Sestdiena, 2018. gada 18. augusts
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3_794f6.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                      VDI_LOGO1.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Jaunumi

17. jūlijā, Brocēnu novadā, veicot darbus riepu savākšanas un pārstrādes cehā pie iekārtas, kura no riepu gumijas gabaliem atstīpo metāla stīpas, smagu rokas plaukstas un pirkstu traumu guva 25 gadus vecs palīgstrādnieks. Vīrieša roka tika ievilkta starp iekārtas ruļļiem, kā rezultātā darbiniekam veikta pirkstu amputācija.

Lai padziļināti analizētu darba vietā notikušo smago nelaimes gadījumu, noskaidrotu tā cēloņus u.c., Valsts darba inspekcija ir uzsākusi nelaimes gadījuma izmeklēšanu.

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2017.gada 1.janvāra līdz 1.augustam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 17 nodarbinātie un vēl 8 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 24 nodarbinātie. Vēl 95 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darba vietā (pagājušajā gadā 98).

25. jūlijā, Saldū, tirdzniecības vietā, 38 gadus veca sieviete guva triecienu no apmēram 200 kg smaga konteinera.

Lai padziļināti analizētu darba vietā notikušo smago nelaimes gadījumu, noskaidrotu tā cēloņus u.c., Valsts darba inspekcija ir uzsākusi nelaimes gadījuma izmeklēšanu.

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2017.gada 1.janvāra līdz 1.augustam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 17 nodarbinātie un vēl 8 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 24 nodarbinātie. Vēl 95 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darba vietā (pagājušajā gadā 98).

10. jūlijā, Smiltenes novadā, 57 gadus vecs vīrietis (pēc profesijas kurinātājs) uzkāpa šķeldas tornī, kas uzstādīts uz katlu mājas jumta un nokrita no aptuveni četru metru augstuma. Kritiena rezultātā gūtas smagas traumas.

Lai padziļināti analizētu darba vietā notikušo smago nelaimes gadījumu, noskaidrotu tā cēloņus u.c., Valsts darba inspekcija ir uzsākusi nelaimes gadījuma izmeklēšanu.

Valsts darba inspekcija atgādina, ka darbs augstumā ir saistīts ar paaugstinātu bīstamību. Tomēr darba devēji, darba aizsardzības speciālisti un darbinieki nereti pietiekami nenovērtē risku, kas var būt iemesls nokrišanai no augstuma. Ar kritieniem no augstuma saistītie nelaimes gadījumi parasti ir ar smagām un pat letālām sekām, tāpēc ir svarīgi, lai darba devēji  savlaicīgi veiktu risku novērtējumu un paredzētu preventīvos pasākumus.

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2017.gada 1.janvāra līdz 27.jūlijam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 16 nodarbinātie un vēl 8 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 24 nodarbinātie. Vēl 85 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darba vietā (pagājušajā gadā 94).

Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) informē, ka 2017. gada 4. septembrī uzsāks tematisko pārbaudi augkopības un lopkopības nozares uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu. Tās laikā plānots pārbaudīt vismaz 150 uzņēmumus visā Latvijā.

Augkopības un lopkopības nozarē jau kopš 2012. gada vērojams pieaugošs reģistrēto nelaimes gadījumu darbā skaits – ja 2012. gadā nozarē kopā tika reģistrēti 38 nelaimes gadījumi darbā, tad 2016. gadā tika reģistrēts jau 51 nelaimes gadījums darbā. Tāpat satraucošs ir apstāklis, ka nozarē katru gadu notiek letāli nelaimes gadījumi, turklāt 2016. gadā kopumā notika pieci letāli nelaimes gadījumi, kas veidoja 13% no visiem valstī reģistrētajiem letālajiem nelaimes gadījumiem un ierindoja nozari 2. vietā pēc šī statistikas rādītāja. Tāpat augkopības un lopkopības nozarē katru gadu tiek konstatēts ievērojams skaits nereģistrēti nodarbinātu personu, tādējādi nozare ir viena no vadošajām valstī pēc šī statistikas rādītāja.

Augkopības un lopkopības nozarē nodarbinātie ir pakļauti dažādiem darba vides riska faktoriem, piemēram, piespiedu un neērtai darba pozai, smagumu pārvietošanai, visa ķermeņa vibrācijai, troksnim, nelabvēlīgiem laikapstākļiem, nepiemērotam mikroklimatam, traumatisma riskiem, ķīmiskajiem riska faktoriem, kas var izraisīt gan nelaimes gadījumus, gan ilgstošā laika periodā arī arodslimības. Darba inspekcijas pieredze rāda, ka nelaimes gadījumus darbā bieži izraisa darba vides risku neidentificēšana un nenovērtēšana, darbinieku neapmācīšana drošiem darba paņēmieniem, drošības noteikumu un instrukciju neievērošana un neatbilstoša darba aprīkojuma lietošana. Tāpat uzņēmumos bieži tiek konstatēts, ka darbiniekiem netiek veiktas nepieciešamās obligātās veselības pārbaudes, netiek izsniegti atbilstoši individuālie aizsardzības līdzekļi un uzraudzīta to lietošana, kā arī netiek izvietotas drošības zīmes, kas brīdinātu par iespējamu bīstamību darba vietā.

Tā kā tematiskās pārbaudes mērķis nav sodīt darba devējus, bet gan palīdzēt sakārtot darba vidi uzņēmumos, aicinām izmantot jau tagad pieejamos bezmaksas informatīvos materiālus par darba aizsardzības prasībām nozarē interneta vietnē www.stradavesels.lv sadaļā “Materiāli”, izvēloties tieši uz lauksaimniecības nozari attiecināmos materiālus. Šajā sadaļā atrodama arī pašpārbaudes veidlapa par darba aizsardzības normatīvo aktu ievērošanu, kas ļauj uzņēmumiem labāk sagatavoties Darba inspekcijas pārbaudei. Tajā iekļauti Valsts darba inspekcijas pārbaudē obligāti izskatāmie jautājumi, tomēr inspektori var veikt arī citu, anketā nenorādītu normatīvo aktu prasību pārbaudi.

Tāpat aicinām izmantot bezmaksas darba vides risku novērtēšanas rīku “OiRA” lauksaimniecības uzņēmumiem, kuru var atrast Valsts darba inspekcijas interneta vietnē www.vdi.gov.lv sadaļā “OiRA”.

7.jūlijā, Olainē, dežurantei dežūrtelpā uzbruka vīrietis ar nazi un vairākas reizes sadūra. Sieviete uzbrukuma rezultātā guvusi smagas traumas.

Lai analizētu darba vietā notikušo smago nelaimes gadījumu, noskaidrotu tā cēloņus u.c., Valsts darba inspekcija ir uzsākusi nelaimes gadījuma izmeklēšanu.

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2017.gada 1.janvāra līdz 17.jūlijam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 16 nodarbinātie un vēl 8 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 18 nodarbinātie. Vēl 83 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darba vietā (pagājušajā gadā 93).

16. jūlijā, Saldū, veicot automobiļa remontu, bojā gāja 55 gadus vecs automobiļa vadītājs. Darbinieks remontēja smago automašīnu, noņemot vienu no priekšējiem riteņiem, taču automašīnas kabīne sasvērās un vīrietis tika saspiests. Nekavējoties tika izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība, taču darbinieks mediķu automašīnā mira.

Lai padziļināti analizētu darba vietā notikušo letālo nelaimes gadījumu, noskaidrotu tā cēloņus u.c., Valsts darba inspekcija ir uzsākusi nelaimes gadījuma izmeklēšanu.

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2017.gada 1.janvāra līdz 17.jūlijam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 16 nodarbinātie un vēl 8 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 18 nodarbinātie. Vēl 83 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darba vietā (pagājušajā gadā 93).

3. jūlijā, Bauskas novadā, veicot remontdarbus kalts kompleksā, darbinieks izkrita no pacēlēja groza, kurš atradās aptuveni 1 metra augstumā. Kritiena rezultātā 1953. gadā dzimis vīrietis guva smagu galvas traumu. Pārvietojoties pacēlāja grozā, darbinieks nelietoja individuālās aizsardzības līdzekļus - aizsargķiveri un drošības jostu.

Lai padziļināti analizētu darba vietā notikušo smago nelaimes gadījumu, noskaidrotu tā cēloņus u.c., Valsts darba inspekcija ir uzsākusi nelaimes gadījuma izmeklēšanu. Valsts darba inspekcija atgādina, ka darbs augstumā ir saistīts ar paaugstinātu bīstamību. Tomēr darba devēji, darba aizsardzības speciālisti un darbinieki nereti pietiekami nenovērtē risku, kas var būt iemesls nokrišanai no augstuma. Ar kritieniem no augstuma saistītie nelaimes gadījumi parasti ir ar smagām un pat letālām sekām, tāpēc ir svarīgi, lai darba devēji  savlaicīgi veiktu risku novērtējumu un paredzētu preventīvos pasākumus.

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2017.gada 1.janvāra līdz 10.jūlijam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 16 nodarbinātie un vēl 8 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 18 nodarbinātie. Vēl 81 cilvēks šogad ir guvis smagas traumas darba vietā (pagājušajā gadā 89).

4. jūlijā, Rundāles novadā,  1991. gadā dzimis elektromontieris veica  darbus elektrības balstā, taču pēkšņi abi elektrības balsti lūza un krita uz grunts seguma. Ņemot vērā, to, ka elektromontieris bija piestiprinājies pie balsta ar drošības jostu,  darbinieks nokrita kopā ar balstiem uz zemes, gūstot smagas traumas.

 

Lai padziļināti analizētu darba vietā notikušo smago nelaimes gadījumu, noskaidrotu tā cēloņus u.c., Valsts darba inspekcija ir uzsākusi nelaimes gadījuma izmeklēšanu. Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2017.gada 1.janvāra līdz 10.jūlijam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 16 nodarbinātie un vēl 8 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās).

Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 18 nodarbinātie. Vēl 81 cilvēks šogad ir guvis smagas traumas darba vietā (pagājušajā gadā 89).

Ņemot vērā to, ka š.g. 3.jūlijā ģimenes ārsti ir uzsākuši streiku, Valsts darba inspekcija ir sagatavojusi sekojošu skaidrojumu:

Darba strīdu likuma 2.pants nosaka, ka darba strīds ir jebkuras no darba tiesiskajām attiecībām izrietošas vai ar darba tiesiskajām attiecībām saistītas domstarpības starp darbinieku, darbiniekiem (darbinieku grupu) vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju, darba devējiem (darba devēju grupu), darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju. Savukārt no Darba likuma 2., 28. un 39.panta izriet, ka tikai darba līgums ir darba tiesisko attiecību rašanās pamats.

Ģimenes ārstu darbību, kas sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus, regulē normatīvie akti un līgums par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, kas ir publisko tiesību līgums starp ģimenes ārstu un Nacionālo veselības dienestu. Neatkarīgi no ģimenes ārsta darbības juridiskās formas (pašnodarbināta persona, komercsabiedrība, darba ņēmējs), minētais līgums par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu nenodibina ģimenes ārstam darba tiesiskās attiecības. Taču ģimenes ārstu iebildumi un streika iemesli tieši izriet no līguma par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu nosacījumiem un nav saistīti ar darba tiesiskajām attiecībām, kurās ģimenes ārsts varētu būt kā darba ņēmējs vai darba devējs. VDI uzskata, ka domstarpības starp Veselības ministriju un Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju nav darba tiesisko strīds, un uz to nav attiecināmas Darba strīdu likuma normas, jo starp iesaistītajām pusēm iztrūkst darba tiesisko attiecību elementa. Ņemot vērā, ka streiks ir konkrēta darba strīda, proti, kolektīvā interešu strīda risināšanas veids, uz konkrēto situāciju nav attiecināms arī Streiku likums.

26. maijā, celtniecības objektā Rīgā, krītot no otrā stāva, smagas traumas guvis 1992. gadā dzimis vīrietis.

Lai padziļināti analizētu darba vietā notikušo smago nelaimes gadījumu, noskaidrotu tā cēloņus u.c., Valsts darba inspekcija ir uzsākusi nelaimes gadījuma izmeklēšanu.

Valsts darba inspekcija atgādina, ka darbs augstumā ir saistīts ar paaugstinātu risku. Tomēr darba devēji, darba aizsardzības speciālisti un darbinieki nereti pietiekami nenovērtē risku, kas var būt iemesls nokrišanai no augstuma. Ar kritieniem no augstuma saistītie nelaimes gadījumi parasti ir ar smagām un pat letālām sekām, tāpēc ir svarīgi, lai darba devēji  savlaicīgi veiktu risku novērtējumu un paredzētu preventīvos pasākumus.

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2017.gada 1.janvāra līdz 29.jūnijam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 14 nodarbinātie un vēl 8 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 18 nodarbinātie. Vēl 73 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darba vietā (pagājušajā gadā 84).

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-