Piektdiena, 2020. gada 4. decembris
A+ / A-

       Konsultatīvais tālr.: 67186522

       Konsultatīvais tālr.: 24777997 (BITE)

       Anonīmais uzticības tālr.: 67312176

  l_tab_7.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

                 Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                      VDI_LOGO1.png

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Jaunumi

Valsts darba inspekcija (VDI) piedalīsies Uzņēmēju pieredzes dienās š. g. 20. novembrī plkst. 10.00, tiešsaistē informējot par Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu uzņēmējiem darba aizsardzības jautājumu sakārtošanā.

VDI aicinās pievērst uzmanību darba aizsardzības un darba tiesību prasību ievērošanas nozīmīgumam, informēs, kā pieteikties bezmaksas atbalstam darba vides sakārtošanai, kā arī sniegs ieskatu aktualitātēs par Covid-19 risku ierobežošanu darba vietās. Būs arī iespēja uzdot jautājumus ekspertiem. 

 

ESF projekta “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” atbalsts ietver:

1. darba vides riska novērtējumu;

2. darba aizsardzības pasākuma plāna izstrādi;

3. rekomendācijas darba aizsardzības struktūras izveidošanai;

4. darba vides faktoru laboratorisko mērījumus veikšanu (līdz 500 EUR apmērā);

5. darba aizsardzības speciālistu un uzticības personu apmācības, kā arī specializēto zināšanu apguvi darba aizsardzības jomā.

Vispasaules uzņēmējdarbības nedēļas (Global Entrepreneurship Week) ietvaros, Latvijā šajā nedēļā notiek Uzņēmēju pieredzes dienas ar mērķi veicināt uzņēmēju zināšanu apmaiņu biznesa attīstībai. Uzņēmēji šogad aicināti dalīties pieredzē digitāli.

Pieteikšanās pasākumam: https://www.pieredzesdienas.lv/pieredzes-nemejiem

 

Uz tikšanos Uzņēmēju pieredzes dienās!

 

1

Interesējošos jautājumus varat uzdot:
● rakstveidā e-pastā vdi@vdi.gov.lv
● zvanot uz Valsts darba inspekcijas konsultatīvajiem tālruņiem:
Nr.67186522;
Nr. 24777997 (uz šo Nr. īpaši ieteicams zvanīt Bite klientiem, lai nerastos papildus izmaksas).
pirmdienās 9.00 -12.00 un 12.30 - 16.30;
otrdienās 9.00 -12.00 un 12.30 - 16.30;
trešdienās 9.00 -12.00 un 12.30 - 16.30;
ceturtdienās 9.00 -12.00 un 12.30 - 16.30;
piektdienās 9.00-12.00 un 12.30-14.00.
Pirmssvētku dienās darba laiks tiek saīsināts par divām stundām.
Reģionālo inspekciju amatpersonu kontaktinformāciju skatīt šeit

Labas prakses balva “Zelta ķivere” piektdien svinīgā ceremonijā konferences "Strādā gudri, nevis smagi - darba aizsardzības sistēmas digitalizācija" laikā tika pasniegta diviem starptautiskajiem uzņēmumiem – Fortum Latvia, kurš tika atzīts par labāko piemēru to uzņēmumu vidū, kas darba aizsardzības labas prakses balvu nebija saņēmuši, un Schwenk Latvija, kurš labas balvu saņēma atkārtoti.

Fortum Latvia balvu saņēma par integrētā drošības pārvaldības rīka FRIDA izveidi, kas ļauj ātrāk un vienkāršāk reģistrēt un analizēt nelaimes gadījumus un bīstamās situācijas, kā arī mācīties no citu valstu pieredzes darba aizsardzība sjomā. Savukārt, Schwenk Latvija piemērs ietvēra gan E-instruktāžu ieviešanu, gan darbinieku karšu pielietojumu, gan darbinieku apziņošana un komunikācija, gan apakšuzņēmēju monitorings, gan dronu un termokameru izmantošanu u.c. risinājumus.

“2020. gadā konkursa tēma par darba aizsardzība sistēmas digitalizāciju tika izvēlēta vēl pirms COVID-19 pandēmijas, kas bija būtisks ārējais faktors, kas daļai uzņēmumu lika straujiem soļiem digitalizēties – gan attiecībā ar darbinieku apmācību, gan attālinātā darba organizāciju, gan citiem jautājumiem. Diemžēl līdzīgi kā ar vispārīgajiem darba aizsardzības jautājumiem, arī attiecībā uz digitalizāciju novērojama Latvijas uzņēmumu polarizācija – ir uzņēmumi, kas šo gadu izmantoja kā lielo iespēju un izaicinājumu, lai strauji attīstītos, un ir uzņēmumi, kas cerēja, ka COVID-10 “ātri pāries”, un būs iespējams strādāt kā agrāk. Tomēr konkursā pieteiktie piemēri ir par ilgtermiņa risinājumiem darba aizsardzības sistēmas digitalizācijai,” norāda konkursa žūrijas vadītāja Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja Linda Matisāne. Konkursa ietvaros tika vērtēti 8 pieteikumi no šādiem uzņēmumiem: Latvijas Mobilais Telefons, Fortum Latvia, Latvenergo, Sadales tīkls, SCHWENK Latvija, Trelleborg Wheel Systems Liepaja, Rimi Latvia, Latvijas Finieris.

Labās prakses konkursu darba aizsardzībā «Zelta ķivere» organizēja Valsts darba inspekcija, bet žūrijā bija pārstāvji arī no LR Labklājības ministrijas, RSU Darba drošības un vides veselības institūta, Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības. Balvas un atzinības rakstus pasniedza Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

Ar visiem labās prakses piemēriem varat iepazīties šeit: 

Pēc Valsts darba inspekcijas (turpmāk - VDI) pasūtījuma veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka situācija Latvijas uzņēmumos/iestādēs darba aizsardzības jomā turpina uzlaboties. Uz to norāda letālo nelaimes gadījumu skaita samazināšanās, uzlabojumi darba aizsardzības sistēmas organizācijā, darba devēju un nodarbināto izpratnes uzlabošanās par darba vidē sastopamajiem kaitīgajiem riska faktoriem un reģistrētu darba tiesisko attiecību nozīmi, kā arī nodarbināto apmierinātības ar darba vidi un apstākļiem palielināšanās.

Š. g. 15. oktobra preses konferencē Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis norādīja, ka šāda periodiska, kapitāla darba vides inventarizācija, kurā tiek kompleksi novērtēta situācijas attīstība dinamikā gan no statistiskā, gan iesaistīto pušu viedokļu aptaujas, gan ekspertu veiktās diskusijās, ir būtiska turpmāko pasākumu plānošanā, lemjot par nepieciešamajām izmaiņām un uzlabojumiem tiesiskajā regulējumā, kontroles un uzraudzības prioritātēm, kā arī informācijas nodrošināšanas aktivitātēm.

Pētījums parāda modernizētām darbavietām un jaunradītām profesijām raksturīgo darba vides riska faktoru ietekmes palielināšanos, piemēram, ergonomiskie riska faktori tādi kā darbs piespiedu pozā un vienveidīgas kustības, darbs ar datoru, kā arī saskarsme ar cilvēkiem, kas var radīt dažādus psihoemocionālus riskus. Pētījumā apkopotie dati rāda, ka turpina palielināties pirmreizēji reģistrēto arodslimnieku un arodslimību skaits. Turklāt ievērojami pieaudzis reģistrēto skeleta, muskuļu un saistaudu sistēmas arodslimību skaits, kas saistāms gan ar sabiedrības novecošanās tendencēm, gan to, ka daudzos Latvijas uzņēmumos/iestādēs darba vietas nav atbilstoši ergonomiski iekārtotas.

Pētījums ietver konkrētus ekspertu ieteikumus situācijas uzlabošanai Latvijā. Tiek norādīts, ka nepieciešams veicināt darba aizsardzības sistēmā iesaistīto pušu domāšanas veida maiņu, organizējot plašākas informatīvās un izglītojošās aktivitātes dažādos darba aizsardzības institucionālās sistēmas līmeņos, kā arī uzlabot atbildīgo institūciju analītisko kapacitāti, kas nodrošinātu nepārtrauktu esošās situācijas monitoringu, ļaujot precīzāk plānot aktivitātes un politikas iniciatīvas.

Šie ir būtiskākie secinājumi VDI uzdevumā veiktajā pētījumā "Darba apstākļi un riski Latvijā, 2017-2018", ko izstrādāja personu apvienība SIA Civitta Latvija, SIA GRIF un UAB Civitta. Pētījuma ietvaros veiktas darba devēju, nodarbināto, darba aizsardzības speciālistu, arodslimnieku un Latvijas iedzīvotāju aptaujas, kā arī organizētas darba devēju un darba aizsardzības speciālistu fokusa grupu diskusijas. Tāpat analizēti dati par arodslimniekiem un arodslimībām, darbā notikušajiem nelaimes gadījumiem, kā arī par darba vidē veiktajiem laboratoriskajiem mērījumiem. 

Pētījums "Darba apstākļi un riski Latvijā, 2017-2018" veikts Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 7.3.1. specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos” projekta „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” (Nr. 7.3.1.0/16/I/001) ietvaros.

 

Pētījums publicēts: www.stradavesels.lv un www.vdi.gov.lv

Preses konferences ierakstu var noskatīties: https://www.facebook.com/darbainspekcija

 

1

Š.g. 15. oktobrī no plkst. 10:00 līdz 12:00 notiks tiešsaistes preses konference, kurā tiks prezentēti pētījuma "Darba apstākļi un riski Latvijā, 2017 - 2018" rezultāti.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot aktuālo situāciju darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā, analizēt iegūtos datus dinamikā un izstrādāt priekšlikumus esošās situācijas uzlabošanai. Pētījums parāda modernizētām darbavietām un jaunradītām profesijām raksturīgo darba vides riska faktoru ietekmes palielināšanos. Kaut arī situācija Latvijas uzņēmumos un iestādēs darba aizsardzības jomā turpina uzlaboties, pētījumā apkopotie dati rāda, ka turpina palielināties pirmreizēji reģistrēto arodslimnieku un arodslimību skaits, turklāt ievērojami pieaudzis reģistrēto skeleta, muskuļu un saistaudu sistēmas arodslimību skaits. Pētījums arī ietver konkrētus ekspertu ieteikumus situācijas uzlabošanai Latvijā.  

Pētījumu veica personu apvienība SIA Civitta Latvija, SIA GRIF un UAB Civitta Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 7.3.1. specifiskā mērķa “Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos” projekta “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” Nr. 7.3.1.0/16/I/001 ietvaros. saiti, ar kuru dalībnieki varēs attālināti pieslēgties preses konferencei.

Interesenti ir aicināti piedalīties preses konferencē, pievienojoties pasākuma norisei Zoom platformā: https://zoom.us/webinar/register/WN_1FfFvoMIQ0yuopU0I2R-dQ

 

1

Valsts darba inspekcija (VDI) piedalīsies izstādē “Lauksaimniecības un meža tehnika 2020”, kas norisināsies no 8. oktobra līdz 10. oktobrim izstāžu kompleksā Rāmava. VDI aicinās izstādes apmeklētājus pievērst uzmanību darba aizsardzības un darba tiesību prasību ievērošanas nozīmīgumam. 

Izstādes laikā VDI stendā sniegsim konsultāciju, kā pieteikties bezmaksas atbalstam darba vides sakārtošanai ESF projekta “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” Nr. 7.3.1.0/16/I/001 ietvaros. Projekta atbalsts ietver: darba vides riska novērtējumu:

1.      darba vides riska novērtējumu;

2.      darba aizsardzības pasākuma plāna izstrādi;

3.      rekomendācijas darba aizsardzības struktūras izveidošanai;

4.      darba vides faktoru laboratorisko mērījumus veikšanu (līdz 500 EUR apmērā);

5.      darba aizsardzības speciālistu un uzticības personu apmācības:

  • darba aizsardzības speciālista apmācības;
  • uzticības personu apmācības;
  • specializēto zināšanu apguve darba aizsardzības jomā.

Uz tikšanos izstādes laikā VDI stendā!

1

 

Vēzis ir otrs izplatītākais nāves cēlonis Eiropas Savienības valstīs pēc sirds un asinsvadu slimībām. Tas izraisa aptuveni ceturto daļu no visiem nāves gadījumiem un atzīts par vienu no galvenajiem priekšlaicīgas nāves cēloņiem. Saslimstība ar vēzi ietekmē ne tikai atsevišķu iedzīvotāju veselību, bet arī nacionālās veselības aprūpes un sociālā nodrošinājuma sistēmu, valsts budžetu un ekonomikas izaugsmi.

Situācija vēl satraucošāka ir darba vietās, kurās nodarbinātie ir pakļauti saskarsmei ar kancerogēnām jeb vēzi izraisošām vielām. Vēzis ir galvenais ar darba vidi saistītu nāves gadījumu cēlonis Eiropas Savienībā: ik gadu 52% nāves gadījumu darba vietās saistīti ar kancerogēno vielu iedarbību. Salīdzinājumam — sirds un asinsvadu slimības izraisa 24 % ar darba vidi saistīto nāves gadījumu, citas slimības — 22 % un traumas — 2 % nāves gadījumu. Katru gadu tiek reģistrēta aptuveni 120 000 nodarbināto saslimšana ar vēzi, un 80 000 nāves gadījumi, kuri saistīti ar kancerogēno vielu iedarbību darba vietās.

Lai uzlabotu darba ņēmēju aizsardzību pret vēzi, nepieciešams vēl vairāk ierobežot nodarbināto pakļaušanu vēzi izraisošu ķīmisko vielu iedarbībai. Ierobežojot darba vidē izmantojamo kancerogēno vielu esamību, samazināsies šo vielu ietekme uz nodarbināto veselību darba vietās. Ilgtermiņā tas pozitīvi ietekmēs nodarbināto veselību un samazinās slogu veselības aprūpes sistēmai.

Eiropas Komisija šā gada 22. septembrī ir nākusi klajā ar priekšlikumu veikt grozījumus direktīvai par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā. Šis Eiropas Komisijas priekšlikums ir pirmā iniciatīva vēža apkarošanā saskaņā ar Eiropas Vēža uzveikšanas plānu, ko paredzēts izstrādāt līdz 2020. gada beigām.

Kancerogēnu un mutagēnu direktīvas grozījumi paredz jaunas vai pārskatītas robežvērtības trim kancerogēnām ķīmiskajām vielām: akrilnitrilam, niķeļa savienojumiem un benzolam. Akrilnitrils ir ķīmiska viela, kas nereti izraisa deguna gļotādas kairinājumu un var izraisīt smadzeņu vēzi. Niķeļa savienojumi rada plaušu vēža un citu plaušu patoloģiju, kā arī spontānā aborta draudus. Saskarsme ar benzolu var būt par iemeslu leikēmijas un leikocitopēnijas gadījumiem. Aplēses liecina, ka, pateicoties jaunajiem noteikumiem, 1,1 miljons darba ņēmēju dažādās nozarēs, kas ir pakļauti šo ķīmisko vielu iedarbībai darba vidē, tiks pasargāti no riska saslimt ar vēzi, pateicoties darba aizsardzības prasību uzlabošanai.

Latvijā kopš 2020. gada 17. janvāra ir stājušies spēkā Ministru kabineta 2008. gada 29. septembra noteikumu Nr. 803 "Darba aizsardzības prasības, saskaroties ar kancerogēnām vielām darba vietās" grozījumi, kas veikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2017/2398 prasībām par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā.

Ministru kabineta noteikumu mērķis ir samazināt kancerogēno vielu izmantošanu darba vietās, tādējādi samazinot šo vielu ietekmi uz darba ņēmēju veselību, galvenokārt – saslimstību ar vēzi, kas ir viena no lielākajām veselības problēmām un galvenais nāves cēlonis darba vietās Eiropas Savienībā.

Lai veicinātu kancerogēno vielu ierobežošanu darba vidē un veiktu atbilstošus preventīvos pasākumus, uzņēmumiem būtu jāveic papildus darba vides laboratoriskie mērījumi ķīmisko vielu koncentrācijas noteikšanai.

Par Eiropas Sociālā fonda projekta “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” līdzekļiem iespējams saņemt bezmaksas atbalstu darba aizsardzības uzlabošanā, kā arī saņemt atbalstu laboratorisko mērījumu veikšanai par summu līdz 500 eiro. Uzņēmumi, kuru darbībā tiek izmantotas ķīmiskas vielas un to maisījumi, kā arī uzņēmumi, kuros tiek ražotas ķīmiskas vielas, tiek aicināti veikt kvalitatīvu darba vides risku, tai skaitā, ķīmisko vielu un to maisījumu darba vides riska faktoru, novērtējumu. Darba vides risku novērtējumam un laboratorisko mērījumu veikšanai tai skaitā, ķīmisko vielu koncentrāciju noteikšanai darba vidē var pieteikties ikviens mikro, mazais vai vidējais uzņēmums,  kurā strādā ne vairāk kā 249 darbinieki un kurš darbojas bīstamajā nozarē, piemēram, kokapstrādē, būvniecībā, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanas, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas, ēku būvniecības, mežistrādes, lauksaimniecības, pārtikas ražošanas vai kādā citā no 39 Ministru kabineta 2005. gada 8. februāra noteikumos Nr. 99 noteiktajiem komercdarbības veidiem. Pieteikties pakalpojumu saņemšanai var Valsts darba inspekcijas tīmekļa vietnē.

 

1

Valsts darba inspekcija (VDI)  sadarbībā ar Ekonomikas ministriju piedalīsies izstādē “Comfort home 2020”, kas norisināsies no 2. oktobra līdz 4. oktobrim izstāžu centrā BT 1, Kīpsalas ielā 8, Rīgā.

Izstādes laikā Ekonomikas ministrijas stendā “Dzīvo siltāk” VDI aicinās izstādes apmeklētājus pievērst uzmanību darba aizsardzības un darba tiesību prasību ievērošanas nozīmīgumam un sniegs konsultāciju, kā pieteikties bezmaksas atbalstam darba vides sakārtošanai ESF projekta “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” Nr. 7.3.1.0/16/I/001 ietvaros. Projekta atbalsts ietver:

  1. darba vides riska novērtējumu;
  2. darba aizsardzības pasākuma plāna izstrādi;
  3. rekomendācijas darba aizsardzības struktūras izveidošanai;
  4. darba vides faktoru laboratorisko mērījumus veikšanu (līdz 500 EUR apmērā);
  5. darba aizsardzības speciālistu un uzticības personu apmācības:
    • darba aizsardzības speciālista apmācības;
    • uzticības personu apmācības;
    • specializēto zināšanu apguve darba aizsardzības jomā.

Uz tikšanos izstādē!

1

 

2020. gada 28. septembrī Valsts darba inspekcija (VDI) uzsāk tematiskās pārbaudes par ķīmisko vielu un maisījumu lietošanu darba vietās, kuru laikā tiks apmeklēti apmēram 150 uzņēmumi visos Latvijas reģionos, kas ikdienā savā komercdarbībā izmanto  un  uzglabā ķīmiskās vielas un maisījumus.

Saskaņā ar Eiropas uzņēmumu aptaujas par jaunajiem un nākotnes riskiem (ESENER) 2019. gada datiem Latvijā aptuveni 41% uzņēmumu ikdienā izmanto dažādas bīstamas ķīmiskas vielas un maisījumus, kas nevērīgas rīcības rezultātā var apdraudēt gan darbinieku drošību, gan veselību. 

VDI, pamatojoties uz pēdējos trīs gados darbā notikušo nelaimes gadījumu analīzi, ir secinājusi, ka biežāk nelaimes gadījumi, kurus izraisījuši ķīmisko vielu un maisījumu nedroša lietošana darba vietās, notiek apstrādes nozarē (kokapstrādes, mēbeļu, metāla ražošanas, gumijas un plastmasas u.c. ražošanas uzņēmumos), autoservisos un lauksaimniecības uzņēmumos. Nodarbinātie savainojas, jo ķīmiskās vielas un maisījumi nokļūst uz ādas, radot apdegumus, iešļakstās acīs, jo netiek lietoti piemēroti individuālie aizsardzības līdzekļi. Nelaimes gadījumu darbā cēloņu analīze liecina, ka bieži nodarbinātie neapzinās vai arī nav iepazīstināti ar riskiem, kas pastāv, strādājot ar ķīmiskām vielām vai maisījumiem. Ir gadījumi, kad nodarbinātais pat nezina, ar kādām ķīmiskajām vielām un maisījumiem viņi strādā. Ķīmisko vielu un maisījumu lietošana var izraisīt arī veselības problēmas, kuru sekas var būt neatgriezeniskas un ļoti nopietnas – piemēram, ļaundabīgie audzēji. Tāpat bieži diagnosticētas arodslimības citās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir alerģiskās slimības (piemēram, bronhiālā astma, hroniski ādas bojājumi), kas radušās pēc alerģisku vielu lietošanas darba vidē. Tāpēc tematisko pārbaužu laikā īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, vai uzņēmumā ir ķīmisko vielu un maisījumu drošības datu lapas, kurās ir informācija par to bīstamību un veicamajiem pasākumiem, kas šo bīstamību var novērst vai būtiski samazināt, kā arī vai šī informācija ir pieejama un saprotama nodarbinātajiem.

Pašreizējā situācija liecina, ka darba devēji neapzinās ķīmisko vielu un maisījumu radīto risku nodarbināto veselībai un drošībai, tādēļ VDI rīko atkārtotas pārbaudes. Ja iepriekšējā tematiskajā pārbaudē VDI inspektori pārbaudīja ķīmisko vielu un maisījumu drošu lietošanu uzkopšanas darbos, tad šogad īpaša uzmanība tiks pievērsta ķīmisko vielu un maisījumu marķēšanai, uzglabāšanai, individuālo aizsardzības līdzekļu pareizai izvēlei un lietošanai. Īpašā fokusā būs darba vietas,  kurās darba procesā izmanto kancerogēnās vielas – vielas, kas spēj izraisīt ļaundabīgos audzējus. VDI inspektori pārbaudīs, cik kvalitatīvi veikta pastāvošo darba vides risku novērtēšana katrai ķīmiskajai vielai un maisījumam, sagatavota darba aizsardzības dokumentācija, īstenota nodarbināto apmācība, kā arī cik atbilstoša un precīza ir nodarbināto nosūtīšana uz obligātajām veselības pārbaudēm.

Tāpat VDI atgādina, ka šobrīd tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda projekts “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” (Nr. 7.3.1.0/16/I/001), kura mērķis ir uzlabot darba drošību, it sevišķi bīstamo nozaru uzņēmumos. Šī projekta ietvaros uzņēmumiem ir iespējams pieteikties atbalstam, lai sakārtotu savu darba vidi atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Vairāk informācijas - http://vdi.gov.lv/lv/projekti/esf/planosanas-periods-2014-2020/eiropas-sociala-fonda-projekts-darba-drosibas-normativo-aktu-praktiskas-ieviesanas-un-uzraudzibas-pilnveidosana-(nr-7-3-1-0-16-i-001)/

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2020. gada 1. janvāra līdz 28. augustam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 12 nodarbinātie. 2019. gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 19 nodarbinātie. 101 cilvēks šajā pašā laika periodā guva smagus miesas bojājumus, savukārt pirms gada smagus miesas bojājumus darba vietā guva 139 nodarbinātie.

Kopš pēdējās informācijas publicēšanas darba vietā notikuši šādi nelaimes gadījumi:

· sieviete, 36, nokrita no pārvietojamām kāpnēm un guva smagas traumas;

· vīrietis, 50, operators, ejot uz darba vietu pa gaiteni, pēkšņi saļima. Tika konstatēta darbinieka nāve;

· vīrietis, 55, kāpjot pa saliekamā alumīnija torņa kāpnēm, paslīdēja un nokrita, gūstot politraumu - galvaskausa lūzumu, sejas kaula lūzumu, sistu brūci pakauša rajonā, smadzeņu satricinājumu un vēdera dobuma bojājumus;

· vīrietis, 65, autoceltņa vadītājs, tika atrasts miris darba vietā;

· vīrietis, 39, kāpjot uz jumtu, paslīdēja un krita. Drošības sistēma nenobloķēja troses caurslīdēšanu, tāpēc nenostrādāja kritiena amortizētājs. Cietušais uzkrita uz sastatnēm un smagi traumēja muguru;

· sieviete, 72, uzkopjot teritoriju, krita un guva smagu traumu;

· vīrietis, 63, lopkopis, pildot darba pienākumus, guva smagu muguras traumu;

· vīrietis, 44, santehniķis, veicot ūdensvada uzstādīšanu, izmantoja aluminija izbīdāmās kāpnes. Kāpnes sāka slīdēt pa betona grīdu, un cietušais nokrita no vairāk kā 3 m augstuma, gūstot smagas traumas;

· vīrietis, 48, koksnes zāģēšanas operators, ar darba galda ritošo daļu savainoja rokas pirkstus;

· vīrietis, 27, ceha strādnieks, vēla baļķus lentzāģa virzienā, kad viens baļķis nokrita no estakādes un smagi traumēja darbinieka kāju;

· sieviete, 48, kokzāģētavas operatore, cieta, kad no šķeldotāja cilindra, kurā iestiprināti smalcināšanas asmeņi, atdalījās metāla fragments, kas norāva tehnoloģiskās lūkas vāku. Norautais vāks caur logu ielidoja cehā, kur strādāja darbiniece, un smagi traumēja viņu;

· sieviete, 47, pārdevēja-kasiere, nesot tukšas kartona kastes uz noliktavu, strauji pagriezās un zaudēja līdzsvaru. Tā rezultātā darbiniece nokrita un guva smagu rokas traumu;

· vīrietis, 52, autobusa vadītājs, lai pārbaudītu autobusa tehnisko stāvokli, iebrauca garāžā un gāja gar garāžas bedri. Cietušajam paslīdēja kāja un uz bedres malas viņš sasita ribas;

· vīrietis, 49, noliktavas darbinieks, braucot ar palešu vedamo, mēģināja veikt bremzēšanu ar kāju un guva potītes lūzumu;

· sieviete, 66, apkopēja-sanitāre, nokrita no trepēm un guva smagu muguras traumu (lūzumu);

· vīrietis,51, gāja bojā ceļu satiksmes negadījumā;

· vīrietis, 47, nomira darba vietā;

· sieviete, 54, pārdevēja-kasiere, paslīdēja, krita un guva smagu rokas traumu;

· vīrietis, 73, vilcējautomobiļa vadītājs, nokrita no kravas mašīnas un guva smagas traumas;

· vīrietis, 50, neapstādinot siena preses darbību, veica iesprūdušās auklas atbrīvošanu. Roka tika ierauta siena presē un amputēta;

· vīrietis, 36, dežurants, nomira darba vietā;

· vīrietis, 60, kapsētas sētnieks, nomira darba vietā;

· vīrietis, 60, apsargs, darba vietā nokrita, tika aizvests uz slimnīcu, kur nomira;

· sieviete, 64, apkopēja, noliktavas uzkopšanas laikā paslīdēja un krita, gūstot smagas traumas;

· vīrietim, 16, palīgstrādniekam, veicot starpsienu konstrukciju montāžu, uz galvas uzkrita metāla profils;

· vīrietis, 55, skursteņslauķis, nokrita no jumta un guva smagas traumas;

· vīrietis, 64, darbgaldu operators, nokrita no pārvietojamām kāpnēm un guva smagas traumas;

· vīrietis, 46, traktortehnikas vadītājs, traktora riepas nomaiņas laikā, paslīdēja un salauza kāju;

· vīrietis, 37, ražošanas iekārtas operators, uzkāpa uz izstrādājuma, kas bija atcelts15 cm no zemes. Darbinieks sāka lēkāt, turot telfera pults rokā. Lēkājot, cietušais nepamanīja, ka ceļ izstrādājumu augstāk. Kāpjot lejā, darbinieks nokrita no 1m augstuma un guva smagas traumas;

· sieviete, 50, medicīnas māsa, pārvietojoties pa telpām, pakrita un guva smagu rokas traumu;

· vīrietim, 60, betonētājam, būvobjektā palika slikti. Tika konstatēts, ka darbinieka smagi veselības traucējumi radušies karstuma ietekmē.

· vīrietis, 31, guļbūves ēku celtnieks, uzņēmuma teritorijā strādāja ar autoiekrāvēju un ceļa līkumā strauji pagrieza autoiekrāvēja stūri, kā rezultātā autoiekrāvējs apgāzās un piespieda darbinieku pie zemes. Cietušais guva smagas traumas;

· vīrietis, 63, baļķvedēja vadītājs, cieta ceļu satiksmes negadījumā un guva smagas traumas;

· sieviete, 64, ārste, darba vietas kāpņu telpā paklupa un guva apakšdelma kaula lūzumu;

· vīrietim, 45, automobiļa vadītājam, atrodoties pie automašīnas stūres, palika slikti, kā rezultātā automašīna ietriecās ēkas sienā un cietušais guva smagas traumas;

· sieviete, 57, maizniece-formētāja, maizes ražošanas cehā paslīdēja un guva smagu traumu;

· vīrieti, 51, betonētāju, piespieda ratiņi ar paneļu pārsedzēm, un viņš guva smagas traumas;

· sieviete, 68, apkopēja, gaitenī, kurā ir grīdas slīpums uz leju, stūma ratus. Aizķeroties aiz ratiem, cietusī krita un guva gūžas kaula lūzumu;

· vīrietis, 60, transportlīdzekļa vadītājs, dodoties uz dienesta mašīnu, aizķērās aiz apmales un nokrita, smagi traumējot plecu;

· vīrietim, 59, metālapstrādes darba galda operatoram, ģērbtuvē palika slikti, un darbinieks mira;

· vīrietis, 38, traktortehnikas vadītājs, kravas automašīnas remontdarbu laikā atradās uz kravas automašīnas platformas. Cits kolēģis iedarbināja kravas automašīnu un tā sāka kustību uz priekšu. Rezultātā kravas automašīna sadurās ar priekšā stāvošo zemes urbšanas iekārtu un cietušajam tika saspiesta kāja.

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-