Trešdiena, 2018. gada 21. novembris
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3_794f6.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                      VDI_LOGO1.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Jaunumi

Augusta sākumā Bauskā ir izveidots jauns Valsts darba inspekcijas klientu apkalpošanas centrs. Tā adrese ir Zaļā ielā 1. Apmeklētāju pieņemšana jaunajā centrā notiks katru pirmdienu no plkst. 13.00 līdz 17.00. Bauskas klientu apkalpošanas centru iespējams sazvanīt pa tālruņiem: 27891470, 28372811.

Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu plāno veicināt darba drošības uzlabošanu uzņēmumos, īpašu uzmanību pievēršot mikro un mazajiem bīstamo nozaru uzņēmumiem, ņemot vērā identificētās nepilnības darba aizsardzības jomā.

Iepriekšminēto paredz ceturtdien, 6.augustā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta noteikumu projekts „Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība 7.3.1. specifiskā atbalsta mērķa Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos īstenošanas noteikumi”. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina Ministru kabinetā.

Paredzēts īstenot darba attiecību un darba aizsardzības tiesiskā regulējuma praktiskās ieviešanas uzraudzības, kā arī pilnveides pasākumus. Plānots arī atbalsts bīstamo nozaru uzņēmumiem, kā arī preventīvie pasākumi darba vietām ar paaugstinātu darba vides risku, tostarp informatīvi izglītojoši pasākumi. Tāpat paredzēti Valsts darba inspekcijas profesionālo spēju pilnveides pasākumi.

 

Saskaņā ar pētījuma Darba apstākļi un riski Latvijā 2012-2013 rezultātiem, tikai 28,5% uzņēmumu ir pilnībā veikts darba vides risku novērtējums, 19% daļēji, bet 49% uzņēmumu tāds nav veikts vispār. Biežāk darba vides risku novērtējums nav veikts mikrouzņēmumos un uzņēmumos, kuros galvenā darbības nozare ir ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (22,0%), zivsaimniecība (26,4%) un lauksaimniecība, mežsaimniecība (32,6%). Savukārt pasākumu plāns sastādīts tikai 62% uzņēmumu, kuros veikts darba vides risku novērtējums (pilnībā vai daļēji). Tas liecina, ka uzņēmumi nav sakārtojuši drošu darba vidi saviem darbiniekiem, neskatoties uz likumdošanas prasībām.

 

Lai apzinātu aktuālo situāciju, paredzēts turpināt aktuālo problēmu cēloņu identificēšanu, veicot dažādus pētījumus. Tie būtu vērsti uz darba attiecību un darba aizsardzības tiesiskā regulējuma pilnveidi, analizējot aktuālu jautājumu iespējamos risinājumus un to ietekmi uz esošo situāciju.

 

Vienlaikus kā viena no aktuālām un nepieciešamām aktivitātēm, kas jau pierādījusi savu nozīmību, ir konfliktsituāciju (darba strīdu) efektīva izšķiršana, kas palīdzētu gan nodarbinātajam, gan darba devējiem aizsargāt savas tiesības un intereses.

 

Specifiskā atbalsta mērķa kopējais finansējums ir 12 643 472 eiro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums 10 746 951 eiro un valsts budžeta finansējums –1 896 521 eiro. Plānots, ka projekta ietvaros līdz 2022.gada 31.decembrim kopumā tiks atbalstīti 4700 uzņēmumi.

 

Projekta sadarbības partneri – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Darba devēju konfederācija – sniegs konsultatīvu atbalstu darba strīdu praktiskai risināšanai, kā arī pieteikumu sagatavošanai konsultatīvā atbalsta (konsultācijas, laboratoriskie mērījumi un apmācības) saņemšanai bīstamo nozaru uzņēmumiem.

 

Ar Ministru kabineta noteikumu projektu iespējams iepazīties LM interneta vietnē sadaļā Aktuāli – LM Dokumentu projekti http://www.lm.gov.lv/text/1789.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Viktorija Buraka, Labklājības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste, 67021666, viktorija.buraka@lm.gov.lv

Valsts darba inspekcija 2015. gada 3. augustā uzsāks tematisko pārbaudi transporta nozares uzņēmumos par darba aizsardzības un darba tiesību normatīvo aktu prasību ievērošanu. Tās laikā plānots pārbaudīt vismaz 150 uzņēmumus visā Latvijā.

Pēdējo gadu laikā transporta nozarē notikušo nelaimes gadījumu īpatsvars no kopā reģistrētajiem nelaimes gadījumiem ir viens no augstākajiem valstī. 2014. gadā transporta nozarē notika 10 letāli nelaimes gadījumi, kas ir gandrīz ceturtā daļa no visiem valstī 2014. gadā reģistrētajiem letālajiem nelaimes gadījumiem. 60% no visiem letālajiem nelaimes gadījumi notikuši, darbiniekiem ciešot ceļu satiksmes negadījumos.

Īpaša uzmanība jāpievērš apstāklim, ka transporta nozarē darba vietās 2014. gadā konstatētas septiņu darbinieku bioloģiskās nāves, visbiežāk dažādu sirds-asinsvadu sistēmas slimību dēļ. Lai gan šajos nāves gadījumos netika atklāta tieša darba vides riska faktoru iedarbība, tomēr jāatceras, ka darba apstākļi, piemēram, darba laika organizācija (nakts darbs, maiņu darbs), atvaļinājuma neizmantošana, pārslodze darbā un citi faktori var veicināt dažādu slimību attīstību, kas vēlāk var izraisīt priekšlaicīgu nāvi.  

Transporta nozarē nodarbinātie ir pakļauti dažādiem darba vides riska faktoriem, piemēram, piespiedu darba pozai, smagumu pārvietošanai, visa ķermeņa vibrācijai, nelabvēlīgiem laikapstākļiem, nepiemērotam mikroklimatam, traumatisma riskiem, kas var izraisīt gan nelaimes gadījumus, gan ilgstošā laika periodā arī arodslimības. Šajā tematiskajā pārbaudē Darba inspekcija īpaši vērsīs uzmanību atbilstoša darba un atpūtas laika ievērošanai un atvaļinājumu izmantošanai, veicot kopējas pārbaudes ar Valsts policijas amatpersonām.

Strādājošie Latvijā visvairāk cieš no neērtas vai sāpīgas darba pozas, kā arī ilgstoša sēdoša darba, liecina Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) otrā Eiropas uzņēmumu apsekojuma par jaunajiem un nākotnes riska veidiem (ESENER-2) rezultāti. Pētījums, kura ietvaros tika aptaujāti gandrīz 50 000 darbavietu 36 Eiropas valstīs, rāda, ka Latvijas strādājošos, vairāk nekā vidēji Eiropā, uztrauc arī karstums, aukstums vai sauss gaiss darba vietā, nespēja ietekmēt darba procesus un vadības lēmumus, un iespējamā darba zaudēšana.

Latvijā par neērtu vai sāpīgu darba pozu sūdzas 59,7% respondentu, kamēr vidēji ES šis faktors sagādā problēmas 55,8% aptaujāto. Biežāk nekā mūsu strādājošos neērta darba poza nomāc vien spāņus, francūžus, portugāļus, igauņus un somus.

Karstums, aukstums vai sauss gaiss darba vietā traucē pusei Latvijas strādājošo, un tas ir trešais augstākais rādītājs ES aiz Dānijas un Somijas. Vidēji ES nepiemēroti klimatiskie apstākļi ietekmē 35,9% respondentu.

Savukārt uz nespēju ietekmēt uzņēmuma vai iestādes vadības lēmumus norādījuši 22,6% Latvijas strādājošo, un šajā radītājā esam otrajā vietā aiz Zviedrijas. Citur Eiropā darbinieki jūtas krietni ietekmīgāki un ar nespēju mainīt vadības domas saskārušies vien 13,4% aptaujāto.

Sāpīga tēma Latvijas strādājošajiem ir arī darba vietas saglabāšana. Par iespējamo darba zaudēšanu bažījas 27,9% mūsu valsts iedzīvotāju, un šajā ziņā esam piektie ES aiz Somijas, Horvātijas, Portugāles un Čehijas. Vidēji Eiropā darba vietas saglabāšanas jautājums ir aktuāls 15,6% respondentu.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka 76% uzņēmumu ES dalībvalstīs regulāri veic riska novērtējumus, kā arī 90% no tiem uzskata tos par lietderīgu darba aizsardzības pārvaldības veidu.

«Tie uzņēmumi, kuri neveic regulārus riska novērtējumus, norāda, ka riski un bīstamība jau ir zināma (83%), kā arī nav nozīmīgu problēmu (80%). Psihosociālie riski tiek uzskatīti par sarežģītākiem nekā citi. Gandrīz viens no pieciem uzņēmumiem, kuri norāda, ka ir jāstrādā ar problemātiskiem klientiem vai laika trūkumā, arī norāda, ka trūkst informācijas, kā efektīvāk novērst šos riskus,» par apsekojumā atklātajiem jaunajiem izaicinājumiem stāsta EU-OSHA direktore Krista Sedlačeka.

Apsekojuma ESENER-2 mērķis ir noskaidrot, kā visu lielumu organizācijās, tostarp mazos uzņēmumos ar 5 - 10 darbiniekiem, praksē tiek risināti darba aizsardzības jautājumi un jo īpaši, kā tiek novērsti jaunie un nākotnes riski. Pētījumā apkopotas atbildes no gandrīz 50 000 darbavietām 36 valstīs, ieskaitot visas 28 dalībvalstis. Ar apsekojuma rezultātiem var iepazīties vietnē https://osha.europa.eu/surveys-and-statistics-osh/esener/2014.

Par EU-OSHA

Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) mērķis ir veicināt drošāku, veselīgāku un produktīvāku darba apstākļu radīšanu Eiropā. Aģentūra pēta, izstrādā un izplata uzticamu informāciju par darba drošību un veselību, ņemot vērā gan darba devēju, gan darba ņēmēju intereses, kā arī organizē Eiropas mēroga informatīvās kampaņas. Aģentūru 1994.gadā izveidoja Eiropas Savienība un tās galvenā mītne atrodas Spānijas pilsētā Bilbao. Tā apvieno valdību, darba devēju un darbinieku organizāciju pārstāvjus, kā arī nozares ekspertus no visām 28 dalībvalstīm un citām Eiropas zemēm.

EU-OSHA jaunumiem var sekot Facebook, Twitter, LinkedIn, apmeklēt aģentūras blogu, pieteikties OSHmail ikmēneša ziņu lentei, vai RSS saitei. http://osha.europa.eu

 

 

 

Darba apstākļi Latvijā skaitļos

Riski

 

Smagu priekšmetu (cilvēku un smagu kravu) pārvietošana

Latvijā 44,6%

Vidēji ES 47,4%

 

Skaļš troksnis

Latvijā 26,8%

Vidēji ES 29,8%

 

Daudzkārtējas vienveidīgas roku vai plaukstu kustības

Latvijā 49,5%

Vidēji ES 51,9%

 

Nelaimes gadījumu risks, strādājot ar iekārtām vai rokas instrumentiem

Latvijā 47,6%

Vidēji ES 48,3%

 

Laika trūkums darba paveikšanai

Latvijā 37,8%

Vidēji ES 42,5%

 

 

Risku novēršana

 

Darba devējs regulāri veic risku novērtējumu

Latvijā 81,8%

Vidēji ES 77,2%

 

Drošības jautājumi darba vietā tiek risināti, lai uzlabotu produktivitāti

Latvijā 81,4%

Vidēji ES 64,8%

 

Darbiniekiem ir pieejams arodveselības (arodslimību) ārsts

Latvijā 53,3%

Vidēji ES 68,3%

 

Riska novērtējumu veic paši uzņēmuma pārstāvji

Latvijā 56,1%

Vidēji ES 47,1%

 

Riska novērtējumu veic specializēts uzņēmums

Latvijā 37,6%

Vidēji ES 39,8%

 

Plašāka informācija saistībā ar datiem par Latviju:

Valsts Darba inspekcijas

Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja

Linda Matisāne

Linda.Matisane@vdi.gov.lv
Tālr. 67021721;
Mob.t. 26482297

Plašāka informācija par ESENER:

EU OSHA: news@osha.europa.eu

 

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 3.jūlijam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 14 nodarbinātie un vēl 22 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 23 nodarbinātie. Vēl 78 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darbā (2014. gadā šajā laika periodā – 116).

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:

-        Vīrietis, 35, palīgstrādnieks, nokrītot no 4 m augstuma, guva smagas traumas;

-        Vīrietis, 28, guva smagas traumas;

-        Vīrietis, 47, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operators, paslīdot uz kāpnēm, nokrītot guva smagu kājas traumu;

-        Sieviete, 56, tiesas tulkam palika slikti darba vietā, un viņš mira;

-        Sieviete, 54, skolotāja, sniedzoties pēc dokumentu kabatiņas, zaudēja līdzsvaru un nokrita uz grīdas, tika konstatēta smagas kājas trauma;

-        Vīrietis, 65, transportlīdzekļa vadītājs, miris darba vietā;

-        Vīrietis, 59, apsargs, tika atrast miris darba vietā;

-        Vīrietis, 65, dokers, guva smagas traumas, jo nokrita no vilcēja;

-        Vīrietis, 51, vilcējautomobiļa vadītājs, veicot darba pienākumus ārvalstīs, mira;

-        Vīrietis, automobiļa vadītājs, veicot izkraušanas darbus, guva ribu lūzumu;

-        Sieviete, 48, biroja darbiniece, kāpjot pa kāpnēm, krita un lauza atslēgas kaulu;

-        Vīrietis, 32, autoatslēdznieks, guva smagas traumas, atrodoties uzņēmuma teritorijā;

-        Vīrietis, 23, palīgstrādnieks, darbinieks atmuguriski nokrita no 1,50 m augstuma uz betona grīdas, guva smagas traumas;

-        Vīrietis, 33, sliežu ceļa montieris, aizķērās aiz sliedes, krita un salauza roku;

-        Vīrietis, 49, zāģa operators, tika atrasts miris darba vietā;

-        Vīrietis, 55, zāģa operators, neizslēdzot transportiera iekārtu, mēģināja no tās izvilkt ieķērušos kokmateriālus; iekārta aizķēra cietušo aiz jakas un ievilka zāģēšanas iekārtā, kur viņš guva nāvējošas traumas;

-        Vīrietis, 24, klientu apkalpošanas operators, guva smagas traumas;

-        Vīrietis, 55, palīgstrādnieks, atrast miris liešanas cehā pie čuguna kausēšanas krāsns;

-        Sieviete, 41, mīklas mīcītāja, strādājot ar mīklas mīcītāju, roka iekļuva iekārtā un guva apakšdelma plašu plēstu brūci ar ādas defektu un elkoņa kaula vidējās trešdaļas lūzumu;

-        Vīrietis, 37, mežstrādnieks, veicot darbus mežā, uzkrita blakus esošais koks un darbinieks guva muguras traumu;

-        Vīrietis, 50, ūdenslīdējs, atrodoties 6 m dziļumā pie slūžu aizvara, darbinieks ar ūdens plūsmu tika izspiests caur bojāto slūžu aizvara, no gūtajām traumām gāja bojā;

-        Vīrietis, 46, elektromontieris, guva smagas traumas, jo tika saspiests ar demontētu betona apgaismes stabu;

-        Sieviete, 56, strādniece kokapstrādes uzņēmumā, uzkāpa uz paletes, kas atradās uz elektriskā pacēlāja. Darbiniece tika saspiesta starp pacēlāju un ceha iekārtu, gūstot daudzus lūzumus;

-        Vīrietis, 53, elektriķis, mira darba vietā;

-        Vīrietis, 51, meža mašīnas operators, braucot ar traktoru, aizķēra elektrolīnijas (20000V) vadu un to pārrāva. Darbinieks guvis nāvējošas traumas;

-        Vīrietis, 44, gadījuma darbu strādnieks, strādājot atkritumu šķirošanas iecirknī, guva smagas traumas;

-        Vīrietim, 55, strādniekam, darba vietā palika slikti, un viņš mira, montējot ūdens vadus būvobjektā tranšejā;

-        Vīrietim, 56, autovadītājam, darba laikā palika slikti, un viņš mira;

-        Sieviete, 43, pirmsskolas izglītības skolotāja, pārvietojoties pa iestādes telpām, paslīdēja un krita, gūstot smagas traumas;

-        Vīrietim, 62, lopkopim, darbiniekam kļuva slikti, viņš nejauši ar kāju nospieda pacēlāja podesta pedāli “augšup” un no tā nokrita atmuguriski no 1,1 m augstuma, gūstot smagas traumas;

-        Vīrietis, 38, strādnieks, mira darba vietā;

-        Sieviete, 63, skolotāja, ejot iekšā klasē, aizķērās, un viņa krita, laužot roku;

-        Vīrietis, 58, tika atrasts miris sadegušā automobilī, cietušajam konstatētas vardarbīgas nāves pazīmes;

-        Sieviete, 80, virtuves darbiniece, pavirši un neuzmanīgi veicot darba pienākumus, guva smagu galvas traumu, jo nokrita uz bruģa;

-        Vīrietis, 51, kravas automobiļa vadītājs, pildot darba pienākumus ārzemēs, iekļuva ceļu satiksmes negadījumā, kā rezultātā gāja bojā;

-        Vīrietis, 55, traktorists, darbinieks atradās traktora piekavē, kad tajā ar pacēlāju tika krauti minerālmēslu maisi (500kg). Darbinieks izkrita no piekabes, gūstot galvaskausa pamatnes lūzumu;

-        Vīrietis, 71, sargs, miris darba vietā, strādāja bez darba līguma;

-        Sieviete, 49, apkopēja, pārvietojoties pa kāpnēm paklupa, kā rezultātā atmuguriski krita un guva muguras traumu.

Labklājības ministrija (LM), pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/35/ES prasības, rosina noteikt darba aizsardzības prasību minimumu nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētisko lauku iedarbības radīto risku.

 

Pašlaik Latvijā nav spēkā normatīvo aktu, kas noteiktu specifiskas prasības nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētisko lauku radīto risku. Attiecībā uz nodarbināto aizsardzību piemēro vispārīgās darba aizsardzības prasības, kas noteiktas Darba aizsardzības likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos, piemēram, saistībā ar darba vides risku novērtēšanu, kolektīvo un individuālo darba aizsardzības līdzekļu lietošanu, drošības zīmēm, obligātajām veselības pārbaudēm u.c.

Paredzēts, ka darba devēji būs atbildīgi par nodarbināto aizsardzību pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē. Darba devēju pienākums būs veikt elektromagnētiskā lauka iedarbības noteikšanu un radītā riska novērtēšanu, veikt pasākumus riska novēršanai vai samazināšanai, kā arī nodrošināt nodarbinātajiem, kas ir pakļauti elektromagnētiskā lauka starojumam, obligātās veselības pārbaudes, lai pēc iespējas agrāk konstatētu elektromagnētiskā lauka izraisītus veselības traucējumus. Papildus plānots noteikt darba devēja rīcību īpašā riska grupā esošo nodarbināto - pusaudžu, grūtnieču, sieviešu pēcdzemdību periodā, nodarbināto, kuru ķermenī ir implantēta aktīva vai pasīva medicīnas ierīce (piemēram, elektrokardiostimulators) vai nodarbināto, kuri lieto uz ķermeņa nēsājamas medicīnas ierīces (piemēram, insulīna sūkņus) veselības aizsardzībai.

 

Plānots, ka darba aizsardzības prasības neattieksies uz:

1) nodarbināto aizsardzību pret elektromagnētisko lauku iedarbību ar ilgstošu ietekmi un saskari ar vadiem zem sprieguma;

2) nodarbināto aizsardzību, ja elektromagnētisko lauku iedarbība ir saistīta ar magnētiskās rezonanses attēlveidošanas iekārtu uzstādīšanu, testēšanu, izstrādi, apkopi vai pētniecību, saistītu ar pacientu veselības izmeklējumiem (pie noteiktiem nosacījumiem);

3) nodarbināto aizsardzību pret elektromagnētisko lauku iedarbību, kas strādā Nacionālo bruņoto spēku militārajos objektos vai ir iesaistīti militārās darbībās (pie noteiktiem nosacījumiem).

 

Iepriekšminēto paredz Ministru kabineta noteikumu projekts Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē, kas ceturtdien, 18.jūnijā, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumu projekts vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Plānots, ka iepriekšminētās prasības stāsies spēkā 2016.gada 1.jūlijā.

 

Atgādinām, ka 2004.gada 29.aprīlī Eiropas Parlaments un Padome pieņēma direktīvu 2004/40/EK, kuras prasības Eiropas Savienības dalībvalstīm bija jāpārņem līdz 2008.gada 30.aprīlim. Direktīvas 2004/40/EK pārņemšanai tika izdoti Ministru kabineta 2006.gada 5.septembra noteikumi Nr.745 "Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē".

 

Ieinteresētās personas, jo īpaši medicīnas darbinieki, pauda nopietnas bažas par minētās direktīvas īstenošanas ietekmi uz tādu medicīnas procedūru izmantošanu, kuru pamatā ir medicīnas attēlveidošana. Izskanēja arī bažas par direktīvas ietekmi uz dažām tautsaimniecības nozarēm. Pamatojoties uz to, Eiropas Komisija nolēma pilnīgi pārskatīt dažus Direktīvas 2004/40/EK noteikumus, pamatojoties uz starptautiski atzītu ekspertu iegūto jauno zinātnisko informāciju.

 

2013.gada 29.jūnijā tika atcelta Direktīva 2004/40/EK un stājās spēkā jauna Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2013/35/ES, kas nosaka tehniska rakstura grozījumus pielikumos, lai atspoguļotu tehnikas progresu, pārmaiņas būtiskākajos standartos vai specifikācijās un jaunus zinātniskus atzinumus par elektromagnētisko lauku radīto apdraudējumu.

Ņemot vērā iepriekšminēto, LM izstrādātie Ministru kabineta noteikumi Nr.745 "Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē" atcelšanu” tika atcelti kā nemaz spēkā nestājušies.

Ar noteikumu projektu iespējams iepazīties LM interneta vietnē sadaļā Aktuāli – LM Dokumentu projekti http://www.lm.gov.lv/text/1789

Informāciju sagatavoja:
Marika Kupče, LM Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825,  marika.kupce@lm.gov.lv

Saeima ceturtdien, 18.jūnijā, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma Brīvprātīgā darba likumu, kas mūsu valstī noteiks brīvprātīgā darba tiesisko regulējumu. 

„Šis likums ir sen gaidīts no nevalsts organizāciju puses, un valstī beidzot būs skaidrs un nepārprotams normatīvais regulējums brīvprātīgā darba veicējiem. Darbs pie šī likuma gan bija ilgs un sarežģīts, rūpējoties par to, lai pēc iespējas ņemtu vērā visu ieinteresēto pušu intereses. Tāpat svarīgi, lai likuma normas būtu viegli saprotamas un izpildāmas, neradot brīvprātīgā darba organizētājiem lielāku birokrātisko slogu, nekā tas bija pirms likuma pieņemšanas,” norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. 

Brīvprātīgais darbs tiek definēts kā organizēts un uz labas gribas pamata veikts fizisks vai intelektuāls darbs, ko fiziska persona bez atlīdzības veic sabiedrības labā. 

Likums noteic, ka brīvprātīgajam darbam nav pelņas gūšanas nolūka un ar brīvprātīgā darba veicējiem neaizstāj nodarbinātos. 

Brīvprātīgo darbu varēs organizēt biedrības un nodibinājumi, tostarp arodbiedrības un to apvienības, valsts un pašvaldību iestādes, kā arī politiskās partijas un to apvienības. 

Brīvprātīgo darbu drīkstēs veikt persona, kas sasniegusi 13 gadu vecumu, un paredzēts, ka personas vecumā no 13 līdz 16 gadiem brīvprātīgo darbu varēs veikt tikai ar likumiskā pārstāvja rakstveida piekrišanu. 

Tiesiskās attiecības starp brīvprātīgā darba organizētāju un veicēju tiks nodibinātas, pusēm vienojoties par veicamā darba apjomu, izpildes kārtību, termiņu, kā arī pēc brīvprātīgā darba veicēja iepazīšanās ar saviem pienākumiem un tiesībām. 

Atsevišķos gadījumos būs jānoslēdz rakstveida līgums, piemēram, ja to pieprasa viena no pusēm vai arī, ja paredzēts segt izdevumus, kas saistīti ar brīvprātīgo darbu. Tāpat līgums nepieciešams, ja brīvprātīgajā darbā tiek iesaistītas nepilngadīgas personas. 

Likums paredz veidot brīvprātīgā darba veicēju informācijas sistēmu, lai attīstītu brīvprātīgā darba iespējas, nodrošinātu un koordinētu informācijas apmaiņu starp personām, kuras vēlas veikt brīvprātīgo darbu, un brīvprātīgā darba organizētājiem, kā arī nodrošināt personas pieteikšanos brīvprātīgajam darbam. 

Likums definē gan brīvprātīgā darba organizētāja, gan veicēja tiesības un pienākumus. 

Brīvprātīgā darba likums stāsies spēkā 2016.gada 1.janvārī. 

Latvijā saglabājas augsts letālo un smago nelaimes gadījumu skaits, un turpina pieaugt kopējais nelaimes gadījumu skaits informē Valsts darba inspekcija, atklājot informatīvo izstādi par darba aizsardzību, kura norisinās Rīgas Centrālajā stacijā Atbildīga biznesa nedēļas ietvaros no 9. līdz 18. jūnijam.Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas sniegto operatīvo informācijukopš 2015.gada 1.janvāra kopā ir reģistrēts 581 nelaimes gadījums, no tiem 67 gadījumos darbinieki guvuši smagas traumas darba vietās. Šogad darba vietā miruši jau 43 darbinieki, tiesa lielākā daļa šo gadījumi iespējams nebūs saistīti ar darba vides riska faktoru ietekmi un tiks klasificēti kā „dabīgās” nāves.

Par „dabīgo” nāvi tiek klasificēti gadījumi, kad darbinieks ir miris darba vietā vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanās dēļ. Šādu gadījumu skaits pēdējos gados ir ievērojami pieaudzis (2013.gadā – 32, 2014.gadā – 42, bet 2015.gada piecos mēnešos pēc operatīvās informācijas - jau 29 „dabīgās” nāves).

 

“Katrs trešais darbinieks Latvijā uzskata, ka pēdējā gada laikā ir pieaugusi darba veikšanai nepieciešamā garīgā piepūle. Savukārt, izvērtējot savu darba vidi, četri no desmit Latvijas iedzīvotājiem min, ka tajā pat laikā ir pieaugusi arī darba intensitāte. Līdz ar to ceturtajai daļai Latvijas darbinieku ir darba vides izraisīti veselības traucējumi. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi gan darba devējiem, gan darbiniekiem sekot līdzi savai darba videi un nākt ar ierosinājumiem tās uzlabošanai,” uzsver Korporatīvās ilgtspējas un atbildības vadītāja Dace Helmane.

 

“Aptuveni četros no pieciem letālajos nelaimes gadījumos bojā iet darbinieki, kuru darba stāžs ir 3 gadi vai mazāks. Tas nozīmē, ka daba devēji nepievērš pietiekamu lielu vērību darbinieku apmācībai un darba aizsardzības jautājumiem pieiet ļoti formāli. Lai uzlabotu esošo situāciju, savu attieksmi ir jāmaina gan darba devējiem, gan darbiniekiem,” secina Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis, komentējot jaunākos datus par nelaimes gadījumu skaitu darba vietās.

 

Aprēķini liecina, ka slikta darba vide rada ievērojamus zaudējumus, Eiropas Savienībā tie tiek lēsti vidēji 2,6–3,8% apmērā no ES valstu iekšzemes kopprodukta. Savukārt vismaz 7 miljoni jeb 3,2% nodarbināto katru gadu cieš dažādos nelaimes gadījumos. Ja nodarbinātie ir izglītoti darba aizsardzībā un uzņēmuma vadība ir radījusi viņiem labus apstākļus, darba efektivitāte ir augstāka, turklāt risks gūt traumas, samazinās. Pēc pēdējiem pieejamajiem datiem Latvija letālo nelaimes gadījumu skaita ziņā Eiropas Savienībā dalīja trešo, ceturto vietu.

 

Lai gan Latvijā ir jomas, kurās situācija ir laba, tādās nozarēs kā, piemēram, būvniecība un mežsaimniecība, darba aizsardzība dažkārt ir teju vai viduslaiku līmenī. Kopējā situācija valstī nav precīzi apzināta, bet, ņemot vērā informāciju par darba vides stāvokli un smago nelaimes gadījumu skaitu, tā varētu būt dramatiskāka un pat sasniegt tādu zaudējumu līmeni, kāds aprēķināts Austrālijā – 4,8% iekšzemes kopprodukta jeb aptuveni 1,11 miljardi eiro,” norādaRSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš.

 

Lai pievērstu lielāku Latvijas sabiedrības uzmanību darba drošībai, šogad Atbildīga biznesa nedēļas fokuss ir darba vides jautājumi.

 

Atbildīga biznesa nedēļu organizē Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Darba devēju konfederācija. Tās ietvaros laikā no 8. līdz 14. jūnijam norisinās dažādu pasākumu cikls: informatīva izstāde Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, konference "Atbildīgu ideju tirgus", paneļdiskusija par politikas plānošanu Latvijā, kā arī Ilgtspējas indeksa apbalvošanas ceremonija, kurā tiks godināti ilgtspējīgākie uzņēmumi Latvijā. Izpratni par atbildīgu biznesu palīdz veicināt Swedbank un Latvijas dzelzceļš, sadarbībā ar CSDD.

 

Siguldas birojā apmeklētāju pieņemšana nenotiks 15.06.2015., 18.06.2015., 06.07.2015.šajā periodā aicinām zvanīt pa Valsts darba inspekcijas konsultatīvajiem tālruņiem:67186522,67186523 (no pirmdienas līdz ceturtdienai no plkst. 8.00 līdz 17.00; piektdienās no plkst. 8.00 līdz 14.30).Konsultācijas klātienē Rīgā, Kr. Valdemāra 38k-1, 1.stāvā, 114.kab, rindas kārtībā

Labklājības ministrija (LM) atgādina, ka pirmdienu, 22.jūniju, pārcels uz sestdienu, 27.jūniju, tādējādi elastīgāk organizējot darba laika norisi no valsts budžeta finansētajās iestādēs.

 

Minētās izmaiņas attieksies uz tiem darbiniekiem, kuri strādā no valsts budžeta finansētajās iestādēs un kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Vienlaikus visas pašvaldības, komersanti un organizācijas, nosakot darba un atpūtas laiku, ir aicinātas ievērot attiecīgās darba dienas pārcelšanu.

 

Iepriekšminēto paredz 2014.gada 26.maijā valdībā apstiprinātais Ministru kabineta rīkojums Nr.245 Par darba dienu pārcelšanu 2015.gadā.

 

Šāds rīkojums jāizdod saskaņā ar Darba likuma 133.panta ceturto daļu. Tas paredz, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. No valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu izdod par nākamo gadu ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.jūlijam.

 

Atgādinām, ka Darba likuma 133.panta piektajā daļā ir paredzēta iespēja uzskatīt pārcelto darba dienu par darbinieka ikgadējā atvaļinājuma dienu vai, vienojoties ar darba devēju, atstrādāt to citā laikā, ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā pārceltajā dienā.

 

 

Informāciju sagatavoja:
Marika Kupče, LM Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825,  marika.kupce@lm.gov.lv

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-