 8 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 16 nodarbinātie. Vēl 51 cilvēks šogad ir guvis smagas traumas darba vietā (pagājušajā gadā 62).

11. maijā Vaiņodes novadā, veicot šķeldošanas iekārtas tīrīšanas darbus, bojā gāja iekārtas operators -  1972. gadā dzimis vīrietis. Darbinieks  bija pacēlis zaru piespiedējmehānismu un daļēji atradās zem tā, taču darba gaitā šis mehānisms uzkrita darbiniekam virsū, kā rezultātā viņš mira.

Ņemot vērā to, ka nelaimes gadījumā bojā gājušais vīrietis bija Lietuvas uzņēmuma darbinieks, nelaimes gadījuma izmeklēšanu veic Lietuvas Valsts darba inspekcija.

11.05.2017. Siguldas novada pašvaldības telpās, Siguldā Pils ielā 11, Latvijas Darba devēju konfederācijas (turpmāk-LDDK) darba aizsardzības eksperts informēs Siguldas novada Uzņēmēju konsultatīvās padomes sēdes dalībniekus par ESF projektu „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” un  iespējām saņemt konsultācijas darba aizsardzības un darba tiesību problēmu jautājumos. Uzņēmējiem būs iespēja saņemt atbildes uz jautājumiem par darba aizsardzību, kā arī varēs saņemt informāciju par aktualitātēm darba azisardzības jomā.

LDDK arī turpmāk sniegs informāciju ESF projektu „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” interesentiem un aicinās visus darba devējus ievērot Darba aizsardzības likuma un Darba likuma prasības.

Lai saņemtu konsultācijas darba aizsardzības jautājumos, Darba devējiem zvanīt Laimai Berozai  29471506 ,  pirmdienās un otrdienās plkst. 09.00 – 17.00 pa tālruni 67225162, e-pasts jautājumiem rakstiski: laima.beroza@lddk.lv.

Konsultācijas darba devējiem darba tiesību jautājumos sniedz Andris Alksnis. Lai saņemtu konsultācijas, aicinām zvanīt darba dienās plkst. 09.00 – 17.00 pa tālruni 67225162, e-pasts jautājumiem rakstiski: andris.alksnis@lddk.lv

Konsultācijas darba tiesību un darba aizsardzības jautājumos tiek sniegtas ar ESF projekta “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” atbalstu.

1

 


Sākot ar š.g. 2. maiju, Zemgales reģionālās Valsts darba inspekcijas Tukuma birojs no Pils ielas 11 pārceļas uz jaunām telpām Pils ielā 9. Apmeklētāji jaunajās telpās tiks pieņemti pirmdienās no plkst. 13.00 līdz 17.00. Tukuma biroju iespējams sazvanīt pa tālruni: 28397837, 28613293.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 15.jūnija rīkojumu Nr.342 „Par darbadienas pārcelšanu 2017.gadā” no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, darbadiena no piektdienas, 2017.gada 5.maija, ir pārcelta uz sestdienu, 2017.gada 13.maiju.

Rīkojumā ieteikts visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, pārcelt darbadienu no piektdienas, 2017.gada 5.maija, uz sestdienu, 2017.gada 13.maiju.

Ņemot vērā to, ka atbilstoši likuma „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 1. pantam maija otrā svētdiena ir noteikta par svētku dienu - Mātes dienu, 13. maijs ir uzskatāms par pirmssvētku dienu, un saskaņā ar Darba likuma 135.pantu darba dienas ilgums saīsināms par vienu stundu, ja vien darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā nav noteikts īsāks darba laiks.

 

Noteikums par darba dienas ilguma saīsināšanu ir attiecināms uz normālā darba laika darbiniekiem. Uz tiem darbiniekiem, kas nodarbināti nepilnu darba laiku, noteikums par darba dienas ilguma saīsināšanu neattiecas. Savukārt darbiniekiem, kam noteikts normālais darba laiks un summētā darba laika organizācija, 2017.gada 13.maijā darbadienu par vismaz vienu stundu var nesamazināt, taču viņu normālais mēneša darba laiks, ņemot vērā pirmssvētku dienu, maijā ir 166 stundas.

Darba inspekcija vērš uzmanību, ka, īstenojot darba dienas pārcelšanu, darba devējam jāievēro princips, ka konkrētā darba diena tiek pārcelta, vadoties no tā, kādas tiesības darbinieks būtu ieguvis un kādi pienākumi pret darbinieku darba devējam būtu jāpilda, ja minētā darba diena nemaz nebūtu pārcelta uz citu dienu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Darba inspekcija vērš uzmanību uz atsevišķiem gadījumiem, kā 2017.gadā pārceltā darbadiena ietekmē ikgadējā atvaļinājuma piešķiršanu, atvaļinājuma naudas aprēķināšanu, darbnespējas periodu u.tml.

 Ja ikgadējā atvaļinājuma daļa piešķirta, piemēram, no 2017.gada 24.aprīļa līdz 2017.gada 7.maijam, darbiniekam nebūs jāstrādā 2017.gada 13.maijā. Ņemot vērā Darba likuma 75.panta astoto daļu, darbiniekam var neaprēķināt atvaļinājuma naudu par 2017.gada 5. maiju, taču šādā gadījumā atvaļinājuma nauda ir jāsaņem par 2017.gada 13.maiju.

Ja ikgadējā atvaļinājuma daļa piešķirta, piemēram, no 2017.gada 8.maija viena kalendāra nedēļa, darbiniekam 2017.gada 13.maijā nav jāveic darba pienākumi. Turklāt, atvaļinājums pagarinās par vienu svētku dienu, proti, 2017.gada 14.maiju (Mātes diena) un uz darbu darbiniekam jānāk 2017.gada 16.maijā. Bet, ja ikgadējā atvaļinājuma daļa piešķirta, piemēram, no 2017.gada 8.maija līdz 2017.gada 12.maijam, darbiniekam uz darbu jānāk 2017.gada 13.maijā.

Ja ikgadējā atvaļinājuma daļa piešķirta, piemēram, no 2017.gada 8.maija līdz 2017.gada 21.maijam, darbiniekam, kuram noteikta piecu dienu darba nedēļa, atvaļinājuma nauda ir jāaprēķina un jāizmaksā par 11 darba dienām, jo Ministru kabineta rīkojums par darba dienas pārcelšanu neierobežo darbinieka tiesības izmantot atvaļinājumu un saņemt atvaļinājuma naudu Darba likumā noteiktajā kārtībā un apmērā.

Ja ikgadējais atvaļinājums piešķirts, piemēram, no 2017.gada 3.aprīļa uz četrām kalendāra nedēļām, jāņem vērā, ka atvaļinājuma periodā iekrīt svētku dienas, kuras ikgadējā atvaļinājumā netiek skaitītas. Ņemot vērā, ka 2017.gada aprīlī ir trīs svētku dienas (14.aprīlis – Lielā Piektdiena, 16.aprīlis – Pirmās Lieldienas, 17. aprīlis – Otrās Lieldienas), atvaļinājuma pēdējā diena ir 2017.gada 5.maijs. Minētais apstāklis nozīmē, ka darbiniekam nebūs jāstrādā arī 2017.gada 13.maijā. Minētajā periodā darba devējam jāapmaksā 21 atvaļinājuma diena.

 

Tuvojoties 28. aprīlim, Starptautiskajai darba aizsardzības dienai, Valsts darba inspekcija (VDI) vērš darba devēju uzmanību darbinieku apmācības un instruēšanas nozīmei. Darbā notikušo nelaimes gadījumu statistika liecina, ka katru gadu 40,4 % nelaimes gadījumu cēloņu ir saistīti ar nepilnībām nodarbināto apmācībā, kā arī trūkumiem darba aizsardzības prasību ievērošanā.

 

 

Lai padziļināti analizētu darba vietās notikušos smagos un letālos nelaimes gadījumus, kā arī noskaidrotu to cēloņus, VDI veic izmeklēšanu. Nereti darba devēji nepiekrīt VDI izmeklēšanā konstatētajiem nelaimes gadījumu darbā cēloņiem un vēršas tiesu instancēs. Tomēr absolūti lielākajā vairumā gadījumu tiesas spriedumi attiecībā uz darba devēju sūdzībām šajos jautājumos ir noraidoši. VDI vēlas vērst uzmanību sekojošiem nelaimes gadījumiem darba vietās, kuros cietušie guva  smagas un letālas traumas:

 

·         SIA “ĢL KONSULTANTS” vērsās tiesā, apstrīdot VDI izmeklēšanā konstatēto darba devēja atbildību, uzskatot, ka nelaimes gadījuma vienīgais cēlonis bijis darba drošības noteikumu pārkāpums no darbinieka puses. Darbinieks strādāja tranšejā bez sienu stiprinājumiem un gāja bojā grunts nogruvumā. Administratīvā Apgabaltiesa VDI sastādīto aktu par nelaimes gadījumu darbā atstāja negrozītu, savā spriedumā norādot, ka darbinieku atbildība par darba aizsardzības pasākumu ievērošanu ir pakārtota darba devēja atbildībai. Darbinieks var ievērot darba aizsardzības pasākumus attiecīgajā darba vidē un vietā, ja darba devējs ir nodrošinājis atbilstošu darba aizsardzības pasākumu izstrādi un ir iepazīstinājis ar tiem darbiniekus. (Lieta Nr.A420374013. Spriedums stājies spēkā 2016. gada 20. decembrī);

 

·         AS KVV “Liepājas Metalurgs” metāla griezējs, veicot stropēšanas darbus, guva smagas traumas. Cietušais formāli bija instruēts par 53 dažāda plaša profila instrukcijām. Darba devējs apstrīdēja VDI sastādītajā nelaimes gadījuma darbā aktā viņam uzlikto atbildību. Administratīvā Apgabaltiesa konstatēja, ka pamatots ir arguments, ka daļa apskatīto instrukciju nav pat pietuvināti saistāmas ar cietušā kvalifikāciju un veicamajiem darba uzdevumiem. Cietušais bija parakstījies par to, ka ticis instruēts, piemēram, par šķirotāja, izstrādājumu marķētāja, siltumtīklu operatora u.c. ar viņa darbu nesaistītām instrukcijām. Administratīvā Apgabaltiesa secināja, ka cietušajam netika veikta stropētāja darba veidam  un tiesību normu prasībām atbilstoša instruktāža darba vietā. (Lieta Nr. A420292815. Darba devējam šo spriedumu ir tiesības apstrīdēt kasācijas kārtībā);

 

·         SIA “Zaļā Mārupe” apstrīdēja tiesā VDI izmeklēšanas aktā noteikto darba devēja atbildību par normatīvo aktu pārkāpumiem, kuri bija par cēloni nelaimes gadījumam darba vietā. Atrodoties slēgtā biogāzes ražošanas tehnoloģiskā tilpnē bez autonomiem elpošanas aparātiem, dzīvību zaudēja 2 nodarbinātie un 1 guva vieglus veselības traucējumus. Administratīvā rajona tiesa atzina, ka darbinieki nebija informēti par biogāzes risku un darba aizsardzības pasākumiem, kas veicami, strādājot vidē, kur ir iespējama saskare ar biogāzi. Tiesas ieskatā, VDI pamatoti ir izdarījusi secinājumu, ka nelaimes gadījumā cietušie nebija apmācīti darba aizsardzībā un nebija informēti par biogāzes radīto apdraudējumu cilvēka dzīvībai, kas bija viens no nelaimes gadījuma cēloņiem (Lieta Nr. A420291315. Darba devējs turpina tiesāties un spriedumu ir  pārsūdzējis Administratīvajā apgabaltiesā);

 

·         SIA “Maxima Latvija” Administratīvajā rajona tiesā un Administratīvajā apgabaltiesā apstrīdēja un zaudēja abus tiesu procesus pret VDI saistībā ar VDI par 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušā nelaimes gadījuma sastādītajiem aktiem attiecībā uz 4 bojāgājušiem un 2 smagi cietušiem SIA “Maxima Latvija” darbiniekiem. Aktos kā viens no nelaimes gadījuma cēloņiem bija norādīts fakts, ka darba devējs SIA “Maxima Latvija” veikalā nodarbinātos nebija instruējis par īpašos gadījumos lietojamo drošības zīmju (akustiskais signāls un vārdiskās saziņas zīmes) nozīmi un atbilstošu rīcību šo zīmju darbības laikā. SIA “MAXIMA Latvija” veikala ēkā Priedaines ielā 20, Rīgā, uzstādītās automātiskās ugunsdrošības signalizācijas sistēmas raidītie akustiskie signāli un vārdiskā saziņa atbilstoši standartam LVS 446 bija vienlaicīgi gan ugunsdrošībai, gan arī īpašiem gadījumiem paredzētās drošības zīmes, kuru ilgstošas darbības laikā bija jāveic cilvēku evakuācija (Lieta Nr.A420362814). Augstākās tiesas Senātā 2017. gada 20. aprīlī ir  iesniegta SIA “Maxima Latvija” kasācijas sūdzība).

 

“Visi šie gadījumi apliecina, cik būtiski ir nodrošināt kvalitatīvu un jēgpilnu apmācību un instruktāžu darba aizsardzībā. Neticu, ka minētie uzņēmumi negribētu neko mainīt savā darba kultūrā un darba organizācijā, ja viņiem būtu iespēja pagriezt laiku atpakaļ. Aicinu visus darba devējus mācīties no šiem traģiskajiem gadījumiem un  turpmāk savā uzņēmumā veidot tādu darba vidi un kultūru, kur darba drošība ir prioritāšu augšgalā un visi darbinieki ir informēti par drošām darba metodēm, kā arī pats uzņēmums seko līdzi, lai ikviens nodarbinātais ievērotu darba aizsardzības prasības,” norāda VDI direktors Renārs Lūsis.

 

VDI informē, ka ar tiesas spriedumiem sīkāk var iepazīties: https://manas.tiesas.lv/eTiesas/

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797, E-pasts: dace.aleksane@vdi.gov.lv,

www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

Otrdiena, 25. aprīlis

Ø  Valsts darba inspekcija sadarbībā ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu organizē filmas „Automatic fitness” bezmaksas seansu un diskusiju par šodienas darba vidi un nākotnes tendencēm. Filmas seanss un diskusija norisināsies kinoteātrī „Multikino”, „Riga Plaza”, Mūkusalas ielā 71, Rīgā, plkst. 15:00.

Ceturtdiena, 27. aprīlis

Vidzemes reģionālās Valsts darba inspekcijas pārstāvji piedalīsies Nodarbinātības valsts aģentūras rīkotajā izstādē "Livonijas darba tirgus". Valsts darba inspekcija informēs interesentus par darba tiesību aktualitātēm, to starp īpašu uzmanību vēršot nereģistrētās nodarbinātības novēršanai. Izstāde norisināsies Valgas Kultūras un interešu centrā (Kesk 1, Valgā, Igaunijā), plkst. 11:00.

Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis piedalīsies Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienības (LABS) rīkotajā Vispasaules darba aizsardzības dienas konferencē, kura norisināsies LBAS telpās, Bruņinieku ielā 29/31, Rīgā.

 

Piektdiena, 28. aprīlis

Katru gadu 28.aprīlī visā pasaulē atzīmē Starptautisko darba aizsardzības dienu, pieminot darbavietās bojā gājušos darbiniekus un pievēršot uzmanību drošai darba veikšanai.

Saskaņā ar CLP regulas (EK) Nr. 1272/2008 61. panta 4. punktu maisījumiem, kas klasificēti, marķēti un iepakoti saskaņā ar Direktīvu 1999/45/EEK (DPD), un laisti tirgū jau pirms 2015. gada 1. jūnija, drīkst atrasties tirgū ar šo marķējumu līdz 2017. gada 1. jūnijam. Ņemot vērā, ka termiņš tuvojas beigām, REACH un CLP palīdzības dienests aicina tos uzņēmumus, kas vēl nav veikuši maisījumu pārmarķēšanu, to darīt nekavējoties, lai pēc šā gada 1. jūnija Latvijas tirgū laistie maisījumi būtu atbilstoši CLP regulas prasībām.

Semināra laikā paredzēts sniegt ieskatu par to, kā “orientēties CLP regulā”, kā atlasīt būtiskāko informāciju, veicot maisījumu klasificēšanu un marķēšanu. Paredzēts aplūkot visas bīstamības klases, liekot uzsvaru uz vispārīgiem klasificēšanas pamatprincipiem, piemēram, vai klasificēšana kādā bīstamības klasē balstās uz aprēķiniem vai testiem.

Semināra beigās tiks apskatīti REACH un CLP palīdzības dienesta izstrādātie palīgmateriāli un sniegtas rekomendācijas, kā tos labāk izmantot. Tiks apskatīti praktiski piemēri, kā arī būs iespēja pašiem risināt uzdevumus par maisījumu marķēšanu saskaņā ar CLP regulu.

Apskatāmās tēmas semināra laikā:

·         DPD/CLP “Pārejas perioda” beigas (01.06.2017.);

·         Bīstamības klases un to kategorijas;

·         Vispārīgie klasificēšanas pamatprincipi, ņemot vērā fizikāli ķīmiskās īpašības;

·         Vispārīgie klasificēšanas kritēriji, ņemot vērā toksikoloģiskās un ekotoksikoloģiskās īpašības;

·         Vispārīgie klasificēšanas pamatprincipi, ņemot vērā toksikoloģiskās un ekotoksikoloģiskās īpašības;

·         Vispārīgie pamatprincipi par maisījumu marķēšanu un iepakošanu, ņemot vērā to klasifikāciju;

·         Praktiski piemēri un uzdevumi par maisījumu marķēšanu saskaņā ar CLP regulu.

 

Semināra norises laiks un vieta: 20. aprīlis, plkst. 10:00, LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, 409. telpa, Peldu iela 25, Rīga. Semināra ilgums: apmēram 3 stundas.

 

Dalību seminārā lūgums apstiprināt līdz 13. aprīlim, sūtot savu vārdu, uzvārdu, uzņēmuma nosaukumu un kontaktinformāciju uz e-pastu: reach@lvgmc.lv vai zvanot pa tālr. 67032027.

 

Ja Jums ir kādi jautājumi, tos ir iespējams nosūtīt jau iepriekš uz e-pastu reach@lvgmc.lv vai arī izrunāt klātienē pēc semināra.

 

Ar cieņu,
REACH un CLP palīdzības dienests

Maskavas iela 165, Rīga, LV-1019
Tālr.: + 371 67032027
Fakss.: +371 67145154
E-pasts:
reach@lvgmc.lv
www.lvgmc.lv

Eiropas Savienības (ES) uzraudzības iestādes pārbaudīs, kā ir apkopota informācija par bīstamajām ķīmiskajām vielām, kā arī, kā informācija tiek izplatīta piegādes ķēdē un ievērota darba vietās.

Plānots, ka inspektori pārbaudes veiks 28 ES dalībvalstīs un EEZ valstīs. Projekta ietvaros tiks pārbaudīta drošības datu lapu kvalitāte, kurās ir ietvertas vadlīnijas par bīstamo vielu drošu lietošanu.

Inspektori projekta laikā veiks šādus uzdevumus:

1.      pārbaudīs, vai informācija drošības datu lapās atbilst ķīmiskās drošības pārskatiem, kurus sagatavojuši vielas ražotāji;

2.      izskatīs drošības datu lapām pievienotos iedarbības scenārijus, kas sniedz informāciju par vielas bīstamās ietekmes apjomu un raksturu gadījumos, kad šī viela tiek ražota vai izmantota tai paredzētajiem izmantošanas veidiem. Turklāt tajos ir doti ieteikumi, kā iespējams kontrolēt ietekmi uz cilvēkiem un vielas nokļūšanu vidē;

3.      pārbaudīs, vai darbinieki tiešām ievēro informāciju par vielu drošu izmantošanu savās darbavietās.

Viens no galvenajiem šī uzraudzības projekta mērķiem ir nodrošināt, ka darbinieki, kuri strādā ar bīstamām ķīmiskajām vielām, jo īpaši tie, kuri saskaras ar vielām, kas rada ļoti lielas bažas (angļu val. Substances of Very High Concern), saņem pietiekamu un pareizu informāciju par vielu drošu izmantošanu. Projekts arī iezīmēs, cik efektīvi paplašinātās drošības datu lapas tiek izplatītas un nodotas visā ķīmisko vielu piegādes ķēdē, piemēram, no ķīmisko vielu ražotāja līdz lietotājiem.

Veselības inspekcijas un Valsts vides dienesta inspektori sadarbosies ar Valsts darba inspekcijas inspektoriem, lai novērtētu, vai ieteicamie lietošanas apstākļi un riska pārvaldības pasākumi ir norādīti un tiek izpildīti.

Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras Ieviešanas informācijas apmaiņas forums projektu pieņēma 2015. gada beigās. Pirmās pārbaudes ir paredzēts veikt 2017. gada aprīlī, un aktivitāte turpināsies visa gada garumā. 2018. gada ceturtajā ceturksnī būs pieejams ziņojums par veikto pārbaužu rezultātiem.

Šis projekts būs pirmais kopējais ES uzraudzības projekts, kura mērķis ir uzlabot komunikāciju piegādes ķēdē, izmantojot drošības datu lapas.

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-