Pirmdiena, 2019. gada 14. oktobris
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3_794f6.png

l_tab_7.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                      VDI_LOGO1.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Jaunumi

Saeima ceturtdien, 3.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba aizsardzības likumā, ar kuriem veiktas izmaiņas attiecībā uz pašnodarbināto un attālinātajā darbā nodarbināto drošību un veselības aizsardzību. Likuma grozījumi rosināti, ņemot vērā jaunu nodarbinātības formu attīstību, kad aizvien biežāk darbs tiek veikts attālināti ārpus uzņēmumu telpām, un nepieciešamību attiecīgi pielāgot darba aizsardzības prasību piemērošanu.

Par attālināto darbu uzskata tos darbus, ko iespējams veikt uzņēmuma darba vietās, bet pēc darba devēja un darbinieka abpusējas vienošanās tos veic mājās vai citās privātās vai publiskās telpās, vai ārpus tām. Darbs par attālinātu tiek uzskatīts tikai tad, ja puses ir vienojušās par tā veikšanu pastāvīgi vai regulāri, nevis atsevišķos ārkārtas gadījumos. 

Attālinātā darba gadījumā darba vides riska novērtēšanu veic darba veidam, ja šo darbu veic dažādās vietās, un darba devējam nav fiziski jāpārbauda katra darbavieta. Ņemot vērā privātās dzīves neaizskaramību, mājokļa kā izraudzītās darba vietas apmeklējums pieļaujams vienīgi ar nodarbinātā piekrišanu. Taču nodarbinātajam jāsadarbojas ar darba devēju darba vides risku novērtēšanā, norādīts grozījumu anotācijā. 

Attiecībā uz pašnodarbinātajiem likumā skaidrāk noteikts, ka arī šai grupai jāievēro vispārīgie darba aizsardzības principi, ciktāl tas atbilst veicamā darba būtībai.   

Lai mazinātu administratīvo slogu darba devējiem, grozījumi paredz tiesības ar darba aizsardzību saistīto procesu dokumentēšanai izmantot informācijas tehnoloģiju risinājumus, piemēram, šim nolūkam speciāli izstrādātas darba vides risku novērtēšanas vai nodarbināto apmācības reģistrēšanas sistēmas. No likuma arī izslēgtas prasības par dažāda veida nodarbināto un darba vietu sarakstu sastādīšanu. 

Tāpat ar grozījumiem noteikts, ka bīstamo nozaru uzņēmumos ar 250 vai vairāk nodarbinātajiem būs jābūt vismaz diviem darba aizsardzības speciālistiem, lai uzņēmums varētu kvalitatīvi veikt visus pienākumus darba aizsardzības jomā. Tas nebūs nepieciešams, ja uzņēmums šajā nolūkā izmanto kompetentās institūcijas pakalpojumus. 

Likums stāsies spēkā 2020.gada 1.jūlijā.

 

Saeimas Preses dienests

VDI šonedēļ piedalās akcijā “Dienas bez rindām 2019”.
Aicinām savus klientus šonedēļ apmeklēt klientu apkalpošanas centrus un reģionālās VDI visā Latvijā, lai saņemtu sev nepieciešamo konsultāciju, kā arī, lai vairāk uzzinātu par VDI e-pakalpojumiem un to lietošanas priekšrocībām.

Klātienē aicinām apmeklēt mūsu centrus:
Rīgā, Talejas ielā 1 (VID ēkā), 2. stāvā, tālr. 66950044;
Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 38 k-1, 1. stāvā, tālr. 67186522;
Liepājā, Bāriņu ielā 15, tālr. 63427443;
Daugavpilī, Saules ielā 38, tālr. 65423574;
Jelgavā, Skolotāju ielā 3, tālr. 63090420.
Atvērti būsim katru darba dienu:
no pirmdienas līdz ceturtdienai plkst. 8.00 – 17.00, piektdien plkst. 8.00 – 14.30.

Valsts darba inspekcija (VDI) piedalīsies izstāde “Lauksaimniecības un meža tehnika Lauku sēta 2019”, kas norisināsies no 3.oktobra līdz 5.oktobrim izstāžu centrā Rāmava. VDI aicinās izstādes apmeklētājus pievērst uzmanību darba aizsardzības un darba tiesību prasību ievērošanas nozīmīgumam.

Izstādes laikā VDI stendā sniegsim konsultācijas, kā pieteikties bezmaksas atbalstam darba vides sakārtošanai ESF projekta “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” Nr. 7.3.1.0/16/I/001 ietvaros. Minētais atbalsts sevī ietver: 

  1. darba vides riska novērtējumu; 
  2. darba aizsardzības pasākuma plāna izstrādi;
  3. rekomendācijas darba aizsardzības struktūras izveidošanai;
  4. darba vides faktoru laboratorisko mērījumus veikšanu (līdz 250 EUR apmērā);
  5. darba aizsardzības speciālistu un uzticības personu apmācības:
    • darba aizsardzības speciālista apmācības;
    • uzticības personu apmācības;
    • specializēto zināšanu apguve darba aizsardzības jomā.

Uz tikšanos izstādes laikā VDI stendā!

 

1

Valsts darba inspekcija (turpmāk – VDI) šā gada 23. septembrī uzsāk tematisko, informatīvo kampaņu darba aizsardzībā, lai pievērstu sabiedrības uzmanību psihoemocionālajiem darba vides riska faktoriem, tai skaitā stresam darba vietās. Kampaņas laikā īpaši tiks uzrunātas valsts un pašvaldību iestādes, jo īpaši tās, kur darbinieki intensīvi strādā ar klientiem.

Mūsdienās katrs savā darba vietā saskaras ar stresu jeb kā speciālisti to dēvē – psihoemocionālajiem vai psihosociālajiem darba vides riska faktoriem. Šie jēdzieni raksturo ļoti plašu dažādu situāciju un faktoru kopumu, kas spēj nodarbinātajiem radīt psiholoģisku, sociālu un fizisku kaitējumu. Tie ir, piemēram, darba laika deficīts, nespēja ietekmēt darba procesu, darbs izolācijā, paaugstināta atbildība, vardarbība, u.c.
Ir atzīts, ka gandrīz trešdaļa Eiropas Savienības valstu iedzīvotāju cieš no stresa darbā. Arī VDI darba devēji un darbinieki vēršas ar jautājumiem par psihoemocionālajiem riskiem darba vietās. Biežākie psihoemocionālie riski darba vietās ir saistīti ar sliktu savstarpējo komunikāciju un emocionālo vardarbību no kolēģu un vadības puses.
Neskatoties uz to, ka psihoemocionālo darba vides risku negatīvā iedarbība var radīt veselības traucējumus un būtiski ietekmēt nodarbināto veselības stāvokli un dzīves kvalitāti kopumā, sabiedrībā psihoemocionālo risku izraisītie sarežģījumi darba vietās tiek ignorēti un slēpti, cerot, ka tie izzudīs paši no sevis. Kampaņas laikā tiks veikta anonīma darbinieku anketēšana tiešsaistē ar mērķi noskaidrot, kā paši darbinieki vērtē psihoemocionālos darba vides riskus darba vietā. Pēc anonīmo anketu datu analīzes VDI inspektori no 14. oktobra dosies uz aptaujātajiem uzņēmumiem un iestādēm, lai pārrunātu un sniegtu informāciju par veicamajiem pasākumiem, kas darba devējam būtu jāveic psihoemocionālās darba vides uzlabošanā. Kā arī tiks vērtēts, kā darba vietās notiek psihoemocionālo risku novērtējums, kādi pasākumi tiek veikti šo risku mazināšanai un kā tiek sabalansēts darbinieku darba un atpūtas laiks (atvaļinājumi, brīvdienas, virsstundas u.c.).
Īstenojot šo kampaņu, VDI cer, ka tiks veicināta darbinieku un darba devēju abpusēja ieinteresētība risināt problēmas, kas saistītas ar psihoemocionālo darba vidi.

Valsts pārvalde – tie ir cilvēki, kuri nodrošina iedzīvotājiem svarīgus pakalpojumus un grib palīdzēt uzlabot Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Daudzi ir atsaucīgi, pozitīvi noskaņoti un ar lielisku attieksmi apkalpo iedzīvotājus.
Šie darbinieki ir pelnījuši, ka pasakām viņiem PALDIES! Tādēļ aicinām VDI klientus novērtēt Valsts darba inspekcijas darbiniekus un nominēt viņus Klientu apkalpošanas goda balvai. Iesniegt savu balsi aicinām mājas lapā: www.sakipaldies.lv

Valsts darba inspekcijas īstenotā Eiropas Sociālā Fonda projekta ietvaros izstrādāti 24 jauni videomateriāli - 12 videofilmas un 12 video padomi. Videomateriālu mērķis ir uzrunāt sabiedrību un veicināt  izpratni par darba aizsardzības prasību ievērošanas nozīmi ikdienā.

Aicinām izmantot izstrādātos videomateriālus nodarbināto apmācībās, kas padarītu apmācību procesu vieglāk uztveramu un palielinātu nodarbināto izpratni un zināšanas darba aizsardzības jomā. Videomateriāli pieejami VDI YouTube.com kontā, kā arī filmas iespējams lejuplādēt un izmantot darbinieku apmācībai VDI failiem.lv kontā
Videomateriāli izstrādāti Eiropas Sociālā Fonda projekta “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” Nr. 7.3.1.0/16/I/001 ietvaros.

VDI informē, ka klientu pieņemšana Cēsīs notiks  16. augustā, no plkst. 9.00 līdz 12.00, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Cēsu klientu apkalpošanas centrā.

VDI informē, ka no 8. jūlija līdz 4. augustam klientu pieņemšana Talejas ielā 1, Rīgā nenotiks. Šobrīd klātienes konsultācijas var saņemt Kr. Valdemāra ielā 38 k-1, Rīgā, kā arī reģionālajās VDI struktūrvienībās. Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!

Trešdien, 19. jūnijā, Liepājā, ostas uzņēmumā, darbiniekam tika norauta kāja. Pēc aculiecinieku teiktā darbinieks, savus amata pienākumus pildot, veica baržas attauvošanu no velkoņa. Uz baržas klāja atradās tauva, pie kuras cilpas ir piestiprināts papildus striķis ar mazāku diametru, lai darbinieki varētu vieglāk pārvietot tauvu. Negadījuma laikā tauvas gals un striķis atradās uz baržas klāja. Velkonis sāka vilkt no baržas prom tauvu un tās gals – striķis aptinās ap darbinieka labās kājas potītes apvidu, kura tika norauta. Darbinieki nekavējoties cietušajam sniedza pirmo palīdzību. Darbinieks ar amputēto kāju tika nogādāts slimnīca.

Lai padziļināti analizētu darba vietā notikušo smago nelaimes gadījumu, noskaidrotu tā cēloņus u.c., Valsts darba inspekcija ir uzsākusi nelaimes gadījuma izmeklēšanu.

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2019.gada 1.janvāra līdz 17. jūnijam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 12 nodarbinātie un vēl 8 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 15 nodarbinātie. Vēl 80 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darba vietā (pagājušajā gadā 85).

 

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2019.gada 1.janvāra līdz 17. jūnijam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 12 nodarbinātie un vēl 8 darbinieki tika atrasti miruši darba vietā (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). 2018.gadā šajā periodā bojā bija gājuši 15 nodarbinātie. Vēl 80 cilvēki 2019.gadā ir guvuši smagus miesas bojājumus (2018.gadā - 85).

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:

 

·         vīrietis, 63, sētnieks, veicot sētnieka darba pienākumus darba vietā nomira;

·         vīrietis, 66, automašīnas vadītājs, tika atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 47, automašīnas vadītājs, noņemot kravas stiprinājuma siksnas kovedējautomašīnai, darbiniekam uz galvas uzkrita 2 m garš papīrmalkas gabals;

·         vīrietis, 38, granulu ražošanas operators, ar plakanknaiblēm, satvēris gofrēto plastmasas cauruli, centās cauruli nostiprināt paredzētajā vietā. Plakanknaibļu tvēriens noslīdēja un iesita darbiniekam pa aci;

·         sieviete, 47, vecākā kasiere, darba vietā krita, gūstot vairākas traumas;

·         vīrietis, 52, elektromehāniķis, veicot profilaktisko apskati, pieskārās pie augstsprieguma vada, gūstot apdegumus;

·         vīrietis, 61, koksnes apstrādātājs – palīgstrādnieks, guva labā apakšstilba lūzumu; 

·         vīrietis, atslēdznieks, veicot automašīnas remontdarbus, atradies uz  trepēm, no kurām krītot, guvis traumu;

·         vīrietis, 58, palīgstrādnieks, izkrita caur trauslu grīdu un guva traumas;

·         vīrietis, 62, traktortehnikas vadītājs krāvējs, izlīdzinot malkas kaudzi, viens 3 m garš malkas apaļkoks noripoja no kaudzes un trāpīja darbiniekam pa kāju;

·         sieviete, 41, kokapstrādes operatore, veicot kokmateriāla (brusas 38 x 56 x 5006 mm) saaudzēšanu /saspiešanu no dažāda izmēra brusiņām ar iekārtu, brusas pēdējais dēlītis tika “izspiests” no gropēm un palika guļot uz iekārtas virsmas. Lai turpinātu darbu, tas bija jānoņem. To noņemot, pirms tam netika izslēgta iekārta un noņemšanas brīdī ar piespiedēju tika traumēta darbinieces labā roka;

·         vīrietis, sētnieks, atrasts miris darba vietā;

·         sieviete, 63, sētniece, atrasta mirusi darba vietā;

·         sieviete, 55, apkopēja, darba vietā krita un salauza labā pleca kaulu;

·         vīrietis, palīgstrādnieks, 33, stāvēja uz atkritumu vedējas automašīnas aizmugurējā pakāpiena, un tajā brīdī virsū uzbrauca cita automašīna. Darbinieks guva kājas traumu;

·         sieviete, 68, sētniece, veicot darba pienākumus, paslīdēja un krītot, traumēja kreiso plecu;

·         vīrietis, 63, elektromontieris, atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, autokrāvēja vadītājs, krita un guva kaulu lūzumus;

·         vīrietis, objekta sargs, atrasts miris;

·         vīrietis, 40, kurinātājs, katlumājas sūkņu telpā atverot nepareizu karstā ūdens krānu, guva termiskus apdegumus;

·         vīrietis, 59, palīgstrādnieks, nokrita no ēkas otrā stāva un guva smagas traumas;

·         vīrietis, 74, kokapstrādes operators, darba vietā krita un guva traumas;

·         vīrietis, 54, krāvējs, darba vietā paslīdēja un salauza kāju;

·         vīrietis, autovadītājs, izkāpis no mašīnas, darbinieks konstatēja, ka tā sākusi ripot. Darbinieks skrēja automobilim pakaļ un rezultātā guva traumas, tiekot iespiestam starp auto durvīm un kabīni;

·         vīrietis, 54, remontatslēdznieks, veicot remontdarbus, pārvietojās pa neizslēgtu drupināšanas iekārtas skrāpju transportieri, kā rezultātā iekrita skrāpju transportierī un tika saspiests;

·         sieviete, 51, aukle, krita, gūstot traumas;

·         vīrietis, 57, iekrāvēja vadītājs – krāvējs, veicot darba pienākumus paslīdēja uz tikko uzsnigušā sniega, guva smagus miesas bojājumus;

·         sieviete, 63, apkopēja, pakrita un guva traumas;

·         sieviete, skolotāja, krita un guva traumas;

·         vīrietis, 47, automobiļa vadītājs, ar kravas automašīnu veica kaļķakmens piegādi. Cietušais paņēmis āmuru, lai uzsistu pa piekabi, lai izsistu piesalušo kaļķakmeni ārā. Veicot vēziena kustību, paslīdējis un kritis ar muguru uz metāla apmales (barjeras). Nākamajā dienā konstatēts muguras skriemeļu lūzums;

·         vīrietis, 24, ceļu strādnieks ar kolēģi nelaimes gadījuma brīdi atradās 6m dziļā tranšejā, kad pēkšņi tranšejas mala sāka brukt, aprokot darbiniekus. Darbinieks mira nelaimes gadījuma vietā, otrs darbinieks guva smagas traumas;

·         vīrietis, 53, kravas automobiļu vadītājs, uzņēmuma teritorijā, stiprinot kravas automašīnai tentu, paslīdēja un guva traumas;

·         sieviete, 62, apkopēja, krita un guva traumas;

·         sieviete, 61, telekomunikāciju galvenā speciāliste, ejot pa gaiteni nokrita, traumēja plecu;

·         vīrietis, 55, pastnieks, krita, gūstot traumas;

·         vīrietis, 63, ražošanas maiņas vadītājs, atbrīvojot drupinātāja nažus no iesprūdušās koka daļas, neievēroja, ka drupinātāja naži vēl griežas pēc inerces. Tika savainoti trīs pirksti;

·         vīrietis, 51, sabiedriskā darba veicējs, veica sazāģētās malkas kraušanu grēdās. Pēkšņi nokrita zemē, traumējot galvu;

·         sieviete, 55, ceha strādniece, veicot uzkopšanas darbus, saņēma sitienu ar koka zaru;

·         vīrietis, 67, kravas automobiļa vadītājs, atrasts miris darba vietā;

·         sieviete, 72, sanitāre, izņemot pacientu no vannas tika iespiesta roka;

·         vīrietis, 58, palīgstrādnieks, nokrita un salauza roku;

·         vīrietis,27, preses operators, veicot darbu iespieda hidrauliskā presē kreiso pēdu, kā rezultāta amputēti kreisās pēdas četri pirksti;

·         vīrietis, 47, lauku strādnieks, palīdzēja lopbarības rulonu pārvietošanā.  Viens rulons neparedzēti krita un uzkrita darbiniekam. Darbinieks guva gūžas lūzumu;

·         vīrietis, 47, virpotājs, detaļas apstrādes laikā tā izslīdēja no stiprinājuma un trāpīja darbiniekam pa galvu, kā rezultātā viņš guva galvas traumu;

·         vīrietim, 50, automobiļa vadītājam bija jāaizver kravas kastes borts. Paceļot bortu, darbinieks iespieda rokas plaukstu starp bortu un kravas kastes rāmi, kā rezultātā viņš guva rokas plaukstas traumu;

·         vīrietis, 27, automobiļa vadītājs, veica kravas stiprināšanu. Darba procesā baļķis no kravas noripoja un traumēja darbinieku;

·         vīrietis, 62, automobiļa vadītājs, miris darba vietā;

·         vīrietis, 45, saiņošanas operators, beidzot darbu pie automātiskās kūdras presēšanas un iesaiņošanas līnijas (turpmāk iekārta), bija jāveic darba vietas sakārtošana. To veicot, iekārtai darbojoties, darbiniekam tika traumētas abas rokas;

·         vīrietis, 50, palīgstrādnieks, nokrita no augstuma un traumēja galvu un kāju;

·         sieviete, 49, medicīnas māsas palīgs, nokrita no krēsla un salauza abas rokas;

·         sieviete, 54, apkopēja, veicot uzkopšanas darbus, paslīdēja uz slapjas grīdas un krītot traumēja roku;

·         vīrietis, 29, sanitārtehnisko iekārtu montētājs, darba laikā notika fiziska aizskaršana, kuras laikā tik gūtas traumas;

·         vīrietis, 66, montāžas darbu atslēdznieks, pārvietojot smagas ķēžu spoles bez palīgierīcēm, sajuta asas sāpes mugurā;

·         sieviete, 65, dzīvojamo māju apsaimniekošanas speciāliste, ejot pa kāpnēm, paslīdēja un nokrita;

·         vīrietis, 59, mežstrādnieks, zāģējot kokus, viens koks nogāzās un trāpīja darbiniekam pa galvu;

·         vīrietis, 57, krāvējs, pārvietojoties pa teritoriju, paslīdēja un nokrita;

·         vīrietis, 53, kravas automobiļu vadītājs, veicot bloku kraušanu puspiekabē, tas uzkrita cietušajam uz kājas;

·         vīrietis, 34, autoatslēdznieks, ar domkratu, neuzliekot papildu drošības balstus, pacēla kravas automašīnas aizmugurējo tiltu. Sāka remontēt bremžu mehānismu, automašīnas tilta ass nokrita no domkrata, kā rezultātā darbinieks tika saspiest starp mašīnas riteni un rāmi un gāja bojā;

·         vīrietis, 67, kravas automobiļa vadītājs, tika atrasts miris darba vietā;

·         sieviete, 58, galvenā nodokļu inspektore, krita uz notīrītas ietves. Guva kreisās rokas lūzumu;

·         vīrietis, 37, informatīvās nodaļas vadītājs, paslīdēja un nokrita teritorijā, salauza kāju;

·         vīrietis, 32, palīgstrādnieks, pārvietojās pa celiņu, garām brauca autokrāvējs, no kura cietušajam uzkrita krava;

·         sieviete, 44, zāģēšanas operatore, strādāja pie ripzāģa un, ievadot materiālu zāģī, sajuta sāpes rokā;

·         sieviete, 75, vadošā pētniece, nokrita darba vietā un guva smagas traumas;

·         sieviete, 62, pastniece, paslīdēja, krītot salauza abas rokas;

·         sieviete, 44, gaismotāja, neveiksmīgi pakāpjoties pa trepēm, lauzta potīte;

·         vīrietis, 36, noliktavas darbinieks, darbinieks nokrita no sastatnēm (augstums apmēram 4m), kā rezultātā guva sejas kaula lūzumus un smadzeņu satricinājumu;

·         vīrietis, 63, traktora vadītājs, nomira darba vietā;

·         vīrietis, 59, būvstrādnieks, nokrita no trepēm, lauza potīti;

·         vīrietis, 45, būvnieks, atradās uz jumta pārseguma, apmēram 3 m no zemes, padeva dēļus, kas bija atbalstīti pret sienu. Viens no dēļiem gāzās un notrieca cietušo uz dēļu kaudzes;

·         vīrietis, 75, treneris, nomira darba vietā;

·         vīrietis, 55, krāvējs, veicot darba pienākumus, pakrita un guva galvas traumu;

·         sieviete, 58, pārdevēja, guva traumas darba vietā;

·         vīrietis, 65, noliktavas darbinieks, veicot kravas uzkraušanu uz paletes, nokrita apmēram no 1,1-1,2 m augstuma;

·         vīrietis, 61, ar iekrāvēju iespieda kāju un guva traumu;

·         vīrietis, 66, atslēdznieks, paslīdēja uz apledojušas zemes un nokrita;

·         vīrietis, 53, ražošanas vadītājs, cehā pie sienas bija nostutētas metāla loksnes, pagāžot pāris loksnes, pārējās sāka gāzties un uzkrita cietušajam virsū;

·         vīrietim, darbiniekam, uz kājas uzkrita metāla priekšmets;

·         vīrietis, 51, apsargs, nokrita darba vietā un guva traumas;

·         sieviete, 54, koncertmeistare, starpbrīdī ejot pa kāpnēm, paslīdēja, nokrita;

·         vīrietis, 55, automašīnas vadītājs, cieta ceļu satiksmes negadījumā;

·         vīrietis, 74, trolejbusa vadītājs, pārvietojoties pa teritoriju pakrita, sasita muguru;

·         vīrietis, 38, būvkonstrukciju montētājs, darbinieks nokrita no ēkas 8 stāva caur atvērumu ēkas fasādē un gāja bojā;

·         vīrietis, 36, apsargs, konflikta laikā salauza roku;

·         vīrietis, 30, būvstrādnieks, veica dzelzsbetona tvertņu būvniecību. Montējot veidņus, tie savstarpēji tiek samontēti ar 4 metāla ķīļiem, metāla tapiņu un speciālu savienojumu. Vienu  veidni nevarēja nostiprināt, tāpēc darbinieks gribēja to izdarīt no ārpuses. Darbinieks pārrāpās pāri veidnim un, kājai paslīdot, nokrita no 4 m augstuma;

·         vīrietis, 63, elektriķis, mira darba vietā;

·         sieviete, 55, skolotāja palīgs, aizverot bērnudārzā logu, strauji pagriezās, zaudēja līdzsvaru un nokrita;

·         vīrietis, 61, pastnieks cieta ceļu satiksmes negadījumā;

·         sieviete, 55, darbiniece paslīdēja un nokrita, gūstot traumas;

·         vīrietis, 58, krāvējs, darba pārtraukumā, ejot garām blakus uzņēmuma elektroiekrāvējam, no tā, nokritusi palete ar koku stādiem un uzkritusi darbiniekam virsū;

·         vīrietis, 62, sētnieks, atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 60, atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 28, būvstrādnieks, nokrita un guva traumas;

·         sieviete, 60, ārsta palīgs, cieta ceļu satiksmes negadījumā;

·         sieviete, 65, apkopēja, veicot darba pienākumus, lauzusi roku;

·         sieviete, 66, ārsts, ejot no auto stāvvietas paslīdēja uz ledus, krita un salauza gūžu;

·         vīrietis, 49, darbinieks iekrita lifta šahtā un nomira;

·         vīrietis, 31, noliktavas darbinieks, pārvietojot produkciju uz noliktavu, darbinieks nepamanīja autoiekrāvēju. Pārvietojot paleti, darbinieks aizķērās un nokrita uz labās kājas;

·         sievieti, 59, lopkopi, govs piespieda pie nožogojuma un darbiniece guva smagas traumas;

·         sieviete, 62, apkopēja, pēc darba, mazgājoties dušā, nokrita uz grīdas, salauza kreisās rokas augšdelmu;

·         vīrietis, 38, sanitārtehniķis, darba vietā zaudēja samaņu;

·         sieviete, 62, palīgstrādniece, uzkopjot teritoriju, paklupa un nokrita;

·         sieviete, 47, ārsta palīgs, cieta ceļu satiksmes negadījumā.

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-