Sestdiena, 2016. gada 6. februāris
A+ / A-
Valsts Darba Inspekcija logo

L_TAB_1.png

L_TAB_2.png

L_TAB_3.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

Logo_kivere.png

R_TAB_1.png

R_TAB_2.png

R_TAB_3.png

R_TAB_4.png

R_TAB_5.png

R_TAB_6.png

R_TAB_7.png

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Jaunumi

Eiropas Parlaments otrdien balsojumā apstiprināja tiesību aktus ar mērķi izveidot “Eiropas platformu“ nedeklarēta darba apkarošanai, kas pastiprinātu sadarbību starp ES dalībvalstu darba lietu ministrijām, ES arodbiedrībām un darba devēju apvienībām, lai kopīgi risinātu problēmu, kas kaitē ES ekonomikai  un kropļo ES darba tirgu. Nedeklarētās ekonomikas īpatsvars sasniedz 18% no ES iekšzemes kopprodukta.

EP deputāti apstiprināja savus grozījumus Komisijas priekšlikumā ar 619 balsīm par, 69 pret un 7 atturoties. Tiem jau piekrituši arī ES dalībvalstu ministri.

Debatēs pirms balsojuma ziņotājs Georgi Pirinski (S&D, Bulgārija) teica: “Platformas mērķis ir paplašināt dalībvalstu iespējas risināt daudzveidīgās un sāpīgās problēmas, ko rada nedeklarēts darbs. Tās mērķis būs novērst nedeklarētu darbu un atturēt no tā, sadarbojoties visām iesaistītajam pusēm, un veicināt pāreju no nedeklarēta darba uz deklarētu.“

“Nedeklarēts darbs” ir jebkurš apmaksāts darbs, kas pēc būtības ir likumīgs, bet par kuru nav paziņots sabiedrības pārvaldes iestādēm - ieņēmumu dienestiem vai darba inspekcijām. Platformas mērķis būs popularizēt un atbalstīt inovatīvas pieejas iedarbīgai un efektīvai pārrobežu sadarbībai un uzlabo datu apmaiņu starp dalībvalstu iestādēm.

Tomēr šis projekts neskar dalībvalstu kompetenci lemt par pasākumiem, kas ir veicami valsts līmenī, teikts priekšlikuma tekstā.

Platformas galīgais mērķis ir uzlabot darba apstākļus un integrēt nedeklarētā darba strādniekus darba tirgū. Platforma risinās visus nedeklarētā darba veidus, tostarp fiktīvu pašnodarbinātību.

Platformas struktūra

Platformu veidos pa vienam īpaši ieceltam pārstāvim no katras dalībvalsts, Komisijas pārstāvji, ne vairāk kā četri ES līmeņa starpnozaru sociālo partneru pārstāvji, vienādā mērā pārstāvot gan darba ņēmējus, gan darba devējus (bez balss tiesībām). Pastāvīgo novērotāju statusā piedalīsies arī Eurofound, ES darba drošības un veselības aģentūra, Starptautiskās Darba organizācija un pārstāvji no Eiropas Ekonomikas zonu valstīm.

Platforma tiksies vismaz divreiz gadā, un tai vajadzīgos līdzekļus (2,1 miljoni eiro gadā) piešķirs no ES Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas.

Papildinformācija

Nedeklarēti nodarbinātajiem bieži ir jāstrādā kaitīgos apstākļos, par zemu samaksu, paciešot, ka tiek pārkāptas viņu darba ņēmēju tiesības. Nedeklarēts darbs var veicināt sociālo dempingu, īpaši, ja tas notiek pāri robežām. Ar platformas palīdzību vajadzētu arī nepieļaut personu brīvās pārvietošanas principa izmantošanu nedeklarēta darba nolūkos.

Saskaņā ar Eurofound datiem, nedeklarētās ekonomikas apjoms ES vidēji veido ir 18% no nacionālā kopprodukta. Šis rādītājs svārstās no 8% Austrijā līdz vairāk nekā 30% Bulgārijā. Latvijā tas ir 26,1%. Visvairāk tas ir izplatīts celtniecības jomā, bet arī mājsaimniecības pakalpojumos, privātajā apsardzē, lauksaimniecībā, kā arī viesnīcu, restorānu un ēdināšanas nozarēs.

Tālākie soļi

Šodien Parlamentā pieņemtie noteikumi vēl oficiāli jāapstiprina ES Ministru Padomē. Tie stāsies spēkā pēc publikācijas ES Oficiālajā Vēstnesī.

Papildinformācija

Valsts darba inspekcija ir uzsākusi tematisko pārbaudi kokapstrādes un mēbeļu ražošanas nozares uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu, kuras mērķis ir nelaimes gadījumos darbā cietušo skaita mazināšana.

2015. gadā kokapstrādes nozarē nelaimes gadījumu skaits kopumā, t.sk. smago un letālo nelaimes gadījumu skaits, ir samazinājies par 8%. 2015. gadā nozarē ir notikuši 23 smagie un letālie nelaimes gadījumi. Lielākā daļa notikušo nelaimes gadījumu ir saistībā ar darba aprīkojuma kustīgo daļu nenorobežošanu, ar aizsargu noņemšanu, ar bīstamo zonu neievērošanu un nedrošu darba metožu pielietošanu. Nelaimes gadījumu cēloņi ir dažādi, bet pamatā tie ir saistīti ar neatbilstoša aprīkojuma pielietošanu, nepilnīgu  darbinieku apmācību, kā arī darba vides risku neatbilstošu izvērtējumu. Arī pašu darbinieku pārdrošība, situācijas neizvērtēšana un arī bezatbildība liek uzdot jautājumu par darba kultūru uzņēmumos un atbilstošu darbu kontroli.

 

“Kokapstrādes nozarē notiek darbs ar darbinieku veselībai un dzīvībai ļoti bīstamām iekārtām, kas nepiedod cilvēku neuzmanību, paviršību vai pārgalvīgu rīcību. Ja mēs to neapzināmies un nenovērtējam, tad sekas diemžēl ir ļoti smagas vai pat letālas. Katru reizi, kad tiek veikts darbs bez atbistošiem iekārtas ražotāja paredzētajiem drošības aizsargiem iekārtu kustīgajām un rotējošajām daļām, mēs spēlējam loteriju ar darbinieku veselību. Tāpat dažas ietaupītās sekundes vai minūtes iekārtas apturēšanai, lai veiktu uzkopšanas darbu droši, nav tā vērtas, lai darbinieks riskētu zaudēt savas rokas, kājas vai pat dzīvību.”: norāda Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

 

Visvairāk smago un letālo nelaimes gadījumu notiek, kad, neapturot iekārtu, darbinieks veic tās tīrīšanu, vai vēlas atbrīvot iekārtu no kādas iestrēgušas materiāla daļas. Veicot šīs darbības, darbinieki bieži tiek ierauti vai ievilkti aiz drēbēm vai kādas ķermeņa daļas iekārtas rotējošajā vai kustīgajā mehānismā un gūst ļoti smagas vai pat letālas traumas. Līdz ar to, uzņēmumu vadītāji aicināti pievērst īpašu uzmanību šiem riska faktoriem, pārrunājot ar darbiniekiem drošas darbu metodes, izvērtējot uzņēmumā esošo darba vidi, darbinieku apmācību, individuālos aizsardzības līdzekļus, kā arī darbinieku nosūtīšanu uz obligātajām veselības pārbaudēm.

 

Attiecībā uz pašām pārbaudēm R.Lūsis paskaidro: „Mēs apzināti publiski informējam nozares pārstāvjus un arī nosūtam tiem elektronisku vēstuli par iecerētajām pārbaudēm, jo to mērķis ir motivēt darba devējus pašiem sakārtot darba vidi un novērst riskus savu darbinieku dzīvībai un veselībai vēl pirms mūsu inspektoru ierašanās. Ja tomēr redzēsim, ka brīdinājumi nestrādā un cilvēki strādā dzīvībai bīstamā vidē, darbi tiks apturēti un piemērotas attiecīgas sankcijas.”

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797, E-pasts: dace.aleksane@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

Valsts darba inspekcijas (VDI) konstatēto pārkāpumu skaits pakāpeniski samazinās, kas liecina, ka kopumā darba vide un darba tiesību ievērošana uzņēmumos lēnām, bet uzlabojas, kā rezultātā 2015. gadā ir zemākais smago un letālo nelaimes gadījumu skaits pēdējo piecu gadu periodā. No otras puses, VDI 2015. gadā kopā reģistrējusi 74 nāves gadījumus darba vietā, no tiem 48 nelaimes gadījumi bijuši tā sauktās “dabīgās nāves”, kuru cēlonis ir vispārējā veselības pasliktināšanās un nav tieši saistīta ar darba vides faktoriem, taču cilvēka veselību darbs noteikti ietekmē. Šie rādītāji liek aizdomāties – vai Latvijai tas nav par daudz?

“Latvijā arī viens letāls nelaimes gadījums darbā ir par daudz,” preses konferencē uzsvēra Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis. “Ja analizējam nelaimes gadījumu cēloņus, tad jāsecina, ka 3/4 no visiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem varēja novērst ar organizatoriskiem pasākumiem un bez lielām finanšu investīcijām, jo nelaimes gadījums noticis vai nu paviršas attieksmes pret darbu, neuzmanības, nepietiekamas apmācības vai alkohola reibuma dēļ. Problēmas ar formālu pieeju un nepietiekošu darbinieku apmācību apstiprina arī statistika par nelaimes gadījumos cietušo stāžu - 2/3 gadījumu cietušie ir bijuši ar nelielu darba stāžu (līdz 3 gadiem). Diemžēl atbildības trūkums, kas vērojams Latvijā, cilvēkiem sēžoties pie stūres alkohola reibumā, ir konstatējams arī darba vidē, jo katrs desmitais smagā un letālā nelaimes gadījumā cietušais ir bijis alkohola reibumā. Te jārunā par būtiskiem trūkumiem uzņēmumu darba kultūrā un tā izpildes kontrolē. Viss sākas ar uzņēmumu vadības attieksmi un rādīto piemēru, ja darbinieki jūt, ka drošība ir uzņēmuma pamatvērtība par ko tiek runāts, aizrādīts un kontrolēts, mācīts un motivēts, tad arī var gaidīt, ka paši darbinieki šim jautājumam pievērš uzmanību. Savukārt, ja uz drošības rēķina tiek taupīts un to dara tikai priekš formāla „ķeksīša”, tad par kādu drošības kultūru var būt runa?”

 

“Attiecībā uz pieaugošo dabīgās nāves gadījumu skaitu jāatzīst, ka tam nav viena un vienkārša izskaidrojuma. Jautājums noteikti ir papildu izpētes vērts, bet kā iespējamie cēloņi šiem nāves gadījumiem jāmin fiziskā un emocionālā pārslodze, neuzmanīga attieksme pret savu veselību un savlaicīga nevēršanās pie ārstiem, neveselīga uztura un kaitīgo ieradumu (alkohols, smēķēšana) ietekme, pārmērīga enerģijas dzērienu un citu stimulatoru lietošana. Tas viss kaitē organismam un rezultējās pāragrā darbinieku nāvē visbiežāk sirds un asinsvadu veselības problēmu dēļ,” turpina Renārs Lūsis.

 

Bīstamākās nozares nelaimes gadījumu skaita ziņā joprojām ir apstrādes rūpniecība, būvniecība, transports un uzglabāšana, lauksaimniecība un mežsaimniecība. Lai pēc iespējas efektīvāk samazinātu smago un letālo nelaimes gadījumu risku un veicinātu uzņēmumu izpratni par drošiem darba paņēmieniem, 2015. gadā VDI veica četras tematiskās pārbaudes bīstamo nozaru uzņēmumos. Tematiskās pārbaudes preventīvi liek darba devējiem mobilizēties un novērst pārkāpumus jau pirms pārbaudes, kas arī palīdz mazināt smagos un letālos nelaimes gadījumus darbā. To apliecina arī nelaimes gadījumu statistika. Salīdzinot ar 2014. gadu, smagie nelaimes gadījumi 2015. gadā samazinājušies par 1/4 daļu, bet letālie - vairāk nekā par trešdaļu.

 

Attiecībā uz otru Valsts darba inspekcijas prioritāti – nereģistrētās nodarbinātības apkarošanu, Renārs Lūsis norāda sekojošo: „Klasiskās nereģistrētās nodarbinātības rādītājiem Latvijā ir tendence pamazām, bet samazināties. Tā tas ir noticis pēdējos piecus gadus un 2015.gadā Darba inspekcija ir konstatējusi 1333 ēnstrādniekus, kas ir par 14,3% mazāk nekā 2014.gadā. Ņemot vērā, ka arī pēc Finanšu ministrijas datiem ēnu ekonomika Latvijā samazinās, tad arī nereģistrētās nodarbinātības statistika to apliecina. Kaut arī būvniecība kā nozare 2015.gadā ir palikusi nemainīga antilīdere pēc konstatēto ēnstrādnieku skaita, kopējā tendence ir tāda, ka visās nozarēs konstatēto ēnstrādnieku skaits ir samazinājies pret iepriekšējo periodu, izņemot izmitināšanas un ēdināšanas nozari, kas tagad ieņem otro vietu uzreiz aiz būvniecības. Acīmredzot šai nozarei 2016.gadā vajadzēs pievērst papildu uzmanību nereģistrētā nodarbinātības kontekstā.”

 

Visvairāk ēnstrādnieku 2015.gadā konstatēts būvniecības (324 ēnstrādnieki), izmitināšanas un ēdināšanas (194), lauksaimniecības (179), tirdzniecības (160) un apstrādes rūpniecības (142) nozarēs.

 

VDI galvenās prioritātes 2016. gadā ir smago un letālo nelaimes gadījumu darbā skaita samazināšana (prevencija), kuras ietvaros tiks organizētas tematiskās pārbaudes kokapstrādes un būvniecības nozarē, valsts pārvaldē un pašvaldībās, kā arī tiks veiktas pārbaudes uzņēmumos saistībā ar ķīmisko vielu un maisījumu marķēšanas atbilstību noteiktajām normām, un nereģistrētās nodarbinātības mazināšana.

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797

dace.aleksane@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

2015. gads ir noslēdzies, tāpēc ir laiks atskatīties uz sasniegto un paveikto darba aizsardzībā un darba tiesībās - kādi bijuši Valsts darba inspekcijas tematisko pārbaužu rezultāti, kādas ir zīmīgākās tendences darba aizsardzības un nereģistrētās nodarbinātības jomā. Par lielākajiem Valsts darba inspekcijas izaicinājumiem 2015. gadā, kā arī 2016. gada darba plāniem un citām aktualitātēm Valsts darba inspekcija informēs preses konferencē, kas norisināsies trešdien, 27.janvārī, plkst.13.00.

Preses konferencē uzstāsies Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

 

Konference notiks Valsts darba inspekcijā, Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1, 3.stāva zālē.

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797

dace.aleksane@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras izveidotais bezmaksas interaktīvais rīks OiRA (Online Interactive Risk Assessment) šogad ir ieguvis prestižo EPSA (European Public Sector Award) balvu, kā labākais praktiskais rīks Eiropas uzņēmumu vidū. OiRA rīka darbību Latvijā nodrošina Valsts darba inspekcija. Latvijā šis rīks darbojas kopš 2013.gada marta, un to šobrīd jau izmanto gandrīz 2500 uzņēmumi.

Darba vides riska novērtēšana katram darba devējam ir jāveic ne retāk kā reizi gadā, tāpēc, lai atvieglotu normatīvo aktu prasību izpildi, arvien vairāk uzņēmumu izvēlas veikt šo risku novērtēšanu interneta vidē – ātri, ērti, bez maksas un saviem spēkiem. OiRA rīks ir paredzēts, lai darba devējs bez īpašām priekšzināšanām darba aizsardzībā varētu atpazīt savā darba vietā esošos darba vides faktorus, un novērtēt, cik liels ir risks, ka nodarbinātie cietīs vai saslims darba vietā. Ar rīka palīdzību iespējams noteikt veicamos darba aizsardzības pasākumus, kā arī sagatavot nepieciešamo dokumentāciju. Rīkā ir iekļautas atsauces un saites uz normatīvo aktu prasībām, kā arī saites uz citiem skaidrojošajiem materiāliem – vienuviet ir apkopota konkrētās nozares uzņēmumiem noderīga informācija par darba aizsardzību un ugunsdrošību.

 

Rīks ir īpaši piemērots mazajiem uzņēmumiem, kuros strādā līdz 20 darbiniekiem. Šobrīd latviešu valodā ir izstrādāti četri rīki – darbam birojā,  izglītības iestādēm, veikaliem un lauksaimniecības uzņēmumiem. Izstrādes stadijā ir rīks uzkopšanas darbu veikšanai, bet nākamā gada laikā taps arī rīki nelieliem ēdināšanas uzņēmumiem, viesnīcām un viesu mājām, autoremontdarbnīcām un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem.

 

Lai izmantotu rīku nav nepieciešamas īpašas priekšzināšanas un prasmes – ja cilvēks prot lietot sociālos tīklus, piemēram, Facebook.com, Draugiem.lv u.c., problēmu nebūs. Lai reģistrētos tā lietošanai, ir vajadzīga tikai derīga e-pasta adrese. Jebkurš lietotājs var izvēlēties savai valstij, nozarei vai uzņēmumam visatbilstošāko no pieejamajiem OiRA rīkiem (darbam birojā,  izglītības iestādēm, veikaliem un lauksaimniecības uzņēmumiem). Visi OiRA rīki ir izmantojami pilnībā bez maksas.

 

Valsts darba inspekcija piedāvā arī rīkot seminārus – praktisku apmācību, kuru laikā būs iespējams ekspertu vadībā apgūt praktiskas iemaņas. Vairāk informāciju par rīku var iegūt VDI mājaslapā - http://vdi.gov.lv/lv/OiRA/ vai (angļu valodā): http://www.oiraproject.eu/

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797

dace.aleksane@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

No 2015. gada 1. decembra par Kurzemes reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītāju ir iecelta Sigita Jansone, kas līdz šim pildījusi vecākā inspektora un Kurzemes RVDI vadītāja pienākumus vadītāja prombūtnes laikā. Sigitai Jansonei ir 15 gadu liela pieredze strādājot Valsts darba inspekcijā, tāpat S.Jansone ir devusi vērtīgu ieguldījumu gan darba tiesību, gan nereģistrētās nodarbinātības atklāšanas jomā.

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 23.novembrim nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 26 nodarbinātie un vēl 14 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 37 nodarbinātie. Vēl 142 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darbā (2014. gadā šajā laika periodā – 191).

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:

·         Vīrietis, 50, krāvējs, veicot pārbaudi ķieģeļu kraušanas platformā, zaudēja līdzsvaru un nokrita no 2 m augstas platformas, cietušais salauza plecu;

·         Vīrietis, būvkonstrukciju montētājs, ārzemēs organizējot būvobjektā piegādāto konstrukciju izkraušanas darbus, saļima un mira;

·         Vīrietis, 66, sētnieks, tika atrast uzņēmuma teritorijā miris;

·         Vīrietis, 58, remontatslēdznieks, cieta, kad ražošanas iekārtā notika sprādziens, kura rezultātā darbinieks guva 25% ķermeņa apdegumus;

·         Vīrietis, 28, metālapstrādes darbgaldu operators, pakāpās un uzlika kāju uz darbojošās iekārtas, kā rezultāta kāja tika ievilkta rullī un darbinieks guva smagas traumas;

·         Vīrietis, 61, kravas autovadītājs, ceļot mašīnā kravu, krita un guva smagu galvas traumu;

·         Sieviete, 24, fasētāja – komplektētāja, darba vietā paslīdēja un krita, gūstot rokas elkoņa lūzumu. Pēc gūtās traumas darbiniece 3 dienas turpināja darbu;

·         Vīrietis, 23, ēkas dežurants, guva galvas traumu, jo objekta stāvvietā darbiniekam uzbruka alkohola reibumā esoša persona;

·         Vīrietis, 36, ceļu meistars, veica ceļu marķēšanu ar marķējamo mašīnu un cieta ceļu satiksmes negadījumā;

·         Sieviete, 46, pastnieks – automobiļa vadītājs, cieta ceļu satiksmes negadījumā;

·         Sieviete, 65, dežurants, nokrita un salauza kāju;

·         Vīrietis, 36, kārtībnieks, lēca no paaugstinājuma un guva ceļgala traumu;

·         Vīrietis, 19, betonētājs, guva smagas traumas, ciešot ceļu satiksmes negadījumā;

·         Sieviete, 67, direktore, mira darba vietā;

·         Sieviete, 33, taksometra vadītāja, cieta, kad darbiniecei uzbruka pasažieri. Tika gūtas durtas virspusējās brūces vēderā un rokā. Lai izvairītos no uzbrucējiem, darbiniece izlēca no braucošas mašīnas un guva smagus veselības traucējumus;

·         Vīrietis, 21, nereģistrēti nodarbinātā persona, gāja bojā, kad buldozers, kura kabīnē atradās darbinieks, iegāzās 8 m dziļā karjerā un nogrima;

·         Vīrietis, 37, būvstrādnieks, atradās būvbedrē ar nenostiprinātām malām. Zemes nogruvuma rezultātā darbinieks tika apbērts un guva daudzas smagas traumas;

·         Vīrietis, 52, noliktavas strādnieks, mira darba vietā;

·         Vīrietis, 23, lūstot tauvai, darbinieks guva letālas traumas;

·         Vīrietis, 36, betonētājs, sniedzoties pēc finiera loksnes, ko padeva kolēģis, aizķērās aiz sienas armatūras izvada un nokrita no 3 m augstuma uz betona pārseguma, kā rezultātā salauza kāju;

·         Sieviete, 56, maiņas vadītāja, aizķeroties aiz elektrības vada, zaudēja līdzsvaru un krita, gūtas smagas traumas;

·         Vīrietis, 59, uzskaitvedis - noliktavas pārzinis, tika atrasts miris darba vietā;

·         Vīrietis, 67, atslēdznieks, tika atrasts miris darba vietā;

·         Vīrietis, 41, mehāniķis, pārbīdot U veida švelleri, tas saslīdēja, un darbinieka kāja tika iespiesta starp diviem švelleriem, kuru svars ir 120 kg;

·         Vīrietis, 33, zāģētājs, cieta, kad, zāģējot koku, vīrietim uzkrita zars un darbinieks guva smagas traumas;

·         Vīrietis, 28, kravas automobiļa vadītājs, kārtojot kravas automašīnas pārsegu, nokrita no 3 m augstuma un guva smagas traumas;

·         Vīrietis, 31, līmes sagatavošanas un formēšanas līnijas operators smagi cieta, jo, veicot vārtu tīrīšanu, darbinieka roka tika ievilkta starp lenti un vārstu;

·         Vīrietis, 59, tehniskais darbinieks, veicot darba pienākumus, nomira;

·         Vīrietis, 58, šoferis, atmuguriski pārvietojās pa iekraušanas rampu, pārkāpa pāri rampas malai un nokrita no tās, laužot gūžu;

·         Vīrietis, 38, kuģu mehāniķis, no kuģa iekrita ūdenī, tika izskalots miris;

·         Vīrietis, 61, apkures katlu montieris gāja bojā, kad, veicot siltumnesēja nomaiņu un apkures katla regulēšanas darbus, notika katla sprādziens, kura rezultātā darbinieks guva 100% ķermeņa apdegumus;

·         Vīrietis, 43, kurinātājs cieta, kad, veicot siltumnesēja nomaiņu un apkures katla regulēšanas darbus, notika katla sprādziens, kura rezultātā darbinieks guva 30% ķermeņa apdegumus;

·         Vīrietis, 41, ekskavatora – iekrāvēja vadītājs, veicot ekskavatora remontu, nokrita uz tā uzmontētā frontālā kausa statnes, no gūtajām traumām mira;

·         Sieviete, 56, slaucēja, cieta, kad, dzenot govis uz slaukšanas zāli, darbiniecei uzbruka govs, darbiniece guva gūžas kaula lūzumu;

·         Vīrietis, 36, tehniskais strādnieks, pārkāpjot darba aizsardzības prasības, veica korekcijas pie ieslēgtas transportiera līnijas, kā rezultātā darbinieka roka tika ierauta zem transportiera lentas;

·         Sieviete, evakuējoties paslīdēja un guva smagu rokas lūzumu.  

Dažādu e-pakalpojumu pieejamība valsts pārvaldes klientiem ieņem arvien būtiskāku lomu, jo tādējādi tiek ietaupīts ne tikai laiks, bet arī resursi, kas mūsdienu dinamiskajā ritmā ir īpaši nozīmīgi. Valsts darba inspekcija (VDI) regulāri strādā pie jaunu e-pakalpojumu izveides un pilnveidošanas, kas ļauj klientiem ātri, ērti un efektīvi saņemt sev vēlamos pakalpojumus vai konsultācijas. Visvairāk izmantotais VDI e-pakalpojums ir “Izziņa par darba tiesību būtiskiem pārkāpumiem”, kura ietvaros ir izsniegtas jau vairāk nekā 1000 izziņas (61% no visām izsniegtajām izziņām).

E-pakalpojums “Izziņa par darba tiesību būtiskiem pārkāpumiem” sniedz iespēju uzņēmumam, kas piedalās iepirkumos, saņemt informāciju par darba tiesību būtiskiem pārkāpumiem, kas saistīti ar personu nodarbināšanu bez rakstveida līguma noslēgšanas (publisko iepirkumu likuma 39.pantā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 42.pantā noteiktās izziņas). Izziņa tiek saņemta vidēji 1 stundas laikā no pieprasījuma brīža, kas ļauj iegūt nepieciešamos dokumentus, neapmeklējot VDI klātienē.

 

Tāpat uzņēmumi aicināti izmantot arī citus VDI e-pakalpojumus, kā piemēram, “Darba devēja sastādītā izmeklēšanas akta par notikušu nelaimes gadījumu darbā iesniegšana reģistrācijai”. Šo e-pakalpojumu aicinām izmantot tos uzņēmumus, kuros notikuši nelaimes gadījumi darbā ar vieglām sekām – e-pakalpojumi ļauj ietaupīt laiku, lai darba devējam vai viņa pārstāvim nebūtu jāierodas klātienē vai jāizmanto pasta pakalpojumi, kā arī šajā gadījumā nav nepieciešams sagatavot dokumentus vairākos eksemplāros. Aicinām izmantot arī e-pakalpojumu “Paziņojums par notikušu nelaimes gadījumu darbā”, kas ļauj gan darbiniekam, gan pašam cietušajam, kā arī nelaimes gadījuma lieciniekam elektroniski paziņot par nelaimes gadījumu darbā. Arī e-pakalpojums “Atzinums par nodarbinātā veselības un drošības apdraudējuma faktu darbā”, darbiniekiem ir īpaši aktuāls, jo ar tā palīdzību darbinieks var saņemt no VDI atzinumu par būtisku drošības un veselības apdraudējumu darbā, kas var kalpot par pamatu darba tiesisko attiecību vienpusīgai izbeigšanai, piemēram, gadījumos, kad darba devējs nav nodrošinājis darbinieku ar individuālajiem darba aizsardzības līdzekļiem, kā rezultātā darbinieks var gūt nopietnas un dzīvībai bīstamas traumas.

VDI piedāvā jau 16 dažādus e-pakalpojumus darba devējiem, darbiniekiem, iedzīvotājiem, ārstniecības iestādēm u.c. E-pakalpojumi un to apraksti ir pieejami: http://vdi.gov.lv/lv/internetapkalposanas-centrs/internetapkalposanas-centrs/

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797

dace.aleksane@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

Labklājības ministrijas (LM) vadītajā Starptautiskās darba organizācijas (SDO) rīkotajā globālā dialoga forumā, kas norisinājās Ženēvā (Šveice), izvērtētas iespējas darba apstākļu un nodarbinātības noteikumu pilnveidošanai ātri augošajā zvanu centru nozarē.

Valstu valdību, darba devēju un arodbiedrību pārstāvji, kuri piedalījās forumā, vienojās, ka darbinieku nodarbināšanai ir nepieciešams precīzāks likumiskais ietvars. Plašā dažādu nestandarta darba formu izplatība rada izaicinājumus atbilstošu darba apstākļu nodrošināšanai vienlīdzīgi visiem nozares darbiniekiem.

Pašlaik zvanu centros ir plaši izplatīta prakse darbiniekus nodarbināt nepilnu darba laiku, nenosakot precīzas darba laika robežas, slēgt darba līgumus uz noteiktu laiku un izmantot dežūrlaiku. Darbam zvanu centros nereti ir arī sezonāls vai gadījuma raksturs. Arvien plašāku izplatību iegūst arī darbinieku nodarbināšana ar pagaidu darba aģentūru starpniecību un, piesaistot darba veikšanai pašnodarbinātos kā pakalpojumu sniedzējus.

Tādējādi rodas atšķirīgs tiesību aizsardzības līmenis dažādām nodarbināto kategorijām gan  nodarbinātības noteikumu piemērošanas ziņā, gan sociālo garantiju saņemšanai bezdarba, darbnespējas vai maternitātes gadījumā. Tāpat šajā nozarē strādājošajiem nav vienlīdzīgu iespēju apvienoties arodbiedrībās un pilnvērtīgi piedalīties sociālajā dialogā ar darba devēju. Atšķirīga attieksme nereti izpaužas arī darba samaksas lieluma noteikšanā, pieejā apmācībai un karjeras attīstībai, kā arī drošībā un veselības aizsardzībā darbā.

Foruma dalībnieki atzina, ka daudzi zvanu centru darbinieki atzinīgi vērtē nestandarta darba formu elastību. Vienlaikus dalībnieki vienojās par nepieciešamību pilnveidot darba tiesību un darba aizsardzības normatīvo regulējumu, lai tas aptvertu dažāda veida nodarbinātības attiecībās strādājošos zvanu centru darbiniekus. Lai sniegtu atbalstu politikas izstrādātājiem, SDO tika aicināta iegūt plašāku informāciju un veikt pētniecisko darbu par darba apstākļiem zvanu centros.

Uzmanību darbam zvanu centros pievērš arī Latvijā. 15. oktobrī Valsts darba inspekcija rīkoja semināru par darba vides riska faktoriem un to novēršanas iespējām zvanu centros. Seminārā ar savu uzņēmumu labo praksi dalījās uzņēmumi “Swedbank”, “Lattelecom” un “Bite Latvija”. Seminārā prezentācijas ir pieejamas: http://osha.lv/lv/good_practice.

SDO rīcībā esošā informācija liecina, ka zvanu centru nozarē kopumā pasaulē ir nodarbināti 6 – 7 miljoni darbinieku, no kuriem 1,2 miljoni ir nodarbināti Eiropas Savienības valstīs.

Sākot ar šī gada 9. novembri Latgales reģionālās Valsts darba inspekcijas Rēzeknes birojs no Zemnieku ielas 16a pārceļas uz Atbrīvošanas aleju 90 (3. stāvs, ieeja no stāvlaukuma puses). Apmeklētāju pieņemšana, kā ierasts, notiks katru pirmdienu no plkst. 13.00 līdz 17.00. Rēzeknes klientu apkalpošanas centru iespējams sazvanīt pa tālruni: 64622073.

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-