Pirmdiena, 2020. gada 21. septembris
A+ / A-

       Konsultatīvais tālr.: 67186522

       Konsultatīvais tālr.: 24777997 (BITE)

       Anonīmais uzticības tālr.: 67312176

  l_tab_7.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

                 Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                      VDI_LOGO1.png

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Jaunumi

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2020. gada 1. janvāra līdz 28. augustam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 12 nodarbinātie. 2019. gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 19 nodarbinātie. 101 cilvēks šajā pašā laika periodā guva smagus miesas bojājumus, savukārt pirms gada smagus miesas bojājumus darba vietā guva 139 nodarbinātie.

Kopš pēdējās informācijas publicēšanas darba vietā notikuši šādi nelaimes gadījumi:

· sieviete, 36, nokrita no pārvietojamām kāpnēm un guva smagas traumas;

· vīrietis, 50, operators, ejot uz darba vietu pa gaiteni, pēkšņi saļima. Tika konstatēta darbinieka nāve;

· vīrietis, 55, kāpjot pa saliekamā alumīnija torņa kāpnēm, paslīdēja un nokrita, gūstot politraumu - galvaskausa lūzumu, sejas kaula lūzumu, sistu brūci pakauša rajonā, smadzeņu satricinājumu un vēdera dobuma bojājumus;

· vīrietis, 65, autoceltņa vadītājs, tika atrasts miris darba vietā;

· vīrietis, 39, kāpjot uz jumtu, paslīdēja un krita. Drošības sistēma nenobloķēja troses caurslīdēšanu, tāpēc nenostrādāja kritiena amortizētājs. Cietušais uzkrita uz sastatnēm un smagi traumēja muguru;

· sieviete, 72, uzkopjot teritoriju, krita un guva smagu traumu;

· vīrietis, 63, lopkopis, pildot darba pienākumus, guva smagu muguras traumu;

· vīrietis, 44, santehniķis, veicot ūdensvada uzstādīšanu, izmantoja aluminija izbīdāmās kāpnes. Kāpnes sāka slīdēt pa betona grīdu, un cietušais nokrita no vairāk kā 3 m augstuma, gūstot smagas traumas;

· vīrietis, 48, koksnes zāģēšanas operators, ar darba galda ritošo daļu savainoja rokas pirkstus;

· vīrietis, 27, ceha strādnieks, vēla baļķus lentzāģa virzienā, kad viens baļķis nokrita no estakādes un smagi traumēja darbinieka kāju;

· sieviete, 48, kokzāģētavas operatore, cieta, kad no šķeldotāja cilindra, kurā iestiprināti smalcināšanas asmeņi, atdalījās metāla fragments, kas norāva tehnoloģiskās lūkas vāku. Norautais vāks caur logu ielidoja cehā, kur strādāja darbiniece, un smagi traumēja viņu;

· sieviete, 47, pārdevēja-kasiere, nesot tukšas kartona kastes uz noliktavu, strauji pagriezās un zaudēja līdzsvaru. Tā rezultātā darbiniece nokrita un guva smagu rokas traumu;

· vīrietis, 52, autobusa vadītājs, lai pārbaudītu autobusa tehnisko stāvokli, iebrauca garāžā un gāja gar garāžas bedri. Cietušajam paslīdēja kāja un uz bedres malas viņš sasita ribas;

· vīrietis, 49, noliktavas darbinieks, braucot ar palešu vedamo, mēģināja veikt bremzēšanu ar kāju un guva potītes lūzumu;

· sieviete, 66, apkopēja-sanitāre, nokrita no trepēm un guva smagu muguras traumu (lūzumu);

· vīrietis,51, gāja bojā ceļu satiksmes negadījumā;

· vīrietis, 47, nomira darba vietā;

· sieviete, 54, pārdevēja-kasiere, paslīdēja, krita un guva smagu rokas traumu;

· vīrietis, 73, vilcējautomobiļa vadītājs, nokrita no kravas mašīnas un guva smagas traumas;

· vīrietis, 50, neapstādinot siena preses darbību, veica iesprūdušās auklas atbrīvošanu. Roka tika ierauta siena presē un amputēta;

· vīrietis, 36, dežurants, nomira darba vietā;

· vīrietis, 60, kapsētas sētnieks, nomira darba vietā;

· vīrietis, 60, apsargs, darba vietā nokrita, tika aizvests uz slimnīcu, kur nomira;

· sieviete, 64, apkopēja, noliktavas uzkopšanas laikā paslīdēja un krita, gūstot smagas traumas;

· vīrietim, 16, palīgstrādniekam, veicot starpsienu konstrukciju montāžu, uz galvas uzkrita metāla profils;

· vīrietis, 55, skursteņslauķis, nokrita no jumta un guva smagas traumas;

· vīrietis, 64, darbgaldu operators, nokrita no pārvietojamām kāpnēm un guva smagas traumas;

· vīrietis, 46, traktortehnikas vadītājs, traktora riepas nomaiņas laikā, paslīdēja un salauza kāju;

· vīrietis, 37, ražošanas iekārtas operators, uzkāpa uz izstrādājuma, kas bija atcelts15 cm no zemes. Darbinieks sāka lēkāt, turot telfera pults rokā. Lēkājot, cietušais nepamanīja, ka ceļ izstrādājumu augstāk. Kāpjot lejā, darbinieks nokrita no 1m augstuma un guva smagas traumas;

· sieviete, 50, medicīnas māsa, pārvietojoties pa telpām, pakrita un guva smagu rokas traumu;

· vīrietim, 60, betonētājam, būvobjektā palika slikti. Tika konstatēts, ka darbinieka smagi veselības traucējumi radušies karstuma ietekmē.

· vīrietis, 31, guļbūves ēku celtnieks, uzņēmuma teritorijā strādāja ar autoiekrāvēju un ceļa līkumā strauji pagrieza autoiekrāvēja stūri, kā rezultātā autoiekrāvējs apgāzās un piespieda darbinieku pie zemes. Cietušais guva smagas traumas;

· vīrietis, 63, baļķvedēja vadītājs, cieta ceļu satiksmes negadījumā un guva smagas traumas;

· sieviete, 64, ārste, darba vietas kāpņu telpā paklupa un guva apakšdelma kaula lūzumu;

· vīrietim, 45, automobiļa vadītājam, atrodoties pie automašīnas stūres, palika slikti, kā rezultātā automašīna ietriecās ēkas sienā un cietušais guva smagas traumas;

· sieviete, 57, maizniece-formētāja, maizes ražošanas cehā paslīdēja un guva smagu traumu;

· vīrieti, 51, betonētāju, piespieda ratiņi ar paneļu pārsedzēm, un viņš guva smagas traumas;

· sieviete, 68, apkopēja, gaitenī, kurā ir grīdas slīpums uz leju, stūma ratus. Aizķeroties aiz ratiem, cietusī krita un guva gūžas kaula lūzumu;

· vīrietis, 60, transportlīdzekļa vadītājs, dodoties uz dienesta mašīnu, aizķērās aiz apmales un nokrita, smagi traumējot plecu;

· vīrietim, 59, metālapstrādes darba galda operatoram, ģērbtuvē palika slikti, un darbinieks mira;

· vīrietis, 38, traktortehnikas vadītājs, kravas automašīnas remontdarbu laikā atradās uz kravas automašīnas platformas. Cits kolēģis iedarbināja kravas automašīnu un tā sāka kustību uz priekšu. Rezultātā kravas automašīna sadurās ar priekšā stāvošo zemes urbšanas iekārtu un cietušajam tika saspiesta kāja.

Valsts darba inspekcija sadarbībā ar Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru ir izstrādājusi jaunu bezmaksas OiRA rīku latviešu valodā, kura mērķis ir dot iespēju pašam uzņēmumam novērtēt savas darba vides gatavību COVID-19 un atlasīt piemērotākos veicamos pasākumus, lai samazinātu darbinieku risku inficēties darba vietā. Atšķirībā no citiem rīkiem, šis rīks nav nozares specifisks, to var izmantot jebkuras nozares darba devējs, izņemot veselības un sociālo aprūpi. Līdzīgi kā citos rīkos, ari šajā ir iekļautas saites uz skaidrojošiem materiāliem, vadlīnijām, valsts iestāžu mājaslapām, kur iespējams iegūt papildus informāciju.

Rīks ir pieejams šeit.

Vairāk informācijas par OiRA rīku ir pieejama šeit.

Biežāk uzdotie jautājumi par OiRA rīku

Cik sarežģīta ir OIRA? Vai nepieciešams reģistrēties?

Lai izmantotu rīku nav nepieciešamas īpašas priekšzināšanas un prasmes – ja protat lietot sociālos tīklus, piemēram, draugiem.lv, Twitter, Facebook, problēmu nebūs. Rīku iespējams izmēģināt bez reģistrēšanās, taču tad nebūs iespējams sagatavot atskaites. Pilnībā visas iespējas, ko sniedz OiRA, var novērtēt, tikai reģistrējoties. Lai reģistrētos, ir vajadzīga tikai derīga e-pasta adrese un paša izdomāta parole.

Kas ir nepieciešams, lai lietotu OiRA?

·         aprīkojums (dators, viedtālrunis vai planšete);

·         internets;

·         derīga e-pasta adrese;

·         laiks.

Vai Valsts darba inspekcija var piekļūt OiRA datiem?

Nē,

Datu uzglabāšanu nodrošina Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra. Valsts darba inspekcijai nav piekļuves datiem, kas ievadīti OIRA rīkā. Šiem datiem iespējams piekļūt tikai ar lietotāju izveidotajiem lietotājvārdiem (e-pasta adresēm) un parolēm. Gadījumā, ja parole ir aizmirsta / nozaudēta, to var pieprasīt no jaunā un tā tiks nosūtītā uz konkrētā lietotāja norādīto e-pasta adresi. Valsts darba inspekcijai, ja tā ieradīsies pārbaudīt uzņēmumu, jūs uzrādīsiet izveidotos dokumentus tieši tāpat kā jebkuru cita veida darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības pasākumu plānu.

Ņemot vērā, ka ārkārtējā situācija valstī tiek izbeigta, spēku zaudē arī  Ministru kabineta 2020.gada 12.marta rīkojums Nr.103 ”Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, kas regulēja īpašu kārtību saistībā ar personu nodarbināšanu un obligāto veselības pārbaužu veikšanu.

Minētais regulējums, ar atsevišķiem izņēmumiem, deva tiesības darba devējam ārkārtējās situācijas laikā nodarbināt personu bez obligātās veselības pārbaudes veikšanas, jo ir pārtraukta veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, kas nepieciešama obligātās veselības pārbaudes veikšanai. Vienlaikus rīkojumā ietvertais regulējums paredzēja pārejas periodu obligātās veselības pārbaudes veikšanai, ja veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana tiek atjaunota gan attiecībā uz pirmreizējo, ārpuskārtas, gan arī uz periodiskās veselības pārbaudes veikšanu.

Ievērojot to, ka veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, kas nepieciešama obligātās veselības pārbaudes veikšanai, ir atjaunota, un turpmāk nav nepieciešams noteikt īpašu kārtību saistībā ar personu nodarbināšanu un obligāto veselības pārbaužu veikšanu, Ministru kabineta rīkojums būtībā pilnā apjomā atjauno kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude.

Tas nozīmē, ka sākot ar 2020.gada 10.jūniju darba devējs var nodarbināt personas tikai tad, ja viņām ir veikta obligātā veselības pārbaude atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 10.marta noteikumiem Nr.219 “Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude”.

Vienlaikus ir jānorāda, ka attiecībā uz tiem darba devējiem, kuri ārkārtējās situācijas laikā ir pieņēmuši darbā jaunus nodarbinātos atbilstoši Ministru kabineta 2020.gada 12.marta rīkojuma Nr.103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 4.49.apakšpunktā noteiktajai kārtībai, piemēro to tiesisko regulējumu, kas bija spēkā tiesisko attiecību nodibināšanas laikā. Tas nozīmē, ka darba devējiem, ņemot vērā veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas atjaunošanu, ir nepieciešams rīkoties atbilstoši minētā rīkojuma 4.50.apakšpunktā noteiktajai kārtībai, proti, darba devējam ir jānodrošina pirmreizējās vai ārpuskārtas obligātās veselības pārbaudes ne vēlāk kā viena mēneša laikā no 2020.gada 10.jūnija, bet periodiskās veselības pārbaudes veikšana ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no 2020.gada 10.jūnija.

           

          Minētajā laikposmā darba devēji un nodarbinātie tiek aicināti pēc iespējas savlaicīgāk veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu obligāto veselības pārbaužu veikšanu, tādējādi efektīvi rūpējoties par nodarbināto drošību un veselību darbā.

Šonedēļ  Valsts darba inspekcija (VDI) uzsāk ikgadējo tematisko pārbaudi būvniecības uzņēmumos par darba aizsardzības un darba tiesisko attiecību normatīvo aktu prasību ievērošanu, kuras mērķis ir nelaimes gadījumos darbā cietušo skaita mazināšana un legālu darba tiesisko attiecību stiprināšana. Pārbaude norisināsies visā Latvijā un ilgs līdz pat aktīvās būvniecības sezonas beigām.

Būvniecība kā riska nozare pārbaudei izvēlēta augstā letālo nelaimes gadījumu darbā riska dēļ. VDI rīcībā esošie statistikas dati rāda, ka laika posmā no 2015. gada līdz 2019. gadam 25 nodarbinātie gāja bojā, veicot būvdarbus. Biežākie nelaimes gadījumu darbā cēloņi ir darbs nenostiprinātās būvbedrēs un tranšejās, kritieni no liela augstuma – no jumta, caur atverēm grīdā, lifta šahtās, darbs uz nedrošām sastatnēm. Tieši šādu darbavietu drošībai pārbaudes laikā tiks pievērsta īpaša uzmanība. Tāpat tiks pārbaudīta arī Darba likuma prasību ievērošana, piemēram, rakstveida darba līgumu esamība, elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas esamība būvobjektos, un tas, kā būvobjektos tiek nodarbināti trešo valstu pilsoņi, kas pieder pie riska grupas attiecībā uz dažādiem nodarbinātības aspektiem.

VDI pārbaužu mērķis nav piemērot sodus, bet preventīvi novērst iespējamos nelaimes gadījumus darbā un mudināt pašus būvniekus veidot drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi. Nedroša darba vide, nepietiekoša darba uzraudzība un kontrole, formāla attieksme pret darba drošību ir faktori, kas var novest pie smaga vai pat letāla nelaimes gadījuma, bet tas, savukārt, pie darbu apturēšanas. Laiks ir viens no būtiskākajiem būvdarbu elementiem, bet darbu apturēšana nozīmē arī laika zaudēšanu, ko būvnieki nevar atļauties, jo darbu piespiedu apturēšana nedrošas un bīstamas darba vides dēļ nozīmē arī būtiskus finansiālus zaudējumus.

Konstatējot būtisku normatīvo aktu prasību neievērošanu, VDI inspektors darba devējam var izdot rīkojumus pārkāpumu novēršanai, taču, ja tiek konstatēti tādi normatīvo aktu pārkāpumi, kuri tiešā veidā apdraud nodarbināto drošību un veselību, VDI  amatpersonas var apturēt darbus būvobjektā. Par konstatētajiem pārkāpumiem var tikt piemēroti arī naudas sodi saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

VDI aicina visus būvniekus būt atbildīgiem, un pašiem kritiski izvērtēt savu būvdarbu drošību, un novērst riskus darbinieku drošībai un veselībai vēl pirms VDI inspektoru vizītes. Mājaslapā www.stradavesels.lv ir pieejami dažādi informatīvie materiāli, interaktīvie rīki u.c. informācija, kas palīdzēs labāk izprast darba vides riskus un to novēršanas nozīmi. Savukārt, VDI mājaslapā www.vdi.gov.lv nelielajiem būvniecības uzņēmumiem ir pieejams bezmaksas atbalsta rīks darba vides riska novērtēšanai - OiRA, kas ļauj darba devējiem identificēt darba vidē esošos riska faktorus un noteikt piemērotus preventīvos pasākumus to novēršanai vai mazināšanai (http://vdi.gov.lv/lv/oira/). Tāpat VDI mājaslapā būs pieejama arī paškontroles veidlapa, kas ļaus jebkuram darba devējam noskaidrot savu gatavību VDI tematiskajai pārbaudei būvniecībā.

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2020. gada 1. janvāra līdz 18. maijam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 6 nodarbinātie. 2019. gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 11 nodarbinātie. Šogad vēl 11 darbinieki darba vietā nomira vai tika atrasti miruši bez ārēju faktoru iedarbības.

45 cilvēki šajā pašā laika periodā guva smagus miesas bojājumus, savukārt pirms gada smagus miesas bojājumus darba vietā guva 88 nodarbinātie. Kopš pēdējās informācijas publicēšanas darba vietā notikuši šādi nelaimes gadījumi:

¾    vīrietis, 42, būvstrādnieks, smagi cieta, kad starpsienas demontāžas laikā viņam uzkrita sienas gabals;

¾    sieviete, 54, ārsta palīgs, paslīdēja un guva smagas traumas;

¾    vīrietis, 43, komplektētājs, paslīdēja un guva smagas traumas;

¾    sieviete, 49, apsardzes darbiniece, guva smagas traumas;

¾    vīrietis, 58, kuģu aģents, pildot darba pienākumus uz kuģa klāja, nokrita un guva smagu traumu;

¾    vīrietis, 45, lentzāģa operators, guva smagas rokas traumas. Lai iztīrītu no koksnes atgriezumiem darbgalda zāģēšanas zonu pie zāģripām, izslēdza iekārtu, atvēra zāģu aizsargnožogojumu un uzsāka tīrīšanas darbus, nepārliecinoties, vai zāģu rotācija ir apstājusies;

¾    vīrietis, 42, kravas automobiļa vadītājs, lecot no kravas platformas, aizķērās un nokrita, gūstot smagu kājas traumu;

¾    vīrietis, 38, mežstrādnieks, smagi cieta, kad, gāžot koku, koks atrāvās no celma drošības joslas un pacēlās gaisā;

¾    vīrietis, 74, pēc darba laika beigām tika atrasts miris ārpus darba devēja teritorijas;

¾    vīrietis, 50, valdes loceklis, tika nošauts darba vietā;

¾    vīrietis, 29, valdes loceklis, darba vietā notikušā kautiņā guva smagas traumas.

2020. gada 9.maijā stājās spēkā grozījumi likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”, kas saistīti ar darba tiesiskajam attiecībām. Grozījumos paredzētās tiesības darba devējiem ir piemērojamas Covid-19 krīzes laikā, bet ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim. Šāda termiņa pamatā ir apstāklis, ka krīzes izraisītās sekas var nebūt iespējams atrisināt un atjaunot ierasto uzņēmuma darbību (tai skaitā nodrošināt darbinieku pilna laika nodarbināšanu) uzreiz pēc ārkārtējās situācijas beigām 2020.gada pavasarī vai vasarā. Izmaksājot grozījumos paredzēto samaksu, tiek saglabāta spēkā esošā nodokļu aprēķināšanas un samaksas kārtība (likums neparedz izņēmumus). 

Lai arī šāds laika ziņā ierobežots ārkārtējās situācijas regulējums darba devējiem varētu tikt attiecināts uz visiem darba devējiem, vienošanās starp sociālajiem partneriem ir panākta tikai par tiem darba devējiem, kuri atbilst Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam noteiktajiem kritērijiem saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumiem Nr. 748 “Padziļinātās sadarbības programmas darbības noteikumi”. Attiecībā uz darba tiesiskajām attiecībām svarīgākās prasības ir noteiktas 14.1 pantā un 14.2 pantā. 

 

Par 14.1 panta piemērošanu

Tie darba devēji, kas atbilst Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam noteiktajiem kritērijiem un kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze, var:

1)    samazināt darbiniekam Darba likuma 74. pantā noteikto atlīdzību par dīkstāvi no 100 procentiem līdz 70 procentiem no darbiniekam izmaksājamās algas. Ar grozījumiem paredzēts elastīgāka iespēja darba devējiem krīzes apstākļos saglabāt un nesamazināt esošas darba vietas, piemērojot samazinātu dīkstāves apmaksu. Darbiniekam tiek saglabāta atlīdzība minimālās mēneša darba algas apmērā, bet darbiniekam, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns vai bērns, kas turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet vēl nav sasniedzis 24 gadu vecumu, papildus minimālajam darba algas apmēram tiek saglabāti līdzekļi par katru apgādībā esošu bērnu valsts noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā. Tātad, darba devējs varēs darbiniekam par dīkstāvi izmaksāt līdz 70 % no atlīdzības, bet ne mazāk kā minimālo algu (no 2020. gada 1. janvāra 430 euro), bet, ja darbinieka apgādībā ir viens vai vairāki nepilngadīgie bērni, tad par dīkstāvi darbinieks saņem minimālās algas un par katru apgādībā esošu bērnu valsts noteiktā minimālā uzturlīdzekļu apmēra (līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai - 107,50 euro, no 7 gadu vecuma sasniegšanas - 129 euro mēnesī) kopsummu.

 

2)      darbiniekam, kurš nepiekritīs iepriekš minētajam atlīdzības samazinājumam, uzteikt darba līgumu, neievērojot Darba likuma 100. panta pirmajā daļā minēto viena mēneša termiņu. Šādā gadījumā darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu Darba likuma 112. pantā noteiktajā apmērā. No minētā izriet, ka, lai arī likums paredz darba devējam, kurš atbilst likumā noteiktajam, tiesības izmaksāt darbiniekam samazinātu dīkstāves apmaksu, nekā to paredz Darba likums, likums atstāj darbiniekam tiesības nepiekrist šim risinājumam, uzteikt darba attiecības, saņemot jau šobrīd Darba likumā noteikto atlaišanas pabalstu.

 

3)    piešķirt darbiniekam ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, neievērojot Darba likuma 150. panta otrās daļas noteikumus - tātad neņemt vērā darbinieka vēlmes. Likumā paredzētās tiesības par atvaļinājuma piešķiršanu attiecināmas uz visiem atvaļinājumiem. Turpmāko diskusiju ietvaros būtu izvērtējams, vai šīs tiesības būtu attiecināmas tikai uz iepriekš uzkrātajiem un neizmantotajiem atvaļinājumiem.

Par 14.2 panta piemērošanu:

Grozījumi paredz visiem darba devējiem (ne tikai tiem, kas atbilst Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam noteiktajiem kritērijiem) iespēju darba koplīgumā, ja Covid-19 izraisītās krīzes ietekmē ir īslaicīgs ražošanas apjoma kritums, noteikt darbiniekam nepilnu darba laiku, tādējādi ietekmējot jau pastāvošās darba attiecības, kas nodibinātas uz individuāla darba līguma pamata. Nosakot nepilnu darba laiku, tiek saglabāta darba samaksa minimālās mēneša darba algas apmērā, bet, ja darbinieka apgādībā ir viens vai vairāki nepilngadīgie bērni, tad darbinieks saņem minimālās algas un par katru apgādībā esošu bērnu valsts noteiktā minimālā uzturlīdzekļu apmēra kopsummu. Lai garantētu, ka darbiniekam netiek samazināts kopējais aizsardzības līmenis, vienojoties ar sociālajiem partneriem, paredzēts, ka šādu koplīgumu kā darbinieku pārstāvji drīkst slēgt tikai arodbiedrības.

Identiski kā dīkstāves samaksas samazinājuma gadījumā grozījumi paredz tiesības darbiniekam, kurš nepiekrīt nepilnajam darba laikam, uzteikt darba līgumu, neievērojot Darba likuma 100. panta pirmajā daļā minēto viena mēneša termiņu un saņemt atlaišanas pabalstu Darba likuma 112. pantā noteiktajā apmērā.

 

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2020.gada 1.janvāra līdz 14.aprīlim nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 5 nodarbinātie. 2019. gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 9 nodarbinātie. Šogad vēl 9 darbinieki darba vietā nomira vai tika atrasti miruši bez ārēju faktoru iedarbības.

30 cilvēki šajā pašā laika periodā guva smagus miesas bojājumus, savukārt pirms gada smagus miesas bojājumus darba vietā guva 71 nodarbinātais. Kopš pēdējās informācijas publicēšanas darba vietā notikuši šādi nelaimes gadījumi:

·         vīrietis, 65, izgāja uz rampas 2.stāva platformas, kura pēkšņi no sienas atdalījās un krita kopā ar cietušo. No gūtām traumām cietušais nomira;

·         sieviete, 55, pakošanas līnijas operatore, pakāpjoties pa pakošanas līnijas vadības pults pakāpieniem, paklupa un guva smagu rokas traumu;

·         vīrietis, 60, būvstrādnieks, guva smagu acs traumu;

·         sieviete, 60, pirmsskolas izglītības iestādes skolotāja, sēdinot bērnus zālē, nepamanīja krēslu, aizķērās un nokrita, tāpēc guva smagas traumas;

·         sieviete, 59, ražošanas sagatavošanas inženiere, tika atrasta mirusi darba vietā;

·         vīrietis, 61, ēkas dežurants, stiprināja ūdens šļūteni 3m augstumā un nokrita no kāpnēm, gūstot smagu traumu;

·         vīrietim, 52, zāģējot metāla konstrukciju, metāla gabals uzkrita uz kājas;

·         vīrietim, 63, traktoristam, kāpjot ārā no traktora, palika slikti, un viņš nomira;

·         vīrietis, 40, traktorists, veicot traktora remontu, izmantoja uzgriežņu atslēgu. Uzgriežņu atslēga pēkšņi noslīdēja, un darbinieks nokrita, jo zaudēja līdzsvaru;

·         sievieti, 29, veterinārārstu, mācību operācijas laikā saspēra zirgs;

·         vīrietis, 48, lauksaimniecības strādnieks, tika notriekts ar tīrīšanas tehniku, kas pārvietojās atpakaļgaitā un uzbrauca uz kājas;

·         sieviete, 39, zooloģiskā dārza uzraugs, pārvietojoties pa putnu aploku, paslīdēja un nokrita, gūstot smagu traumu;

·         sieviete, 56, aprūpētāja, telpu kvarcošanas laikā regulēja neizslēgtu kvarca lampu un guva acu apdegumus;

·         vīrietis, 36, jumiķis, nokrita no jumta (augstums – 5m) un guva smagas traumas;

·         vīrietis, 35, nelegāli nodarbinātais, zemnieku saimniecības tehnikas novietnes šķūnī atvienoja augsnes kultivatora bultu, kura bija ar atsperi iespriegota. Bulta atlēca, un cietušais guva smagu galvas traumu;

·         vīrietis, 71, apdares darbu strādnieks, nokrita no A veida trepēm (augstums – 1m) un guva smagu traumu;

·         vīrietis, 50, elektromontieris, guva sejas un roku apdegumus, veicot vidussprieguma (10kV) elektromontāžas darbus objektā;

·         vīrietis, kravas automobiļa vadītājs, atrodoties ārzemes darba braucienā (Itālijā), atpūtas laikā pēkšņi nokrita pie mašīnas un nomira;

·         vīrieti, kravas automašīnas šoferi saspieda traktors, kas brauca atpakaļgaitā.

Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju no vairākiem darba devējiem, ka atsevišķi darba aizsardzības pakalpojumu sniedzēji informē - “saskaņā ar COVID-19 Valsts darba Inspekcija pastiprināti pievērš uzmanību, lai visos uzņēmumos tiek novērtēti darba vides riski korona vīrusa izplatīšanās mazināšanai.

Sakarā ar to tiek veiktas pārbaudes, gan par tekošo periodu, gan pēc tam, kad pasludinātā ārkārtas situācija beigsies.  Lai palīdzētu Jums sakārtotot šo jautājumu, esam izveidojuši dokumentu komplektu “Korona vīrusa izplatīšanās riska faktora mazināšana uzņēmumiem. Darba risku novērtēšana sakarā ar Covid-19” “ (saglabāta oriģinālā rakstība).

Valsts darba inspekcija norāda, ka šajā brīdī svarīgākais ir nodrošināt darbinieku aizsardzību, lai saglabātu viņu veselību un novērstu vīrusa tālāku izplatīšanos. COVID-19 darba vidē nevar novērst ar dokumentu pakas iegādi, bet gan tikai īstenojot katrai darba vietai atbilstošākos preventīvus darba aizsardzības pasākumus (piemēram, dezinfekcijas līdzekļiem, attālināto darbu, distancēšanās pasākumiem, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, aizsargstikliem utt.) un ievērojot Slimību profilakses un kontroles centra norādījumus, kas ir pieejami bez maksas.

Valsts darba inspekcija ārkārtas situācijā savu preventīvo darbu pamatā īsteno ar sabiedrības informēšanas pasākumiem un konsultācijām, tāpat ļoti rūpīgi tiek izvērtēta nepieciešamība pēc klātienes pārbaudēm, reaģējot primāri uz iespējamiem pārkāpumiem, kur tiek būtiski apdraudēta darbinieku veselība un dzīvība, vai iespējami būtiski darba tiesību pārkāpumi. Pēc iespējas atbilstības nodrošināšanas process darbā ar uzņēmumiem tiek īstenots attālināti un lielākajā daļā gadījumu uzņēmumi ir saprotoši un ievēro Valsts darba inspekcijas norādes, novēršot pārkāpumus bez nepieciešamības piemērot administratīvās procedūras un sankcijas.

Pamatojoties uz 2020.gada 29.marta rīkojumu Nr.138 “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", ārkārtējās situācijas laikā ir noteiktas arī izmaiņas obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtībā. Minētais rīkojums paredz, ka darba devējs ārkārtējās situācijas laikā ir tiesīgs nodarbināt personu bez obligātās veselības pārbaudes veikšanas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē obligātās veselības pārbaudes veikšanas kārtību, ja ar veselības ministra rīkojumu vai citu ārējo normatīvo aktu ir pārtraukta veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, kas nepieciešama obligātās veselības pārbaudes veikšanai.

Izņēmums neattiecas uz pirmreizējo veselības pārbaudi personām, kuras paredzēts nodarbināt darbā īpašos apstākļos atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude" 2. pielikumam. Tas nozīmē, ka darba devējs nevar pieņemt darbā darbiniekus, kuriem jāveic tādi darbi, kas saistīti ar darbu augstumā, darbu uz kāpnēm, darbu ar bīstamajām iekārtām utt. bez veiktas pirmreizējās veselības pārbaudes.

Svarīgi ir atcerēties, ka saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, ja personai pirms darba tiesisko attiecību vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas ir bijusi veikta veselības pārbaude, atkārtota veselības pārbaude nav nepieciešama un izsniegtā veselības pārbaudes karte ir derīga iesniegšanai arī citam darba devējam. Šādu karti var izmantot visā šo noteikumu noteiktajā laikposmā attiecībā uz nākamās periodiskās veselības pārbaudes veikšanu, ja darba vides faktori vai darba apstākļi ir līdzīgi. Aicinām vērsties pie iepriekšējā darba devēja, lai saņemtu veiktās obligātās veselības pārbaudes kartes kopiju, kuras izsniegšana ir darba devēja pienākums.

Tāpat rīkojums nosaka – ja veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana ir atjaunota, tad periodiskās veselības pārbaudes veicamas ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā, bet pirmreizējās vai ārpuskārtas veselības pārbaudes - ne vēlāk kā viena mēneša laikā no veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas atjaunošanas brīža.

Ņemot vērā esošo ārkārtas situāciju, minētais MK rīkojums īpaši uzsver jau normatīvajos aktos noteikto pienākumu nodarbinātajiem un pretendentiem: pēc darba devēja pieprasījuma sniegt informāciju darba devējam par savu veselības stāvokli, ciktāl tam ir būtiska nozīme paredzētā darba veikšanā.

Papildus informējam, ka Jūs interesējošos jautājumus variet uzdot:

● rakstveidā e-pastā vdi@vdi.gov.lv   

● zvanot uz Valsts darba inspekcijas konsultatīvajiem tālruņiem Nr.67186522, 67186523.

● zvanot uz Valsts darba inspekcijas tālruņa Nr. 60003562, (+371) 24777997 (uz šo Nr. īpaši ieteicams zvanīt Bite klientiem, lai nerastos papildus izmaksas tarifam par zvaniem uz CSC).  

pirmdienās 9.00 -12.00 un 12.30 - 16.30;

otrdienās 9.00 -12.00 un 12.30 - 16.30;

trešdienās 9.00 -12.00 un 12.30 - 16.30;

ceturtdienās 9.00 -12.00 un 12.30 - 16.30;

piektdienās 9.00-12.00 un 12.30-14.00.

Pirmssvētku dienās darba laiks tiek saīsināts par divām stundām.

Reģionālo inspekciju amatpersonu kontaktinformāciju skatīt ŠEIT

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-