Pirmdiena, 2017. gada 11. decembris
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3_794f6.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                      VDI_LOGO1.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Jaunumi

Analizējot Valsts darba inspekcijas (VDI) rīcībā esošos statistikas datus un nodarbinātības tendences kopumā, secināms, ka izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare (HORECA) nereģistrētās nodarbinātības un nelaimes gadījumu iespējamības aspektā ir viena no riska nozarēm Latvijā, tāpēc nozarē strādājošie aicināti pastiprinātu uzmanību pievērst gan darba līgumu esamībai, gan darba aizsardzības prasību ievērošanai uzņēmumā u.c. Šis jautājums kļūst īpaši aktuāls vasaras mēnešos, jo nozarei raksturīgs sezonāls darbinieku skaita pieaugums.

2016. gadā 36% no VDI veiktajiem nereģistrētās nodarbinātības apsekojumiem HORECA nozarē tika konstatētas nereģistrēti nodarbinātas personas, kas ir otrais augstākais rādītājs uzreiz pēc lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares. Arī pēc konstatētā nereģistrēti nodarbināto personu skaita uz 1000 konkrētajā nozarē nodarbinātajiem HORECA kopā ar lauksaimniecību, mežsaimniecību, zivsaimniecību, būvniecību un citiem pakalpojumiem pieder pie augsta riska nozarēm attiecībā uz nereģistrēto nodarbinātību.

 

VDI aicina iedzīvotājus pirms darba attiecību uzsākšanas rūpīgi izvērtēt iespējamos riskus šajā nozarē – gan no drošības, gan tiesiskās aizsardzības viedokļa. Jāatceras, ka darba līgums ir galvenais dokuments, bez kura darba attiecības nedrīkst uzsākt. Vienojoties mutiski, darbinieks var būt zaudētājs un nesaņemt apsolīto darba samaksu, kā arī sociālās garantijas, slimības pabalstu u.c. Tāpat pastāv risks, ka darba devējs neveiks precīzu darba laika uzskaiti, nepiešķirs atvaļinājumu likumā noteiktajā kārtībā, neapmaksās darbnespējas lapas u.c. Jāatceras, ka darba devējs, kurš neievēro vienu normatīvo aktu, visbiežāk neievēros arī citus, piemēram, ja darba devējs nodarbina bez darba līguma, tad darba vide arī visticamāk būs nedroša.

Lai arī smagie un letālie nelaimes gadījumi šajā nozarē nenotiek bieži, nelaimes gadījumi, kuros cietušie gūst vieglus veselības traucējumus tiek konstatēti gandrīz tikpat bieži kā būvniecības nozarē, proti, 2016. gadā uz 1000 nodarbinātajiem būvniecības nozarē notika 1,8 nelaimes gadījumi, kuros gūtas vieglas traumas, savukārt, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 1,6 nelaimes gadījumi. Visbiežāk nodarbinātie šajā nozarē gūst traumas applaucējoties, sagriežoties ar asiem priekšmetiem, aizķeroties, paslīdot u.c. Tās ir traumas, kas prasa ilgstošu ārstēšanos un nereti atstāj paliekošas sekas, tāpēc VDI aicina darbiniekus neklusēt un vērsties pie darba devēja tiklīdz ir radušies kādi iebildumi vai ieteikumi. 

No visiem HORECA nozarē konstatētajiem pārkāpumiem piektā daļa ir saistīti ar darba vides risku novērtēšanu. Lai noteiktu veicamos darba aizsardzības pasākumus, kā arī sagatavotu nepieciešamo dokumentāciju, darba devēji aicināti izmantot bezmaksas interaktīvu rīku OiRA (Online Interactive Risk Assessment). Šobrīd latviešu valodā ir izstrādāti deviņi rīki, tostarp nozares specifiski rīki, kas piemēroti viesnīcām, viesu mājām un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem (kafejnīcām, restorāniem u.c.). Plašāka informācija pieejama VDI mājaslapā www.vdi.gov.lv, sadaļā OiRA. 

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797, E-pasts: dace.aleksane@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

 

Valsts darba inspekcija (VDI) ar š.g. 22. maiju uzsāk tematisko pārbaudi būvniecības uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu, kuras galvenais mērķis ir nelaimes gadījumos darbā cietušo skaita mazināšana. Pārbaude norisināsies visā Latvijā un ilgs līdz pat aktīvās būvniecības sezonas beigām.

VDI rīcībā esošie statistikas dati rāda, ka, salīdzinot ar 2015.gadu, 2016.gadā būvniecības nozarē smago nelaimes gadījumu skaits palielinājās par 36 % un letālo nelaimes gadījumu skaits pieauga no 2 uz 5 letāliem nelaimes gadījumiem. Turklāt smagie nelaimes gadījumi būvniecības nozarē 2016.gadā sastādīja piekto daļu no kopējā smago nelaimes gadījumu skaita, bet letālie – 14 % no kopējā letālo nelaimes gadījumu skaita, tāpēc, veicot uzņēmumu pārbaudes, pastiprināta uzmanība tiks pievērsta gan būvobjektā esošo sastatņu drošībai, tranšeju nostiprināšanai, darbam augstumā, nodarbināto nodrošināšanai ar kolektīvajiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, bīstamu vietu nodrošināšanai ar aizsargnožogojumiem, gan citiem darba aizsardzības jautājumiem. Paralēli tiks pārbaudīta arī Darba likuma prasību ievērošana, kā piemēram, rakstveida darba līgumu esamība, faktiskā darba laika uzskaite u.c.

 

„Lai arī būvniecības nozares uzņēmumi katru gadu tiek pastiprināti pārbaudīti, tomēr joprojām tiek konstatēti darba aizsardzības prasību pārkāpumi, piemēram, darbinieki strādā uz nedrošām sastatnēm, nelieto pretkritiena aizsargsistēmas, strādājot uz jumtiem, veic darbus bīstamās tranšejās, kā arī nereti tiek konstatētas nepilnības nodarbināto instruēšanā un apmācībā. Darba devēja atbildība ir nodrošināt nodarbinātos ar atbilstošiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un kontrolēt to lietošanu darba laikā. Vēlamies uzsvērt, ka VDI pārbaužu mērķis nav piemērot sodus, bet preventīvi novērst iespējamos nelaimes gadījumus un mudināt pašus būvniekus īstenot nepieciešamos pasākumus drošu un veselībai nekaitīgu darba apstākļu nodrošināšanai,” norāda VDI direktors Renārs Lūsis.

 

Konstatējot normatīvo aktu prasību neievērošanu, inspektori darba devējiem var izdot rīkojumus pārkāpumu novēršanai, taču, ja tiek konstatēti tādi normatīvo aktu pārkāpumi, kuri būtiski apdraud nodarbināto drošību un veselību VDI  amatpersonas var apturēt darbus būvobjektā. Darbu piespiedu apturēšana nozīmē arī būtiskus finansiālus zaudējumus uzņēmumam. Par konstatētajiem pārkāpumiem var tikt piemēroti arī naudas sodi saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu. VDI ir izveidojusies sadarbība arī ar Būvniecības valsts kontroles biroju, kas aktīvi kontrolē un uzrauga būvniecības procesus valstī, informējot VDI par tās kompetencē esošiem jautājumiem.

 

Lai novērstu riskus darbinieku drošībai un veselībai VDI aicina visus būvniekus būt atbildīgiem un kritiski izvērtēt savu būvdarbu drošību vēl pirms VDI inspektoru vizītes.

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797, E-pasts: dace.aleksane@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

18. maijā, Rīgā, tīrot klāju pār bortu pārkrita un noslīka kuģa "Vecrīga" darbinieks - 1966. gadā dzimis vīrietis.

Lai padziļināti analizētu darba vietā notikušo smago nelaimes gadījumu, noskaidrotu tā cēloņus u.c., Valsts darba inspekcija ir uzsākusi nelaimes gadījuma izmeklēšanu.

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2017.gada 1.janvāra līdz 18.maijam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 10 nodarbinātie un vēl 9 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 16 nodarbinātie. Vēl 55 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darba vietā (pagājušajā gadā 64).

Iedzīvotājiem ērti lietojamas, viegli uztveramas un mūsdienīgas – tādam jābūt valsts pārvaldes iestāžu tīmekļvietnēm. Lai sasniegtu šo mērķi, Valsts kanceleja strādā pie vienota pārvaldības risinājuma valsts iestāžu tīmekļvietnēm.

 

Lai iegūtu datus par lietotāju vajadzībām un izmantotu tos vietņu kompleksai uzlabošanai tuvākajos gados, Valsts kanceleja aicina sabiedrību iesaistīties un vērtēt valsts pārvaldes iestāžu tīmekļvietnes.

Ikviens lūgts aptaujas anketā atbildēt uz jautājumiem par to, vai izdevās atrast meklēto informāciju, cik daudz laika tas prasīja, vai atrastā informācija ir noderīga. Tāpat Valsts kanceleja aicina lietotājus novērtēt tīmekļvietnes struktūru, funkcionalitāti, dizainu un dažādus tajā piedāvātos servisus, piemēram, meklēšanas iespēju, teksta izmēra un krāsu kontrasta izvēlni, dažādus interaktīvos elementus, kā arī to, vai tīmekļvietne ir atbilstoša lietošanai mobilajās ierīcēs.

Aptaujas anketas pieejamas teju visās valsts iestāžu tīmekļvietnēs (vairāk nekā 90), un iespēja paust savu vērtējumu būs līdz šā gada 30. jūnijam.

Valsts pārvaldes iestāžu tīmekļvietņu vienotās platformas projekta mērķis ir izstrādāt vienotu, centralizētu tīmkļvietņu pārvaldības risinājumu. Projekta idejas pamatā ir radīt ērti lietojamas tīmekļvietnes, kas veidotas pēc vienotiem pamatprincipiem, piedāvājot lietotājiem atpazīstamu vidi un funkcionalitāti.

Veicot 99 iestāžu aptauju 2016. gada rudenī, noskaidrots, ka teju puse (44,8 %) valsts iestāžu aktuālo saturu izvieto tehnoloģiski novecojušās tīmekļvietnēs (vecākas par 6 gadiem; vairāk nekā 11 % izstrādātas 2005. gadā vai vēl agrāk). Minētā aptauja norāda uz atšķirīgu pieeju tīmekļvietņu uzturēšanā – ap 54 % to nodrošina ārpakalpojuma sniedzējs, 35 % to veic iestādes IT speciālisti, bet atlikušajai daļai izvēlēts cits risinājums. Sadrumstalotība vērojama arī IKT risinājumu izmitināšanā – aptuveni 30 % gadījumu iestāžu tīmekļvietnes atrodas uz iestādes serveriem, ap 50 % – ārējā datu centrā pie ārpakalpojuma sniedzēja, bet atlikusī daļa atrodas nozares ministrijas datu centrā vai tām izvēlēts cits izmitināšanas risinājums.

Jāpiebilst, ka pērn rudenī pieņemta ES Direktīva par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību, kuras prasības būs jāizpilda tuvāko gadu laikā.

Par tīmekļvietņu projekta īstenošanu līdzatbildīga ir arī Valsts reģionālās attīstības aģentūra.

 

Ilze Pavlova

Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece

Tālr. 67082828, 26533905, e-pasts Ilze.Pavlova@mk.gov.lv

No 2017. gada 10. maija par Valsts darba inspekcijas Juridiskās nodaļas vadītāju ir iecelts Juris Zālītis. J.Zālītim ir vairāk nekā 20 gadu pieredze valsts pārvaldes darbā.  Līdz šim viņš strādājis gan Tieslietu ministrijā, gan Satiksmes ministrijā, pildot juriskonsulta amata pienākumus.

12. maijā, Vidzemē, kokapstrādes operatore - 26 gadus veca sieviete guva smagu traumu darba vietā. Veicot darbus pie ripzāģa, sieviete nozāģēja sev kreisās rokas plaukstu.

Lai padziļināti analizētu darba vietā notikušo smago nelaimes gadījumu, noskaidrotu tā cēloņus u.c., Valsts darba inspekcija ir uzsākusi nelaimes gadījuma izmeklēšanu.

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2017.gada 1.janvāra līdz 15.maijam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 9 nodarbinātie un vēl 8 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 16 nodarbinātie. Vēl 51 cilvēks šogad ir guvis smagas traumas darba vietā (pagājušajā gadā 62).

11. maijā Vaiņodes novadā, veicot šķeldošanas iekārtas tīrīšanas darbus, bojā gāja iekārtas operators -  1972. gadā dzimis vīrietis. Darbinieks  bija pacēlis zaru piespiedējmehānismu un daļēji atradās zem tā, taču darba gaitā šis mehānisms uzkrita darbiniekam virsū, kā rezultātā viņš mira.

Ņemot vērā to, ka nelaimes gadījumā bojā gājušais vīrietis bija Lietuvas uzņēmuma darbinieks, nelaimes gadījuma izmeklēšanu veic Lietuvas Valsts darba inspekcija.

11.05.2017. Siguldas novada pašvaldības telpās, Siguldā Pils ielā 11, Latvijas Darba devēju konfederācijas (turpmāk-LDDK) darba aizsardzības eksperts informēs Siguldas novada Uzņēmēju konsultatīvās padomes sēdes dalībniekus par ESF projektu „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” un  iespējām saņemt konsultācijas darba aizsardzības un darba tiesību problēmu jautājumos. Uzņēmējiem būs iespēja saņemt atbildes uz jautājumiem par darba aizsardzību, kā arī varēs saņemt informāciju par aktualitātēm darba azisardzības jomā.

LDDK arī turpmāk sniegs informāciju ESF projektu „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” interesentiem un aicinās visus darba devējus ievērot Darba aizsardzības likuma un Darba likuma prasības.

Lai saņemtu konsultācijas darba aizsardzības jautājumos, Darba devējiem zvanīt Laimai Berozai  29471506 ,  pirmdienās un otrdienās plkst. 09.00 – 17.00 pa tālruni 67225162, e-pasts jautājumiem rakstiski: laima.beroza@lddk.lv.

Konsultācijas darba devējiem darba tiesību jautājumos sniedz Andris Alksnis. Lai saņemtu konsultācijas, aicinām zvanīt darba dienās plkst. 09.00 – 17.00 pa tālruni 67225162, e-pasts jautājumiem rakstiski: andris.alksnis@lddk.lv

Konsultācijas darba tiesību un darba aizsardzības jautājumos tiek sniegtas ar ESF projekta “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” atbalstu.

1

 


Sākot ar š.g. 2. maiju, Zemgales reģionālās Valsts darba inspekcijas Tukuma birojs no Pils ielas 11 pārceļas uz jaunām telpām Pils ielā 9. Apmeklētāji jaunajās telpās tiks pieņemti pirmdienās no plkst. 13.00 līdz 17.00. Tukuma biroju iespējams sazvanīt pa tālruni: 28397837, 28613293.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 15.jūnija rīkojumu Nr.342 „Par darbadienas pārcelšanu 2017.gadā” no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, darbadiena no piektdienas, 2017.gada 5.maija, ir pārcelta uz sestdienu, 2017.gada 13.maiju.

Rīkojumā ieteikts visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, pārcelt darbadienu no piektdienas, 2017.gada 5.maija, uz sestdienu, 2017.gada 13.maiju.

Ņemot vērā to, ka atbilstoši likuma „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 1. pantam maija otrā svētdiena ir noteikta par svētku dienu - Mātes dienu, 13. maijs ir uzskatāms par pirmssvētku dienu, un saskaņā ar Darba likuma 135.pantu darba dienas ilgums saīsināms par vienu stundu, ja vien darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā nav noteikts īsāks darba laiks.

 

Noteikums par darba dienas ilguma saīsināšanu ir attiecināms uz normālā darba laika darbiniekiem. Uz tiem darbiniekiem, kas nodarbināti nepilnu darba laiku, noteikums par darba dienas ilguma saīsināšanu neattiecas. Savukārt darbiniekiem, kam noteikts normālais darba laiks un summētā darba laika organizācija, 2017.gada 13.maijā darbadienu par vismaz vienu stundu var nesamazināt, taču viņu normālais mēneša darba laiks, ņemot vērā pirmssvētku dienu, maijā ir 166 stundas.

Darba inspekcija vērš uzmanību, ka, īstenojot darba dienas pārcelšanu, darba devējam jāievēro princips, ka konkrētā darba diena tiek pārcelta, vadoties no tā, kādas tiesības darbinieks būtu ieguvis un kādi pienākumi pret darbinieku darba devējam būtu jāpilda, ja minētā darba diena nemaz nebūtu pārcelta uz citu dienu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Darba inspekcija vērš uzmanību uz atsevišķiem gadījumiem, kā 2017.gadā pārceltā darbadiena ietekmē ikgadējā atvaļinājuma piešķiršanu, atvaļinājuma naudas aprēķināšanu, darbnespējas periodu u.tml.

 Ja ikgadējā atvaļinājuma daļa piešķirta, piemēram, no 2017.gada 24.aprīļa līdz 2017.gada 7.maijam, darbiniekam nebūs jāstrādā 2017.gada 13.maijā. Ņemot vērā Darba likuma 75.panta astoto daļu, darbiniekam var neaprēķināt atvaļinājuma naudu par 2017.gada 5. maiju, taču šādā gadījumā atvaļinājuma nauda ir jāsaņem par 2017.gada 13.maiju.

Ja ikgadējā atvaļinājuma daļa piešķirta, piemēram, no 2017.gada 8.maija viena kalendāra nedēļa, darbiniekam 2017.gada 13.maijā nav jāveic darba pienākumi. Turklāt, atvaļinājums pagarinās par vienu svētku dienu, proti, 2017.gada 14.maiju (Mātes diena) un uz darbu darbiniekam jānāk 2017.gada 16.maijā. Bet, ja ikgadējā atvaļinājuma daļa piešķirta, piemēram, no 2017.gada 8.maija līdz 2017.gada 12.maijam, darbiniekam uz darbu jānāk 2017.gada 13.maijā.

Ja ikgadējā atvaļinājuma daļa piešķirta, piemēram, no 2017.gada 8.maija līdz 2017.gada 21.maijam, darbiniekam, kuram noteikta piecu dienu darba nedēļa, atvaļinājuma nauda ir jāaprēķina un jāizmaksā par 11 darba dienām, jo Ministru kabineta rīkojums par darba dienas pārcelšanu neierobežo darbinieka tiesības izmantot atvaļinājumu un saņemt atvaļinājuma naudu Darba likumā noteiktajā kārtībā un apmērā.

Ja ikgadējais atvaļinājums piešķirts, piemēram, no 2017.gada 3.aprīļa uz četrām kalendāra nedēļām, jāņem vērā, ka atvaļinājuma periodā iekrīt svētku dienas, kuras ikgadējā atvaļinājumā netiek skaitītas. Ņemot vērā, ka 2017.gada aprīlī ir trīs svētku dienas (14.aprīlis – Lielā Piektdiena, 16.aprīlis – Pirmās Lieldienas, 17. aprīlis – Otrās Lieldienas), atvaļinājuma pēdējā diena ir 2017.gada 5.maijs. Minētais apstāklis nozīmē, ka darbiniekam nebūs jāstrādā arī 2017.gada 13.maijā. Minētajā periodā darba devējam jāapmaksā 21 atvaļinājuma diena.

 

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-