Pirmdiena, 2018. gada 21. maijs
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3_794f6.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                      VDI_LOGO1.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Jaunumi

Ņemot vērā, ka šogad ir gaidāms būvniecības apjoma pieaugums un līdz ar to arī lielāks nodarbināto skaits būvlaukumos, ir nepieciešami preventīvi izglītojoši pasākumi par darba aizsardzību nozarē. To tikšanās laikā ar Valsts darba inspekcijas (VDI) direktoru Renāru Lūsi uzsvēra Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

Puses vienojās, ka ir nepieciešama ciešāka Partnerības un VDI sadarbība darba kultūras celšanā, lai efektīvāk vērstu būvnieku uzmanību uz veselībai un dzīvībai svarīgiem jautājumiem. “Latvijas Būvuzņēmēju partnerība ir iecerējusi vēl pirms aktīvās būvdarbu sezonas sākuma īpašu uzmanību pievērst darba aizsardzības jautājumiem būvniecībā, vienlaikus jādomā par efektīvākiem veidiem, kā šos jautājumus skaidrot uz vietas būvlaukumos,” sacīja Baiba Fromane.

 

Savukārt VDI direktors Renārs Lūsis norāda: „Būvniecības nozare vēsturiski ir bijusi VDI pastiprinātas uzmanības fokusā, jo nozarē kopumā ir augsts nereģistrētās nodarbinātības un nelaimes gadījumu risks. Tāpēc ar cerību raugāmies uz potenciālo sadarbības stiprināšanu ar nozari pārstāvošajām organizācijām, jo īpaši ar Latvijas Būvuzņēmēju partnerību, kas ļautu mums vēl sekmīgāk risināt sarežģītos nozares jautājumus.”

 

Apspriežot nereģistrēto nodarbinātību būvniecībā, Partnerības vadītāja Baiba Fromane vērsa uzmanību, ka lielākā ēnu ekonomikas daļa slēpjas tieši mazajos privātajos pasūtījumos būvniecībā. “Partnerība jau vairākkārt ir rosinājusi valdībai nelegālās nodarbinātības problēmu būvniecībā risināt, ļaujot remontdarbus kā attaisnotos izdevumus iekļaut gada ienākumu deklarācijā. Tas rada vismaz vienu ieinteresētu personu par pakalpojumu norēķināties godprātīgā veidā, tādējādi sekmējot arī celtnieku izvēli strādāt legāli.”

 

Sarunas laikā Partnerība aktualizēja arī jautājumu par novecojušiem normatīvajiem aktiem attiecībā uz būvlaukumā nodarbināto personu darba apliecību izsniegšanu. Esošie noteikumi ir mūsdienu prasībām un digitālai videi neatbilstoši, neļaujot uzņēmumiem darbinieku identifikāciju veikt, piemēram, ar elektroniskām ID kartēm.

 

 

Informāciju sagatavoja

Anete Ugaine

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības sabiedrisko attiecību speciāliste

 

Valsts darba inspekcija (turpmāk VDI) aicina gan darba devējus, gan darbiniekus izvērtēt slodzes samazināšanu un darba organizācijas uzlabošanu tā, lai nebūtu jāstrādā ārpus noteiktā darba laika. Pārslodze var novest pie hroniska miega trūkuma, kas var izraisīt ne tikai aizmigšanu pie auto stūres, bet arī tieši ietekmē paveikto darbu un tā kvalitāti, kā arī ir sekas nelaimes gadījumiem darba vietā.

VDI veiktā darba vietā notikušo nelaimes gadījumu analīze liecina, ka 33% nelaimes gadījumu viens no cēloņiem bijis darbinieku uzmanības trūkums. Noguruma dēļ zūd koncertēšanās spējas, kā rezultātā cieš ne tikai pats, bet arī kolēģi, sadarbības partneri un klienti.

“Nogurums un pārslodze darbā ļoti bieži ir saistīts ar darba organizāciju uzņēmumā, tādēļ darba devējiem būtu jāpārvērtē, vai tiek atvēlēts laiks pārtraukumam darba laikā, vai darba slodze ir sabalansēta ar darbinieku privāto dzīvi un nerada fiziskas un emocionālas izdegšanas risku. Savukārt darbinieki, finansiālu motīvu vadīti nereti, izvēlas strādāt papildu darbu, tā vietā, lai pilnvērtīgi atpūstos. Taču ir jāņem vērā, ka tas var radīt hronisku nogurumu, apdraudot veselību un dzīvību gan darbā, gan ārpus tā,” uzsver VDI direktors Renārs Lūsis, aicinot kritiski izvērtēt gan savas, gan sava darbinieka spējas ilgtermiņā tikt galā ar palielinātu slodzi.

Starp galvenajiem noguruma cēloņiem darba vietās minams slikti sabalansēts maiņu grafiks, darbs naktīs, it īpaši vairāk nekā divas nakts maiņas pēc kārtas, darbinieku trūkums, laika trūkums, virsstundas, garās darba stundas, nepietiekama atpūta starp darba periodiem, stress un spriedze, tāpat arī bieži komandējumi ar pārlidojumiem, mainot laika zonas, vai naktīs.

Jau šobrīd vairāki sociāli atbildīgi darba devēji ne tikai ievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības darba tiesisko attiecību jomā un darba aizsardzībā, bet arī īsteno pasākumus veselības veicināšanā. Arvien biežāk darba devēji Latvijā saviem darbiniekiem organizē lekcijas par miega kvalitāti un ieteikumiem tās uzlabošanai, kā arī iesaista organizāciju psihologus maiņu grafiku izstrādē, lai darbinieki ikdienā varētu strādāt produktīvi un kvalitatīvi.

VDI aicina darba devējus iepazīties ar dažādiem informatīvajiem materiāliem par stresa samazināšanas iespējām un veselīgu darba vidi mājaslapā www.stradavesels.lv.

 

Informāciju sagatavoja:

Megija Ekkerte

Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797, E-pasts: megija.ekkerte@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

Siguldas biroja apmeklētājiem lūgums vērsties pēc konsultācijas, zvanot uz VDI konsultatīvajiem tālruņiem, rakstot elektroniski vai ierodoties klātienē Jums tuvākajā konsultatīvajā centrā (Valmierā, Purva iela 12A; Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1 vai Talejas ielā 1).

Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!

Siguldas biroja apmeklētājiem lūgums vērsties pēc konsultācijas, zvanot uz VDI konsultatīvajiem tālruņiem, rakstot elektroniski vai ierodoties klātienē Jums tuvākajā konsultatīvajā centrā (Valmierā, Purva iela 12A; Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1 vai Talejas ielā 1).

Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2018.gada 1.janvāra līdz 5.martam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 4 nodarbinātie un vēl 7 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). 2017.gadā šajā periodā bojā bija gājuši 4 nodarbinātie. Vēl 18 cilvēku 2018.gadā guvuši smagus miesas bojājumus (2017.gadā - 36).

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:

·         vīrietis, 65, ostas darbinieks, darba vietā tika atrasts miris;

·         vīrietis, 60, ražošanas vadītājs, darba vietā tika atrasts miris;

·         vīrietis, 51, apsardzes darbinieks, darba vietā tika atrasts miris;

·         vīrietis, 40, virtuves strādnieks, no darba vietas tika nogādāts slimnīcā, kur nomira;

·         vīrietis, 48, kokapstrādes operators, pēc spēcīga sitiena pa krūtīm mira darba vietā;

·         vīrietis, 41, traktora vadītājs, izkāpjot no traktora, krita un guva traumu;

·         vīrietis, 48, būvstrādnieks, darba vietā krita un guva traumas;

·         vīrietis, 60, darbinieks, pildot darba pienākumus, guva smagas ķermeņa traumas;

·         vīrietis, 59, saimniecības strādnieks, veicot mežizstrādes darbus, guva galvas traumu no krītoša nozāģētā koka. Darbinieks slimnīcā nomira;

·         vīrietis, 35, projektu menedžeris, pildot darba pienākumus, guva smagas ķermeņa traumas;

·         sieviete, 71, pasta nodaļas vadītāja, krītot traumēja gūžas kaulu;

·         vīrietis, 43, autogreidera vadītājs, darba vietā tika atrasts miris;

·         vīrietis, darbinieks, tika nošauts darba vietā;

·         sieviete, 64, trauku mazgātāja, telpās pakrita un guva gūžas lūzumu;

·         sieviete, 41, finanšu uzskaitvede, pie darba vietas pakrita un guva traumas;

·         sieviete, 65, veselības aprūpes māsa, nokrita un guva traumu;

·         sieviete, 64, pastniece, iznēsājot pasta sūtījumus, pakrita uz ielas un guva kājas traumu;

·         vīrietis, 60, autobusu vadītājs, guva traumu no šāviena galvā;

·         sieviete, 51, grāmatsējēja, darba vietā guva smagu pleca traumu;

·         vīrietis, 33, metinātājs, veicot metināšanas darbus, nokrita no 3 metru augstuma;

·         vīrietis, 56, lentzāģa operators, traumēja roku gar zēmerzāģa zāģripu, kas bija darba procesā;

·         vīrietis, 65, elektriķis, nokrita no 4 m augstuma, gūstot kājas traumu;

·         vīrietis, 65, automašīnas šoferis, darba vietā tika atrasts miris;

·         vīrietis, 48, palīgstrādnieks, darba vietā tika atrasts miris;

·         vīrietis, 43, drupināšanas operators, mira darba vietā ceļu satiksmes negadījumā;

·         vīrietis, 63, kurinātājs, darba vietā tika atrasts miris;

·         vīrietis, 53, operators, guva kājas traumu;

·         sieviete, 55, vadītāja, krītot guva kājas traumu;

·         vīrietis, 42, guva smagas traumas;

·         vīrietis, 57, darbinieks, guva traumas ceļu satiksmes negadījumā.

 

 

Valsts darba inspekcija (VDI) piedalīsies izstāde “Māja I 2018”, kas norisināsies no 8.marta līdz 11.martam Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsala. VDI aicinās izstādes apmeklētājus pievērst uzmanību darba aizsardzības un darba tiesību prasību ievērošanas nozīmīgumam. Izstādes laikā VDI stendā apmeklētāji pirmie varēs uzzināt, kā sagatavoties VDI būvniecības nozares tematiskai pārbaudei, un izmēģināt interaktīvo darba vides risku novērtēšanas rīku OiRA.

Izstādes laikā VDI stendā sniegsim konsultācijas, kā pieteikties bezmaksas atbalstam darba vides sakārtošanai ESF projekta „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” Nr. 7.3.1.0/16/I/001 ietvaros. Minētais atbalsts sevī ietver: 

1.     darba vides riska novērtējumu;

2.     darba aizsardzības pasākuma plāna izstrādi;

3.     rekomendācijas darba aizsardzības struktūras izveidošanai;

4.     darba vides faktoru laboratorisko mērījumus veikšanu (līdz 250 EUR apmērā);

5.     darba aizsardzības speciālistu un uzticības personu apmācības:

·         darba aizsardzības speciālista apmācības;

·         uzticības personu apmācības;

·         specializēto zināšanu apguve darba aizsardzības jomā.

Uz tikšanos izstādes laikā VDI stendā!

ESF jauns projekts.jpg

Valsts darba inspekcija (VDI) aicina mikro, mazus un vidējos uzņēmumus (ar nodarbināto skaitu līdz 50) iesniegt pieteikumus atbalsta saņemšanai, kas paredzēts nodarbināto drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai un uzņēmumu darba vides sakārtošanai atbilstoši darba aizsardzības un darba tiesību prasībām.

Latvijas uzņēmēji var pieteikties atbalsta saņemšanai un sakārtot darba vidi savā uzņēmumā atbilstoši darba aizsardzības reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Atbalstu sniegs VDI piesaistītie speciālisti: kompetentās institūcijas, kompetentie speciālisti, akreditētā laboratorija un izglītības iestāde.

Atbalsts tiek sniegts Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” Nr.7.3.1.0/16/I/001 ietvaros, kas paredz uzņēmumiem saņemt darba vides risku izvērtēšanu, darba aizsardzības pasākuma plāna izstrādi, rekomendācijas par darba aizsardzības struktūras izveidošanu, apmācības darba aizsardzības speciālistiem un uzticības personām. Saskaņā ar eksperta norādījumiem, atbalsta ietvaros tiks nodrošināta arī laboratorisko mērījumu veikšana. Ar minētā projekta palīdzību līdz 2022.gada 31.decembrim atbalsts tiks sniegts 4700 uzņēmumiem.

Atbalstam var pieteikties uzņēmumi, kas veic kādu no Ministru kabineta 2005.gada 8.februāra noteikumu Nr. 99 “Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju” 1. pielikumā noteiktajiem komercdarbības veidiem atbilstoši vispārējās saimnieciskās darbības klasifikācijai NACE.

Iepazīties ar atbalsta piešķiršanas noteikumiem un pieteikumu veidlapas ir atrodamas VDI mājaslapā www.vdi.gov.lv, sadaļā “Projekti”-> “ESF” -> apakšsadaļā “Atbalsts darba devējiem”.

Pieteikumu var iesniegt parakstītu ar drošu elektronisko parakstu, nosūtot uz e-pastu info.esf@vdi.gov.lv, nosūtot pa pastu vai personīgi iesniedzot VDI ESF projekta lietvedībā, Kr.Valdemāra iela 17-17, Rīga, LV-1010, darba dienās no plkst. 08:00 līdz 17:00 un piektdienās no plkst. 08:00 līdz 14:30.

Papildus informāciju par pieteikuma sagatavošanu un par atbalsta piešķiršanu var iegūt pa tālruni 25725168 vai 25702127, vai nosūtot uz e-pasta adresi info.esf@vdi.gov.lv.

Informāciju sagatavoja:
Evita Rancāne, Valts darba inspekcijas ESF projekta vecākā eksperte sabiedrisko attiecību jautājumos.


Valsts darba inspekcija (turpmāk – VDI) š.g. 5.februārī uzsāks tematisko pārbaudi kokapstrādes un mēbeļu ražošanas uzņēmumos. Aizvadītajā gadā situācija kokapstrādē darba aizsardzības jomā ir būtiski pasliktinājusies. Par to liecina gan smago nelaimes gadījumu darbā skaita pieaugums, gan to gadījumu skaits, kad apturēts nedrošs darba aprīkojums. Lai pārbaudītu darba aprīkojuma atbilstību normatīvo aktu prasībām, nodarbināto instruēšanu un apmācību par drošiem darba paņēmieniem, VDI īstenos tematisko pārbaudi kokapstrādē ar mērķi mazināt nelaimes gadījumos darbā cietušo skaitu.

2017. gadā nelaimes gadījumu skaita ziņā kokapstrāde ieņem pirmo vietu. Kokapstrādē notika 252 nelaimes gadījumi darbā, turklāt gandrīz divas reizes palielinājās smago nelaimes gadījumu darbā skaits, salīdzinot ar 2016. gadu. Arī 2018. gada janvārī kokapstrādē darba laikā jau ir noticis viens letāls nelaimes gadījums.

Nelaimes gadījumu cēloņi galvenokārt ir saistīti ar darbinieku nepilnīgu apmācību un neatbilstoša aprīkojuma lietošanu, piemēram, darba aprīkojumam nav norobežotas kustīgās daļas, kas nodarbinātajam rada vislielāko risku gūt dažādas traumas. Pērnā gada laikā VDI ir izteikusi brīdinājumus un izdevusi rīkojumus par darba aprīkojuma darbības apturēšanu gandrīz 60% vairāk uzņēmumu, kā tas bija 2016. gadā. Tas norāda, ka joprojām daļa kokapstrādes uzņēmumu nereti izmanto novecojušu, nedrošu un normatīvajiem aktiem neatbilstošu darba aprīkojumu, kas apdraud nodarbināto veselību un dzīvību.

„Kokapstrādē notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas materiāli liecina par pārgalvību un bezatbildību gan no darba devēju, gan darbinieku puses. Darbs ar dzīvību apdraudošām iekārtām, aizsargu vai palīglīdzekļu nelietošana, iekārtu tīrīšana, tās neapturot – tie ir gadījumi, kad vēloties ietaupīt dažas minūtes, tiek smagi sakropļotas vai zaudētas rokas un kājas. Tie ir gadījumi, kad darbinieki iet bojā. Kokapstrāde ir augsta riska nozare, tāpēc droša un normatīvajiem aktiem atbilstoša darba vide, augsta darba kultūra un kvalitatīva darbinieku apmācība ir būtiskākie pasākumi, kas samazinātu nelaimes gadījumu skaitu nozarē,” norāda Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

VDI aicina darba devējus sakārtot darba vidi uzņēmumā, kritiski izvērtēt uzņēmumā izmantotā darba aprīkojuma drošību un savu darbinieku zināšanas darba aizsardzībā vēl pirms VDI pārbaudes. VDI mājas lapā www.vdi.gov.lv sadaļā “Par mums. Svarīgākais par pārbaudēm” (saite uz veidlapu - http://www.vdi.gov.lv/lv/Par-mums/svarigakais-par-parbaudem/paskontrole-kokapstradei/) ir pieejama paškontroles veidlapa darba devējiem, kas ļauj pārliecināties, vai uzņēmumā tiek ievērotas svarīgākās normatīvo aktu prasības darba aizsardzības jomā. Saite uz veidlapu - http://www.vdi.gov.lv/lv/Par-mums/svarigakais-par-parbaudem/paskontrole-kokapstradei/.

Informāciju sagatavoja:

Megija Ekkerte

Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797, E-pasts: megija.ekkerte@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

18. janvāra klientu apmeklētāju laiks Siguldas birojā tiek pārcelts uz piekdienu 19.01.2018. no plkst. 09.00 līdz 12.00.

Vakar, 15. janvārī, Grobiņas novadā, kokapstrādes uzņēmumā, 48 gadus vecs vīrietis gāja bojā, saņemot smagu triecienu pa krūtīm. Cietušais darba vietā veica darbu pie daudzzāģa dēļu padošanas.  Viens dēlis iekārtā iesprūda, taču cietušais, iekārtu neapturot, turpināja darbu. Cietušais ar spēku iestūma nākamo dēli, kurš no iekārtas atleca un ar lielu spēku atsitās pret cietušo, traumējot krūškurvi.  Cietušais no traumām miris slimnīcā.

Lai padziļināti analizētu darba vietā notikušo letālo nelaimes gadījumu, noskaidrotu tā cēloņus u.c., Valsts darba inspekcija ir uzsākusi nelaimes gadījuma izmeklēšanu. 

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2017.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 20 nodarbinātie un vēl 10 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Vēl 181 cilvēks pērnajā gadā guva smagas traumas darba vietā.

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-