Piektdiena, 2018. gada 17. augusts
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3_794f6.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                      VDI_LOGO1.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Jaunumi

Viena no Valsts darba inspekcijas (VDI) pastāvīgām prioritātēm ir nelaimes gadījumu skaita darbā samazināšana. Lai arī smago nelaimes gadījumu skaits 2016. gadā ir samazinājies, letālo nelaimes gadījumu skaits ir pieaudzis, proti, 2015. gadā darba vietās bojā gāja 26 darbinieki, savukārt, 2016. gadā - 31 (operatīvie dati). Būtiski ir pieaudzis tieši ārzemēs notikušo nelaimes gadījumu skaits – pēkšņi pasliktinoties veselības stāvoklim, bojā gāja 10 darbinieki.

“Analizējot letālos nelaimes gadījumus, jāsecina, ka viena no satraucošākajām tendencēm ir ārzemēs notikušo nelaimes gadījumu skaita pieaugums, kas ir līdz šim lielākais rādītājs. To varētu skaidrot ar arvien pieaugošo uz ārzemēm strādāt norīkoto darbinieku skaitu, fizisku un emocionālu darbinieku pārslodzi, neveselīgu uzturu, neuzmanīgu attieksmi pret savu veselību, garām darba stundām u.c. Šajā ziņā īpaši uzmanīgiem ir jābūt autovadītājiem, kuru darba ritms  nereti rada nelabvēlīgas sekas. Pildot darba pienākumus, 2016. gadā uz Latvijas ceļiem bojā gāja 6 nodarbinātie, kas veido lielu daļu no kopējā letālo nelaimes gadījumu skaita. Noteikti nedrīkst aizmirst arī Jaunbērzes traģēdiju, kad, saindējoties ar metāna gāzi, darba vietā bojā gāja uzreiz 4 darbinieki. Savukārt, dabīgo nāves gadījumu skaits, salīdzinot ar 2015. gadu ir samazinājies par  44% (2016. gadā 27 gadījumi,  2015. gadā – 48).  

 

Vērtējot darba aizsardzības situāciju Latvijā kopumā, R.Lūsis norāda, ka starp uzņēmumiem Latvijā darba aizsardzības jomā ir vērojama polarizācija – ir daudz iedvesmojošu uzņēmumu, labas prakses piemēru,  kas pilda ne tikai normatīvo aktu prasības, bet domā par darbinieku veselību un drošību kopumā gan darba vietā, gan arī ārpus tās un rūpējas par labām darbinieku darbaspējām, un ir uzņēmumi, kuri neievēro pat normatīvajos aktos noteikto prasību minimumu darba aizsardzībā.

 

Bīstamākās nozares smago un letālo nelaimes gadījumu skaita ziņā 2016. gadā ir apstrādes rūpniecība, transports, valsts pārvalde, būvniecība, lauksaimniecība un mežsaimniecība. Lai pēc iespējas efektīvāk samazinātu smago un letālo nelaimes gadījumu risku un veicinātu uzņēmumu izpratni par drošiem darba paņēmieniem, 2016. gadā VDI veica četras tematiskās pārbaudes bīstamo nozaru uzņēmumos - būvniecībā, kokapstrādes un mēbeļu ražošanas nozarē, valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī uzņēmumos, kuri savā darbā izmanto ķīmiskās vielas un maisījumus. Tematiskās pārbaudes preventīvi liek darba devējiem izvērtēt darba vietas riskus un novērst pārkāpumus jau pirms VDI pārbaudes.

 

2017. gadā VDI pastiprinātu uzmanību pievērsīs smago un letālo nelaimes gadījumu darbā skaita samazināšana (prevencija), kuras ietvaros tiks organizētas tematiskās pārbaudes būvniecībā, sauszemes transporta nozarē, pārtikas un dzērienu ražošanas nozarē un lauksaimniecības nozarē.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797

dace.aleksane@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

2016. gads ir noslēdzies, tāpēc Valsts darba inspekcija (VDI) aicina atskatīties uz paveikto darba aizsardzībā un darba tiesībās:

  •     nelaimes gadījumu un nereģistrētās nodarbinātības tendences;
  •     VDI tematisko pārbaužu rezultāti;
  •     principa „Konsultē vispirms” realizēšanas prakse VDI.

Par lielākajiem VDI izaicinājumiem 2016. gadā, kā arī 2017. gada darba plāniem un citām aktualitātēm VDI  informēs preses konferencē, kas norisināsies ceturtdien, 2. februārī, plkst.11.00

Preses konferencē uzstāsies Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

Konference notiks Valsts darba inspekcijā, Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1, 3.stāva zālē.

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797

dace.aleksane@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

Katru otro gadu Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA) sadarbībā ar dalībvalstīm un Eiropas Savienības prezidentūru organizē Eiropas Labas prakses balvu.

Lai popularizētu labas prakses piemērus un dalītos idejās, kā vienkārši un efektīvi uzlabot darba apstākļus, 2014.gadā Valsts darba inspekcija, LR Labklājības ministrija, Darba drošības un vides veselības institūts, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Darba devēju konfederācija, kuru pārstāvji veido Informācijas padomi Latvijā, nolēma Labas prakses balvas konkursu rīkot ik gadu, katrā otrajā gadā tēmu izvēloties Latvijā. 2017.gadā konkursa laikā tiks meklēti labas prakses piemēri, kas darbiniekiem ļauj atgriezties darbā uzņēmumos Latvijā pēc ilgstošas prombūtnes (piemēram, ilgstošas slimošanas, bērnu kopšanas atvaļinājuma, darba ārzemēs utt.), t.sk. izmantojot jaunas, pielāgotas nodarbinātības formas.

Sīkāka informācija, konkursa nolikums, kurā iekļautas pieteikuma veidlapas pieejamas šeit.

Negaidīti mūžībā aizgājis Zemgales reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītājs Valdis Dūms.

Valsts darba inspekcijas kolektīvs izsaka visdziļāko līdzjūtību Valda tuviniekiem un darba kolēģiem, zaudējot lielisku vadītāju, atsaucīgu kolēģi un izcilu personību.

V.Dūma izvadīšana notiks 18.01.2017., Jelgavā, plkst.14:00 no Zanderu kapu kapličas. Apglabāšana notiks Bērzu kapos.

V.Dums.jpg

10.janvārī ar viesošanos Rīgas Tirdzniecības profesionālajā vidusskolā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aizsāk izglītojošu pasākumu ciklu Latvijas profesionālajās izglītības iestādēs.

1

Plkst. 14.00 Rīgas Tirdzniecības profesionālās vidusskolas audzēkņi - topošie komercdarbinieki un loģistikas darbinieki – iepazīsies ar LBAS darba aizsardzības konsultanta Mārtiņa Pužula sniegto prezentāciju par aktuāliem darba aizsardzības un darba tiesību jautājumiem. Izglītojošo lekciju ievadīs LBAS priekšsēdētāja vietniece Irēna Liepiņa.

Valsts darba inspekcija (VDI) ir uzsākusi īstenot Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” (Nr.7.3.1.0/16/I/001). Viena no darbībām projekta ietvaros ir organizēt profesionālo izglītības iestāžu jauniešu izglītošanas aktivitātes un zināšanu pārbaudes konkursu “PROFS”, kuru īstenos sadarbības partneris LBAS sadarbībā ar VDI, - lai veicinātu zināšanu apguvi par darba tiesību un darba aizsardzības jautājumiem, tādā veidā labāk sagatavojot viņus darba tirgum un samazinot darba tiesību un darba aizsardzības iespējamos pārkāpumus nākotnē.

LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Diemžēl, kā rāda VDI dati, divas trešdaļas no smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem darbā notiek ar jaunajiem darbiniekiem ar darba stāžu līdz 4 gadiem. Tāpat jaunie darbinieki, kuriem nav praktiskās pieredzes un zināšanu darba tiesībās, ir pakļauti daudz lielākai nedrošībai un riskam darbavietā. Tas nozīmē, ka topošie darba ņēmēji ir daudz nopietnāk jāapmāca darba drošības un darba tiesību jautājumos, un LBAS īstenotās jauniešu izglītošanas aktivitātes un konkurss “PROFS” būs lielisks palīgs šajā jomā.”

LBAS ir nosūtījusi vēstules visām Latvijas profesionālās izglītības iestādēm, kurās informē par konkursa “PROFS” organizēšanu nākamā gada rudenī, kā arī par iespēju skolām pieteikties uz LBAS darba tiesību un darba aizsardzības ekspertu vadītajiem izglītojošajiem pasākumiem. LBAS piedāvā jau no 2017.gada sākuma īstenot izglītojošas aktivitātes par darba tiesībām un darba aizsardzību, līdz ar to jauniešiem būs iespēja sagatavoties konkursam un uzlabot zināšanas šajos jautājumos.

Vēl projekta „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” ietvaros LBAS īsteno darbību - darba strīdu praktisku risināšana. Darba ņēmēji var saņemt konsultācijas darba strīdu vai domstarpību gadījumos, kas attiecas uz darba tiesību un darba aizsardzības jautājumiem.

Šogad aprit 15 gadi, kopš ir ieviests Darba aizsardzības likums. Darba aizsardzības sistēmas izveide bija nopietns izaicinājums, jo bija nepieciešams mainīt darba devēju izpratni par darba aizsardzības būtību, veikt preventīvus darba vides uzlabošanas pasākumus, vairāk resursu ieguldot bīstamības cēloņu novēršanā vai mazināšanā, nevis tikai cīņai ar sekām. Lai arī šobrīd Darba aizsardzības likumu var uzskatīt par stabilu pamatu pašreizējai darba aizsardzības sistēmai, darba aizsardzības jomā joprojām ir daudz izaicinājumu.

„Šo gadu laikā izpratne par darba aizsardzību un tās nozīmi Latvijā ir ievērojami mainījusies. Arvien vairāk ir tādu darba devēju, kuriem rūp savu darbinieku drošība un veselība, kuri savu attīstību plāno ilgtermiņā un ar atbildību. Tajā pašā laikā uzņēmumi un darba apstākļi tajos mēdz būt dažādi, tāpēc būtiski ir turpināt skaidrojošo un izglītojošo darbu, lai ikvienam darba ņēmējam darba vide būtu droša,” uzsver labklājības ministrs Jānis Reirs.

Piecpadsmit gadu laikā Latvijā situācija darba aizsardzības jomā ir uzlabojusies, ko apliecina arī nelaimes gadījumos darbā cietušo skaita samazinājums. Statistikas dati rāda, ka no 1995.līdz 2008. gadam darba vietās vidēji gadā notika 57 letāli nelaimes gadījumi darbā, savukārt no 2009. līdz 2016. gadam - vidēji 31. Letālie nelaimes gadījumi ir samazinājušies arī būvniecības nozarē, kura ierasti ir viena no līderēm darba vietās bojā gājušo skaita ziņā. Vislielākais bojā gājušo skaits būvniecības nozarē bija 2007. gadā, kad bojā gāja 21 darbinieks, savukārt 2015. gadā – 2 darbinieki. Tomēr, neskatoties uz to, ka situācija dinamikā ir uzlabojusies, Latvijā darbā bojā gājušo skaits joprojām ir augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā.

Kā norāda Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis, Latvijā viens no lielākajiem izaicinājumiem ir preventīvas un droša darba kultūras iedzīvināšana uzņēmumos. Viss sākas ar uzņēmuma vadību - ja tā izprot un vēlas veidot drošu un kvalitatīvu darba vidi, tad to pieņems arī darbinieki, un droša darba kultūra pamazām kļūs par neatņemamu, sistēmisku daļu no uzņēmuma. Latvijā ir daudz iedvesmojošu uzņēmumu – labas prakses piemēru, kas pilda ne tikai normatīvo aktu prasības, bet domā par darbinieku veselību un drošību kopumā gan darba vietā, gan arī ārpus tās, īstenojot pasākumus, lai sabalansētu darbu un privāto dzīvi, rūpējas par labām darbinieku darbaspējām u.c., kas kopumā pozitīvi ietekmē uzņēmējdarbību.

Informējam, ka plašāku informāciju par darba aizsardzību un tās aktualitātēm var iegūt gan Labklājības ministrijas, gan Valsts darba inspekcijas mājaslapās un sociālo tīklu profilos, kā arī www.stradavesels.lv ir pieejami dažādi informatīvie materiāli, interaktīvie rīki u.c. informācija, kas palīdzēs labāk izprast darba vides riskus un to novēršanas nozīmi.

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne, Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos
dace.aleksane@vdi.gov.lv, 25484797

Egils Zariņš, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists, 64331829, egils.zarins@lm.gov.lv

 

Saskaņā ar Darba likuma 149. panta pirmajā daļā noteikto ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Savukārt, atbilstoši Darba likuma 149. panta otrai daļai darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām.

Ja atvaļinājuma laikā ir svētku dienas, likums paredz atvaļinājuma pagarināšanu par svētku dienām. Ja svētku dienas iekrīt sestdienā vai svētdienā un tiek pārceltas uz darba dienām, atvaļinājuma apmaksājamo darba dienu skaits var palielināties. Šīs darba dienas apmaksā, piemērojot Darba likuma 74.panta 8 astotajā daļā noteiktajam, ka par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laiku izmaksājamās samaksas summu aprēķina, dienas vai stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu vai stundu skaitu atvaļinājuma laikā.

      Tātad Darba likums paredz darbiniekam tiesības uzreiz izmantot visu ikgadējo atvaļinājumu-četras kalendāra nedēļas, kārtējā gadā. Taču gadījumā, ja abas puses (darbinieks un darba devējs) savā starpā vienojas , ikgadējo atvaļinājumu darbinieks var izmantot pa daļām, viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām kalendāra nedēļām, tas ir četrpadsmit dienām pēc kārtas.

    Vēršam Jūsu uzmanību, ka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgums ir 28 kalendāra dienas (četras kalendāra nedēļas). Minētais nozīmē, ka piešķirtā un izmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma uzskaite notiek kalendāra dienās vai nedēļās. Darba likums neregulē, kā izmantojamas atlikušas ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma divas kalendāra nedēļas.

      Lai izvairītos no neskaidrībām attiecībā uz ikgadējā atvaļinājuma izmantošanu   darba devējs darba  kārtības noteikumos var noteikt ikgadējā atvaļinājuma un papildatvaļinājuma piešķiršanas vispārējo kārtību, t.sk. atlikušo divu ikgadējā atvaļinājuma nedēļu izmantošanu. Ja darba devējs savos iekšējos normatīvajos aktos nav noteicis pienākumu izmantot atlikušo atvaļinājuma daļu tikai kalendāra nedēļās, uzskatam, ka Darba likums neaizliedz darbiniekam to dalīt arī pa dienām.

Daži piemēri:

1) Atvaļinājuma periods no 21.12.2016. – 27.12.2016. (septiņas dienas, jeb viena kalendāra nedēļa), bet tā kā šajā periodā iekrīt svētku dienas (24., 25., 26.), tad tas pagarināsies līdz 30.12.2016. Darbā jāatgriežas 31.12.2016. Ja šī diena ir brīva un arī 1. janvāris ir brīvs, tad darbā jābūt 02.01.2017.

Darbinieks būs izmantojis 7 kalendāra dienas, jeb viena kalendāra nedēļu taču ņemot vērā, ka atvaļinājums pagarinās par trim svētku dienām un šis pagarinājums iekrīt darba dienās, tad  apmaksātas šajā periodā būs 7 darba dienas.

2) Atvaļinājuma periods no 27.12.2016. – 01.01.2017., tā kā šajā periodā iekrīt svētku dienas (31.12. un 01.01.) tad tas pagarināsies līdz 03.01.2017. Darbā jāatgriežas 04.01.2017.

Darbinieks būs izmantojis 6 kalendāra dienas, un jāapmaksā būs 6 darba dienas.

3) Atvaļinājuma periods no 16.12.2016. – 27.12.2016. , bet tā kā šajā periodā iekrīt svētku dienas (24., 25., 26.), tad tas pagarināsies līdz 30.12.2016. Darbā jāatgriežas 31.12.2016. Ja šī diena ir brīva un arī 1. janvāris ir brīvs, tad darbā jābūt 02.01.2017.

Šajā periodā tiks izmantotas 12 kalendāra dienas, jāapmaksā būs 10 darba dienas.

4) Atvaļinājuma periods no 12.12.2016. – 01.01.2017.,  jeb trīs kalendāra nedēļas (atvaļinājums pagarinās par svētku dienām: 24., 25., 26., 31., 01.). Darbā jāatgriežas būs 07.01.2017. Ja 7. un 8. janvāris ir atpūtas dienas, tad darbā jāatgriežas 09.01.2017.

Darbinieks būs izmantojis 3 kalendāra nedēļas jeb 21 kalendāra dienu, jāapmaksā būs 19 darba dienas.

5) Atvaļinājuma periods no 19.12.2016. – 26.12.2016., tas pagarināsies par svētku dienām (24., 25., 26.). Darbā jāatgriežas 30.12.2016.

Darbinieks būs izmantojis 8 kalendāra dienas, jāapmaksā 8 darba dienas.

6) Atvaļinājuma periods no 21.12.2016. – 26.12.2016. (sešas kalendāra dienas) tas pagarināsies par svētku dienām (24., 25., 26.). Darbā jāatgriežas 30.12.2016.

Darbinieks izmantos 6 kalendāra dienas, jāapmaksā arī 6 darba dienas.

7) Atvaļinājuma periods no 12.12.2016. – 26.12.2016., bet tā kā šajā periodā iekrīt svētku dienas (24., 25., 26.), tad tas pagarināsies. Darbā jāatgriežas 30.12.2016.

Darbinieks izmantos 15 kalendāra dienas, jāapmaksā būs 13 darba dienas.

8) Atvaļinājuma periods no 17.11.2016. – 20.11.2016., par svētku dienu (18.11.) atvaļinājums pagarinās. Tātad darbā jāatgriežas 22.11.2016.

Darbinieks būs izmantojis 4 kalendāra dienas, jāapmaksā 2 darba dienas.

155

 

Valsts darba inspekcija (VDI) š.g. oktobrī uzsāka tematisko pārbaudi saistībā ar ķīmisko vielu un maisījumu drošu un veselībai nekaitīgu lietošanu uzņēmumos. Tematiskās pārbaudes laikā tika pārbaudīti vairāk nekā 150 dažādu nozaru uzņēmumi visā Latvijā. Būtiski pārkāpumi, kas rada tiešus draudus nodarbināto dzīvībai un veselībai, netika konstatēti, tomēr 63,6% pārbaudīto uzņēmumu tika izdoti rīkojumi dažādu nepilnību novēršanai.

Galvenie konstatētie trūkumi ir saistīti ar ķīmisko vielu radīto darba vides risku nepilnīgu novērtēšanu, darbinieku apmācību un informēšanu par drošām darba metodēm, rīcību ārkārtas situācijās, kā arī obligāto veselības pārbaužu veikšanu. Tematiskās pārbaudes laikā tika konstatēts, ka darba vietās atrodas nemarķēti iepakojumi ar ķīmiskām vielām un maisījumiem, kas var kļūt par nelaimes gadījuma cēloni, proti, VDI statistikas dati rāda, ka viens no biežākajiem nelaimes gadījumu cēloņiem ir ķīmisko vielu iedzeršana no nemarķētiem traukiem. Savukārt pozitīvi vērtējams tas, ka darbinieki arvien biežāk tiek nodrošināti ar individuālās aizsardzības līdzekļiem – tikai 6% gadījumu konstatēts, ka šādi līdzekļi nav tikuši izsniegti vai tie nav bijuši pilnībā piemēroti.

„Kopumā jāsecina, ka situācija ar drošu ķīmisko vielu un maisījumu izmantošanu ir apmierinoša, tomēr lielākajā daļā apsekoto uzņēmumu tika konstatēti pārkāpumi, kas liecina par to, ka lielākā daļa uzņēmumu tomēr līdz galam neapzinās ķīmisko vielu radīto risku un iespējamās sekas. Uzņēmumiem nevajadzētu gaidīt nelaimes gadījumu darbā vai VDI vizīti, bet pašiem īstenot preventīvos pasākumus uzņēmumā. Arī ķīmisko vielu izraisīto arodslimību risks ir augsts, radot nervu sistēmas, ādas un citas slimības, tāpēc aicinām visus uzņēmumus būt atbildīgiem un izvērtēt riskus darbinieku drošībai un veselībai, kā arī pašiem darbiniekiem būt vērīgiem un vērsties pie darba devēja, tiklīdz radušies kādi iebildumi vai ierosinājumi darba vides uzlabošanai,” norāda VDI direktors Renārs Lūsis. 

Lai noteiktu veicamos darba aizsardzības pasākumus, kā arī sagatavotu nepieciešamo dokumentāciju, darba devēji aicināti izmantot bezmaksas interaktīvu rīku OiRA (Online Interactive Risk Assessment). Šobrīd latviešu valodā ir izstrādāti deviņi rīki, tostarp uzņēmumiem, kuru darbā tiek izmantotas arī ķīmiskās vielas un maisījumi - lauksaimniecības uzņēmumiem, uzkopšanas darbiem, uzņēmumiem, kas veic automobiļu apkopes un remontu u.c. Plašāka informācija pieejama VDI mājaslapā www.vdi.gov.lv, sadaļā OiRA. Tāpat informējam, ka mājaslapā www.stradavesels.lv ir pieejami dažādi informatīvie materiāli, interaktīvie rīki u.c. informācija, kas palīdzēs labāk izprast ķīmisko risku bīstamību un nozīmi to novēršanā.

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797

E-pasts: dace.aleksane@vdi.gov.lv

www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

Norvēģijas darba devēju organizācijas, darbinieku organizācijas un valsts institūcijas nākušas klajā ar informatīvo kampaņu "Mamma iesaka", kuras mērķis ir veicinātu izpratni par īpaši Norvēģijai raksturīgiem noteikumiem, normatīvo aktu prasībām un braukšanas apstākļiem profesionālu ārvalstu autovadītāju un viņu darba devēju vidū.

Plašāka informācija pieejama šeit

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2016.gada 1.janvāra līdz 1.decembrim nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 34 nodarbinātie un vēl 10 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 24 nodarbinātie. Vēl 149 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darbā (2015. gadā šajā laika periodā – 156).

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:

-         vīrietis, 48, autovadītājs, veda ar smago automašīnu pienu, iebrauca grāvī, un mašīna apgāzās. Autovadītājs ilgstoši atradās saspiests mašīnā un glābēji, izgriežot viņu no mašīnas, konstatēja viņa nāvi;

-         vīrietis, 55, kokapstrādes strādnieks, smagi cieta, kad, zāģējot baļķi ar lentzāģi, baļķis, kas atradās uz baļķu padevas rampas, noripoja un uzkrita darbiniekam uz kājas;

-         vīrietis, 49, brikešu preses operators tika atrasts miris pārtraukuma laikā atpūtas vietā;

-         vīrietis, 50, virpotājs, tika atrasts darbnīcās miris, viņam virsū uzkrituši metināšanas balona pārvietojamie ratiņi ar skābekļa balonu un propāna gāzes balonu (iepriekšējā dienā, ejot projām no darba, kolēģi redzējuši viņu sēžam piedzērušos pie darbnīcām);

-         vīrietis, 54, urbšanas operators, traumēja aci, veicot automašīnas riteņa remontdarbus, jo acī iekļuva svešķermenis;

-         sieviete, 65, apkopēja, mēģināja pacelt puķu podu, kurā iestādīts gumijkoks, lai kolēģe zem tā ievietotu trauku. Apkopēja, ceļot puķu podu, guva muguras traumu, jo puķu poda svars bija aptuveni 80 kg;

-         vīrietis, 49, autoatslēdznieks, iekrita darbnīcu telpās esošajā remontbedrē;

-         vīrietis, palīgstrādnieks, strādāja būvobjektā un laistīja kokus. Izejot uz ceļa ārpus būvlaukuma, tika notrieks ar automašīnu;

-         vīrietis, 51, vilcējauto vadītājs, kāpjot ārā no kravas kastes, paslīdēja un krītot lauza roku;

-         vīrietis, 48, palīgstrādnieks, tika atrasts miris tvertnē (25m3);

-         vīrietis, 55, krūmgrieža operators cieta, kad, veicot pameža tīrīšanu ar krūmgriezi, plīsa zāģripa un trāpīja cietušajam pa kāju;

-         vīrietis, 48, celtnieks, slimnīcā nomira, kad komandējumā Vācijā pēc darba laika palika slikti, tika izsaukta ātrā neatliekamā palīdzība;

-         vīrieti, 59, būvju kadastrālās uzmērīšanas speciālistu, sakoda čūska, kad, veicot klienta pasūtījumu, darbinieks tai uzkāpa;

-         vīrietis, 55, ēku un teritorijas uzraugs, tika atrasts miris sarga mājā;

-         vīrietis, 48, traktorists, pārveda gabalkūdru. Veicot manevru atpakaļgaitā, darbinieks pēkšņi saļima uz vadības ierīces, pēc tam traktors, nepabeidzot manevru, apstājās. Pēc notikušā tika konstatēts, ka darbiniekam iestājusies nāve bez vardarbības pazīmēm;

-         sieviete, 55, bērnu dārza audzinātāja, cieta, kad mazo bērnu grupiņā vairāki mazuļi bija saķērušies audzinātājai apkārt, audzinātāja zaudēja līdzsvaru un, lai neuzkristu virsū mazuļiem, krita ar roku pret skapīti, gūstot smagu rokas lūzumu;

-         vīrietim, 29, būvstrādniekam, pāri kājai pārbrauca elektrokārs;

-         sievietei, 40, ķīmiķei, ejot pusdienās ražotnes telpās, samežģījās kāja, viņa nokrita un salauza roku;

-         sievieti, 71, sargu, atrada atpūtas telpas tualetē bez dzīvības pazīmēm;

-         vīrietis, 60, strādāja ar mazgabarīta multifunkcionālu traktortehnikas agregātu. Darbinieks neatradās vadītājam paredzētajā vietā uz platformiņas, bet gan agregāta aizmugurē. Agregātam pārvietojoties atpakaļgaitā, tas uzbrauca virsū cietušajam, un tika lauzta kāja;

-         vīrietis, 62, būvstrādnieks, gribēdams ar latu pārbaudīt izraktās bedres dziļumu, paliecās uz priekšu ar labo roku un bedrē ielika latu. Šajā brīdī viņš zaudēja līdzsvaru un iekrita apmēram 3 m dziļumā, traumējot kāju;

-         vīrietis, 37, transportiera apkalpotājs, smagi cieta, kad, veicot graudu bunkura iekšējos tīrīšanas darbus, darbinieka kāja tika iespiesta transportierī;

-         sieviete, 53, zemnieku saimniecības īpašniece, traumēja abas rokas, kad siena gatavošanas laikā tās tika iespiestas siena presē;

-         vīrietis, 52, kāvējs, paslīdēja uz kaušanas platformas un lauza kāju, kad kaušanas laikā cūka konvulsijās cietušajam iespēra;

-         sieviete, 55, palīgstrādniece, tīrīja izslēgtu kūdras miksēšanas līniju. Iekārtas operators neredzēja un nezināja, ka iekārtas tiešā tuvumā atrodas cilvēks (iekārtu tīrošais darbinieks), iekārtu ieslēdza. Rezultātā iekārtas transportiera lentē tika ierauta slota, mēģinot to atbrīvot, tika ierauta viena roka un pēc tam arī otra roka;

-         sieviete, 32, producente, grupu testa spēles lauku teritorijā, skrienot paklupa un izmežģīja labās kājas potīti;

-         vīrietis, 49, noliktavas komplektētājs, kāpās atpakaļ, nepamanīja paleti un krita, gūstot gūžas traumu;

-         vīrietis, 33, kokapstrādes operators, veica baļķu zāģēšanu ar lentzāģmašīnu,  ejot atmuguriski pa zāģējamo baļķi, kas novietots uz lentzāģmašīnas sliežu ceļa, iezāģēja labajā pēdā;

-         vīrietis, 61, kurinātājs, tika atrast miris kurinātāju atpūtas telpā atpūtas dīvānā;

-         vīrietis, 19, strādnieks, atradās zem darbojošās paku pacēlāja iekārtas, iekārtas operators strādnieku nepamanīja, kā rezultātā, nolaižot pacēlāju, strādnieks tika piespiests pie grīdas;

-         vīrietis, 59, autobusa vadītājs, izkāpa no autobusa un nokrita uz labās rokas;

-         vīrietis, 61, atslēdznieks, veica detaļu apstrādi gatavās produkcijas noliktavas laukumā – ar fleksi grieza nost detaļu, pie kuras pats turējās, un nokrita uz tuvumā esošajām dzelzceļa sliedēm no apm.1,5 m augstuma;

-         vīrietis, 48, vilcējautomobiļa vadītājs, nomira, kad, izkraujot kravu Krievijā, viņam palika slikti;

-         sieviete, 55, transporta kontroliere, trolejbusa salonā krita un guva traumas;

-         vīrietis, 54, meistars, sēdēja pie galda, rakstīja atskaiti un pēkšņi saļima;

-         vīrietis, 56, tehniskais strādnieks, veicot kanalizācijas tīrīšanas darbus, saindējās ar kanalizācijā sakrājušos gāzi, kā rezultātā noģība un, krītot atpakaļ kanalizācijas akā, guva smagas traumas;

-         vīrietis, 47, autovadītājs, cieta satiksmes negadījumā Beļģijā;

-         vīrietis, 72, autobusa vadītājs, iekrita remontbedrē, gūstot plēstu brūci labajā kājā un smadzeņu satricinājumu;

-         vīrietis, 64, darba aizsardzības speciālists, ilgstoši slimoja, tāpēc bija sarunāts, ka atnāks uz darbu un uz slimības laiku nodos savas lietas kompetentai institūcijai. Beidzoties sarunai, cietušajam pēkšņi kļuva slikti un, nesagaidot NMPD, viņš nomira;

-         vīrietis, 41, sanitārtehnisko iekārtu montētājs, atradās blakus ekskavatoram, kad ar ekskavatoru tika pārvietots vakuuma sūknis; cietušajam paslīdēja kāja, un kustībā esošā traktortehnika uzbrauca uz kājas;

-         vīrietis, 51, ārsts, nomira darba vietā;

-         sieviete, 62, noliktavas pārzine, pārvietojoties pa noliktavu, krita un guva labā pleca traumu;

-         vīrietis, 73, ārsts tika atrasts miris lifta šahtas pagrabstāvā;

-         vīrietis, 29, elektromontieris, guva smagas traumas, kad transformatora remontdarbu laikā starp trīs fāzēm notika īsslēgums un izveidojās elektriskais loks, kas izraisīja uzliesmojumu;

-         vīrietis, 65, elektromontieris, demontējot vecos vadus, nokrita no pārvietojamām sastatnēm;

-         vīrietis, 25, betonētājs, montēja koka sijas, stāvot uz saliekamām kāpnēm apm.1,5 m augstumā, krita no tām un guva abu roku traumas;

-         vīrietis, 71, santehniķis, nokrita no kāpnēm;

-         sieviete, 62, labiekārtošanas strādniece, zāģējot zarus, iezāģēja sev galvā;

-         vīrietis, 34, būvnieks, smagi cieta, nokrītot no 6 m augstuma būvtermināla teritorijā;

-         sieviete, 39, nenoskaidrotos apstākļos krita un guva galvas traumas – lūzumus un ārējas brūces;

-         vīrietis, 23, mežstrādnieks, gāja bojā, jo koku gāšanas laikā, krītot nozāģētam kokam, tas aizķēra krišanas ceļā atstāto nenozāģēto nokaltušo bērzu, kurš krita perpendikulāri nozāģētā koka virzienam;

-         vīrietis, 50, metinātājs, grieza atslēgu, kuru nenoturēja, un tā uzkrita uz kājas, radot smagas traumas;

-         sieviete, 65, skolotāja, paklupa skolas ēdnīcas telpās, nokrita un guva smagu traumu;

-         vīrietis, 60, palīgstrādnieks, bija atvests veikt materiālu sakārtošanu (dēļi, šīferis) fermas teritorijā. Darba dienas beigās, atbraucot pēc darbinieka, darba devējs atrada darbinieku guļam zemē, darbiniekam uz sejas bija nedaudz asinis, darbinieks uz uzrunām nereaģēja;

-         vīrietim, 75, skolotājam, pēc nodarbībām palika slikti, ko pamanīja kolēģis, kurš ienāca klasē. Tika izsaukts NMPD, bet atdzīvināšanas pasākumi bija nesekmīgi;

-         vīrietim, 33, kokapstrādes strādniekam, nozāģēja plaukstu, veicot kokmateriālu garināšanas darbus, jo kolēģis nepamanīja, ka cietušā roka ir nonākusi zem zāģa, un zāģi nolaida;

-         sieviete, 56, māsas palīgs, gāja uz nodaļu, pakrita un salauza roku;

-         vīrietis, 23, apstādījumu kopējs, zāģēja koku galotnes. Cietušais izmantoja speciālo ekipējumu. Nozāģējot koka galotni, koka stumbrs zem cietušā pārlūza un viņš nokrita zemē, gūstot smagas traumas;

-         sieviete, 56, tramvaja vadītāja, kāpjot gala pieturā ārā no tramvaja, krita un guva traumas;

-         vīrietis, 50, kokapstrādes strādnieks, cieta, kad šķeldotājā tika padoti smalcināšanai kokmateriālu atzāģi. Iekārtā sasprūda kluči, un cietušais, neizslēdzot iekārtu, mēģināja sasprūdumu likvidēt. Rezultātā nenožogotais kardāna pievads aizķēra aiz apģērba un uztina kāju;

-         vīrietim, 44, kravas automobiļa vadītājam, iekraušanas punktā Francijā, veicot iekraušanas darbu kontroli, paslīdēja kāja, tāpēc viņš zaudēja līdzsvaru un izkrita no piekabes, gūstot smagas traumas;

-         vīrietis, 36, kravas automobiļa vadītājs, veica piekabes pievienošanu vilcējam. Cietušais pirms izkāpšanas no kabīnes neizslēdza dzinēju, neieslēdza stāvbremzi. Pievienojot piekabi viņš pamanīja, ka vilcējs sāk kustību. Cietušais nekavējoties devās pie vilcēja, lai to apstādinātu. Vilcējs, turpinot kustību, piespieda kravas automobiļa vadītāju pie citas piekabes. Cietušais guva nāvējošas traumas;

-         sieviete, 40, gatavās produkcijas noliktavas vecākā meistare, ejot uz noliktavu, paslīdēja un krita, traumējot kāju;

-         vīrietis, 32, automobiļa vadītājs, izkāpjot no automašīnas, uz kāpšļa paslīdēja un nokrita, gūstot smagu traumu.

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-