Ceturtdiena, 2014. gada 24. jūlijs
A+ / A-
Valsts Darba Inspekcija logo

konsultatīvais tālr. 67 186 522

konsultatīvais tālr. 67 186 523

ziņot par nereģistrēto nodarbinātību

anonīmais uzticības tālr. 67 312 176

konsultācijas klātienē

        kas.jpg

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Jaunumi

Otrdien, 1.jūlijā, valdībā apstiprinātas pilnveidotās darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus, informē Labklājības ministrija (LM).

Iepriekšminēto paredz valdībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus.

Ņemot vērā jau iepriekš veiktās izmaiņas noteikumos par apmācību darba aizsardzības jautājumos, noteikumos precizēts apmācības apjoms darba aizsardzības koordinatoriem būvniecībā. Turpmāk papildu arhitekta vai būvprakses sertifikātam, šiem koordinatoriem būs jāiegūst arī specializētās darba aizsardzības zināšanas būvniecībā 40 stundu apmērā. Šīs zināšanas sniegs padziļinātu izpratni par būvniecībā raksturīgākajiem riska faktoriem.

Saskaņā ar to, ka darba aizsardzības koordinators var būt gan fiziska, gan juridiska persona, gadījumā, ja šos pienākumus veiks juridiska persona, tai būs nepieciešams nodarbināt vismaz vienu fizisku personu, kura ir ieguvusi nepieciešamo sertifikātu un apmācību.

Vienlaikus precizētas prasības darbam zemes būvēs, nosakot skaidrāku regulējumu. Ar terminu „zemes būves" tiks saprasts jebkurš cilvēka darbības rezultātā mākslīgi radīts zemes objekts, kura grunts sienu nogruvums var apdraudēt tajā nodarbinātos (tranšejas, akas, tuneļi, caurtekas, būvbedres, u.c.).

Darbam augstumā būs jāizmanto atbilstošs darba aprīkojums un aizsargnožogojumi. Šīs prasības precizēs atbilstoši noteikumiem par darba aizsardzības prasībām, strādājot augstumā

Svarīgi ir atzīmēt, ka Valsts darba inspekcija (VDI) saskārusies ar gadījumiem, kad būvobjektos izmantoto neatbilstošus drošības līdzekļus - paštaisītus, nenosakāmas stiprības un drošuma aizsargnožogojumus, kuru izmantošanas rezultātā notiek nelaimes gadījumi, kuri var būt letāli.

Saskaņā ar VDI apkopoto informāciju 2012.gadā zemes būvju grunts sienu nobrukuma rezultātā Latvijā gāja bojā 4 nodarbinātie, savukārt 2013.gadā zemes būvju grunts sienu nobrukuma rezultātā nelaimes gadījumā darbā cietuši 8 nodarbinātie, no kuriem 5 guvuši smagus veselības traucējumus. 2014.gada statistika liecina, ka dēļ zemes būvju sienu nobrukuma šogad bojā gājuši jau 3 nodarbinātie.

 

Informāciju sagatavoja:

Marika Kupče, Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825, marika.kupce@lm.gov.lv.

 

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2014.gada 1.janvāra līdz 27.jūnijam.  Nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 16 nodarbinātie un vēl 7 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 12 nodarbinātie. Vēl 90 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darbā (2013. gadā šajā laika periodā – 121.

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:

1.         Vīrietis, 23, granulu ražošanas ceha mehāniķis, iespiests starp granulu transportiera lenti, kas paredzēta granulu transportēšanai ražošanas ceha uz noliktavu, un rulli, kā rezultātā nodarbinātais gājis bojā.

2.         Vīrietis, 48, transporta daļas vadītājs, piedalījās treilera puspiekabes iestumšanā remontdarbnīcas boksā ar traktora palīdzību. Treilera puspiekabei ripojot atpakaļ, tika piespiests pie traktora, kā rezultātā nodarbinātais gājis bojā.

3.         Vīrietis, 47, kravas automobiļa vadītājs, cietis ceļu satiksmes negadījumā, pildot darba pienākumus, kā rezultātā nodarbinātais gāja bojā.

4.         Vīrietis, 62, konstrukciju tīrītājs, guva smagu traumu, kad stropēšanas darbu laikā uz kājas uzkrita metāla sija.

5.         Vīrietis, 23, darbagalda operators, guva smagu traumu, kad ievilka roku lentas konveijera piedziņas skritulī.

6.         Vīrietis, 55, koksnes apstrādes operators, guva iegurņa traumu, kad, strādājot ar dēļu garumā saaudzēšanas iekārtu, iegāja mašīnu darbības zonā, kur tika iespiests starp kustībā esošo un neapturēto dēlīšu padeves galdu un stacionāro dēlīšu padeves galdu.

7.         Vīrietis, 57, elektriķis, tika atrasts miris guļam darbavietas ieejas durvīs.

8.         Vīrietis, 27, labiekārtošanas strādnieks, pārvietojoties uzņēmuma teritorijā paslīdēja uz ledus un nokrita, kā rezultātā guva kājas lūzumu.

9.         Vīrietis, 48, vilcējautomobiļa vadītājs, guva apdegumus, no kuriem vēlāk slimnīcā mira, kad ar fēnu sildīja automašīnas degvielas caurulīti pie degvielas tvertnes.

10.       Sieviete, 55, sētnieks, guva smagu traumu, kad tīrot ietvi paslīdēja un nokrita.

11.       Vīrietis, 67, traktorists, atrodoties darba teritorijas sarga būdā pēkšņi nomira.

12.       Vīrietis, 51, kokzāģētavas operators, guva galvas pamatnes lūzumu, kad pēkšņi palika slikti, pieķērās pie telpas ārdurvīm, kas atvērās,  un nokrita uz betona kāpnēm.

13.       Vīrietis, 27, noliktavas darbinieks, krītot guva galvas traumu.

14.       Vīrietis, 30, betonētājs, krītot no trepēm guva smagu traumu.

15.       Vīrietis, 39, mežstrādnieks, guva smagu traumu, kad, darba laikā nogāztais un nospriegojies, koks negaidot  izslīdēja un trāpīja kreisajai kājai.

16.       Vīrietis, mehāniķis, guva smagu traumu, kad, veicot urbšanas mašīnas pārbaudi, nokrita no ~2m augstuma. Cietušais paziņoja par to darbu vadītājam, pēc kritiena pats piecēlās un tika nogādāts traumatoloģijas slimnīcā.

17.       Sieviete, 74, apkopējs, guva gūžas traumu, kad, tīrot koplietošanas telpas, nokrita.

18.       Sieviete, 64, pastnieks, guva smagu traumu darba laikā.

19.       Vīrietis, koksnes materiālu apstrādātājs, guva galvas traumu, kad, uzstādot kokapstrādes darbagaldu un pārbaudot ierīci darbībā, zāģēja sagataves, kas trāpīja vīrietim pa galvu, jo zāģim nebija uzstādīti visi paredzētie aizsargi.

20.       Vīrietis, 54, palīgstrādnieks, guva smagu kājas traumu, kad presē iespieda nodarbinātā kājas.

21.       Vīrietis, 61, sargs, guva smagu galvas traumu, kad, veicot savus amata pienākumus, apsekojot teritoriju nokrita.

22.       Sieviete, 51, veselības aprūpes vadītājs, guva potītes lūzumu, kad, steidzoties uz liftu, zaudēja līdzsvaru un iekrita liftā uz grīdas, kājām paliekot nedaudz ārpus lifta.

23.       Vīrietis, 41, mežstrādnieks, guva smagu traumu, kad, veicot meža izstrādes darbus, krītošs koks aizķēra nodarbināto.

24.       Vīrietis, 21, iekārtas operators, guva apakšdelma lūzumus, kad, darba laikā iekārtā starp ruļļiem ievilka kreiso roku.

25.       Sieviete, 62, pavāra palīgs, guva smagu traumu,  pārvietojoties pa trepēm un nokrītot.

26.       Vīrietis, 45, kravas automobiļa vadītājs, guva ribu lūzumus, kad uzkāpa uz piekabes, kurā atradās baļķi, un lietus dēļ paslīdēja, kā rezultātā nokrita no ~2,5m augstuma.

27.       Sieviete, 33, mežsaimniecības darbu strādnieks, guva ceļgala traumu, kad paklupa aiz celma meža darbu veikšanas laikā.

28.       Vīrietis, 58, elektriķis, darbu laikā guva kājas traumu.

29.       Vīrietis, elektromontieris, darbu veikšanas laikā pēkšņi noģība un mira.

30.       Vīrietis, 41, strādnieks, guva mugurkaula traumu, kad, strādājot uz pieslienamajām kāpnēm, zars aizķēra kāpnes, kā rezultātā nodarbinātais nokrita uz muguras no ~2m augstuma.

31.       Vīrietis, 54, traktorists, veica vagonu apskati, līdz palika slikti ar sirdi un nomira.

32.       Vīrietis, 57, autoiekrāvēja vadītājs, guva mugurkaula traumu, kad, veicot kravas automobiļa izkraušanas darbus, nepienācīgi nostiprinātās uzbrauktuves rampas dēļ tā nokrita kopā ar iekrāvēju no ~ 1,2m augstuma.

33.       Sieviete, 47, pastnieks, automobiļa vadītājs, guva galvas traumu, kad, piegādājot pastu, pie pastkastes paslīdēja un nokrita.

34.       Vīrietis, 25, motorzāģa vadītājs, guva galvas un kakla traumas, kad, veicot mežistrādes darbus, nodarbināto traumēja koku zāģēšanas un gāšanas procesā.

35.       Vīrietis, 65, apmetējs, guva smagas traumas, kad nokrita no 2.stāva, iespējami roku lūzumi, smadzeņu satricinājums, galvas trauma ar ādas bojājumiem.

36.       Sieviete, 51, pārdevējs-kasieris, guva smagu traumu, kad, pakāpjoties uz krēsla, nokrita un atsitās pret krēslu/galdu.

37.       Vīrietis, 57, tehniķis, nomira sēžot pie galda.

38.       Vīrietis, 61, galdnieks, tika atrasts miris darba vietā.

39.       Vīrietis, 22, montētājs, guva kāju lūzumus, kad, veicot strēles saīsināšanu, netika pielietotas pareizas darba metodes, kā rezultātā strēles daļa uzkrita uz kājām.

40.       Vīrietis, 30, jumiķis, guva kājas lūzumu, kad būvobjektā nokrita no jumta.

41.       Vīrietis, 53, mira degvielas uzpildes stacijā.

42.       Vīrietis, 53, mežstrādnieks, veicot mežistrādes darbus, gāja bojā nodarbinātājam virsū uzgāžoties kokam.

43.       Vīrietis, 63, atslēdznieks, guva smagu traumu, kad, ceļot trubu, tā uzkrita uz kājas un traumēja nodarbināto.

44.       Vīrietis, 49, apsargs, konfliktsituācijā ar spēļu zāles apmeklētāju guva smagas traumas.

45.       Vīrietis, 51, krāvējs, guva ķermeņa apdegumus 15% apmērā, kad darba vietā, esot 2.36 promiļu reibumā, iekrita sveču kausēšanas reaktorā.

46.       Vīrietis, 59, koksnes materiālu apstrādātājs, guva kreisās rokas plaukstas traumu, kad veica malkas sagatavošanas darbus pie atvērta zāģa aizsarga.

47.       Vīrietis, 38, strādnieks-krāvējs, guva smagus lūzumus, kad, veicot mašīnas izkraušanu, vilka konteineri ar preci. Konteinera ritenim iebraucot bedrē, tas sasvērās, zaudēja stabilitāti un uzkrita cietušajam virsū.

48.       Vīrietis, 55, elektromontieris, mira nokrītot no elektropārvades balsta augstsprieguma līnijai, kur veica montāžas darbus (augstums ~35m)

49.       Vīrietis, 58, maiņas meistars, mira darbavietā, kad, pārvietojoties pa ceha telpām, pēkšņi saļima.

50.       Sieviete, 61, apkopējs, guva kājas lūzumu, kad, veicot telpu uzkopšanu, paslīdēja un nokrita.

51.       Sieviete, 61, finiera paku savākšanas līnijas operators, izmežģīja kāju, kad, pārvietojoties uzņēmuma telpās, nokrita.

52.       Vīrietis, 51, būvstrādnieks, guva smagas traumas, kad, kāpjot lejā pa pieslienamajām kāpnēm, paslīdēja un nokrita uz betona grīdas no ~3m augstuma.

53.       Vīrietis, 57, strādnieks zāģētavā, guva ribu traumu, kad, atkāpjoties no zāģa iekārtas, iekrita atvērtā skaidu izbēršanas lūkā.

54.       Sieviete, 68, PII vadītājs, lauza gūžu, kad, pēc telpu mitrās uzkopšanas, paslīdēja un nokrita.

55.       Vīrietis, 65, specializētā automobiļa vadītājs, guva galvas traumu, kad, veicot specializētā automobiļa vizuālo pārbaudi, paslīdēja un nokrita.

56.       Vīrietis, 65, kanalizācijas stacijas operatora palīgs, tika atrasts miris darbavietā (sūkņu stacijā).

57.       Vīrietis, 33, montieris, guva vairākus lūzumus, kad, veicot elektrolīnijas demontāžu, ar urbšanas torņa palīdzību no zemes tika vilkts ārā EPL stabs, kura apakšējais gals strauji sāka pārsvērties. Lai pārsveri apturētu, cietušais uzgūlās stabam virsū, taču tika uzmests ~4m augstumā.

58.       Vīrietis, 60, šoferis, guva smagu traumu, kad, kāpjot ārā no automašīnas kabīnes, paslīdēja uz pakāpiena.

59.       Sieviete, 54, ārsta palīgs, guva muguras sastiepumu, kad pārvietoja pacientu no krēsla uz nestuvēm.

60.       Vīrietis, 37, ceha strādnieks, guva papēža lūzumus, kad, kustinot transportierī esošus baļķus ar āķi, tā gals nolūza, kā rezultātā nodarbinātais paslīdēja un nokrita sēdus uz potītēm.

61.       Vīrietis, 63, sētnieks, tika atrasts miris darbavietā.

62.       Sieviete, 37, sabiedriskās kārtības uzraudzības sektora inspektore, guva labās ceļa locītavas krusteniskās saites izolētu, pilnu plīsumu, kad, piebraucot pie darbavietas, kāpa ārā no automašīnas.

63.       Vīrietis, 24, mehāniķis, guva smagus miesas bojājumus, kad, veicot neizslēgtas ražošanas iekārtas apkopi, tās kustīgā daļa aizķēra nodarbinātā roku.

64.       Sieviete, 25, projekta vadītāja asistents, guva muguras traumu, kad, ejot pa uzņēmuma teritoriju, paslīdēja un nokrita.

65.       Vīrietis, 44, būvstrādnieks, lauza ribas, kad, veicot ēkas jumta demontāžas darbus, kāpa pa jumta latojumu, paslīdēja un nokrita uz jumta spāres.

66.       Vīrietis, 51, zāģmateriālu ražošanas operators, traumēja kāju, kad, veļot baļķi no 2.estakādes uz pārvietojamajiem ratiņiem, aizķēra 1.estakādes baļķi, kas izkustējās un uzripoja uz kājas.

67.       Vīrietis, 58, autobusa vadītājs, salauza kāju, kad kāpa autobusa salonā, lai veiktu tā apskati pēc reisa.

68.       Vīrietis, 22, remontatslēdznieks, mira, kad, strādājot tranšejā,  viena tranšejas mala iebruka.

69.       Vīrietis, 34, elektromontieris, mira, kad, strādājot tranšejā, tika aprakts ar zemi.

70.       Vīrietis, 57, remontatslēdznieks, guva smagu kājas traumu, kad, veicot šķeldotāja uzstādīšanu,  nokrita no pieslienamajām kāpnēm.

71.       Vīrietis, 22, celtnieks, guva smagu traumu, kad, kāpjot pa sastatnēm, nenoturēja līdzsvaru un nokrita no ~5m augstuma.

72.       Vīrietis, 44, autoiekrāvēja vadītājs, guva kājas traumu, kad, veicot dzelzsbetona paneļu izkraušanu no automašīnas, panelis iespieda kāju pret piekabes apmali.

73.       Sieviete, 60, akmeņu lasītāja, mira, kad, veicot lauksaimniecības darbus, pakļuva zem traktora.

74.       Vīrietis, 40, metinātājs, guva rokas lūzumu, kad, uzstādot ventilatoru ceha otrajā stāvā, uzkāpa uz šīfera griestiem un, ielūstot tiem, iekrita pirmajā stāvā.

75.       Vīrietis, 31, būvstrādnieks, tika traumēts sabrūkot sienai tās demontāžas laikā.

76.       Sieviete, 63, datora operators, guva rokas traumu, kad, kāpjot pa kāpnēm, paslīdēja un nokrita.

77.       Vīrietis, 35, būvstrādnieks, guva smagu traumu, kad, veicot būvobjektā darbus uz jumta, nokrita uz zemāk esošas terases no ~3m augstuma.

78.       Vīrietis, 56, autovadītājs, mira, kad, vadot autocisternu, tā pagriezienā apgāzās un, ieslīdot grāvī, cisterna saspieda automašīnas kabīni.

79.       Vīrietis, 40, autovadītājs, guva smagu traumu, kad, veicot preces izkraušanas darbus no automašīnas, paslīdēja uz rampas.

80.       Sieviete, 51, strādniece metālapstrādē, guva smagu trauma, kad, veicot detaļas pulēšanu uz rotējošas metālistiskas sukas, tika aizķerts kreisās rokas cimds un roka uztīta uz ass.

81.       Vīrietis, 52, ūdenslīdējs, guva trauma darbavietā.

82.       Sieviete, 30, slaucēja, guva potītes lūzumu, kad, pēc slaukšanas darbu beigšanas, govs uzkāpa uz kājas.

83.       Vīrietis, mira darbavietā, kad pēkšņi palika slikti.

84.       Vīrietis, 59, celtnieks, guva rokas lūzumu, kad, pildot darba pienākumus, pakrita.

85.       Vīrietis, 39, jumiķis, guva smagu traumu, kad, pildot darba pienākumus, nokrita no kāpnēm.

86.       Vīrietis, 37, laukstrādnieks, guva kājas lūzumu, kad, lai sablīvētu uz lauka salasītos akmeņus traktora grozā ciešāk, uzkāpa starp grozu un akmeņu lasītāja metāla sviru. Brīdī, kad cietušā kolēģis nejauši aizķēra traktora hidraulikas sviru, akmeņu grozs nokrita, iespiežot cietušā kāju.

87.       Vīrietis, krāsotājs, guva smagu galvas traumu, kad, stumjot ar rokām krāsošanas kamerā tehnoloģisko ratiņus ar lielgabarīta detaļām, viena no detaļām noslīdēja un uzkrita uz galvas un pleca.

88.       Vīrietis, 31, autovadītājs, tika atrasts miris pie automazgātavas ar brūci uz galvas.

89.       Vīrietis, 46, tika atrasts miris darba vietā.

90.       Vīrietis, 44, būvstrādnieks, mira , kad, veicot kanalizācijas trases izbūvi, cietušais nenoskaidrotu iemeslu dēļ nokrita no tranšejas malas uz akas groda malas.

91.       Vīrietis, 22, operators, guva smagas traumas, kad, remontējot šķeldas padeves transportieri, tas pēkšņi ieslēdzās un ievilka cietušo transportiera ķēdes mehānismā.

92.       Vīrietis, 40, palīgstrādnieks, guva smagu traumu, kad nokrita caur jumta segumu no ~2,5m augstuma.

93.       Vīrietis, 55, betona sagatavošanas iekārtu operators, guva apdegumus, kad, ieslēdzot gāzes iekārtu, tā eksplodēja.

94.       Sieviete, 47, kokapstrādes darbagalda operators, lauza kāju, kad, ejot ceha teritorijā, aizķērās aiz ratiņiem un nokrita.

95.       Sieviete, 56, saimniecības vadītājs, traumēja kāju pakrītot.

96.       Vīrietis, 66, palīgstrādnieks, guva smagu traumu, kad, kāpjot pa pieslienamajām kāpnēm, nokrita no ~1,5m augstuma.

97.       Vīrietis, 58, mira darba vietā.

98.       Vīrietis, 63, ceļa strādnieks, guva rokas un galvas traumas, kad, veicot bedrīšu remontu, iekāpa remontauto kravas kastē, lai atrisinātu kļūmi ar darbam nepieciešamo gaisa balonu. Brīdī, kad cietušais iekāpa kravas kastē, gaisa balons eksplodēja.

99.       Sieviete, 41, valdes priekšsēdētājs, būvdarbu vadītājs, mira darba vietā, kad, lai noteiktu 3m dziļā būvbedrē ievietotā groda līmeni, notika būvbedres malas nogruvums, kas cietušo daļēji apbēra un piespieda pie groda malas.

100.     Vīrietis, 51, metinātājs, guva smagu traumu saspiežot kāju.

101.     Vīrietis, 63, elektriķis, tika iespiests starp ražošanas iekārtām, kad iegāja zonā, kur cietušajam nebija jāveic darba pienākumi.

102.     Vīrietis, 54, palīgstrādnieks, guva smagu traumu, kad, veicot darbus uz sastatnēm, nokrita no 2,65m augstuma.

103.     Vīrietis, 39, vilcējautomobiļa šoferis, guva smagu traumu, kad, kārtojot automašīnas puspiekabi braucienam, bija pakāpies uz pieslienamajām kāpnēm. Pret automašīnas piekabi pieslietās kāpnes slīdēja, kā rezultātā cietušais kopā ar tām nokrita no ~1,6m augstuma.

104.     Vīrietis, 63, apsargs, mira darba vietā, kad, veicot apgaitu spēļu zālē, pēkšņi saļima.

105.     Vīrietis, 47, elektromontieris, guva elektrotraumu darbu veikšanas laikā.

106.     Vīrietis, 58, koksnes drupināšanas iekārtas operators, veica šķeldas kaudzes izlīdzināšanas darbus. Kāpjot lejā no kaudzes bunkura, cietušais paslīdēja un nokrita. Pēc piecelšanās sajuta asas sāpes, un tika nogādāts ārstniecības iestādē.

107.     Sieviete, 79, skolas medmāsa, lauza gūžu paklūpot skolas gaitenī.

108.     Vīrietis, 26, palīgstrādnieks, guva smagu traumu nokrītot no automašīnas.

109.     Vīrietis, 59, traktora vadītājs, traumēja aci, kad, veicot traktora remontdarbus, ar āmuru sita ārā ass tapu, kuras stienītis noslīdēja no ass un trāpīja cietušajam acī.

110.     Vīrietis, 62, traktora vadītājs, mira darba vietā, kad, mežā veicot kritušo koku vākšanu, palika slikti.

111.     Sieviete, 71, skolotājs, guva smagu rokas traumu, kad paslīdēja un nokrita pie automašīnas.

112.     Vīrietis, 45, noliktavas strādnieks, guva smagu traumu, kad nokrita no pieslienamajām kāpnēm no ~1,5m augstuma.

113.     Sieviete, 58, ēkas uzraugs, guva smagu traumu, kad, ejot pa skolas teritoriju, kas bija piesnigusi, paslīdēja un nokrita.

114.     Vīrietis, 25, montētājs, guva smagu traumu, kad, veicot darbus ārzemēs, nokrita no pieslienamajām kāpnēm no ~5m augstuma.

115.     Vīrietis, 67, meistars, guva galvas, kakla, krūšu un iekšējo orgānu traumas, kad, veicot kokmateriālu kravas pieņemšanu un nokraušanu, no blakus krautuves cietušajam uzvēlās bērza apaļkoks, kā rezultātā cietušais guva atklātus lūzumus, smadzeņu satricinājumu un intrakraniālos ievainojumus.

116.     Vīrietis, 27, mantzinis, guva smagu traumu, kad iespieda kāju starp elektriskā palešu pacēlāja ratiņiem un stacionāri esošajām paletēm.

117.     Vīrietis, ēku celtnieks, lauza mugurkaulu, kad veidņu demontāžas laikā cietušajam uzkrita virsū veidnis.

118.     Vīrietis, būvstrādnieks, guva smagu traumu, kad, veicot darbus būvobjektā, nokrita no trepēm bez margām no ~3m augstuma.

119.     Sieviete, sargs, lauza gūžu , kad, verot vaļā vārtus, nokrita.

 

Valsts darba inspekcija 10.jūnijā uzsāka tematiskās pārbaudes lauksaimniecības nozares uzņēmumos, kruos tiks pārbaudīt darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošana.

Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) informē, ka no 2014.gada 10.jūnija līdz 28. augustam visā valstī tiks veiktas tematiskās pārbaudes lauksaimniecības nozares uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu.

 

Lauksaimniecība kā viena no senākajām un stabilākajām ekonomikas nozarēm ir viena no valsts ekonomikas ilgtermiņa balstiem. Tāpēc svarīgi, lai nozarē strādājošajiem būtu veselībai un dzīvībai nekaitīgi darba apstākļi. Būtiski, lai lauksaimniecības nozarē strādātu apmācīti  un zinoši nodarbinātie, kas spētu vairot darba ražīgumu, dodot ieguldījumu uzņēmuma un arī visas valsts attīstībā.

Pēc Darba inspekcijas informācijas pērn 3 reizes ir pieaudzis letālo nelaimes gadījumu skaits un par 66% pieaudzis smago nelaimes gadījumu skaits. 2012.gadā lauksaimniecības nozarē reģistrēti 38 nelaimes gadījumi, t.sk. 1 darbinieks gāja bojā, bet 6 guva smagas traumas. 2013.gadā lauksaimniecības nozarē reģistrēti 39 nelaimes gadījumi, t.sk. 3 darbinieki gāja bojā, bet 10 guva smagas traumas. Kā biežākais nelaimes gadījumu cēlonis jāmin nepietiekoša uzmanība, neapmierinoša darbinieku instruēšana un apmācība, darba drošības noteikumu vai instrukciju neievērošana, neatbilstoša darba aprīkojuma lietošana, kā arī elektrodrošības noteikumu neievērošana, tā gūstot elektrotraumas. Tāpēc apmeklējot uzņēmumus, inspektori pārbaudīs, vai darba vide ir droša, ir veikts darba vides risku novērtējums un veikta darbinieku apmācība, kā tiek ievērotas darba aizsardzības prasības darba vietās, strādājot ar darba aprīkojumu, u.c. būtiskas darba aizsardzības prasības.

Uzsākoties aktīvākai lauksaimniecības darbu sezonai, Darba inspekcija aicina darba devējus pārliecināties, vai Jūsu uzņēmumā  nodarbinātajiem šogad ir veikta ikgadējā apmācība, viņi ir informēti par pastāvošajiem riska faktoriem darba vietās, strādā ar pārbaudītu un drošu aprīkojumu un ir nosūtīti veikt obligātās veselības pārbaudes. Darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošana savā uzņēmumā ir katra darba devēja pienākums.

Informējam, ka Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta mājas lapā www.osha.lv ir pieejami dažāda veida informatīvie materiāli par darba aizsardzības jautājumiem .

 

Lai vairāk nekā 217 miljonus darba ņēmēju Eiropas Savienībā labāk aizsargātu no nelaimes gadījumiem darbavietā un ar darbu saistītām slimībām, Eiropas Komisija 6.jūnijā nāca klajā ar jaunu pamatstratēģiju drošībai un veselības aizsardzībai darbā no 2014. līdz 2020. gadam, kas norāda galvenās problēmas un stratēģiskos mērķus attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darbā, kā arī iesaka svarīgākos pasākumus un instrumentus šo problēmu risināšanai un mērķu sasniegšanai. Jaunās pamatstratēģijas mērķis ir nodrošināt, ka ES saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020” turpinās uzņemties vadošo lomu augstu standartu veicināšanā attiecībā uz darba apstākļiem gan Eiropā, gan starptautiskā mērogā.

Vairāk......

Rīgas reģionālā Valsts darba  inspekcija savas kompetences ietvaros ir pabeigusi izmeklēt 21.11.2013. SIA „MAXIMA Latvija” veikala ēkā Priedaines ielā 20,  Rīgā notikušos nelaimes gadījumus darbā, kur sagrūstot nesošajām konstrukcijām un jumtam, gāja bojā arī 4 SIA „MAXIMA Latvija” darbinieki un vēl 2 darbinieki guva smagas traumas.

Valsts darba inspekcijas izmeklēšanas komisija identificēja šādus nelaimes gadījuma cēloņus, par kuriem ir atbildīga SIA ,,MAXIMA Latvija”: netika novērtēta uz veikala ēkas jumta notiekošo būvdarbu potenciālā ietekme uz veikala darbiniekiem, nodarbinātie netika instruēti par rīcību trauksmes signalizācijas iedarbošanās gadījumā un netika organizēta nodarbināto evakuācija trauksmes signalizācijas darbības laikā.

Nelaimes gadījuma izmeklēšanas komisija vakar 30.maijā saņēma SIA ,,MAXIMA Latvija” īpašo viedokli par nelaimes gadījuma akta projektu, izvērtēja to, bet atzina, ka tas nesatur informāciju un faktus, kas būtu par pamatu aktā norādīto secinājumu maiņai.

Par SIA ,,MAXIMA Latvija” veikala ēkas Priedaines ielā 20, Rīgā nesošo konstrukciju un jumta nogruvuma cēloņiem atbildīgās personas noteiks Latvijas Valsts tiesībsargājošās institūcijas. Saistībā ar 21.11.2013. notikušo nelaimes gadījumu ir ierosināts kriminālprocess. Valsts darba inspekcija nelaimes gadījuma izmeklēšanā iegūtos materiālus un liecības, kopā ar nelaimes gadījuma aktiem nodos Valsts Policijai izvērtēšanai kriminālprocesa ietvaros.

Rīgas reģionālās Valsts darba  inspekcijas sastādīto nelaimes gadījuma aktu SIA ,,MAXIMA Latvija” var apstrīdēt Valsts darba inspekcijas direktoram 30 dienu laikā.

 

Informāciju sagatavoja:

Linda Matisāne,

Valsts darba inspekcijas

Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja,

tālr.: 67021721, mob.t.: 26482297,

e-pasts: linda.matisane@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

2015.gadā pārcels divas darba dienas - piektdienu, 2.janvāri, pārcels uz sestdienu, 10.janvāri, un pirmdienu, 22.jūniju, uz sestdienu, 27.jūniju, tādējādi elastīgāk organizējot darba laika norisi no valsts budžeta finansētajās iestādēs, informē Labklājības ministrija (LM).

 

Minētās izmaiņas attieksies uz tiem darbiniekiem, kuri strādā no valsts budžeta finansētajās iestādēs un kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Vienlaikus visas pašvaldības, komersanti un organizācijas, nosakot darba un atpūtas laiku, ir aicinātas ievērot attiecīgās darba dienas pārcelšanu.

 

Iepriekšminēto paredz pirmdien, 26.maijā, valdībā apstiprinātais Ministru kabineta rīkojums Par darba dienu pārcelšanu 2015.gadā.

 

Šāds rīkojums jāizdod saskaņā ar Darba likuma 133.panta ceturto daļu. Tas paredz, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. No valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu izdod par nākamo gadu ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.jūlijam.

 

Atgādinām, ka saskaņā ar Darba likumu darba laiks ir laika posms no darba sākuma līdz beigām, kura ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā, izņemot pārtraukumus darbā. Darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks – 40 stundas.

 

Darba laika sākumu un beigas nosaka darba kārtības noteikumos, maiņas grafikos vai darba līgumā. Ja darba devējs vienu darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, nosaka par brīvdienu un pārceļ to uz sestdienu tajā pašā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros, darba dienas pārcelšanas gadījumā minētais darbs nav uzskatāms par virsstundu darbu. Nedēļas atpūtas laika ilgums pārcelšanas gadījumā nedrīkst būt īsāks par 35 stundām pēc kārtas.

 

Darba likuma 133.panta piektajā daļā ir paredzēta iespēja uzskatīt pārcelto darba dienu par darbinieka ikgadējā atvaļinājuma dienu vai, vienojoties ar darba devēju, atstrādāt to citā laikā, ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā pārceltajā dienā.

 

Informāciju sagatavoja:

Marika Kupče, Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825, marika.kupce@lm.gov.lv.

Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) jau astoto gadu pēc kārtas no šī gada 6.maija pastiprināti pievērš uzmanību būvniecības nozarei.

Būvniecības nozare joprojām ir pieskaitāma pie paaugstināta riska nozarēm, jo pagājušajā gadā un arī šī gada sākumā ir notikuši gan smagi, gan letāli nelaimes gadījumi darbā būvniecības nozarē. 2013.gadā būvniecības nozarē kopumā notikuši 140 nelaimes gadījumi darbā, kuros gandrīz 30 % gadījumu nodarbinātajiem bija smagi veselības traucējumi. Jāpiemin, ka 2013.gadā vienā būvobjektā nelaimes gadījumā vienlaicīgi cieta 5 nodarbinātie, jo darba procesā tika izmantots tehniski neapmierinošā stāvoklī esošs darba aprīkojums. Šogad jau septiņi nodarbinātie, veicot darbus augstumā, piemēram, uz jumtiem, uz sastatnēm, veicot demontāžas darbus, ir krituši no 3 m, no 5 m augstuma un guvuši smagus veselības traucējumus. Satraucoši, ka šogad jau divi nodarbinātie ir gājuši bojā, veicot darbus tranšejās, kur nobruka nenostiprinātās tranšeju sānu malas.

Salīdzinot 2013.gada tematiskās pārbaudes rezultātus ar 2012.gada rezultātiem, apturēto objektu vai darbu skaits palielinājies par 58 % un sastāda 69 % no visiem 2013.gadā apturētiem objektiem vai darbiem, brīdinājumu skaits par objektu vai darbu apturēšanu būvniecībā sastāda 58 % no visiem 2013.gadā piemērotiem brīdinājumiem, pārkāpumu skaits palielinājies par 19 %, piemēroto administratīvo sodu skaits palielinājies par 15 %.

Apmeklējot būvobjektus, tematiskās pārbaudes ietvaros Darba inspekcijas inspektori pārbaudīs, vai darba procesā izmantojamais darba aprīkojums ir drošs nodarbinātajam un atbilst normatīvo aktu prasībām, vai darbs augstumā tiek veikts uz stabilas un drošas virsmas, vai nodarbinātie ir nodrošināti ar atbilstošiem individuālajiem un kolektīvajiem aizsardzības līdzekļiem, vai nodarbinātie darbus tranšejās veic drošos apstākļos, kā arī vai pirms būvdarbu uzsākšanas Darba inspekcijai tika nosūtīts iepriekšējs paziņojums par būvdarbu veikšanu, kā to nosaka Ministru kabineta 2003.gada 25.februāra noteikumi Nr.92 „Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus” u.c. Lai nepieļautu nodarbināto pakļaušanu bīstamībai, Darba inspekcija, konstatējot būtiskus darba aizsardzības pārkāpumus, apturēs nedrošos darbus līdz pārkāpumu novēršanai.

Atgādinām, ka šī gada 1.septembrī stāsies spēkā Ministru kabineta 2014.gada 18.marta noteikumi Nr.143 „Darba aizsardzības prasības, strādājot augstumā”. Noteikumos noteiktas konkrētas darba aizsardzības prasības, strādājot augstumā, lai novērstu risku nodarbināto drošībai un veselībai.

Tuvojoties vasaras sezonai, Labklājības ministrija (LM) aicina jauniešus iepazīties ar savām tiesībām un pienākumiem, ja no mācībām brīvajā laikā viņi plāno strādāt.

 

LM uzsver, ka bērni vecumā no 13 gadiem var strādāt vieglā, drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai nekaitīgā darbā, ja viens no vecākiem devis rakstveida piekrišanu.

Šajā vecumā atļauta dārzu ravēšana un laistīšana, ražas, ziedu novākšana un ārstniecības augu vākšana, augļu, dārzeņu un ogu iepakošana, koku, ziedu un augu stādīšana un kopšana, stādu sagatavošana un citi darbi. To paredz Ministru kabineta Noteikumi par darbiem, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem.

 

Savukārt kārtību, kādā izsniedz atļaujas bērnu kā izpildītāju nodarbināšanai kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos, kā arī atļaujā ietveramos ierobežojumus attiecībā uz darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem nosaka Ministru kabineta noteikumi Kārtība, kādā tiek izsniegtas atļaujas bērnu – izpildītāju – nodarbināšanai kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos, kā arī atļaujā ietveramie ierobežojumi.

 

Pusaudžu darba regulējumu nosaka Ministru kabineta Noteikumi par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību. Šie noteikumi paredz, ka pusaudžus aizliegts nodarbināt piemēram, gadījumos, ja darbs ir pielīdzināms glābšanas darbam avāriju gadījumos, izmēģināšanas darbam, ugunsbīstamam vai sprādzienbīstamam darbam. Tāpat, ja darbs ir tieši saistīts ar pastāvīgu smaguma pārnēsāšanu vai pārvietošanu, kā arī, ja darbs ir tieši saistīts ar ventilācijas, ūdens, kanalizācijas, attīrīšanas iekārtu sistēmu apkalpi un apkopi u.c.

 

Jāņem vērā tas, ka darba devējam ir pienākums pirms darba līguma noslēgšanas informēt vienu no bērna vai pusaudža vecākiem vai aizbildni par darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības pasākumiem attiecīgajā darba vietā. Turklāt bērnus vai pusaudžus, kuri ir jaunāki par 18 gadiem, pieņem darbā tikai pēc iepriekšējas medicīniskās apskates. Līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai obligātā medicīniskā apskate ir jāveic katru gadu.

 

Būtiski, lai pirms darba uzsākšanas, rakstiski noslēgtu darba līgumu, kurā noteikti darbinieka pienākumi, darba samaksa, darba un atpūtas laiks, darba vieta un citi nodarbinātības nosacījumi.

 

LM uzver, ka vecākiem noteikti vajadzētu interesēties un pārliecināties par darbavietu, darba vidi un veicamajiem pienākumiem, ja bērns nolēmis strādāt. Ja nepieciešama konsultācija par nodarbinātības noteikumiem un darba apstākļiem, vecāki var vērsties arī Valsts darba inspekcijā.

 

Papildus LM vērš uzmanību, ka Darba likuma izpratnē bērns ir cilvēks, kas ir jaunāks par 15 gadiem vai kas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību. Savukārt pusaudzis Darba likuma izpratnē ir cilvēks vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kas neturpina iegūt pamatizglītību.

 

Plašāka informācija jauniešiem par darba tiesībām, darba drošību un citiem jautājumiem, kā arī izglītojošas spēles un video pieejami šeit: http://www.lm.gov.lv/text/1890

 

 

Informāciju sagatavoja:

Viktorija Buraka, Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste, 67021666, 26100727, viktorija.buraka@lm.gov.lv

Starptautiskajā darba aizsardzības dienā Valsts darba inspekcija vērš  uzmanību, ka Latvijā 2013.gadā katrās 13 dienās viens nodarbinātais gāja  bojā nelaimes gadījumā darbā. 2013.gadā Darba inspekcija kopumā
reģistrēja 28 letālos nelaimes gadījumus, bet 2014.gadā jau ir saņemta  informācija par 19 letālajiem nelaimes gadījumiem un gadījumiem, kad nodarbinātais darba vietās ir atrast miris.

2014.gada 28.aprīlī visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā darba aizsardzības diena, kuras mērķis ir samazināt darbavietā cietušo, bojā gājušo un saslimušo darbinieku skaitu. Pēc Starptautiskās darba organizācijas datiem pasaulē ik pēc 15 sekundēm nomirst darbinieks ar darbu saistītu nelaimes gadījumu vai arodslimību rezultātā.

Savukārt Latvijā 2013.gadā katrās 13 dienās viens nodarbinātais gāja bojā nelaimes gadījumā darbā. 2013.gadā Darba inspekcija kopumā reģistrēja 28 letālos nelaimes gadījumus, bet 2014.gadā jau ir saņemta informācija par 19 letālajiem nelaimes gadījumiem un gadījumiem, kad nodarbinātais darba vietās ir atrast miris.

Darba inspekcija vērš uzmanību uz faktu, ka nodarbinātie bieži tiek atrasti darba vietā miruši dažādu vispārēju slimību dēļ. 2013.gadā darba vietās nomira 36 darbinieki, kuru nāve nebija saistīta ar tiešu darba vides riska faktoru iedarbību, savukārt šogad darba vietās atrasti miruši jau 9 darbinieki.

Visbiežāk nāve darba vietās tiek konstatēta vīriešiem, kuru vidējais vecums ir 60 gadi un kuri miruši dažādu sirds-asinsvadu sistēmas slimību dēļ. Darba inspekcija aicina darba devējus un darbiniekus pievērst lielāku uzmanību dažādiem veselības veicināšanas pasākumiem darba vietās, proti, fizisko aktivitāšu veicināšanai, pilnvērtīgiem pārtraukumiem atpūtas pauzēm, brīvdienu un atvaļinājumu izmantošanai, kā arī atpūtas un darba laika sabalansēšanai. Darba inspekcija atgādina, ka pārmērīga fiziska un garīga slodze un ilgstošs stress darba vietās var nelabvēlīgi ietekmēt veselību un veicināt dažādu slimību attīstību.

Pēc Darba inspekcija datiem situācija būvniecībā šogad ir būtiski pasliktinājusies. Ja 2013.gadu šajā nozarē tika izmeklēti un reģistrēti tikai 2 letālie nelaimes gadījumi, tad šogad jau gada pirmajos četros mēnešos Darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par 2 nelaimes gadījumiem, kuros nodarbinātie gājuši bojā, strādājot tranšejās, kur tikuši apbērti nenostiprinātu grunts sienu dēļ.

Ņemot vērā būvniecības sezonas sākšanos, Darba inspekcija vērš darba devēju un darbinieku uzmanību uz darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu būvobjektos, it īpaši tranšeju grunts sienu nostiprināšanu pret grunts nogruvumiem, atbilstošu sastatņu, kuras aprīkotas ar nepieciešamo aizsargnožogojumu, lietošanu un drošu darbu uz jumtiem, izmantojot kolektīvos un individuālos aizsardzības līdzekļus.

 

Informāciju sagatavoja:

Linda Matisāne

Valsts darba inspekcijas

Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja

tālr.: 67021721, mob.t.: 26482297,

e-pasts: linda.matisane@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

Lai veiksmīgāk izceltu un atspoguļotu efektīvus darba vides stresa samazināšanas pasākumus, šogad jau 9.reizi tiek organizēts labās prakses konkurss darba aizsardzībā „Zelta ķivere”. Tā ietvaros tiek meklēti uzņēmumi, kas īsteno vienkāršus pasākumus stresa līmeņa samazināšanai, kā arī darbinieku labsajūtas un darbaspēju uzlabošanai. Labākie Latvijas piemēri piedalīsies Eiropas Labas prakses balvas izcīņā.

Konkursu Latvijā organizē Valsts darba inspekcija, bet žūrijas komisijā būs pārstāvji arī no LR Labklājības ministrijas, RSU Darba drošības un vides veselības institūta, Latvijas darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības.

Balva tiks pasniegta 2 grupās:

  • uzņēmumiem, kuru darbinieku skaits ir līdz 100;
  • uzņēmumiem, kuru darbinieku skaits ir 100 un vairāk.

 Vairāk par konkursu lasīt: https://osha.europa.eu/en/competitions/good-practice-award_2014-2015/gpa-flyer-lv.pdf

Konkurss pieteikšanās termiņš Latvijā - 2014.gada 8.septembris. Lai pieteiktu savus labas prakses piemērus, nepieciešams aizpildīt veidlapas, kas pieejamas, sūtot vēstuli Linda Matisānei uz epastu - linda.matisane@vdi.gov.lv.

 

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-