Ceturtdiena, 2016. gada 8. decembris
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                VDI_logo_first.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Jaunumi

Norvēģijas darba devēju organizācijas, darbinieku organizācijas un valsts institūcijas nākušas klajā ar informatīvo kampaņu "Mamma iesaka", kuras mērķis ir veicinātu izpratni par īpaši Norvēģijai raksturīgiem noteikumiem, normatīvo aktu prasībām un braukšanas apstākļiem profesionālu ārvalstu autovadītāju un viņu darba devēju vidū.

Plašāka informācija pieejama šeit

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2016.gada 1.janvāra līdz 1.decembrim nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 34 nodarbinātie un vēl 10 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 24 nodarbinātie. Vēl 149 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darbā (2015. gadā šajā laika periodā – 156).

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:

-         vīrietis, 48, autovadītājs, veda ar smago automašīnu pienu, iebrauca grāvī, un mašīna apgāzās. Autovadītājs ilgstoši atradās saspiests mašīnā un glābēji, izgriežot viņu no mašīnas, konstatēja viņa nāvi;

-         vīrietis, 55, kokapstrādes strādnieks, smagi cieta, kad, zāģējot baļķi ar lentzāģi, baļķis, kas atradās uz baļķu padevas rampas, noripoja un uzkrita darbiniekam uz kājas;

-         vīrietis, 49, brikešu preses operators tika atrasts miris pārtraukuma laikā atpūtas vietā;

-         vīrietis, 50, virpotājs, tika atrasts darbnīcās miris, viņam virsū uzkrituši metināšanas balona pārvietojamie ratiņi ar skābekļa balonu un propāna gāzes balonu (iepriekšējā dienā, ejot projām no darba, kolēģi redzējuši viņu sēžam piedzērušos pie darbnīcām);

-         vīrietis, 54, urbšanas operators, traumēja aci, veicot automašīnas riteņa remontdarbus, jo acī iekļuva svešķermenis;

-         sieviete, 65, apkopēja, mēģināja pacelt puķu podu, kurā iestādīts gumijkoks, lai kolēģe zem tā ievietotu trauku. Apkopēja, ceļot puķu podu, guva muguras traumu, jo puķu poda svars bija aptuveni 80 kg;

-         vīrietis, 49, autoatslēdznieks, iekrita darbnīcu telpās esošajā remontbedrē;

-         vīrietis, palīgstrādnieks, strādāja būvobjektā un laistīja kokus. Izejot uz ceļa ārpus būvlaukuma, tika notrieks ar automašīnu;

-         vīrietis, 51, vilcējauto vadītājs, kāpjot ārā no kravas kastes, paslīdēja un krītot lauza roku;

-         vīrietis, 48, palīgstrādnieks, tika atrasts miris tvertnē (25m3);

-         vīrietis, 55, krūmgrieža operators cieta, kad, veicot pameža tīrīšanu ar krūmgriezi, plīsa zāģripa un trāpīja cietušajam pa kāju;

-         vīrietis, 48, celtnieks, slimnīcā nomira, kad komandējumā Vācijā pēc darba laika palika slikti, tika izsaukta ātrā neatliekamā palīdzība;

-         vīrieti, 59, būvju kadastrālās uzmērīšanas speciālistu, sakoda čūska, kad, veicot klienta pasūtījumu, darbinieks tai uzkāpa;

-         vīrietis, 55, ēku un teritorijas uzraugs, tika atrasts miris sarga mājā;

-         vīrietis, 48, traktorists, pārveda gabalkūdru. Veicot manevru atpakaļgaitā, darbinieks pēkšņi saļima uz vadības ierīces, pēc tam traktors, nepabeidzot manevru, apstājās. Pēc notikušā tika konstatēts, ka darbiniekam iestājusies nāve bez vardarbības pazīmēm;

-         sieviete, 55, bērnu dārza audzinātāja, cieta, kad mazo bērnu grupiņā vairāki mazuļi bija saķērušies audzinātājai apkārt, audzinātāja zaudēja līdzsvaru un, lai neuzkristu virsū mazuļiem, krita ar roku pret skapīti, gūstot smagu rokas lūzumu;

-         vīrietim, 29, būvstrādniekam, pāri kājai pārbrauca elektrokārs;

-         sievietei, 40, ķīmiķei, ejot pusdienās ražotnes telpās, samežģījās kāja, viņa nokrita un salauza roku;

-         sievieti, 71, sargu, atrada atpūtas telpas tualetē bez dzīvības pazīmēm;

-         vīrietis, 60, strādāja ar mazgabarīta multifunkcionālu traktortehnikas agregātu. Darbinieks neatradās vadītājam paredzētajā vietā uz platformiņas, bet gan agregāta aizmugurē. Agregātam pārvietojoties atpakaļgaitā, tas uzbrauca virsū cietušajam, un tika lauzta kāja;

-         vīrietis, 62, būvstrādnieks, gribēdams ar latu pārbaudīt izraktās bedres dziļumu, paliecās uz priekšu ar labo roku un bedrē ielika latu. Šajā brīdī viņš zaudēja līdzsvaru un iekrita apmēram 3 m dziļumā, traumējot kāju;

-         vīrietis, 37, transportiera apkalpotājs, smagi cieta, kad, veicot graudu bunkura iekšējos tīrīšanas darbus, darbinieka kāja tika iespiesta transportierī;

-         sieviete, 53, zemnieku saimniecības īpašniece, traumēja abas rokas, kad siena gatavošanas laikā tās tika iespiestas siena presē;

-         vīrietis, 52, kāvējs, paslīdēja uz kaušanas platformas un lauza kāju, kad kaušanas laikā cūka konvulsijās cietušajam iespēra;

-         sieviete, 55, palīgstrādniece, tīrīja izslēgtu kūdras miksēšanas līniju. Iekārtas operators neredzēja un nezināja, ka iekārtas tiešā tuvumā atrodas cilvēks (iekārtu tīrošais darbinieks), iekārtu ieslēdza. Rezultātā iekārtas transportiera lentē tika ierauta slota, mēģinot to atbrīvot, tika ierauta viena roka un pēc tam arī otra roka;

-         sieviete, 32, producente, grupu testa spēles lauku teritorijā, skrienot paklupa un izmežģīja labās kājas potīti;

-         vīrietis, 49, noliktavas komplektētājs, kāpās atpakaļ, nepamanīja paleti un krita, gūstot gūžas traumu;

-         vīrietis, 33, kokapstrādes operators, veica baļķu zāģēšanu ar lentzāģmašīnu,  ejot atmuguriski pa zāģējamo baļķi, kas novietots uz lentzāģmašīnas sliežu ceļa, iezāģēja labajā pēdā;

-         vīrietis, 61, kurinātājs, tika atrast miris kurinātāju atpūtas telpā atpūtas dīvānā;

-         vīrietis, 19, strādnieks, atradās zem darbojošās paku pacēlāja iekārtas, iekārtas operators strādnieku nepamanīja, kā rezultātā, nolaižot pacēlāju, strādnieks tika piespiests pie grīdas;

-         vīrietis, 59, autobusa vadītājs, izkāpa no autobusa un nokrita uz labās rokas;

-         vīrietis, 61, atslēdznieks, veica detaļu apstrādi gatavās produkcijas noliktavas laukumā – ar fleksi grieza nost detaļu, pie kuras pats turējās, un nokrita uz tuvumā esošajām dzelzceļa sliedēm no apm.1,5 m augstuma;

-         vīrietis, 48, vilcējautomobiļa vadītājs, nomira, kad, izkraujot kravu Krievijā, viņam palika slikti;

-         sieviete, 55, transporta kontroliere, trolejbusa salonā krita un guva traumas;

-         vīrietis, 54, meistars, sēdēja pie galda, rakstīja atskaiti un pēkšņi saļima;

-         vīrietis, 56, tehniskais strādnieks, veicot kanalizācijas tīrīšanas darbus, saindējās ar kanalizācijā sakrājušos gāzi, kā rezultātā noģība un, krītot atpakaļ kanalizācijas akā, guva smagas traumas;

-         vīrietis, 47, autovadītājs, cieta satiksmes negadījumā Beļģijā;

-         vīrietis, 72, autobusa vadītājs, iekrita remontbedrē, gūstot plēstu brūci labajā kājā un smadzeņu satricinājumu;

-         vīrietis, 64, darba aizsardzības speciālists, ilgstoši slimoja, tāpēc bija sarunāts, ka atnāks uz darbu un uz slimības laiku nodos savas lietas kompetentai institūcijai. Beidzoties sarunai, cietušajam pēkšņi kļuva slikti un, nesagaidot NMPD, viņš nomira;

-         vīrietis, 41, sanitārtehnisko iekārtu montētājs, atradās blakus ekskavatoram, kad ar ekskavatoru tika pārvietots vakuuma sūknis; cietušajam paslīdēja kāja, un kustībā esošā traktortehnika uzbrauca uz kājas;

-         vīrietis, 51, ārsts, nomira darba vietā;

-         sieviete, 62, noliktavas pārzine, pārvietojoties pa noliktavu, krita un guva labā pleca traumu;

-         vīrietis, 73, ārsts tika atrasts miris lifta šahtas pagrabstāvā;

-         vīrietis, 29, elektromontieris, guva smagas traumas, kad transformatora remontdarbu laikā starp trīs fāzēm notika īsslēgums un izveidojās elektriskais loks, kas izraisīja uzliesmojumu;

-         vīrietis, 65, elektromontieris, demontējot vecos vadus, nokrita no pārvietojamām sastatnēm;

-         vīrietis, 25, betonētājs, montēja koka sijas, stāvot uz saliekamām kāpnēm apm.1,5 m augstumā, krita no tām un guva abu roku traumas;

-         vīrietis, 71, santehniķis, nokrita no kāpnēm;

-         sieviete, 62, labiekārtošanas strādniece, zāģējot zarus, iezāģēja sev galvā;

-         vīrietis, 34, būvnieks, smagi cieta, nokrītot no 6 m augstuma būvtermināla teritorijā;

-         sieviete, 39, nenoskaidrotos apstākļos krita un guva galvas traumas – lūzumus un ārējas brūces;

-         vīrietis, 23, mežstrādnieks, gāja bojā, jo koku gāšanas laikā, krītot nozāģētam kokam, tas aizķēra krišanas ceļā atstāto nenozāģēto nokaltušo bērzu, kurš krita perpendikulāri nozāģētā koka virzienam;

-         vīrietis, 50, metinātājs, grieza atslēgu, kuru nenoturēja, un tā uzkrita uz kājas, radot smagas traumas;

-         sieviete, 65, skolotāja, paklupa skolas ēdnīcas telpās, nokrita un guva smagu traumu;

-         vīrietis, 60, palīgstrādnieks, bija atvests veikt materiālu sakārtošanu (dēļi, šīferis) fermas teritorijā. Darba dienas beigās, atbraucot pēc darbinieka, darba devējs atrada darbinieku guļam zemē, darbiniekam uz sejas bija nedaudz asinis, darbinieks uz uzrunām nereaģēja;

-         vīrietim, 75, skolotājam, pēc nodarbībām palika slikti, ko pamanīja kolēģis, kurš ienāca klasē. Tika izsaukts NMPD, bet atdzīvināšanas pasākumi bija nesekmīgi;

-         vīrietim, 33, kokapstrādes strādniekam, nozāģēja plaukstu, veicot kokmateriālu garināšanas darbus, jo kolēģis nepamanīja, ka cietušā roka ir nonākusi zem zāģa, un zāģi nolaida;

-         sieviete, 56, māsas palīgs, gāja uz nodaļu, pakrita un salauza roku;

-         vīrietis, 23, apstādījumu kopējs, zāģēja koku galotnes. Cietušais izmantoja speciālo ekipējumu. Nozāģējot koka galotni, koka stumbrs zem cietušā pārlūza un viņš nokrita zemē, gūstot smagas traumas;

-         sieviete, 56, tramvaja vadītāja, kāpjot gala pieturā ārā no tramvaja, krita un guva traumas;

-         vīrietis, 50, kokapstrādes strādnieks, cieta, kad šķeldotājā tika padoti smalcināšanai kokmateriālu atzāģi. Iekārtā sasprūda kluči, un cietušais, neizslēdzot iekārtu, mēģināja sasprūdumu likvidēt. Rezultātā nenožogotais kardāna pievads aizķēra aiz apģērba un uztina kāju;

-         vīrietim, 44, kravas automobiļa vadītājam, iekraušanas punktā Francijā, veicot iekraušanas darbu kontroli, paslīdēja kāja, tāpēc viņš zaudēja līdzsvaru un izkrita no piekabes, gūstot smagas traumas;

-         vīrietis, 36, kravas automobiļa vadītājs, veica piekabes pievienošanu vilcējam. Cietušais pirms izkāpšanas no kabīnes neizslēdza dzinēju, neieslēdza stāvbremzi. Pievienojot piekabi viņš pamanīja, ka vilcējs sāk kustību. Cietušais nekavējoties devās pie vilcēja, lai to apstādinātu. Vilcējs, turpinot kustību, piespieda kravas automobiļa vadītāju pie citas piekabes. Cietušais guva nāvējošas traumas;

-         sieviete, 40, gatavās produkcijas noliktavas vecākā meistare, ejot uz noliktavu, paslīdēja un krita, traumējot kāju;

-         vīrietis, 32, automobiļa vadītājs, izkāpjot no automašīnas, uz kāpšļa paslīdēja un nokrita, gūstot smagu traumu.

Valsts darba inspekcija ir uzsākusi īstenot Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” (Nr.7.3.1.0/16/I/001). Viena no darbībām projekta ietvaros ir darba strīdu praktiska risināšana, kuru īsteno projekta sadarbības partneri – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). Darbības uzdevums ir uzlabot darba strīdu risināšanas efektivitāti, lai palīdzētu gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem aizsargāt savas tiesības un intereses. Praktiski, sākot ar 2016.gada novembri, gan darba ņēmēji, gan darba devēji var saņemt konsultācijas darba strīdu vai domstarpību gadījumos, kas attiecas uz darba tiesību un darba aizsardzības jautājumiem. Konsultācijas tiek sniegtas ar ESF atbalstu.

 

Konsultācijas darba devējiem

Konsultācijas darba devējiem darba strīdu vai domstarpību gadījumos (darba tiesību jautājumos) tiek sniegtas pa tālruni, rakstiski vai klātienē. Lai saņemtu konsultācijas, aicinām zvanīt darba dienās no plkst. 09.00 – 17.00 pa tālruni 67225162, e-pasts jautājumiem rakstiski: andris.alksnis@lddk.lv. Lai saņemtu konsultācijas klātienē, iepriekš jāvienojas par konkrētu konsultācijas sniegšanas laiku, zvanot uz augstāk norādīto tālruņa numuru. Konsultācijas sniedz LDDK darba tiesību eksperts Andris Alksnis.

Lai saņemtu konsultācijas darba strīdu vai domstarpību gadījumos (darba aizsardzības jautājumi), aicinām zvanīt pirmdienās un otrdienās no plkst. 09.00 – 17.00 pa tālruni 67225162, e-pasts jautājumiem rakstiski: laima.beroza@lddk.lv. Lai saņemtu konsultācijas klātienē, iepriekš jāvienojas par konkrētu konsultācijas sniegšanas laiku, zvanot uz augstāk norādīto tālruņa numuru. Konsultācijas sniedz LDDK darba aizsardzības eksperte Laima Beroza.

LDDK adrese: Baznīcas iela 25, Rīga.

Konsultācijas darba ņēmējiem

Konsultācijas darba ņēmējiem darba strīdu vai domstarpību gadījumos (darba tiesību jautājumos) tiek sniegtas pa tālruni, rakstiski vai klātienē. Lai saņemtu konsultācijas, aicinām zvanīt darba dienās no plkst. 09.00 – 17.00 pa tālruni 67035905, mob. 29800530, e-pasts jautājumiem rakstiski: kaspars@lbas.lv. Lai saņemtu konsultācijas klātienē, iepriekš jāvienojas par konkrētu konsultācijas sniegšanas laiku, zvanot uz augstāk norādīto tālruņa numuru. Konsultācijas sniedz LBAS darba tiesību eksperts Kaspars Rācenājs.

Lai saņemtu konsultācijas darba strīdu vai domstarpību gadījumos (darba aizsardzības jautājumi), aicinām zvanīt pirmdienās no plkst. 14.00 – 18.00 un trešdienās no plkst.12.00 – 16.00 pa tālruni 67035959, mob. 29108231, e-pasts jautājumiem rakstiski: martins@lbas.lv. Lai saņemtu konsultācijas klātienē, iepriekš jāvienojas par konkrētu konsultācijas sniegšanas laiku, zvanot uz augstāk norādīto tālruņa numuru. Konsultācijas sniedz LBAS darba aizsardzības eksperts Mārtiņš Pužuls.

LBAS adrese: Bruņinieku iela 29/31, Rīga.

 

VDI_LV.jpeg

2016.gada novembrī Valsts darba inspekcija sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūtu rīko bezmaksas reģionālos seminārus, kuros darba devējiem un darba aizsardzības speciālistiem būs iespējams uzsākt lietot OiRA rīku. Semināri notiks – 14. novembrī Limbažos, 22. novembrī Madonā, 24. novembrī Talsos, 29. novembrī Jelgavā, 30. novembrī Daugavpilī. Plašāka informācija un pieteikšanās www.stradavesels.lv sadaļā “Kalendārs”.

Darba vides riska novērtēšana katram darba devējam ir jāveic ne retāk kā reizi gadā. Lai darba devēji vieglāk varētu izpildīt normatīvo aktu prasības, Valsts darba inspekcija (VDI) sadarbībā ar Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (EU-OSHA) izstrādājusi interneta vietnē bāzētu interaktīvu rīku OiRA (Online Interactive Risk Assessment), kas ir īpaši piemērots mazajiem uzņēmumiem, kuros strādā līdz 20 darbiniekiem.

Šis rīks ir paredzēts, lai darba devējs bez īpašām priekšzināšanām darba aizsardzībā varētu atpazīt savā darba vietā esošos darba vides faktorus un novērtēt, cik liels ir risks, ka nodarbinātie cietīs vai saslims darba vietā. Ar rīka palīdzību iespējams noteikt veicamos darba aizsardzības pasākumus, kā arī sagatavot nepieciešamo dokumentāciju.

Pirmais rīks latviešu valodā  tika izveidots 2013.gada martā, un tas ļauj novērtēt darba vides riska faktorus birojos. Šobrīd šo rītu lieto jau vairāk kā 1600 uzņēmumu. Kopumā latviešu valodā ir izstrādāti deviņi rīki – darbam birojā,  izglītības iestādēm, veikaliem, lauksaimniecības uzņēmumiem, uzkopšanas darbiem, sabiedriskajā ēdināšanai, viesnīcām un viesu mājām, skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, uzņēmumiem, kas veic automobiļu apkopes un remontu. Pieci pēdējie rīki ir publicēti pēdējā gada laikā. Kopējais OiRA lietotāju skaits ir sasniedzis gandrīz 3 tūkstošus.

Rīks OiRA ir pieejams jebkuram uzņēmumam pilnīgi bez maksas. To iespējams izmantot tiešsaistē jebkurā laikā un vietā. Lai izmantotu rīku, nav nepieciešamas īpašas priekšzināšanas un prasmes. Turklāt rīku iespējams izmēģināt bez reģistrēšanās, taču, lai izmantotu rīka priekšrocības pilnībā, ir jāreģistrējas. Lai reģistrētos, ir vajadzīga derīga e-pasta adrese un paša izdomāta parole.

Rīkā ir iekļauta nozarei specifiska skaidrojoša informācija, saites uz normatīvajiem aktiem, informatīvie materiāli, video no semināriem par darba vidi konkrētajā nozarē, saites uz plakātiem, interaktīviem rīkiem u.c. praktiska informācija. Rīkā vienuviet ir atrodams viss par darba vidi konkrētajā nozarē.

Plašāka informācija par rīku pieejama VDI mājaslapā, sadaļā OiRA- http://www.vdi.gov.lv/lv/OiRA/  

Labas prakses balva «Zelta ķivere» piektdien svinīgā ceremonijā pasniegta alus darītavai Cēsu alus un biofarmācijas uzņēmumam AbbVie, kuri izrādījuši lielākās rūpes par veselīgu darba vidi un strādājošo darba mūža paildzināšanu.

Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA) sadarbībā ar Valsts darba inspekciju (VDI) šogad kampaņas «Drošs un veselīgs darbs jebkurā vecumā» ietvaros izvērtēja uzņēmumu un organizāciju īstenotos pasākumus strādājošo darbaspēju saglabāšanai un darbinieku spējām atbilstoša darba nodrošināšanu līdz sirmam vecumam. Pretendenti tika apbalvoti divās kategorijās – uzņēmumi, kuros strādā līdz 100 darbiniekiem, un uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk par simts cilvēkiem. Atzinības pasniegtas zīmīgā laikā – Eiropas Nedēļas drošībai un veselībai darbā noslēgumā.

Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis norāda, ka labas prakses balvu «Zelta ķivere» šogad saņem uzņēmumi, kas ne tikai izpilda minimālās normatīvajos aktos noteiktās darba aizsardzības prasības, bet arī patiesi rūpējas par veselības veicināšanu darba vietās un darbinieku labsajūtu, kas tieši ietekmē darbinieku darbaspējas un līdz ar to arī uzņēmuma produktivitāti.

«Liela nozīme lēmuma pieņemšanā bija konkrētajiem piemēriem – tie bija vienkārši, iedvesmojoši un viegli īstenojami arī citos uzņēmumos,» uzsver Renārs Lūsis.

Kategorijā uzņēmumiem ar vairāk nekā 100 darbiniekiem uzvarējušais Cēsu alus balvu saņēma par specifiskiem pasākumiem, kas īstenoti gados vecākiem uzņēmuma darbiniekiem. Uzņēmums šogad rīkoja īpaši senioriem paredzētas veselīga dzīvesveida nodarbības un meistarklasi. Pasākumu veiksmes pamatā bija personīga attieksme, kā arī senioriem interesanta un piemērota programma. Papildu ilgtermiņa ieguvums ir arī kolēģu tuvāka iepazīšana, kas palīdz uzturēt vieglāku un mazāk formālu darbinieku savstarpējo komunikāciju, veicot ikdienas pienākumus.

Kategorijā uzņēmumiem, kuros strādā līdz 100 darbiniekiem, balvu ieguvusī kompānija AbbVie saviem darbiniekiem piedāvā divas programmas enerģijas atjaunošanai – AbbVie Labsajūtas nedēļa pavasarī un AbbVie kustībā. Pirmajā darbiniekiem nedēļas garumā tiek piedāvātas dažādas aktivitātes veselīga dzīvesveida veicināšanai, kam seko 30 dienu izaicinājuma mēnesis. Tā laikā katram darbiniekam kādu kaitīgu ieradumu jāaizstāj ar veselīgu. AbbVie kustībā ir četru nedēļu sacensības, kurās darbinieki izveido komandas un uzskaita ikdienas fiziskās aktivitātes.

Labās prakses konkurss darba aizsardzībā «Zelta ķivere» notiek jau 11.gadu. Latvijā to organizē Valsts darba inspekcija, bet žūrijas komisijā ir pārstāvji arī no LR Labklājības ministrijas, RSU Darba drošības un vides veselības institūta, Latvijas darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības.

Ilgs un veselīgs darba mūžs ir būtisks labklājības priekšnosacījums strādājošajiem, kā arī svarīgs faktors uzņēmumu darbības efektivitātes paaugstināšanā. Tādēļ Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA) sadarbībā ar Valsts darba inspekciju (VDI) šogad cildinās uzņēmumus, kuri īpaši rūpējas par veselīgu darba vidi un strādājošo darba mūža paildzināšanu.

Labas prakses balva «Zelta ķivere» tiks pasniegta 28.oktobrī plkst.16:30 konferences «Un viņi strādāja ilgi un laimīgi» noslēgumā, kas norisināsies Rīgā, Elizabetes ielā 24, viesnīcas Tallink Hotel Riga konferenču centrā.

Piešķirot 2016. gada balvas, tiks atzinīgi novērtēti uzņēmumi un organizācijas, kas demonstrējušas stingru apņemšanos rūpēties par strādājošo darbaspēju saglabāšanu un spējām atbilstoša darba nodrošināšanu līdz sirmam vecumam. Pretendenti tiks apbalvoti divās kategorijās – uzņēmumi, kuros strādā līdz 100 darbiniekiem, un uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk par simts cilvēkiem.

Labās prakses konkurss darba aizsardzībā «Zelta ķivere» notiek jau 11.gadu, un šogad tā mērķis ir veicināt ilgtspējīgu darbu un veselīgu novecošanu jau pašā darba mūža sākumā, un uzsvērt preventīvu pasākumu nozīmi visa darba mūža garumā. Konkursu Latvijā organizē Valsts darba inspekcija, bet žūrijas komisijā ir pārstāvji arī no LR Labklājības ministrijas, RSU Darba drošības un vides veselības institūta, Latvijas darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības.

 

Kontaktinformācija:

Ruta Millere - Celmiņa

Sabiedrisko attiecību aģentūra Prospero

Mob.: 26116343

E-pasts: ruta.millere@prospero.lv

Valsts darba inspekcija (VDI) š.g. 3. oktobrī uzsāks tematisko pārbaudi uzņēmumos saistībā ar ķīmisko vielu un ķīmisko maisījumu drošu un veselībai nekaitīgu lietošanu. Tematiskās pārbaudes mērķis ir pievērst darba devēju un darbinieku uzmanību atbilstošu aizsardzības līdzekļu izvēlei darbā ar ķīmiskajām vielām, pareizai ķīmisko vielu marķēšanai, uzglabāšanai u.c. Kopumā mēneša laikā plānots pārbaudīt vismaz 150 dažādu nozaru uzņēmumus visā Latvijā, kuru darbā tiek izmantotas ķīmiskās vielas un maisījumi.

VDI dati rāda, ka ķīmisko vielu iedarbības rezultātā nelaimes gadījumos cieš darbinieki dažādās nozarēs - pārtikas ražošanā un ēdināšanā, uzkopšanā, lauksaimniecībā u.c. Visbiežāk nelaimes gadījumi notiek ķīmiskajām vielām nonākot uz ādas, acīs vai tās iedzerot, turklāt darba stāžs cietušajiem nereti ir vairāki gadu desmiti, kas liecina, ka darbā ar ķīmiskajām vielām būtiska ir gan darbinieku rūpīga apmācība par potenciālajiem riskiem, rīcību ārkārtas situācijās, gan arī citi darba devēja īstenotie preventīvie pasākumi, kā arī pašu darbinieku attieksme. Nepietiekami novērtēts ķīmisko vielu iedarbības risks un zināšanu trūkums par rīcību ārkārtas situācijās nereti izraisa grupveida nelaimes gadījumus ar letālām sekām, piemēram, darbinieki iet bojā sprādzienu rezultātā vai nosmokot.

 

Tematiskās pārbaudes laikā VDI inspektori pastiprinātu uzmanību pievērsīs darba vides risku novērtējumam, veiktajiem preventīvajiem pasākumiem, darbinieku apmācībai, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem u.c. Tāpat tiks pārbaudītas drošības datu lapas, kurās tiek norādīts vielu ķīmiskais sastāvs, piemērotie individuālie aizsardzības līdzekļi u.c., kā arī iepakojumu marķējums, kas nereti ir nepietiekami izmantots informācijas avots, lai apzinātos ķīmisko vielu bīstamību.

 

VDI aicina visus uzņēmumus, kuru darbā tiek izmantotas ķīmiskās vielas un maisījumi būt atbildīgiem un pašiem izvērtēt riskus darbinieku drošībai un veselībai, novēršot tos vēl pirms VDI inspektoru vizītes. VDI informē, ka mājaslapā www.stradavesels.lv ir pieejami dažādi informatīvie materiāli, interaktīvie rīki u.c. informācija, kas palīdzēs labāk izprast ķīmisko risku bīstamību un nozīmi to novēršanā. Tāpat VDI ir izveidojusi nelaimes gadījumu karti, kurā var iepazīties ar pēdējos trīs gados notikušajiem nelaimes gadījumiem ar ķīmiskām vielām- https://www.google.com/maps/d/viewer?mid=1HVxppPC1LxLC5mDdCT3nbzMaN5M

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797

E-pasts: dace.aleksane@vdi.gov.lv

www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

Sākot ar šī gada 28. septembri, Vidzemes reģionālās Valsts darba inspekcijas Valmieras sektors no Cēsu ielas 19 pārceļas uz jaunām telpām Purva ielā 12A, korpuss B, 2.stāvs. Apmeklētāji jaunajās telpās tiks pieņemti no 3. oktobra. Valmieras klientu apkalpošanas centru iespējams sazvanīt pa tālruni: 64224284.


Informējam, ka Valsts darba inspekcija tās likumā noteiktās kompetences ietvaros sniedz juridiski nesaistošus skaidrojumus par darba tiesiskās attiecības un darba aizsardzību regulējušo normatīvo aktu prasībām.

Darba likuma 151. panta pirmā daļa noteic, ka ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu piešķir:

1) darbiniekiem, kuru aprūpē ir trīs vai vairāk bērnu vecumā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam, - trīs darba dienas;

2) darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku, - ne mazāk kā trīs darba dienas;

3) darbiniekiem, kuru aprūpē ir mazāk par trim bērniem vecumā līdz 14 gadiem, - ne mazāk par vienu darba dienu.

Tādējādi 3.punktā ir noteiktas tiesības uz vienu papildatvaļinājuma dienu vecākiem, kuriem ir viens vai divi bērni. Turklāt šīs tiesības var izmantot, abi vecāki. Tiesiskais regulējums neparedz šīs papildatvaļinājuma dienas piesaisti konkrētam datumam, tādējādi dodot vecākiem izvēles iespēju – vai paņemt brīvu dienu skolas izlaidumā vai citā reizē, piemēram, 1. septembrī. 

Papildatvaļinājuma diena pienākas ikvienam bērna vecākam, kas, iesniedzot iesniegumu, var darba devējam uzrādīt apliecinošu dokumentu, ka ir bērna tēvs vai māte un bērns vēl nav sasniedzis 14 gadu vecumu.

Darba likums nenoteic, ka 1. septembrī darba devējam vecākiem, kam bērni uzsāk skolas gaitas, obligāti jāpiešķir brīvdiena. Tomēr darba devējs saviem darbiniekiem var noteikt labvēlīgākus noteikumus, nekā to paredz Darba likums. Par brīvdienu mācību gada pirmajā dienā darbinieks un darba devējs var atsevišķi vienoties arī darba līgumā, koplīgumā, kā arī iestādes vai uzņēmuma darba kārtības noteikumos vai citā iekšējā dokumentā.

Par brīvdienu 1. septembrī darbinieks un darba devējs var atsevišķi vienoties arī tad, ja šis jautājums nav atrunāts darba līgumā vai darba kārtības noteikumos. Tad darbiniekam par šādu iespēju darba devējam jāpajautā laikus, jo brīvdiena piešķirama un saņemama, abpusēji vienojoties.

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2016.gada 1.janvāra līdz 22.augustam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 27 nodarbinātie un vēl 14 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 17 nodarbinātie. Vēl 94 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darbā (2015. gadā šajā laika periodā – 109).

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:

-        sieviete, 42, kafejnīcas darbiniece, nomira darba vietā;

-        vīrietis, 50, apsargs, pārvietojoties pa teritoriju, uzkāpa uz ceļa apmales un nokrita, gūstot smagas iegurņa traumas;

-        vīrietis, 60, būvstrādnieks guva smagas traumas, kad, ejot pa tranšeju gar aizsargvairogu, notika asfalta nogruvums, kā rezultātā, aizsargvairogs neizturēja un uzkrita virsū darbiniekam;

-        vīrietis, 28, kokzāģētavas operators cieta, kad, strādājot pie daudzzāģa, tā iekšpusē no pārstrādājamā materiāla atdalījās nomale, kas, salaužot iekārtas sānu aizsargu, izlidoja no iekārtas un iedūrās darbinieka kājā;

-        vīrietis, 64, krāvējs, mira darba vietā;

-        sieviete, 57, tramvaju konduktore, darba laikā pakrita un salauza roku;

-        sieviete, 56, palīgstrādnieks, grāba zāli pa nogāzi, paslīdēja un krita, kā rezultātā salauza roku;

-        sieviete, 54, pārvietojoties pa kāpnēm, nokrita un guva smagas traumas;

-        vīrietis, 58, traktorists, nomira darba vietā;

-        vīrietis, 34, ražošanas direktors, pārvietojoties par uzņēmuma teritoriju, paklupa un krita, smagi traumējot galvu;

-        vīrietis, 49, smilšstrūklas operators, paslīdēja un nokrita, gūstot labās puses trīs ribu lūzumus;

-        vīrietis, 23, spolētājs cieta, kad, darba vietā braucot ar elektrisko palešu ratiņiem, tie pēkšņi kļuva nevadāmi (izslēdzās) un ietriecās iekārtā (darbinieks guva kājas un rokas traumu);

-        sieviete, 56, spoļu tīrītāja, ņemot spoles no iekārtās, krita un lauza roku;

-        vīrietis, 65, vīrietis, 47, vīrietis, 26, fermas strādnieki, un sieviete, 40, lopkopēja, gāja bojā, nosmokot gāzē, kas izdalījās no kūtsmēsliem;

-        vīrietis, 37, IK īpašnieks, guva smagus miesas bojājumus gāzē, kas izdalījās no kūtsmēsliem, glābjot cilvēkus, kas atradās telpā ar gāzi;

-        sieviete, 67, sētniece, ejot pa kāpnēm uz pagrabstāvu, zaudēja līdzsvaru un nokrita, gūstot smagas traumas;

-        vīrietis, 60, bezdarbnieks, algoto pagaidu sabiedrisko darbu veicējs, centās likvidēt sirseņu pūzni. Viens sirsenis iedzēla, darbiniekam sākās smaga alerģiska reakcija, kuras rezultātā darbinieks mira;

-        vīrietis, 29, tehniskais strādnieks, mazgājot logus, pakāpās uz jumta un nokrita no otrā stāva;

-        vīrietis, 60, kravas automašīnas vadītājs, izkraujot metāla konstrukcijas, atbrīvoja kravu no atsaitēm, atlaižot tās vaļā, krava gāzās un uzkrita darbiniekam uz kājas.

-        vīrietis, 59, elektromontieris gāja bojā, kad, veicot gaisvadu elektrolīnijas balstu demontāžu, lūza balsta stute, kā rezultātā darbinieks guva galvas traumu un nomira;

-        sieviete, 46, apkopēja, pēc lietus, pārvietojoties pa uzņēmuma teritoriju, paslīdēja uz slapjās zāles, nokrita un guva smagu kājas traumu;

-        sieviete, 58, noliktavas pārzine, guva smagas traumas, jo uz kājas uzbrauca autokārs;

-        vīrietis, 45, automobiļa vadītājs, krita un guva traumas, kad, braucot ar motorolleri, tas saslīdēja un darbinieks nespēja to savaldīt;

-        vīrietis, 49, autobusa vadītājs, veicot starptautisko reisu, gāja bojā ceļu satiksmes negadījumā, kurā iesaistīta bija smagā automašīna;

-        vīrietis, 47, autovadītājs - ekspeditors, veicot preču piegādi klientam, gāja bojā, kad viņa vadītā automašīna ietriecās pretim braucošajā kravas automašīnā;

-        vīrietis, 44, šoferis – ekspeditors, mira, veicot darba pienākumus ārzemēs;

-        vīrietis, 36, mākslīgo būvju strādnieks, cieta  būvobjektā ārzemēs, kad, veicot veidņu montāžas darbus, veidnis uzkrita uz darbinieka kājas;

-        vīrietis, 42, palīgstrādnieks, cieta, kad, ar iekrāvēju krāmējot baļķus kokzāģētavā, baļķis ripoja un uzkrita uz kājas;

-        vīrietis, 43, servisa tehniķis, guva smagas traumas, kad, kāpjot uz kuģu iekraušanas – izkraušanas iekārtas pilona pa kāpnēm, kuras piestiprinātas pie pilontorņa, plīsa caurule, pie kuras bija piestiprinātas kāpnes, un darbinieks krita kopā ar kāpnēm no 3 m augstuma;

-        vīrietis, 61, kravas automašīnas vadītājs, verot ciet tenta piekabes jumtu, bija pakāpies uz piekabes sāna dēļiem, tajā brīdī darbiniekam palika slikti un viņš krita, gūstot kājas traumu;

-        sieviete, 21, baleta māksliniece, treniņstundas laikā, izpildot lēcienu un piezemējoties uz labās kājas, sajuta sāpes labās kājas apakšstilbā;

-        vīrietis, 46, guva smagas traumas, nokrītot no 3 m augstām sastatnēm;

-        vīrietim, 19, viesmīlim, darba vietā sākās epilepsijas lēkme;

-        vīrietim, 50, inspektoram, darba vietā palika slikti, vēlāk viņš slimnīcā mira;

-        vīrietis, 48, krāsotājs, guva smagas traumas, gruntējot ēkas griestus un nokrītot no aptuveni 3 m augstām sastatnēm;

-        vīrietis, 23, guva smagas traumas, kad, veicot privātmājas jumta remontu, nokrita no 3 m augstuma;

-        vīrietis, 57, būvstrādnieks, veicot ēkas sienas krāsošanu, nokrita no 2,5 m augsta palešu krāvuma, uz kura pakāpās, lai tiktu pie sienas augšējās daļas;

-        vīrietis, 68, galdnieks, strādājot pie stacionārā ripzāģa, iezāģēja sev kreisās rokas īkšķī.

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-