Trešdiena, 2015. gada 6. maijs
A+ / A-
Valsts Darba Inspekcija logo

konsultatīvais tālr. 67 186 522

konsultatīvais tālr. 67 186 523

ziņot par nereģistrēto nodarbinātību

anonīmais uzticības tālr. 67 312 176

konsultācijas klātienē

kas.jpg 

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Jaunumi

Rīga, 2015.gada 28.aprīlis. – Darba aizsardzības jautājumiem veltītajā konferencē, Starptautiskajā darba aizsardzības dienā, pieminot darba vidē bojā gājušos un saslimušos darbiniekus, uzsvēra nepieciešamību arī turpmāk uzlabot darba apstākļus un zināšanas par darba aizsardzības jautājumiem.

Latvijas prezidentūras programmā darba aizsardzība ir viena no prioritātēm. Nereti valda uzskats, ka vārdu savienojums darba aizsardzība asociējas ar grūti izprotamām normatīvām prasībām un formālu pienākumu izpildi. Tomēr droša darba vide ir viens no priekšnoteikumiem darbinieku produktivitātei un veselības saglabāšanai. Tāpēc jāturpina aktīvi īstenot mūsdienīgus un inovatīvus pasākumus, lai darba aizsardzības prasības pasniegtu vienkārši, saprotami un aizraujoši, ņemot vērā dažādu mērķa grupu intereses. Vienlaikus jāsekmē jaunāko tehnoloģiju un komunikācijas līdzekļu sniegto iespēju izmantošana, kas veicinās gan darba devēju, gan nodarbināto motivāciju iesaistīties drošas darba vides veidošanā. Tāpat nozīmīga ir labās prakses apmaiņa gan nacionāla, gan starptautiska līmeņa ekspertu vidū,” uzsver labklājības ministrs Uldis Augulis.

 

Konferencē diskutēja par aktīvu rīcību, lai īstenotu aktivitātes, kas izriet no ES stratēģiskā ietvara par drošību un veselības aizsardzību darbā no 2014. līdz 2020.gadam. Papildus Eiropas informatīvās kampaņas “Veselīgas darbavietas uzvar stresu” ietvaros uzņēmumiem pasniedza arī Eiropas līmeņa labās prakses balvas. Vairāk par kampaņu: https://www.healthy-workplaces.eu/en.

 

Konferences dalībniekus iepazīstināja ar jaunākajiem statistiskajiem datiem un pētījumu rezultātiem par situāciju Eiropas uzņēmumos darba aizsardzības jomā (plašāka informācija par pētījumu - https://osha.europa.eu/en/esener-enterprise-survey). Vienlaikus klātesošie runāja par turpmāko rīcību, kas vērsta uz darba apstākļu uzlabošanu, it īpaši mikro un mazajos uzņēmumos.

 

Paralēli diskusijām klātesošie varēja iepazīties ar interaktīviem rīkiem (piemēram, spēlēm un aplikācijām), kas izmantojami, lai uzlabotu zināšanas par darba aizsardzības jautājumiem, t.sk. integrējot šos jautājumus izglītības programmās. Kā Latvijas interneta vidē bāzēti rīki tika prezentēti šādi piemēri:

§  Lauku atbalsta dienesta izstrādātais rīks „Sajūtu gids” – www.sajutugids.com;

§  risku spēle „Atpazīsti bīstamību” - http://stradavesels.lv/atpazisti-bistamibu/;

§  nelaimes gadījumu darbā izmaksu kalkulators - http://stradavesels.lv/kalkulators/;

§  Valsts izglītības un satura centra spēle „Vesels un drošs” - http://visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/dokumenti/metmat/vesels_un_dross/index.html.

Konferences otrajā dienā galvenokārt runāja par efektīvu nodarbināto drošības un veselības aizsardzības jautājumu ieviešanu praktiskajā dzīvē, tostarp jauniem informācijas nodošanas veidiem, sociālo mediju un video izmantošanu. Latvija dalījās pieredzē par sociālo tīklu izmantošanu un iepazīstināja ar videofilmām, kas uzņemtas Latvijā par darba aizsardzības jautājumiem. Videofilmas pieejamas Valsts darba inspekcijas Youtube kanālā: https://www.youtube.com/channel/UCzRa-CoVs4qDtikJ43PILdA.

 

Konferencē piedalījās Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļaušanas ģenerāldirektorāta, Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras, ES institūciju, starptautisko organizāciju, akadēmisko aprindu pārstāvji. Dalībnieku vidū bija gan darba devēju, gan darbinieku, gan valdību pārstāvji no ES dalībvalstīm, kandidātvalstīm un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm.

 

Konference No stratēģijas līdz veiksmīgai ieviešanai – darba aizsardzība var būt vienkārša un aizraujoša Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā no 27.līdz 28.aprīlim organizēta ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu (EaSi-PROGRESS Program 2015).

 

Mediju kontaktiem:

Marika Kupče

Labklājības ministrijas

Komunikācijas nodaļas vadītāja

Tel.67021581, 29538825

www.lm.gov.lv

Twitter: @Lab_min

Flickr.com: Labklajibas_ministrija

Youtube.com: labklajibasministrija

28. aprīlī visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā darba aizsardzības diena un tiek pieminēti tie nodarbinātie, kuri gājuši bojā veicot darba pienākumus savās darba vietās.

Latvijā 2014. gadā:

ü  katrās 10 dienās viens nodarbinātais gāja bojā nelaimes gadījumā darbā;

ü  katrās nepilnās 2 dienās viens nodarbinātais cieta nelaimes gadījumā darbā, kas radīja smagus veselības traucējumus;

ü  ik pēc 5 stundām viens nodarbinātais cieta nelaimes gadījumā darbā.

 

Šodien 28. aprīlī Valsts darba inspekcijas inspektori dosies uz izglītības iestādēm, lai informētu gan skolēnus, gan skolotājus par darba aizsardzības pamatprincipiem izglītības iestādēs.

 

Starptautiskā darba organizācijas savā mājaslapā ir izveidojusi interaktīvu rīku - ceļojumu drošas darba vides nodrošināšanai:

http://www.ilo.org/safework/events/safeday/lang--en/index.htm

Prezidentūras konference par darba aizsardzību. Tiešraide

             

Konferences programma

 

 

 

 

 

Rīga, 2015.gada 23.aprīlis. – Labklājības ministrs Uldis Augulis pirmdien, 27.aprīlī, atklās darba aizsardzības jautājumiem veltītu konferenci No stratēģijas līdz veiksmīgai ieviešanai – darba aizsardzība var būt vienkārša un aizraujoša, kas tiek rīkota Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā.

Konference norisināsies no 27.līdz 28.aprīlim un pievērsīsies būtiskiem darba aizsardzības jautājumiem. Tās laikā notiks Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras organizētās informatīvās kampaņas Veselīgas darbavietas uzvar stresu Labās prakses balvas ieguvēju godināšana.

 

Konferencē diskutēs par aktīvu rīcību, lai īstenotu aktivitātes, kas izriet no ES stratēģiskā ietvara par drošību un veselības aizsardzību darbā no 2014. līdz 2020.gadam. Konferences dalībniekus iepazīstinās ar jaunākajiem statistiskajiem datiem un pētījumu rezultātiem par situāciju Eiropas uzņēmumos darba aizsardzības jomā. Vienlaikus klātesošie diskutēs par turpmāko rīcību, kas vērsta uz darba apstākļu uzlabošanu, it īpaši mikro un mazajos uzņēmumos. Paralēli diskusijām būs iespējams iepazīties ar interaktīviem rīkiem (piemēram, spēlēm un aplikācijām), kas izmantojami, lai uzlabotu zināšanas par darba aizsardzības jautājumiem, t.sk. integrējot šos jautājumus izglītības programmās.

 

Savukārt konferences otrajā dienā galvenokārt runās par efektīvu nodarbināto drošības un veselības aizsardzības jautājumu ieviešanu praktiskajā dzīvē, tostarp jauniem informācijas nodošanas veidiem, sociālo mediju un video izmantošanu.

 

Konferencē piedalīsies Eiropas Komisijas Nodarbinātības ģenerāldirektorāta, Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras, ES institūciju, starptautisko organizāciju, akadēmisko aprindu pārstāvji. Dalībnieku vidū būs gan darba devēju, gan darbinieku, gan valdību pārstāvji no ES dalībvalstīm, kandidātvalstīm un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm.

 

Konference organizēta ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu (EaSi-PROGRESS Program 2015). Tā notiks Rīgā, Elizabetes ielā 24, viesnīcā “Tallink”, un tās norisi varēs vērot tiešraidē www.eu2015.lv.

 

 

Mediju kontaktiem:

Marika Kupče

Labklājības ministrijas

Komunikācijas nodaļas

vadītāja

tel.67021581, 29538825

www.lm.gov.lv

Twitter: @Lab_min

Flickr.com: Labklajibas_ministrija

Youtube.com: labklajibasministrija

Šodien, 20. aprīlī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) parakstīja sadarbības līgumu ar Valsts darba inspekciju (VDI).

Līgums paredz sadarbību informācijas apmaiņas jomā un savstarpēju konsultāciju sniegšanā ar mērķi pēc iespējas preventīvi novērst, mazināt vai atklāt iespējamus pārkāpumus interešu konfliktu, korupcijas, darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā.

Iestāžu sadarbības rezultātā pēc iespējas operatīvāk varēs reaģēt uz jau konstatētiem vai potenciāliem pārkāpumiem jomās, kuru uzraudzība ir KNAB vai VDI pārziņā.

 

 

 

Informāciju sagatavoja:

Laura Dūša

KNAB galvenā speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos

Tālr:67356174;26334462

Laura.Dusa@knab.gov.lv

Valsts darba inspekcija informē, ka pirmdien 27.04.2015. apmeklētāju pieņemšana Siguldas birojā nenotiks. Apmeklētāju pieņemšana pārcelta uz trešdienu 29.04.2015. no plkst. 13.00 līdz 17.00.

Turpmāk darba devēji būvniecībā, mežsaimniecībā un mežistrādē strādājošiem darbiniekiem izsniegs darbinieka apliecības, tādējādi, mazinot nelegālās nodarbinātības iespējas šajās nozarēs, informē Labklājības ministrija (LM).

Tas nozīmē, ka darba devējam būs pienākums izsniegt darbinieku apliecības mežsaimniecībā un mežistrādē strādājošajiem, ja viņiem darbs būs jāveic mežā (izņemot kokmateriālu pārvadājumos nodarbinātos kokvedēju vadītājus), savukārt būvniecībā - ja darbs notiks būvobjektā.

 

Darbinieka apliecību darba devējs izsniegs darbiniekam pirms darbu uzsākšanas. Atrodoties darbavietā, darbiniekam būs pienākums glabāt darbinieka apliecību pieejamā vietā un nepieciešamības gadījumā tā būs jāuzrāda kontrolējošo valsts institūciju pārstāvjiem. Darba devējam būs jāveic izsniegto darbinieku apliecību uzskaite.

 

Vienlaikus darbiniekam būs pienākums informēt darba devēju, ja darbinieka apliecība būs nozaudēta, kļuvusi lietošanai nederīga, prettiesiski atņemta vai būs mainījušies personas dati. Darba devējam būs pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc minētās informācijas saņemšanas izgatavot un izsniegt darbiniekam jaunu darbinieka apliecību.  

 

Iepriekšminēto paredz otrdien, 7.aprīlī, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta Noteikumi par darbinieka apliecībām. 

 

Šobrīd nepieciešamību pēc darbinieku apliecības nosaka Apsardzes darbības likums, Ministru kabineta noteikumi Darba aizsardzības prasības mežsaimniecībā, Ministru kabineta noteikumi Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus. Jauno Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās neietekmē iepriekš izsniegtās darbinieku apliecības – tās ir derīgas un izmantojamas arī pēc šo noteikumu spēkā stāšanās.

 

Noteikumi izstrādāti saskaņā ar Darba likuma 40.panta divpadsmito daļu. Tā paredz, ka Ministru kabinets nosaka komercdarbības veidus, kuros darba devējam ir pienākums, noslēdzot darba līgumu, darbiniekam izsniegt darbinieka apliecību, kā arī nosaka darbinieka apliecībā ietveramo informāciju un šīs apliecības izsniegšanas noteikumus.

Informāciju sagatavoja:
Marika Kupče, LM Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825,  marika.kupce@lm.gov.lv

Labklājības ministrija (LM) precizējusi vairāku ar darba aizsardzību saistītu noteikumu prasības un terminoloģiju, lai atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem par ķīmisko vielu klasificēšanu un marķēšanu nodrošinātu nodarbināto veselību un drošību darbā.

Izdarītas izmaiņas ķīmisko vielu un maisījumu marķējumos, tādējādi uzņēmumos būs jāveic nodarbināto informēšana un apmācība par ķīmisko vielu marķējumiem, pievēršot uzmanību ķīmisko vielu apzīmējumiem, gan tās iepērkot, gan lietojot, kā arī drošības zīmju un piktogrammu lietošanai. Turpmāk zīme vispārēja bīstamība papildināta ar piezīmi, ka brīdināšanai par bīstamām ķīmiskām vielām vai maisījumiem zīmi būs atļauts izmantot vienīgi, lai apzīmētu vietas ar vairāku bīstamo vielu vai maisījumu krājumiem. Savukārt drošības zīme kaitīga vai kairinoša viela ir svītrota.

Kancerogēno vielu definīcija izteikta jaunā redakcijā, sniedzot precīzāku skaidrojumu par kancerogēno vielu daudzveidību. Vienlaikus noteikts precīzāks formulējums darbiem, kuru laikā notiek nodarbināto saskare ar kancerogēnu vielu putekļiem, iztvaikojumiem vai aerosoliem, kas rodas, apdedzinot un elektriski rafinējot vara un niķeļa rūdas.

Ņemot vērā Latvijas uzņēmumos darba vidē esošās ķīmiskās vielas, kurām nodarbinātie pakļauti savā ikdienas darbā un, kas var ietekmēt viņu veselību, kā arī, ņemot vērā zinātniskos pētījumus un atklājumus, ķīmisko vielu arodekspozīciju saraksts papildināts ar arodekspozīcijas robežvērtībām propāna gāzei, kūdras putekļiem un akmensvates putekļiem.

Precizēti arī darba vides faktori un darbi, kas var radīt risku grūtniecēm un sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, un var nelabvēlīgi ietekmēt sievietes, augļa un mazuļa veselību.

Tāpat darba aizsardzības speciālistiem un darba devējiem, organizējot jauniešu nodarbināšanu, būs jāņem vērā precizētais darbu saraksts, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, jo īpaši, ja darbā paredzēta saskare ar ķīmiskām vielām un maisījumiem.

Iepriekšminēto paredz Ministru kabineta noteikumi Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība, Darba aizsardzības prasības drošības zīmju lietošanā, Darba aizsardzības prasības, saskaroties ar kancerogēnām vielām darba vietās, Darba aizsardzības prasības saskarē ar ķīmiskajām vielām darba vietās, Noteikumi par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību. Tie otrdien, 7.aprīlī, apstiprināti valdībā. 

No 2012.gada 1.decembra ķīmiskās vielas tiek klasificētas, marķētas un iepakotas atbilstoši regulas 1272/2008 prasībām, bet ķīmisko vielu maisījumiem ir noteikts pārejas periods līdz 2015.gada 1.jūnijam.

Attiecīgi no 2015.gada 1.jūnija visiem ķīmiskajiem maisījumiem, kas tiks laisti tirgū, būs jābūt marķētiem, klasificētiem un iepakotiem atbilstoši regulas 1272/2008 prasībām. Tomēr pamatojoties uz regulas 1272/2008 61.panta 4.punktu līdz 2017.gada 1.jūnijam, nemainot marķējumu un iepakojumu, ir atļauts lietot ķīmisko vielu maisījumus, kas marķēti atbilstoši iepriekšējām prasībām un laisti tirgū līdz 2015.gada 1.jūnijam. Minētā atkāpe attiecas arī uz ķīmisko vielu maisījumu drošības datu lapām, kā arī uz apzīmējumos lietotajām piktogrammām.

Informāciju sagatavoja:
Marika Kupče, LM Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825,  marika.kupce@lm.gov.lv

 

 

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 27.februārim nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 7 nodarbinātie un vēl 8 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 7 nodarbinātie. Vēl 29 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darbā (2014. gadā šajā laika periodā – 35).

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:

·         Vīrietis, kravas automašīnas vadītājs, atrasts miris darba vietā.

·         Sieviete, 59, sētniece-apkopēja, ejot pa trotuāru, paslīdēja un uzkrita uz trotuāra apmales, tika gūts slēgts kājas lūzums.

·         Vīrietis, 29, mašīnista palīgs, atrodoties vilciena aizmugurē, nespēja izvairīties no vilciena, kā rezultātā gāja bojā.

·         Vīrietis, 45, karstās apstrādes krāsns operators, mira darba vietā.

·         Vīrietis, 54, elektroatslēdznieks, krita no saliekamajām alumīnija kāpnēm un guva smagas traumas.

·         Sieviete, 44, strādniece, nogrūstot palešu kravai, guva smagus veselības traucējumus.

·         Vīrietis, 54, mūrnieks, lūstot trepju pakāpienam, krita no 1,8 m augstuma, kā rezultātā izmežģīja kājas potīti. 

·         Vīrietis, 64, autovadītājs, tika piespiests ar piekabi un guva smagas traumas.

·         Vīrietis, 56, takelētājs, paslīdēja un nokrita no vagona, gūstot smagas traumas.

·         Vīrietis, 52, zivju sagatavotājs-krāvējs, atmuguriski ar elektropacēļāju iebrauca aizvērtās lifta durvīs, salaužot tās un iekrita ar elektropacēlāju lifta šahtā (kritiena augstums no 4.stāva uz 3.stāvu), guva smagas traumas.

·         Sieviete, 69, sētnieks-apkopējs, paslīdēja uz ledus un, atmuguriski krītot, traumēja roku, galvu un muguru.

·         Vīrietis, 57, sanitārtehniķis, mira darba vietā.

·         Vīrietis, 42, valdes priekšsēdētājs, zāģējot dēli ar eletrozāģi, nozāģēja četrus rokas pirkstus.

·         Vīrietis, 33, metinātājs, smagi traumēja kāju starp sagrieztajām metāla loksnēm.

·         Sieviete, 52, kokzāģētavas operatore, tīrot dēļu gala atgriezumu novadīšanas un drupināšanas iekārtu, tika ievilkta aiz apģērba iekārtā, kā rezultātā gāja bojā.

·         Vīrietis, 63, labiekārtošanas darbu strādnieks, mira darba vietā.

·         Sieviete, 29, šķirotāja, iekrita skaidru transportierī, kā rezultātā guva kājas lūzumu.

·         Vīrietis, 26, koksnes drupināšanas iekārtas operators, veicot darbu uz pārvietojamām kāpnēm, kuras nebija stabili nostiprinātas un neviens tās neturēja, krita un guva smagas traumas.

·         Vīrietis, 60, elektriķis, atmuguriski nokrita no trepēm un guva muguras traumu.

·         Vīrietis, autoiekrāvēja vadītājs, noģība darba vietā.

·         Vīrietis, 31, ražošanas tehniķis, guva galvas traumu un mira.

·         Vīrietis, 22, skatuves meistars, strādājot uz kāpnēm, nokrita no tām un guva smagu galvas traumu.

·         Vīrietis, 51, apsargs, tika atrasts miris darba vietā.

·         Vīrietis, 35, tika atrasts miris darba vietā.

·         Sieviete, 67, sētniece, mira darba vietā.

·         Vīrietis, 46, valdes loceklis, strādāja ar baļķvedēju, kuram atsaitējās baļķu kravas stiprinājuma. Darbinieks uzkāpa uz kravas, lai to sastiprinātu un nokrita no 5 m augstuma, kā rezultātā tika bojāti muguras skriemeļi.

·         Vīrietis, 40, noliktavas pārzinis, pārvietojās pa rampu smēķējot. Viņam palika slikti, un viņš nokrita no rampas, gūstot smagas traumas.

·         Vīrietis, 35, ķīmiķis - analītiķis, pārvietojoties pa uzņēmuma teritoriju, paslīdēja un krītot traumēja kāju.

·         Vīrietim, 48, mikroautobusa vadītājam, paslīdēja kāja, un viņš salauza to.

·         Vīrietis, 53, strādnieks cieta, jo, zāģējot dēļus pie darbgalda, atlūza koka šķelda un trāpīja darbiniekam sejā un traumēja acis.

·         Vīrietis, 55, patruļnieks, lauza roku, jo paslīdēja un nokrita.

·         Sieviete, pastniece - automobiļa vadītāja, kāpjot ārā no mašīnas, krita un salauza gūžu.

·         Sieviete, 51, ārste, pārvietojoties pa uzņēmuma teritoriju, paslīdēja un nokrita, kā rezultātā salauza kāju.

·         Sieviete, 68, kapsētu pārzine, paslīdēja uz ledus un nokrita, kā rezultātā salauza kājas potīti.

·         Vīrietim, 56, autotransporta vadītājam, darba vietā palika slikti, un viņš tika nogādāts slimnīcā.

·         Vīrietim, 30, tehniķim, tīrot neapstādinātu atkritumu šķirošanas līnijas konveijeru, tika ierauta roka un gūti smagi lūzumi.

·         Vīrietis, 54, sētnieks, tika atrast miris darba vietā.

·         Vīrietis, automobiļa vadītājs, guva smagas traumas ceļu satiksmes negadījumā.

·         Vīrietis, automobiļa vadītājs, mira no gūtajām traumām ceļa satiksmes negadījumā.

·         Vīrietis, automobiļa vadītājs, mira no gūtajām traumām ceļa satiksmes negadījumā.

·         Vīrietis, kokapstrādes operators, veicot koka brusa apzāģēšanu ar kokapstrādes darba galdu, guva smagus veselības traucējumus.

·         Vīrietis, 42, palīgstrādnieks, kāpjot pa kāpnēm, paklupa un salauza kāju.

·         Vīrietis, 49, atslēdznieks, piedalījās kravas pacelšanā uz kuģa. Atspiežot kravu, darbinieka kāja tika saspiesta ar trosi.

Šodien, 2015.gada 5.februārī, Rīgā svinīgi tika atklāts pirmais Valsts vienotais klientu apkalpošanas centrs (VVKAC). Turpmāk, lai saņemtu vairāku valsts iestāžu pakalpojumus, Rīgas iedzīvotājiem vairs nevajadzēs doties uz katru valsts iestādi atsevišķi. Tos, taupot savu laiku un resursus, varēs saņemt vienuviet - Valsts vienotajā klientu apkalpošanas centrā Talejas ielā 1 (Valsts ieņēmumu dienesta ēkā). VVKAC Rīgā ir pirmais no daudzajiem klientu apkalpošanas centriem, kas šogad pakāpeniski tiks izveidoti dažādās Latvijas pašvaldībās.

VVKAC Rīgā var saņemt vairākus Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts darba inspekcijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pakalpojumus (plašāk par pieejamajiem pakalpojumiem http://ej.uz/VVKACpakalpojumi). Iespējams, ka jau tuvākajā laikā šīm valsts iestādēm pievienosies arī citas, tā padarot valsts pakalpojumus arvien pieejamākus iedzīvotājiem. Jāatzīmē, ka šo valsts iestāžu pakalpojumus joprojām var saņemt arī iestāžu esošajās nodaļās/klientu apkalpošanas centros Rīgā un citur Latvijā.

 

VVKAC izveidi Latvijā augstu vērtē Ministru prezidente Laimdota Straujuma: „Esmu gandarīta par to, ka iedzīvotājiem valsts piedāvā iespēju nokārtot dažādus ar valsti un pašvaldībām saistītus pakalpojumus vienuviet. Pie šādas idejas par valsts un pašvaldību „vienas pieturas” klientu apkalpošanas centru man bija tā iespēja sākt darbu, strādājot Vides un reģionālās attīstības ministrijā, un man ir patiess prieks, ka tagad šī ideja ir īstenojusies. Šī gada laikā ir plānots, ka šādi vienas pieturas pakalpojumu sniegšanas punkti tiks izveidoti 89 pašvaldībām, un es ceru, ka arvien vairāk iedzīvotāju izmantos šīs iespējas un pārliecināsies, cik tas klientam ir ērti un patīkami.”

 

Vienoto centru tīkla izveide un publisko pakalpojumu elektronizācija Latvijā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prioritātes tuvāko gadu laikā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards uzsver: „Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vienlaicīgi strādā divos it kā pretrunīgos virzienos – attīstot gan modernu digitālo saziņu, gan saziņu klātienē. Tomēr te pretrunas nav. Jebkuram iedzīvotājam jāvar saņemt nepieciešamos pakalpojumus tādā veidā, kā viņam ērtāk: vai tīmeklī, vai Valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā. Iedzīvotāju interese liecina, ka ir nepieciešami abi veidi – galvenais, lai serviss būtu ērts un kvalitatīvs. To var salīdzināt ar grāmatu lasīšanu: lai gan ir pieejamas aizvien ērtākas iespējas lasīt grāmatas elektroniskā formā, papīra grāmatas aizvien ir pieprasītas.”  

 

VVKAC Rīgā ir nākotnes Vienotā valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centru tīkla pirmais vēstnesis. Centru izveide pašvaldībās tiks uzsākta jau šogad un jau šobrīd norisinās vienošanās par to izveides kārtību. Saskaņā ar koncepciju, Rīgā plānots izveidot vairākus klientu apkalpošanas centrus. Vienlaikus ar VVKAC darbību Talejas ielā 1, no februāra Rīgas domes Dzimtsarakstu nodaļās ir iespējams iesniegt dokumentus Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pakalpojuma  Bērna piedzimšanas pabalsts saņemšanai.

 

VVKAC Rīgā izveides iniciatora Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone norāda: „Esam priecīgi, ka Valsts ieņēmumu dienesta telpas kļuvušas par pirmo vietu, kur iedzīvotājiem būtiskus valsts iestāžu pakalpojumus var saņemt vienkopus. Tas ļaus ievērojami optimizēt laiku un izdevumus, kas ikdienā tiek veltīts šo iestāžu apmeklējumiem dažādās pilsētas vietās. Varu piebilst, ka šo iespēju jau paguvuši izmantot un atzinīgi novērtēt gan apmeklētāji, gan mūsu pašu darbinieki. Uzskatu, ka kopumā šī iecere ir veiksmīga un tā jāturpina attīstīt!”

VVKAC darba laiks: pirmdien: 8:15 – 19:00, otrdien, trešdien, ceturtdien: 8:15 – 17:00, piektdien: 8:15 – 16:00. Nedaudz atšķirīgs darba laiks ir Valsts darba inspekcijai, kas pirmdienās apkalpo klientus līdz 17:00, bet piektdienās - līdz 15:45.

 

Fotogrāfijas no atklāšanas pasākuma: goo.gl/jC9lGo.

 

 

Plašāka informācija par Valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla izveidi: www.vvkac.lv   un www.twitter.com/vvkac

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Tel.: 67026533, E-pasts: prese@varam.gov.lv

Valsts ieņēmumu dienesta Sabiedrisko attiecību daļa

Tālr.: 67122670; 26558389; e-pasts: komunikacija@vid.gov.lv 

 

 

Informācijai:

Gunta Misāne, VVKAC komunikāciju konsultante

gunta@comperio.lv, 29115356

 

 

Par Valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla izveidi

 

Lai pārbaudītu valsts iestāžu un pašvaldību sadarbības variantus, 2014. gada pirmajā pusgadā tika īstenots VVKAC tīkla pilotprojekts, kura rezultāti ir iekļauti 2015. gada 6. janvārī Ministru kabinetā apstiprinātajā  papildinātajā „Koncepcijā par publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidi”. Saskaņā ar to, jau 2015. gadā pakāpeniski uzsākta Valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla izveide, tā nodrošinot ērtāku valsts pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem:

·    89 novadu pašvaldībās 2015. gadā pakāpeniski uzsāks veidot Valsts un pašvaldības vienotos klientu apkalpošanas centrus. Šeit ir plānota noteiktu valsts pakalpojumu sniegšana uz pašvaldību klientu apkalpošanas struktūrvienību bāzes. Šajos centros iedzīvotāji varēs iesniegt dokumentus vairākām valsts iestādēm, kā arī saņemt pašvaldību darbinieku konsultācijas par valsts pakalpojumiem. Par to kādus tieši valsts pakalpojumus varēs saņemt katrā no centriem, varēs noskaidrot interesējoties savā pašvaldībā.

·    21 reģionālās nozīmes attīstības centrā un 9 nacionālās nozīmes attīstības centros valsts iestāžu struktūrvienības plānots izvietot kopā ar pašvaldības klientu apkalpošanas centru, organizējot vienotu klientu apkalpošanas vietu. Šeit kopā ar pašvaldību darbiniekiem strādās arī valsts iestāžu darbinieki. Šo centru pakāpeniska izveide gaidāma tuvāko gadu laikā.

 

Vairāk par VPVKAC izveidi  skatīt: http://ej.uz/VPVKACizveide

 

 

 

Informācija sagatavota projekta Nr.1DP/1.5.1.2.0/08/IPIA/SIF/002 “Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidošana” ietvaros. 85% no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību un 15% Latvijas valsts. Aktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.

 

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-