Otrdiena, 2019. gada 23. jūlijs
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3_794f6.png

l_tab_7.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                      VDI_LOGO1.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Jaunumi

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2018.gada 1.janvāra līdz 31. decembrim nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 23 nodarbinātie un vēl 46 darbinieki tika atrasti miruši darba vietā (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). 2017.gadā šajā periodā bojā bija gājis 21 nodarbinātais. Vēl 197 cilvēki 2018.gadā ir guvuši smagus miesas bojājumus (2017.gadā - 206).

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:

·         sieviete, 57, virtuves darbiniece, guva traumu, krītot no velosipēda, darbavietas teritorijā;

·         vīrietis, 53, palīgstrādnieks, atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 27, būvstrādnieks, guva traumas, nokrītot no kāpnēm;

·         sieviete, 76, apkopēja, krītot darba vietā, guva rokas lūzumu;

·         vīrietis, 61, metālapstrādes iekārtas operators, strādājot cehā pie slīpēšanas darbagalda, pēkšņi plīsa abrazīvā materiāla nosūcēja turbīna, kā rezultātā cietušais guva galvas traumu;

·         vīrietis, 58, uzņēmuma īpašnieks, atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 21, palīgstrādnieks, iekāpjot tranšejā, lai veiktu dziļuma mērījumus, nogruva tranšejas mala, kā rezultātā cietušais tika apbērts. Apbēršanas rezultātā cietušais guva dažādas traumas, tostarp kaulu lūzumus;

·         vīrietim, komunikāciju tehniskajam strādniekam, uzkrita virsū motobloks. Darbinieks guva smagas traumas;

·         vīrietim, 49, atslēdzniekam, caurule ieslīdēja tranšejā un piespieda abas kājas;

·         vīrietis, 32, jumiķis, atrodoties uz pacēlāja, kāpa uz jumta, pēkšņi paslīdēja un nokrita no 4,5 m augstuma uz šķembām, starp ēkas sienu un pacēlāju;

·         vīrietis, krāvējs, vāca nost kravas iesaiņošanas materiālu, neievēroja garām braucošu elektroiekrāvēju, kas uzbrauca uz kājas un to smagi traumēja;

·         vīrietis, traktorists, atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 56, palīgstrādnieks, veicot stropēšanas darbus,  pielika kāpnes pie kravas mašīnas un kāpjot uz tām, lai stiprinātu konteineru, nokrita no aptuveni 3  metru augstuma uz metāla konstrukcijām;

·         sieviete, 59, veikala kasiere, traumēja kāju, paslīdot uz grīdas;

·         vīrietis, 28, lauksaimniecības fermas strādnieks, pārvietojoties ar traktoru, kas aprīkots ar lopbarības mikseri, pa uzņēmuma teritoriju, darbinieks redzēja, ka starp traktora riteņiem ir iesprūdis akmens, lai to izņemtu viņš brauca uz darbnīcām. Darbnīcās iesprūdušo akmeni izņēma laukā. Pēc brīža darbinieks pieliecās pie traktora riepas, lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā, pēkšņi traktora riepa sprāga. Sprādziena rezultātā no riepas protektora atdalījās dubļi, kas traumēja darbinieka acis;

·         sieviete, 55, koksnes šķirotāja, palīdzēja operatoram notīrīt iekārtu. Piegāja pie darba galda materiālu apstrādes zonā, atvēra aizsargvairogu. Iekārta nebija atslēgta no elektrības. Ar koka atgriezumu rokās darbiniece tīrīja skaidas, kas atradās virs griezējinstrumenta. Negaidot koks iestrēga un aizķēra cimdu cietušās rokā, kā rezultātā labā roka tika ierauta griezējinstrumentā;

·         vīrietis, 55, celtnieks, pārkāpjot no sastatņu darba platformas uz saliekamo kāpņu pakāpiena, kāpnes izkustējās, darbinieks zaudēja līdzsvaru un nokrita uz betona grīdas no 1,3 m augstuma;

·         vīrietis, reģionālais klientu darījumu vadītājs, atrasts miris darba vietā;

·         sieviete, 61, palīgstrādnieks, nokrita no saliekamām kāpnēm;

·         vīrietis, atrasts miris darba vietā;

·         sieviete, 83, eksponātu uzraudze, apkopēja, ejot no pusdienas pārtraukuma uz savu objektu, darbiniece nokrita pa trepēm un salauza gūžas kaulu;

·         vīrietis, 54, betonētājs, uzkāpa uz 4 m augsta veidņa. Darbinieks nelietoja drošības jostu, tāpēc, paslīdot, nokrita lejā un guva smagas traumas;

·         vīrietis, 50, auto atslēdznieks, mira darba vietā;

·         vīrietis, 48, lopu kāvējs, veicot kautķermeņa sadali, ar nazi ievainoja aci;

·         vīrietis, 43, algotos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistītais bezdarbnieks, palīgstrādnieks, mira ceļu satiksmes negadījumā;

·         vīrietis, 55, ceha strādnieks, ar uzņēmuma automašīnu veda citus darbiniekus mājās, līdz pēkšņi darbiniekam palika slikti. Kolēģi nekavējoties nogādāja darbinieku slimnīcā;

·         vīrietis, uzņēmuma īpašnieks, mira darba vietā, nokrītot no 8 m augstuma;

·         vīrietis, celtnieks, veicot jumta konstrukcijas montāžu un pārvietojoties pa jumta segumu, caurkrita caur jumta segumu no aptuveni 7 m augstuma;

·         sievietei, 45, pastniecei, uzbrauca automašīna;

·         sieviete, 48, viesmīle, ar labo kāju aizķērās aiz drenāžas režģa un guva traumas;

·         vīrietis, 49, palīgstrādnieks, cirsmā veicis palīgstrādnieka darbus. Veicot koka gāšanu (bērzs, diam. 60 cm), tas gāšanas laikā iegāzās citā kokā, nolaužot tam zaru, ar kuru tika darbinieks tika nāvīgi traumēts;

·         vīrietim, automobiļa vadītājam, pusdienas pārtraukumā palika slikti, kā rezultātā darbinieks nokrita un pārsita galvu;

·         vīrietis, 27, traktorists, darba vietā guva sejas un acu traumas;

·         vīrietis, 52, vecākais muitas uzraugs, kāpjot no vagona uz rampu, paslīdēja un nokrita, kā rezultātā traumēja kāju;

·         vīrietim, 62, strādniekam, meža cirsmā, uzkrita koks. Darbinieks gāja bojā;

·         sieviete, 53, pasta operators, paslīdēja un nokrita, laužot roku;

·         sieviete, 58, pārdevēja, kasiere, krītot, guva traumu;

·         vīrietis, 55, komunikācijas projektu vadītājs, krītot, lauza roku;

·         sieviete, 52, pastniece, nokāpjot no trepēm, krita, gūstot kājas lūzumu;

·         vīrietis, ēkas uzraugs, mira darba vietā;

·         vīrietis, ēkas dežurants, atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 46, valdes loceklis, atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, strādnieks, guva traumu no krītoša koka;

·         sieviete, 57, pārdevēja, darba vietā krita, gūstot traumu;

·         sieviete, 54, pastniece, veicot darba pienākumus, paslīdēja, nokrita, laužot labās kājas potīti;

·         vīrietis, 56, palīgstrādnieks, guva kājas traumu, paslīdot darba vietā;

·         vīrietis, 59, kravas automobiļa vadītājs, atrasts miris darba vietā;

·         vīrietim, 52, motorzāģa vadītājam, mežizstrādes darbu veikšanas laikā uzkrita koks;

·         sieviete, 39, sabiedrisko darbu veicēja, kaisot smiltis uz apledojuša ceļa, pakrita un lauza kāju;

·         sieviete, 31, strādniece, ar elektriskajiem ratiem uzbrauca kājai, gūstot smagu traumu;

·         vīrietis, 30, automobiļa vadītājs, veicot darba pienākumus palika slikti, zaudēja samaņu;

·         vīrietis, 56, pārdevējs, nokrita un salauza kāju;

·         vīrietis, 47, automobiļa vadītājs, paslīdēja pie automašīnas un nokrita;

·         vīrietis, 60, automobiļa vadītājs, veicot darba pienākumus, paslīdēja un nokrita, gūstot traumu.

 

Šobrīd klātienes konsultācijas var saņemt Kr. Valdemāra ielā 38 k-1, Rīgā, kā arī reģionālajās VDI struktūrvienībās.  Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!

Sākot ar šā gada 2. janvāri Valsts darba inspekcijas kolektīvam ir pievienojušies divi jauni darbinieki -  Jānis Ābols, otrais VDI direktora vietnieks un Agnese Aišpure, jaunā Finanšu nodaļas vadītāja.

VDI informē, ka no 2. līdz 11. janvārim klientu pieņemšana Talejas ielā 1, Rīgā, nenotiks. Klātienes konsultācijas varēs saņemt Kr. Valdemāra ielā 38 k-1, Rīgā, kā arī reģionālajās VDI struktūrvienībās. Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!

Valsts darba inspekcija (VDI) piedalīsies izstāde “Tech industry 2018”, kas norisināsies no 29.novembra līdz 1.decembrim Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsala. VDI aicinās izstādes apmeklētājus pievērst uzmanību darba aizsardzības un darba tiesību prasību ievērošanas nozīmīgumam.

Izstādes laikā VDI stendā sniegsim konsultācijas, kā pieteikties bezmaksas atbalstam darba vides sakārtošanai ESF projekta „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” Nr. 7.3.1.0/16/I/001 ietvaros. Minētais atbalsts sevī ietver: 

1.     darba vides riska novērtējumu; 

2.     darba aizsardzības pasākuma plāna izstrādi;

3.     rekomendācijas darba aizsardzības struktūras izveidošanai;

4.     darba vides faktoru laboratorisko mērījumus veikšanu (līdz 250 EUR apmērā);

5.     darba aizsardzības speciālistu un uzticības personu apmācības:

·         darba aizsardzības speciālista apmācības;

·         uzticības personu apmācības;

·         specializēto zināšanu apguve darba aizsardzības jomā.

Uz tikšanos izstādes laikā VDI stendā!

 

1

VDI informē, ka šā gada 15. un 16. novembrī, klientu pieņemšana Kr. Valdemāra ielā 38 k-1, Rīgā nenotiks. Klātienes konsultācijas varēs saņemt Talejas ielā 1, Rīgā, kā arī reģionālajās VDI struktūrvienībās.

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2018.gada 1.janvāra līdz 2. Novembrim nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 26 nodarbinātie un vēl 17 darbinieks tika atrasts miris darba vietā (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). 2017.gadā šajā periodā bojā bija gājuši 19 nodarbinātie. Vēl 148 cilvēki 2018.gadā ir guvuši smagus miesas bojājumus (2017.gadā - 167).

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:

·         sieviete, 60, pārdevēja, pildot darba pienākumus, guva smagu kājas traumu;

·         vīrietis, 33, būvstrādnieks, būvobjektā nokrita no 2. stāva;

·         vīrietis, 57, traktora vadītājs, atrasts miris kombaina graudu bunkurā;

·         vīrietis, 60, laukstrādnieks, guva traumas, nokrītot no 3 m augstuma;

·         vīrietis, 49, remontatslēdznieks, demontējot transportieri, starp transportieri un betona šahtas malu ar koka dēli iespieda kāju;

·         vīrietis, 55, palīgstrādnieks, atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 57, palīgstrādnieks, aizķērās aiz metāla skapja durvju roktura un, krītot, salauza labo roku;

·         sieviete, 41, kūdras ieguves strādniece, zaudēja samaņu darba vietā, vēlāk slimnīcā nomira;

·         vīrietis, darbinieks, guva kājas traumu, kad viņam uzbrauca autokārs;

·         vīrietis, 38, krāvējs, ar iekrāvēju, braucot  atpakaļgaitā, saspieda un salauza kāju;

·         vīrietis, 57, strādnieks, mira darba vietā;

·         vīrietis, 57, vagonu apgāzēja apkalpotājs, maiņas laikā  ar manevrēšanas iekārtu “pozicionieri” veica vagonu padošanu uz iekraušanu un novākšanu uz vagonu apgāzēja platformas. Maiņas beigās darbinieks ar slotu veica pozicioniera tīrīšanu. Darba procesā pārvietojoties, darbinieks paklupa un nokrita uz betona seguma, gūstot traumas;

·         vīrietis, 51, dokers-mehanizators, guva kājas traumu, autoiekrāvējam uzbraucot uz darbinieka kājas;

·         vīrietis, tika uztīts uz skaidu irdināmā šneka un gāja bojā;

·         vīrietis, 41, motorzāģa operators, guva traumu no krītoša koka;

·         sieviete, 39, veikala vadītāja, pie kases paslīdēja uz vīnogas, kā rezultātā krita, atsita galvu pret iepirkumu groziem, kuri bija novietoti pie kases;

·         vīrietis, 63, apaļkoku šķirotājs, atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, traktora vadītājs, guva traumu konflikta rezultātā;

·         vīrietis, 41, autostāvvietas kontrolieris, autostāvvietā, veicot automašīnu pārbaudi saistībā ar apmaksu par stāvvietas izmantošanu, tika notriekts ar automašīnu, kurai kontrolieris noformēja soda kvīti;

·         vīrietis, 43, kravas automobiļa vadītājs, cieta ceļu satiksmes negadījumā;

·         vīrietis, 55, saimniecības strādnieks, mēģināja iztaisnot uzkares stieni frontālam iekrāvējam. Vienā brīdī, taisnojot stieni, akmeņu kauss atāķējās no frontālā iekrāvēja un uzkrita virsū uz darbinieka labās pēdas;

·         vīrietis, 45, metāla izstrādājumu montētājs, slidotavai veica nojumes pārklājuma montāžu. Atrodoties automašīnas kravas nodalījumā pie galējā borta, mēģināja atsaitēt stropes, ar kurām bija piestiprināti montāžai nepieciešamie elementi. Ieķeroties ar abām rokām un ar spēku mēģinot atsaitēt vienu no pēdējām stropēm, tā negaidot atbrīvojās, un cietušais pārvēlās pāri kravas nodalījuma gala bortam un nokrita uz zemes no 1,28 m augstuma;

·         vīrietis, dokers, saņēma triecienu pa galvu, gūstot smagu traumu;

·         vīrietis, skārdnieks-jumiķis, strādāja uz jumta. Darba laikā paslīdēja kāja, nokrita no 5 m augstuma. Salauza labo kāju, kreiso roku;

·         vīrietis, apsargs, tika atrasts miris darba vietā;

·         vīrietis, 50, celtnieks, atradās būvbedrē. Nogrūstot būvbedres malai, grunts daļēji apraka darbinieku. Darbinieks smagā stāvoklī nogādāts slimnīcā;

·         sieviete, 50, zaudējusi līdzsvaru un nokritusi no pakošanas līnijas paaugstinājuma. Lauzusi labās rokas augšdelmu;

·         vīrietis, autokrāvēja vadītājs, elektrokrāvēja operators, palīdzot veikt metāllūžņu konteinera izkraušanas darbus, krita no kāpnēm apm. no 1 m augstuma. Lauza 3 ribas;

·         vīrietis, 42, kurjers, cieta ceļu satiksmes negadījumā;

·         vīrietis, 62, kravas automobiļa vadītājs, cieta ceļu satiksmes negadījumā;

·         vīrietis, 60, elektromontieris, veicot kabeļu montāžu augstsprieguma līnijā, guva elektrotraumu, kā rezultātā nomira;

·         vīrietis, 50, elektronikas tehniķis, guva smagas traumas kritiena rezultātā;

·         vīrietis, 57, darbu vadītāja palīgs, iekāpa tranšejā, lai veiktu tās dziļuma mērījumu. Atdaloties gruntij, tā piespieda darbinieka labo ceļgalu pie tranšejas malas. Negadījuma rezultātā darbinieks guva labā ceļgala slēgtu lūzumu;

·         vīrietis, 48, kravas automobiļa vadītājs, veicot asenizācijas pakalpojumus, tīrot aku, darbinieks paslīdēja uz slapja asfalta, nokrita, ūdens spiediena rezultātā šļūtene ar metāla uzgali ietriecās labās kājas apakšstilbā;

·         vīrietis, 36, galdnieks, ar formātzāģi grieza detaļu, nogrieztā detaļa mainīja virzienu un, lidojot atpakaļ, trāpīja darbiniekam pa aci;

·         vīrietis, 55, palīgstrādnieks, pēc darba ar hidraulisko malkas skaldītāju gatavoja savām vajadzībām malku. Darba procesā iesprūda malkas pagale, tāpēc darbinieks atvēra aizsargvāku. Neizslēdzot iekārtu, darbinieks ar labo roku piekārtoja pagali un pēkšņi nostrādāja skaldāmais cilindrs, piespiežot roku pret cirvja asmeni un pāršķeļot plaukstu.

 

Labas prakses balva «Zelta ķivere» piektdien (26. oktobrī) svinīgā ceremonijā pasniegta SIA „”Ventspils nafta” termināls” – uzņēmumam, kurš jau daudzus gadus īsteno dažādus darba aizsardzības pasākumus, lai pasargātu savus darbiniekus no bīstamo vielu iedarbības. Labas prakses konkurss tika rīkots Eiropas kampaņas “Turi grožos bīstamās vielas” ietvaros, un viens no tās mērķiem bija dalīties ar praktiskiem padomiem, lai citi uzņēmumi var smelties idejas un pārņemt labo praksi, tādējādi pasargājot pēc iespējas vairāk darbinieku.

“Drošība mūsu nozarē ir neapspriežams jautājums VNT. Tā ir mūsu prioritāte un pienākums pašiem pret sevi, mūsu cilvēkiem un sabiedrību!” uzver SIA „”Ventspils nafta” termināls” ģenerāldirektors Larss Panclafs, kura vadītais uzņēmums ne tikai veic tehniskus pasākums un izsniedz individuālos aizsardzības līdzekļus saviem darbiniekiem, bet nepārtraukti izglīto darbiniekus, ar mērķi mainīt vēsturiski izveidotu uztveri “naftas produkti ir nekaitīgi”. Pateicoties veiktajiem  darba aizsardzības pasākumiem, daļai uzņēmuma darbinieku ir samazināta ķīmisko vielu iedarbība, darbi ar augsto ķīmisku vielu iedarbību lielākoties ir nodoti uzņēmumiem, kuri specializējas šajā jomā. Papildus tam 2016. – 2017. gadā SIA „”Ventspils nafta” termināls” darbinieki rīkoja mācības Ventspils skolēniem par rīcību ārkārtas situācijās, piemēram, naftas produktu noplūdes gadījumos.

 “2018.gada konkursa laikā tika meklēti labas prakses piemēri, kas parāda, kā efektīvi novērst bīstamo vielu radītos riskus darba vietā. Kopumā konkursam pieteicās 6 uzņēmumi, kas iesniedza ļoti atšķirīgus, bet vienlaikus arī iedvesmojošus piemērus. Bez SIA „”Ventspils nafta” termināls” piemēra žūrija vērtēja arī pieteikumus no A/S „Cēsu alus”, VAS „Starptautiskā lidosta “Rīga””, A/S „Grindeks”, SIA „Latvijas Mobilais Telefons” un A/S „Olainfarm”, norāda konkursa žūrijas vadītāja Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja Linda Matisāne.

Labās prakses konkurss darba aizsardzībā «Zelta ķivere» notika jau 13.gadu. To organizēja Valsts darba inspekcija, bet žūrijā bija pārstāvji arī no LR Labklājības ministrijas, RSU Darba drošības un vides veselības institūta, Latvijas darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības.

 

Informāciju sagatavoja:

Megija Ekkerte,

Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797, E-pasts: megija.ekkerte@vdi.gov.lv

www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

No 26. oktobra līdz 29. oktobrim Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) veiks nozīmīgas sistēmu infrastruktūras izmaiņas, tostarp iekārtu pārvietošanu no viena datu centra uz otru. Iekārtu pārvietošanas laikā nestrādās vairākas sistēmas, tai skaitā, portāls Latvija.lv un tajā pieejamie e-pakalpojumi, Elektronisko iepirkumu sistēma eis.gov.lv, Valsts vienotais ģeotelpiskās informācijas portāls Geolatvija.lv, Teritoriālās attīstības un plānošanas informācijas sistēma tapis.gov.lv un Valsts informācijas sistēmu savietotājs viss.gov.lv, kā rezultātā portāli un e-pakalpojumi šajā laikā nebūs pieejami. Veicamās izmaiņas neietekmēs informācijas un lietotāju datu drošību.

Tehniskie uzlabojumi ir plānots solis, kas nepieciešams VRAA infrastruktūras ilgtermiņa darbības nodrošināšanai. Tos plānots veikt no 26. oktobra plkst. 18.00 līdz 29. oktobra plkst. 8.00.  Uzlabojumu veikšanas darbiem īpaši ir izvēlēta nedēļas nogale, lai tādējādi neērtības justu pēc iespējas mazāks iedzīvotāju un uzņēmēju, kā arī iestāžu un pašvaldību skaits. 

Vienotās pieteikšanās moduļa (Latvija.lv autentifikācija) darbība tehnisko darbu veikšanas laikā netiks pārtraukta. Aicinām iedzīvotājus un uzņēmējus iecerētos e-pakalpojumus, kā arī piedāvājumu iesniegšanu Elektronisko iepirkumu sistēmā veikt līdz piektdienas pēcpusdienai vai ieplānot tos nākamajā nedēļā, sākot no pirmdienas. Informāciju par sistēmām, kas norādītajā laikā nebūs pieejamas, aicinām skatīt VRAA vietnē www.vraa.gov.lv.

 

Informāciju sagatavoja

Valsts reģionālās attīstības aģentūra

prese@vraa.gov.lv

tel. 67079023 

 

Pētījums: mazie uzņēmēji nedomā par darba vides riskiem. Risku novērtēšana esot dārga, sarežģīta un uz tiem neattiecas.

Eiropas Savienības dalībvalstīs veiktais pētījums liecina - jo mazāks uzņēmums, jo biežāk netiek ievērotas pamatprasības darba vides risku novērtēšanā. Riska grupā jo īpaši ir uzņēmumi līdz 100 darbiniekiem. Pētījums atklājis - tieši mazo un vidējo uzņēmumu vidū valda stereotipi, ka risku novērtēšana ir pārlieku sarežģīta, pieprasa specializētas zināšanas un papildu resursus. Lai darba devēji darba vides risku novērtēšanu varētu veikt vienkāršāk, efektīvāk un bez priekšzināšanām, Valsts darba inspekcija sadarbībā ar Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru izstrādājusi interneta vietnē bāzētu interaktīvu rīku OiRA (Online Interactive Risk Assessment).

Renārs Lūsis, Valsts darba inspekcijas direktors: “Eiropas Savienības direktīva un Latvijas Republikas Darba aizsardzības likums nosaka - darba vides risku novērtēšana katram darba devējam ir jāveic ne retāk kā reizi gadā. ES dalībvalstīs veiktais pētījums atklājis - mazie uzņēmēji uzskata, ka risku novērtēšana pārlieku sarežģīta un resursietilpīga. Daļai darba devēju uz tiem nemaz neattiecas, uzskatot, ka viņu mazais uzņēmums ir drošs un tajā nav risku. Savukārt citi atzīst, ka trūkst atbalsta un metodikas darba vides risku novērtējuma veikšanai. OiRA rīks ir veids, kā mēs varam atbalstīt mazos uzņēmumus un lauzt valdošos stereotipus, ko atklājis veiktais pētījums.”

Šobrīd OiRA veiksmīgi lieto jau teju 5000 Latvijas uzņēmēju. OiRA ir īpaši piemērots mazajiem uzņēmumiem. Ar OiRA darba devējs bez īpašām priekšzināšanām darba aizsardzībā un liekiem tēriņiem var atpazīt savā darba vietā esošos darba vides faktorus un novērtēt, cik liels ir risks, ka nodarbinātie cietīs vai saslims darba vietā. Ar rīka palīdzību iespējams noteikt veicamos darba aizsardzības pasākumus, kā arī sagatavot normatīvajos aktos prasīto dokumentāciju - darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības pasākumu plānu.

“OiRA kā rīks ļauj darba devējiem ietaupīt laiku un līdzekļus, jo rīks vienuviet satur visas normatīvo aktu prasības darba aizsardzībā, kas konkrētai nozarei ir svarīgas. Tieši tāpēc ir izveidoti dažādi rīki - darba devējiem viesnīcās ir jānovērš citi riska faktori nekā autoservisā vai būvlaukumā. Valsts darba inspekcija rūpējas par rīka saturu - regulāri atjauno to atbilstoši normatīvo aktu prasībām, papildina ar jauniem skaidrojušiem materiāliem, filmām, plakātiem. OiRA rīks ir pieejams bez maksas tiešsaistē, jebkurā laikā un  no jebkuras vietas. Pozitīvi, ka rīks ne tikai palīdz identificēt problēmas uzņēmumā, bet arī piedāvā darba devējam iespējamos risinājumus darba vides risku mazināšanai vai novēršanai,” uzsver Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

Šobrīd latviešu valodā ir izstrādāti divpadsmit rīki – darbam birojā,  izglītības iestādēm, veikaliem, lauksaimniecības uzņēmumiem, uzkopšanas darbiem, sabiedriskajā ēdināšanai, viesnīcām un viesu mājām, skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, uzņēmumiem, kas veic automobiļu apkopes un remontu, būvdarbu veicējiem, kas strādā telpās, autotransportam, ārstu praksēm.

Linda Tellgrena, bloga “Lindas Virtuve” autore: “Tas, ka uzņēmums ir neliels un tā ikdienas darbība šķietami nav saistīta ar augstiem riskiem, nenozīmē, ka darba vides risku aspektu drīkst ignorēt. Pat savās mājās mēs veicam pasākumus, lai veidotu pārdomātu un patīkamu vidi, tad kāpēc to gan nedarīt arī darba vietās? Darba vides risku izvērtēšana un novēršana ir gluži kā laba apdrošināšana - ieguldot proporcionāli nedaudz resursu, varam izvairīties no lielākiem negadījumiem un izdevumiem nākotnē. Tādējādi pasargājot gan sevi, gan savus padotos. Katrs darbinieks ir vērtība!”

Aivars Mackevičs, portāla BalticTravelnews.com direktors: “Priecē, ka OiRA kā rīks ir pielāgots katras nozares specifikai. Piemēram, paredzot čūsku kodumu risku viesu namiem laukos. Viesmīlības nozarē, kā restorānos, tā viesnīcās, būtiska ir katra detaļa. Piemēram, pareizi izbūvējot grīdu un izvietojot atbilstošus paklājus, uzņēmējs gan ietaupa laiku telpu uzkopšanai, gan nodrošina drošu darba vidi saviem darbiniekiem, tādējādi taupot sava uzņēmuma līdzekļus. Taču par darba vides risku novērtēšanu uzņēmējs nereti sāk domāt tikai divos gadījumos - ja ir noticis nelaimes gadījums vai ja draud sods. Uzņēmēji būtu vairāk ieinteresēti vērtēt un novērst riskus, ja saskatītu tajā ekonomisko izdevīgumu. Sakārtotā un standartizētā vidē darbinieki ātrāk izprot savus pienākumus un apgūst darba vidi, tādējādi var ātrāk sākt darboties, darbinieki mazāk slimo, tādējādi ir mazāka darbinieku rotācija. Tas viss palīdz uzņēmējam taupīt laiku un finanšu resursus. Turklāt situācijā, ja notiek nelaimes gadījums, darba vides risku novērtēšana ar OiRA palīdz sadarbībā ar apdrošinātājiem, jo uzņēmumā tiek veikta darba vides risku vadība un  dokumentācija ir sakārtota atbilstoši noteikumiem. ”

OiRA video: https://ej.uz/OIRAvideo

OiRA rīks tiešsaistē: www.vdi.gov.lv/lv/oira/

 

Papildu uzziņām par OiRA

Linda Matisāne

VDI Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja

E-pasts Linda.Matisane@vdi.gov.lv

Tālr. +371 26482297

www.vdi.gov.lv/lv/oira/

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-