Pirmdiena, 2017. gada 11. decembris
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3_794f6.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                      VDI_LOGO1.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Jaunumi

Sākot ar šī gada novembri, Liepājas Valsts darba inspekcijas klientu apkalpošanas centrs no Kuršu laukuma 7 pārcelsies uz jaunām telpām – Bāriņu ielā 15. Apmeklētāju pieņemšana, kā ierasts, notiks katru pirmdienu no plkst. 12:30 līdz 17:00 un ceturtdienās no 8:30 līdz 12:00. Liepājas klientu apkalpošanas centru iespējams sazvanīt pa tālruni: 63427443.

No 2015. gada 1. oktobra Valsts darba inspekcijas (turpmāk – VDI) direktora vietnieces amatā uz nenoteiktu laiku ir iecelta Andra Auziņa, kura līdz šim pildījusi VDI Juridiskās nodaļas vadītāja vietnieces pienākumus.

Andra Auziņa ir ieguvusi augstāko juridisko izglītību un kopš 2011. gada strādā VDI Juridiskajā nodaļā, izskatot direktoram apstrīdētos VDI amatpersonu izdotos administratīvos aktus, pārsūdzēto faktisko rīcību un lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās, pārstāvot VDI tiesas procesos, kuros VDI ir kā atbildētājs, piedaloties personāla izglītošanā, paužot VDI viedokli Saeimas komisijās un Labklājības ministrijas un Tieslietu ministrijas organizētajās sanāksmēs par normatīvo aktu grozījumu izstrādi u.c.

Pirms darba sākšanas VDI Andra Auziņa ir guvusi vērtīgu darba pieredzi personāla vadības jomā, strādājot Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Personālsastāva departamentā, un, vadot vienu no Rīgas pašvaldības policijas Administratīvās uzraudzības nodaļām.

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne

Valsts darba inspekcijas sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797, e-pasts: dace.aleksane@vdi.gov.lv

www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 21.septembrim nelaimes gadījumos darbā bojā gājis 21 nodarbinātais un vēl 22 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 28 nodarbinātie. Vēl 117 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darbā (2014. gadā šajā laika periodā – 155).

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 21.septembrim nelaimes gadījumos darbā bojā gājis 21 nodarbinātais un vēl 22 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 28 nodarbinātie. Vēl 117 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darbā (2014. gadā šajā laika periodā – 155).

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:

·         Vīrietis, 64, ēkas un teritorijas uzraugs, miris darba vietā, strādājot ar trimmeri (darbs ar trimmeri neietilpa viņa darba pienākumos);

·         Sieviete, 59, siera meistare, neizslēdzot fasēšanas iekārtu, veica tās tīrīšanu, kā rezultātā guva trīs pirkstu traumu;

·         Vīrietis, 53, cieta, kad, ekskavatoram pagriežoties, tā kauss traumēja cietušā galvu;

·         Vīrietis, 57, sanitārtehniķis, noliecās, lai veiktu akas pārbaudi, taču viņu nepamanīja automašīnas vadītājs un uzbrauca darbiniekam ar automašīnu;

·         Vīrietis, 33, eksaminācijas inspektors, veicot darba pienākumus, cieta ceļu satiksmes negadījumā;

·         Vīrietis, 21, kravas automobiļa vadītājs, cieta ceļa satiksmes negadījumā, ietriecoties ceļa tīrītājā, kas nebija nodrošināts ar brīdinājuma zīmēm;

·         Vīrietis, 42, kravas automobiļa vadītājs, mira ceļu satiksmes negadījumā;

·         Vīrietis, 44, ieslodzījuma vietas priekšnieka dežurējošais palīgs guva smagas traumas, kad viņam uzbruka ieslodzītie;

·         Vīrietis, 20, dzelzceļa pārmijnieks, guva smagas traumas, iespiežot roku vagonu sakabes mehānismā;

·         Vīrietis, 40, reģionālais menedžeris, krītot uz bruģa, traumēja elkoni;

·         Sieviete, 57, pārdevēja, nomira darba vietā;

·         Vīrietim, 32, kokvedēja automobiļa vadītājam, remontējot automobiļa hidromanipulatoru, tika saspiests kājas augšstilbs un gūžas kauls starp manipulatora metāla konstrukciju un pacēlājmehānisma trosi;

·         Vīrietis, 57, mašīnista palīgs, kāpjot ārā no kabīnes, aizķērās un krita, gūstot smagas traumas;

·         Vīrietis, 57, mežstrādnieks, tika traumēts ar krītoša koka galotni;

·         Vīrietis, 36, būvnieks cieta, kad, veicot stikla paketes demontāžu, tā uzkrita darbiniekam virsū, traumēja kāju un plecu;

·         Sieviete, 56, kvalitātes vadības, vides un darba aizsardzības direktore, cieta ceļa satiksmes negadījumā, gūstot smagas traumas;

·         Vīrietis, 55, vilcienu sargs, pārvietojoties pa dzelzceļa sliedēm, pakļuva zem braucoša vilciena, kā rezultātā no gūtajām traumām mira;

·         Vīrietis, 81, dežurants, tika atrasts miris darba vietā;

·         Vīrietis, 41, elektromontieris, guva smagas traumas saskarē ar elektrību;

·         Vīrietis, 60, traktora vadītājs, mira darba vietā;

·         Vīrietis, 48, vilcējautomobiļa vadītājs, veicot darba pienākumus ārzemēs, guva smagas traumas;

·         Vīrietis, 62, palīgstrādnieks, guva smagas traumas, veicot darba pienākumus 1,10 m dziļā bedrē. Mēģinot no tās izkāpt, vīrietis pieķērās pie 70 kg smaga metāla statīva, un tas uzgāzās vīrietim virsū.;

·         Vīrietis, 18, strādnieks, blietējot skābbarību, pakļuva zem traktora aizmugurējā riteņa un guva smagas traumas;

·         Vīrietis, 20, palīgstrādnieks, guva smagas traumas, saspiežot rokas plaukstu starp paliktni un apmali;

·         Vīrietis, 26, graudu kompleksa operators, veicot graudu transportiera apkopes un remonta darbus, traumēja roku, kā rezultātā roka tika amputēta;

·         Vīrietis, 23, strādnieks guva smagas traumas, nokrītot no 8 m augstuma (darbs tika veikts bez darba līguma);

·         Vīrietis, 60, gaļas pārstrādes operators, paslīdēja uz mitras grīdas un uzkrita virsū palešu dakšām, gūstot trīs ribu lūzumus;

·         Sieviete, 63, gaļas pārstrādes operators, mazgājot ceha grīdu un pārvietojoties atmuguriski, saskrējās ar citu darbinieku, kurš vilka kūpināšanas režģi ar gaļu. Cietusī pakrita un salauza plaukstas locītavu;

·         Sieviete, 76, apkopēja, pārvietojoties pa slapjo grīdu, nokrita un guva smagu traumu;

·         Vīrietim, 33, mehāniķim, darba procesā tika ierauta roka transportierī;

·         Vīrietim, 60, šoferim, atrodoties darba braucienā, palika slikti, un viņš nomira;

·         Vīrietis, 62, kravas automobiļa vadītājs, veicot pārsedzes tenta sarullēšanu, pakāpās uz piekabes kāpšļiem. Darbiniekam sareiba galva, un viņš krita no 2 m augstuma, gūstot slēgtus lūzumus un iekšējos savainojumus;

·         Vīrietis, 56, traktorists, mira darba vietā;

·         Vīrietis, 24, ekskavatorists, karjerā veica automašīnas piekraušanu, braucot atpakaļgaitā ekskavators sāka slīdēt, notika grunts nobrukums, un ekskavators kopā ar tajā esošo cilvēku iekrita karjerā no 3,5 m augstuma;

·         Vīrietis, 21, strādnieks, iebāžot galvu starp statni un rotējošo stieni, guva smagas galvas traumas;

·         Vīrietis, 51, galdnieks cieta, kad, apstrādājot koka sagatavi uz frēzēšanas darbagalda, darbinieka roka tika ierauta pie griezējinstrumenta, kā rezultātā tika traumēti rokas pirksti;

·         Vīrietis, 72, šoferis, stiprinot kravu zem nolaista borta, nokrita no 1,5 m augstuma, gūstot smagas traumas;

·         Vīrietim, 29, būvstrādniekam, veicot grīdas flīžu demontāžu, flīzes šķemba traumēja aci;

·         Vīrietis, 28, noliktavas darbinieks, nokrita no augstuma, darbinieks no gūtajām traumām mira;

·         Vīrietis, 43, mežstrādnieks – zaru savācējs, gāja bojā, kad mežā vīrietim uzkrita citā kokā iekāries koks un nāvējoši traumēja darbinieka galvu;

·         Vīrietim, 67, cauruļu vadu licējam, ekskavators uzbrauca uz kājas, un darbinieks guva vaļēju lūzumu;

·         Vīrietis, 43, automobiļa vadītājs, nomira darba vietā;

·         Vīrietis, 45, tika iespiests starp divām tehnikas vienībām un no gūtajām traumām mira;

·         Vīrietis, 54, atslēdznieks, nomira darba vietā;

·         Vīrietis, 39, mežstrādnieks, zāģējot koku ar augstgriezi/ teleskopisko zāģi, nokrita no 4 m augstām kāpnēm un guva smagas traumas;

·         Vīrietis, 18, kokapstrādes operators cieta, kad, strādājot pie trīstipu šķērszāģēšanas iekārtas, nozāģētā dēlīša gals iesprūda iekārtā pie zāģripas, darbinieks, neizslēdzot iekārtu, iebāza roku aiz aizsarga un guva rokas traumu - tika amputēti 3 labās rokas pirksti;

·         Sieviete, 52, pamatizglītības skolotāja, paslīdēja uz mitras grīdas un guva smagu rokas lūzumu;

·         Vīrietis, 20, noliktavas strādnieks – preču šķirotājs cieta, veicot preču komplektācijas darbu. Divi noliktavas strādnieki brauca viens otram pretī ar elektroniskajiem palešu ratiņiem un, nevarot ejā starp precēm izbraukt, saskrējās, kā rezultātā cietušais guva kājas traumu;

·         Vīrietis, 73, atslēdznieks, nomira darba vietā;

·         Vīrietis, 54, guva smagas traumas, kad mežā darbiniekam uzkrita koks;

·         Vīrietis, 29, tika atrast miris uzņēmuma teritorijā;

·         Vīrietis, 63, gans, cieta, kad satrakojies bullis uzdūra ganu uz ragiem, kā rezultātā darbinieks gāja bojā;

·         Vīrietis, 38, mašīnista palīgs, kāpjot dīzeļlokomotīvē, krita un lauza roku, jo nebija nostiprinātas margas;

·         Vīrietis, 47, arborists, tika miris darba vietā;

·         Sieviete, 74, skolotāja palīgs, veicot uzkopšanas darbus, nokrita un traumēja muguru;

·         Vīrietis, 53, celtnieks cieta, kad lifta demontāžas laikā lifts krita no otrā uz pirmo stāvu kopā ar tajā esošo vīrieti;

·         Sieviete, 57, pārdevēja, pasliktinoties veselības stāvoklim, zaudēja samaņu un kritiena rezultātā sasita galvu;

·         Vīrietis, 41, būvstrādnieks cieta, kad grīdas dēļu demontēšanas laikā cietušajam uzgāzās sienas fragments, kā rezultātā tika lauzta kāja;

·         Sieviete, 50, skolotāja palīgs, pakāpjoties uz palodzes, mazgāja logus. Kāpjot no palodzes lejā, sieviete neuzkāpa uz krēsla. Krītot sieviete traumēja kāju;

·         Vīrietis, 25, līmes sagatavošanas un formēšanas līnijas operators, veica iestrēgušas koka plātnes atbrīvošanu, neatslēdzot iekārtu. Darbinieks iespieda kāju starp nometošo stūmēju un ruļļu balsta rāmi;

·         Vīrietis, 66, palīgstrādnieks, kāpjot lejā pa pieslienamajām kāpnēm, paslīdēja un nokrita, gūstot smagas traumas;

·         Sieviete, 49, pirmsskolas skolotāja, uzkopjot telpas, bija pakāpusies uz galda, kāpjot lejā zaudēja līdzsvaru un nokrita, gūstot smagu kājas traumu;

·         Sieviete, 59, grāmatvede, pārvietojoties pa gaiteni, paklupa un guva smagas kājas traumas;

·         Sieviete, 41, kokapstrādes operatore, strādājot pie garinātāja un garinot dēļus, ar roku piedūrās zāģripai, kā rezultātā nozāģēja 4 pirkstus;

·         Vīrietis, 32, mežizstrādes meistars, guva smagas traumas, ciešot ceļu satiksmes negadījumā;

·         Vīrietis, 55, kravas automobiļa vadītājs, tika atrasts miris darba vietā;

·         Vīrietis, 62, valdes loceklis, veicot lietus ūdens sistēmas nomaiņu uz jumta, paslīdēja, nokrita zemē un guva smagas traumas,;

·         Vīrietis, 58, ēkas un teritorijas uzraugs, guva smagas traumas, izkrītot caur pagaidu grīdu no 3. stāva uz 2. stāvu;

·         Sieviete, 62, apdrošināšanas aģents, pārvietojās pa kāpnēm, turoties pie margas, taču tā lūza un cietusī krita, gūstot pleca, rokas un kājas traumas.

 No 2015. gada 21. septembra līdz 25. septembrim otro reizi notiks pasākums „Dienas bez rindām”, kurā vairāk nekā 80 valsts un pašvaldību iestādes konsultēs iedzīvotājus un uzņēmējus par e-pakalpojumu lietošanu.

 

Valsts darba inspekcijas klientiem būs iespēja saņemt konsultācijas klientu apkalpošanas centros - Valdemārā ielā 38, k-1, Rīga, (114.kab.) un Talejas ielā 1, Rīga, (K-14 kab.). Apmeklētājiem būs pieejams e-pakalpojumu konsultants, kurš palīdzēs iepazīties ar e-pakalpojumiem un uzsākt to lietošanu.

Valsts darba inspekcijas konsultanti īpašu uzmanību vērsīs mūsu e-pakalpojumiem un to priekšrocībām, piemēram, izziņai par darba tiesību pārkāpumu, paziņojumu par nelaimes gadījumu darba vietā, elektronisko iesniegumu par darba apstākļu neievērošanu, darba devēju elektronisko paziņojumu Valsts darba inspekcijai par novērstajiem pārkāpumiem u.c., tādējādi ievērojami samazinot darbinieku un darba devēju administratīvo slogu, kā arī ietaupot laiku, kas nepieciešams, lai sazinātos ar valsts pārvaldi.

E-pārvaldes integrēto informatīvo kampaņu „Valsts ir internetā” īsteno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ar mērķi informēt par vairāk nekā 300 valsts un pašvaldību e-pakalpojumiem, un mudinātu sabiedrību izvēlēties e-pakalpojumus kā primāro saziņas veidu ar valsti.

Plašāku informāciju par kampaņas norisi, kā arī valsts e-pakalpojumu sarakstu iespējams atrast tīmekļa vietnē https://kampana.latvija.lv un sociālajos tīklos (twitter.com/PortalsLV; draugiem.lv/latvija; facebook.com/latvija.lv).

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne

Valsts darba inspekcijas sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797, e-pasts: dace.aleksane@vdi.gov.lv

www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Augusta sākumā Bauskā ir izveidots jauns Valsts darba inspekcijas klientu apkalpošanas centrs. Tā adrese ir Zaļā ielā 1. Apmeklētāju pieņemšana jaunajā centrā notiks katru pirmdienu no plkst. 13.00 līdz 17.00. Bauskas klientu apkalpošanas centru iespējams sazvanīt pa tālruņiem: 27891470, 28372811.

Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu plāno veicināt darba drošības uzlabošanu uzņēmumos, īpašu uzmanību pievēršot mikro un mazajiem bīstamo nozaru uzņēmumiem, ņemot vērā identificētās nepilnības darba aizsardzības jomā.

Iepriekšminēto paredz ceturtdien, 6.augustā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta noteikumu projekts „Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība 7.3.1. specifiskā atbalsta mērķa Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos īstenošanas noteikumi”. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina Ministru kabinetā.

Paredzēts īstenot darba attiecību un darba aizsardzības tiesiskā regulējuma praktiskās ieviešanas uzraudzības, kā arī pilnveides pasākumus. Plānots arī atbalsts bīstamo nozaru uzņēmumiem, kā arī preventīvie pasākumi darba vietām ar paaugstinātu darba vides risku, tostarp informatīvi izglītojoši pasākumi. Tāpat paredzēti Valsts darba inspekcijas profesionālo spēju pilnveides pasākumi.

 

Saskaņā ar pētījuma Darba apstākļi un riski Latvijā 2012-2013 rezultātiem, tikai 28,5% uzņēmumu ir pilnībā veikts darba vides risku novērtējums, 19% daļēji, bet 49% uzņēmumu tāds nav veikts vispār. Biežāk darba vides risku novērtējums nav veikts mikrouzņēmumos un uzņēmumos, kuros galvenā darbības nozare ir ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (22,0%), zivsaimniecība (26,4%) un lauksaimniecība, mežsaimniecība (32,6%). Savukārt pasākumu plāns sastādīts tikai 62% uzņēmumu, kuros veikts darba vides risku novērtējums (pilnībā vai daļēji). Tas liecina, ka uzņēmumi nav sakārtojuši drošu darba vidi saviem darbiniekiem, neskatoties uz likumdošanas prasībām.

 

Lai apzinātu aktuālo situāciju, paredzēts turpināt aktuālo problēmu cēloņu identificēšanu, veicot dažādus pētījumus. Tie būtu vērsti uz darba attiecību un darba aizsardzības tiesiskā regulējuma pilnveidi, analizējot aktuālu jautājumu iespējamos risinājumus un to ietekmi uz esošo situāciju.

 

Vienlaikus kā viena no aktuālām un nepieciešamām aktivitātēm, kas jau pierādījusi savu nozīmību, ir konfliktsituāciju (darba strīdu) efektīva izšķiršana, kas palīdzētu gan nodarbinātajam, gan darba devējiem aizsargāt savas tiesības un intereses.

 

Specifiskā atbalsta mērķa kopējais finansējums ir 12 643 472 eiro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums 10 746 951 eiro un valsts budžeta finansējums –1 896 521 eiro. Plānots, ka projekta ietvaros līdz 2022.gada 31.decembrim kopumā tiks atbalstīti 4700 uzņēmumi.

 

Projekta sadarbības partneri – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Darba devēju konfederācija – sniegs konsultatīvu atbalstu darba strīdu praktiskai risināšanai, kā arī pieteikumu sagatavošanai konsultatīvā atbalsta (konsultācijas, laboratoriskie mērījumi un apmācības) saņemšanai bīstamo nozaru uzņēmumiem.

 

Ar Ministru kabineta noteikumu projektu iespējams iepazīties LM interneta vietnē sadaļā Aktuāli – LM Dokumentu projekti http://www.lm.gov.lv/text/1789.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Viktorija Buraka, Labklājības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste, 67021666, viktorija.buraka@lm.gov.lv

Valsts darba inspekcija 2015. gada 3. augustā uzsāks tematisko pārbaudi transporta nozares uzņēmumos par darba aizsardzības un darba tiesību normatīvo aktu prasību ievērošanu. Tās laikā plānots pārbaudīt vismaz 150 uzņēmumus visā Latvijā.

Pēdējo gadu laikā transporta nozarē notikušo nelaimes gadījumu īpatsvars no kopā reģistrētajiem nelaimes gadījumiem ir viens no augstākajiem valstī. 2014. gadā transporta nozarē notika 10 letāli nelaimes gadījumi, kas ir gandrīz ceturtā daļa no visiem valstī 2014. gadā reģistrētajiem letālajiem nelaimes gadījumiem. 60% no visiem letālajiem nelaimes gadījumi notikuši, darbiniekiem ciešot ceļu satiksmes negadījumos.

Īpaša uzmanība jāpievērš apstāklim, ka transporta nozarē darba vietās 2014. gadā konstatētas septiņu darbinieku bioloģiskās nāves, visbiežāk dažādu sirds-asinsvadu sistēmas slimību dēļ. Lai gan šajos nāves gadījumos netika atklāta tieša darba vides riska faktoru iedarbība, tomēr jāatceras, ka darba apstākļi, piemēram, darba laika organizācija (nakts darbs, maiņu darbs), atvaļinājuma neizmantošana, pārslodze darbā un citi faktori var veicināt dažādu slimību attīstību, kas vēlāk var izraisīt priekšlaicīgu nāvi.  

Transporta nozarē nodarbinātie ir pakļauti dažādiem darba vides riska faktoriem, piemēram, piespiedu darba pozai, smagumu pārvietošanai, visa ķermeņa vibrācijai, nelabvēlīgiem laikapstākļiem, nepiemērotam mikroklimatam, traumatisma riskiem, kas var izraisīt gan nelaimes gadījumus, gan ilgstošā laika periodā arī arodslimības. Šajā tematiskajā pārbaudē Darba inspekcija īpaši vērsīs uzmanību atbilstoša darba un atpūtas laika ievērošanai un atvaļinājumu izmantošanai, veicot kopējas pārbaudes ar Valsts policijas amatpersonām.

Strādājošie Latvijā visvairāk cieš no neērtas vai sāpīgas darba pozas, kā arī ilgstoša sēdoša darba, liecina Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) otrā Eiropas uzņēmumu apsekojuma par jaunajiem un nākotnes riska veidiem (ESENER-2) rezultāti. Pētījums, kura ietvaros tika aptaujāti gandrīz 50 000 darbavietu 36 Eiropas valstīs, rāda, ka Latvijas strādājošos, vairāk nekā vidēji Eiropā, uztrauc arī karstums, aukstums vai sauss gaiss darba vietā, nespēja ietekmēt darba procesus un vadības lēmumus, un iespējamā darba zaudēšana.

Latvijā par neērtu vai sāpīgu darba pozu sūdzas 59,7% respondentu, kamēr vidēji ES šis faktors sagādā problēmas 55,8% aptaujāto. Biežāk nekā mūsu strādājošos neērta darba poza nomāc vien spāņus, francūžus, portugāļus, igauņus un somus.

Karstums, aukstums vai sauss gaiss darba vietā traucē pusei Latvijas strādājošo, un tas ir trešais augstākais rādītājs ES aiz Dānijas un Somijas. Vidēji ES nepiemēroti klimatiskie apstākļi ietekmē 35,9% respondentu.

Savukārt uz nespēju ietekmēt uzņēmuma vai iestādes vadības lēmumus norādījuši 22,6% Latvijas strādājošo, un šajā radītājā esam otrajā vietā aiz Zviedrijas. Citur Eiropā darbinieki jūtas krietni ietekmīgāki un ar nespēju mainīt vadības domas saskārušies vien 13,4% aptaujāto.

Sāpīga tēma Latvijas strādājošajiem ir arī darba vietas saglabāšana. Par iespējamo darba zaudēšanu bažījas 27,9% mūsu valsts iedzīvotāju, un šajā ziņā esam piektie ES aiz Somijas, Horvātijas, Portugāles un Čehijas. Vidēji Eiropā darba vietas saglabāšanas jautājums ir aktuāls 15,6% respondentu.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka 76% uzņēmumu ES dalībvalstīs regulāri veic riska novērtējumus, kā arī 90% no tiem uzskata tos par lietderīgu darba aizsardzības pārvaldības veidu.

«Tie uzņēmumi, kuri neveic regulārus riska novērtējumus, norāda, ka riski un bīstamība jau ir zināma (83%), kā arī nav nozīmīgu problēmu (80%). Psihosociālie riski tiek uzskatīti par sarežģītākiem nekā citi. Gandrīz viens no pieciem uzņēmumiem, kuri norāda, ka ir jāstrādā ar problemātiskiem klientiem vai laika trūkumā, arī norāda, ka trūkst informācijas, kā efektīvāk novērst šos riskus,» par apsekojumā atklātajiem jaunajiem izaicinājumiem stāsta EU-OSHA direktore Krista Sedlačeka.

Apsekojuma ESENER-2 mērķis ir noskaidrot, kā visu lielumu organizācijās, tostarp mazos uzņēmumos ar 5 - 10 darbiniekiem, praksē tiek risināti darba aizsardzības jautājumi un jo īpaši, kā tiek novērsti jaunie un nākotnes riski. Pētījumā apkopotas atbildes no gandrīz 50 000 darbavietām 36 valstīs, ieskaitot visas 28 dalībvalstis. Ar apsekojuma rezultātiem var iepazīties vietnē https://osha.europa.eu/surveys-and-statistics-osh/esener/2014.

Par EU-OSHA

Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) mērķis ir veicināt drošāku, veselīgāku un produktīvāku darba apstākļu radīšanu Eiropā. Aģentūra pēta, izstrādā un izplata uzticamu informāciju par darba drošību un veselību, ņemot vērā gan darba devēju, gan darba ņēmēju intereses, kā arī organizē Eiropas mēroga informatīvās kampaņas. Aģentūru 1994.gadā izveidoja Eiropas Savienība un tās galvenā mītne atrodas Spānijas pilsētā Bilbao. Tā apvieno valdību, darba devēju un darbinieku organizāciju pārstāvjus, kā arī nozares ekspertus no visām 28 dalībvalstīm un citām Eiropas zemēm.

EU-OSHA jaunumiem var sekot Facebook, Twitter, LinkedIn, apmeklēt aģentūras blogu, pieteikties OSHmail ikmēneša ziņu lentei, vai RSS saitei. http://osha.europa.eu

 

 

 

Darba apstākļi Latvijā skaitļos

Riski

 

Smagu priekšmetu (cilvēku un smagu kravu) pārvietošana

Latvijā 44,6%

Vidēji ES 47,4%

 

Skaļš troksnis

Latvijā 26,8%

Vidēji ES 29,8%

 

Daudzkārtējas vienveidīgas roku vai plaukstu kustības

Latvijā 49,5%

Vidēji ES 51,9%

 

Nelaimes gadījumu risks, strādājot ar iekārtām vai rokas instrumentiem

Latvijā 47,6%

Vidēji ES 48,3%

 

Laika trūkums darba paveikšanai

Latvijā 37,8%

Vidēji ES 42,5%

 

 

Risku novēršana

 

Darba devējs regulāri veic risku novērtējumu

Latvijā 81,8%

Vidēji ES 77,2%

 

Drošības jautājumi darba vietā tiek risināti, lai uzlabotu produktivitāti

Latvijā 81,4%

Vidēji ES 64,8%

 

Darbiniekiem ir pieejams arodveselības (arodslimību) ārsts

Latvijā 53,3%

Vidēji ES 68,3%

 

Riska novērtējumu veic paši uzņēmuma pārstāvji

Latvijā 56,1%

Vidēji ES 47,1%

 

Riska novērtējumu veic specializēts uzņēmums

Latvijā 37,6%

Vidēji ES 39,8%

 

Plašāka informācija saistībā ar datiem par Latviju:

Valsts Darba inspekcijas

Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja

Linda Matisāne

Linda.Matisane@vdi.gov.lv
Tālr. 67021721;
Mob.t. 26482297

Plašāka informācija par ESENER:

EU OSHA: news@osha.europa.eu

 

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 3.jūlijam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 14 nodarbinātie un vēl 22 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 23 nodarbinātie. Vēl 78 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darbā (2014. gadā šajā laika periodā – 116).

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:

-        Vīrietis, 35, palīgstrādnieks, nokrītot no 4 m augstuma, guva smagas traumas;

-        Vīrietis, 28, guva smagas traumas;

-        Vīrietis, 47, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operators, paslīdot uz kāpnēm, nokrītot guva smagu kājas traumu;

-        Sieviete, 56, tiesas tulkam palika slikti darba vietā, un viņš mira;

-        Sieviete, 54, skolotāja, sniedzoties pēc dokumentu kabatiņas, zaudēja līdzsvaru un nokrita uz grīdas, tika konstatēta smagas kājas trauma;

-        Vīrietis, 65, transportlīdzekļa vadītājs, miris darba vietā;

-        Vīrietis, 59, apsargs, tika atrast miris darba vietā;

-        Vīrietis, 65, dokers, guva smagas traumas, jo nokrita no vilcēja;

-        Vīrietis, 51, vilcējautomobiļa vadītājs, veicot darba pienākumus ārvalstīs, mira;

-        Vīrietis, automobiļa vadītājs, veicot izkraušanas darbus, guva ribu lūzumu;

-        Sieviete, 48, biroja darbiniece, kāpjot pa kāpnēm, krita un lauza atslēgas kaulu;

-        Vīrietis, 32, autoatslēdznieks, guva smagas traumas, atrodoties uzņēmuma teritorijā;

-        Vīrietis, 23, palīgstrādnieks, darbinieks atmuguriski nokrita no 1,50 m augstuma uz betona grīdas, guva smagas traumas;

-        Vīrietis, 33, sliežu ceļa montieris, aizķērās aiz sliedes, krita un salauza roku;

-        Vīrietis, 49, zāģa operators, tika atrasts miris darba vietā;

-        Vīrietis, 55, zāģa operators, neizslēdzot transportiera iekārtu, mēģināja no tās izvilkt ieķērušos kokmateriālus; iekārta aizķēra cietušo aiz jakas un ievilka zāģēšanas iekārtā, kur viņš guva nāvējošas traumas;

-        Vīrietis, 24, klientu apkalpošanas operators, guva smagas traumas;

-        Vīrietis, 55, palīgstrādnieks, atrast miris liešanas cehā pie čuguna kausēšanas krāsns;

-        Sieviete, 41, mīklas mīcītāja, strādājot ar mīklas mīcītāju, roka iekļuva iekārtā un guva apakšdelma plašu plēstu brūci ar ādas defektu un elkoņa kaula vidējās trešdaļas lūzumu;

-        Vīrietis, 37, mežstrādnieks, veicot darbus mežā, uzkrita blakus esošais koks un darbinieks guva muguras traumu;

-        Vīrietis, 50, ūdenslīdējs, atrodoties 6 m dziļumā pie slūžu aizvara, darbinieks ar ūdens plūsmu tika izspiests caur bojāto slūžu aizvara, no gūtajām traumām gāja bojā;

-        Vīrietis, 46, elektromontieris, guva smagas traumas, jo tika saspiests ar demontētu betona apgaismes stabu;

-        Sieviete, 56, strādniece kokapstrādes uzņēmumā, uzkāpa uz paletes, kas atradās uz elektriskā pacēlāja. Darbiniece tika saspiesta starp pacēlāju un ceha iekārtu, gūstot daudzus lūzumus;

-        Vīrietis, 53, elektriķis, mira darba vietā;

-        Vīrietis, 51, meža mašīnas operators, braucot ar traktoru, aizķēra elektrolīnijas (20000V) vadu un to pārrāva. Darbinieks guvis nāvējošas traumas;

-        Vīrietis, 44, gadījuma darbu strādnieks, strādājot atkritumu šķirošanas iecirknī, guva smagas traumas;

-        Vīrietim, 55, strādniekam, darba vietā palika slikti, un viņš mira, montējot ūdens vadus būvobjektā tranšejā;

-        Vīrietim, 56, autovadītājam, darba laikā palika slikti, un viņš mira;

-        Sieviete, 43, pirmsskolas izglītības skolotāja, pārvietojoties pa iestādes telpām, paslīdēja un krita, gūstot smagas traumas;

-        Vīrietim, 62, lopkopim, darbiniekam kļuva slikti, viņš nejauši ar kāju nospieda pacēlāja podesta pedāli “augšup” un no tā nokrita atmuguriski no 1,1 m augstuma, gūstot smagas traumas;

-        Vīrietis, 38, strādnieks, mira darba vietā;

-        Sieviete, 63, skolotāja, ejot iekšā klasē, aizķērās, un viņa krita, laužot roku;

-        Vīrietis, 58, tika atrasts miris sadegušā automobilī, cietušajam konstatētas vardarbīgas nāves pazīmes;

-        Sieviete, 80, virtuves darbiniece, pavirši un neuzmanīgi veicot darba pienākumus, guva smagu galvas traumu, jo nokrita uz bruģa;

-        Vīrietis, 51, kravas automobiļa vadītājs, pildot darba pienākumus ārzemēs, iekļuva ceļu satiksmes negadījumā, kā rezultātā gāja bojā;

-        Vīrietis, 55, traktorists, darbinieks atradās traktora piekavē, kad tajā ar pacēlāju tika krauti minerālmēslu maisi (500kg). Darbinieks izkrita no piekabes, gūstot galvaskausa pamatnes lūzumu;

-        Vīrietis, 71, sargs, miris darba vietā, strādāja bez darba līguma;

-        Sieviete, 49, apkopēja, pārvietojoties pa kāpnēm paklupa, kā rezultātā atmuguriski krita un guva muguras traumu.

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-