Jaunumi

            Kokapstrāde joprojām uzskatāma par vienu no bīstamākajām nozarēm Latvijā ar vislielāko reģistrēto nelaimes gadījumos cietušo skaitu. Kokapstrādes nozare arī 2011. gadā notikušo nelaimes gadījumu skaita ziņā ir 1. vietā. 2011. gadā kokapstrādes un mēbeļu ražošanas nozarē reģistrēti un izmeklēti 169 nelaimes gadījumi darbā, no tiem 5 darbinieki traumu rezultātā gāja bojā, bet 24 darbinieki guva smagas traumas. Mežizstrādes nozarē pērn notikuši 26 nelaimes gadījumi darbā, no tiem 3 darbinieki gāja bojā un 5 darbinieki guva smagas traumas. Salīdzinot ar 2010. gadu, kopējais nelaimes gadījumu darbā skaits kokapstrādes, mēbeļu ražošanas un mežizstrādes nozarē ir palielinājies par 25%.

            Kā biežākais nelaimes gadījumu cēlonis ir darba aizsardzības noteikumu vai instrukciju neievērošana, nepietiekoša uzmanība, neapmierinoša darbinieku instruēšana un apmācība. Darba inspekcija secina, ka daļa uzņēmumu šobrīd mēģina ietaupīt uz darba aizsardzības rēķina, taču sekas tam var būt darbinieku invaliditāte vai pat dzīvības zaudējums. Darba inspekcija atgādina, ka iekārtas, kas apdraud darbinieku veselību un drošību, var tikt apturētas.

            Darba inspekcija saskaras ar aizvien būtiskāku darba tiesību un darba aizsardzības prasību neievērošanu. Nesen kādā mežistrādes uzņēmumā Darba inspekcija konstatēja pat nelegālu nepilngadīgo bērnu nodarbināšanu, par ko ir uzsākta administratīvā lietvedība.

            Darba inspekcija februārī visā valstī veiks preventīvas kokapstrādes, mēbeļu ražošanas un mežizstrādes nozares uzņēmumu pārbaudes, kuru mērķis ir izvērtēt uzņēmumos faktiskos darba apstākļus, pievēršot uzmanību biežākajiem nelaimes gadījumu cēloņiem šajā nozarē un informēt darba devējus par būtiskākajām prasībām darba aizsardzības jomā.

            Veicot apsekojumu, inspektori pārbaudīs, vai ir veikts darba vides risku novērtējums, kā tiek ievērotas darba aizsardzības prasības darba vietās, strādājot ar darba aprīkojumu, individuālo aizsardzības līdzekļu un drošības zīmju lietošana, kā arī to, vai ir veikta darbinieku apmācība.

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Klātesošie tiks informēti par Darba inspekcijas rezultātiem nereģistrētās nodarbinātības pasākumu plāna īstenošanā un ieguldījumu nelaimes gadījumu darbā mazināšanā 2011. gadā, kā arī par šī gada darbības prioritātēm un plānotajām aktivitātēm.

Preses konferencē piedalīsies: Darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis, Darba tiesību nodaļas vadītāja Mārīte Noriņa un Darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra Zariņa.

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

„Inta Neimane ir enerģiska un profesionāla darbiniece, kura sava padarītā darba apjoma un kvalitātes ziņā ievērojami pārsniedza inspektoriem noteiktos kritērijus. I. Neimanei piemīt vadītājam nepieciešamā nosvērtība un spēja motivēt kolektīvu kopīgam darbam,” jauno reģionālās inspekcijas vadītāju raksturo Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

            I. Neimane Valsts darba inspekcijā strādā kopš 2004. gada 1. novembra un ir ieguvusi profesionālo maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā, kā arī augstāko profesionālo izglītību darba aizsardzībā.

            Savā pirmajā darba dienā KRVDI vadītājas amatā I. Neimane kopā ar Valsts darba inspekcijas vadītāju Renāru Lūsi apmeklēja uzņēmumu „Liepājas metalurgs”, lai iepazītos ar tā darbu, darba aizsardzības prasību ievērošanu un ar uzņēmuma vadību pārrunātu pēdējo notikušo nelaimes gadījumu darbā, kurā gāja bojā divi darbinieki, kā arī, lai novērtētu uzņēmuma paveikto pēc iepriekšējiem nelaimes gadījumiem.

            KRVDI pārraudzībā atrodas Liepājas un Ventspils pilsētu, kā arī Aizputes, Alsungas, Brocēnu, Dundagas, Durbes, Grobiņas, Kuldīgas, Mērsraga, Nīcas,  Pāvilostas, Priekules, Rojas, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu, Vaiņodes un Ventspils novadu uzņēmumi.

            KRVDI birojs Liepājā atrodas Jūras ielā 12, Liepājā, tālr. 63427443, bet Ventspils sektora birojs – Lakstīgalu ielā 1, Ventspilī, tālr. 63627738.

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Ja faktiskā gaisa temperatūra ir no -5⁰C līdz -10⁰C, tad maksimālais laiks, ko nodarbinātais var strādāt aukstumā ārpus telpām ir 90 minūtes, pēc kura jāseko vismaz 15 minūtēm garam atpūtas laikam apsildāmās telpās. Ja temperatūra ir no -10⁰C līdz -18⁰C, tad pēc 80 minūšu gara darba laika jābūt vismaz 20 minūšu atpūtai, bet ja temperatūra ir no -18⁰C līdz -30⁰C, tad pēc 70 minūšu darba laika jābūt vismaz 25 minūšu garam atpūtas laikam.

            Darba inspekcija atgādina, ka nosakot darba laika un atpūtas ilgumu, jāpievērš uzmanība vēja ātrumam, kas ietekmē cilvēka pašsajūtu. Piemēram, ja ārpus telpām gaisa temperatūra ir -15⁰C un vēja ātrums ir 3 metriem sekundē, tad faktiskā gaisa temperatūra ir -21⁰C, bet ja vēja ātrums palielinās līdz 8 metriem sekundē, tad faktiskā gaisa temperatūra ir jau -28⁰C. Strādājot ārpus telpām, darba devējam ir jānodrošina arī aukstam laikam piemērots darba apģērbs, kā arī iespēja padzerties siltu dzērienu.

            Darba inspekcija norāda, ka darba veikšana pie pazeminātas temperatūras ir saistīta ar risku veselībai - gan dažādiem apsaldējumiem, gan arī palielinātu slodzi elpošanas ceļiem un sirdij. Ja, piemēram, tirdzniecības darbiniekiem, kas lielākoties nepārvietojoties uzturas vienā atrašanās vietā, ir paaugstināts atsevišķu ķermeņa daļu apsaldējumu risks (rokas, kāju pēdas, sejas daļas), tad darbinieki, kuru darbs saistīts ar fizisku slodzi, vairāk ir apdraudēti plaušu audu apsaldējumā – fiziskas slodzes laikā cilvēki pastiprināti ieelpo auksto gaisu, kurš, nepaspējot sasilt pirms nonākšanas plaušās, var apsaldēt plaušu audus, kā rezultātā var attīstīties plaušu iekaisums.

            Tas, kā tiek noteikta faktiskā gaisa temperatūra, ņemot vērā vēja ātrumu, nosaka 2009. gada 28. aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr.359 „Darba aizsardzības prasības darba vietās”.

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

eksperts ārējo sakaru jautājumos,

tālr.: 67021735, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv

Pārcelšana notiek saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 11.panta trešo daļu un 37.panta pirmo un trešo daļu labas pārvaldības nodrošināšanai valsts interesēs, kā arī, lai nodrošinātu racionālu un kvalitatīvu Valsts darba inspekcijas funkciju izpildi, un, ņemot vērā R.Lūša atbilstību VDI direktora amatam izvirzītajām prasībām.

R.Lūsim ir akadēmiskā augstākā izglītība (maģistra grāds ekonomikā) un profesionālā augstākā izglītība (darba aizsardzībā). Pirms savas profesionālās darbības uzsākšanas VDI, R.Lūsis ir bijis ilggadējs LM Darba departamenta direktora vietnieks un Darba aizsardzības politikas nodaļas vadītājs.

R.Lūsim ir ilggadēja pieredze starptautiskos sadarbības jautājumos dažādās Eiropas Savienības līmeņa komitejās un projektos kā Latvijā, tā arī citās valstīs ar Labklājības ministrijas un Valsts darba inspekcijas kompetenci saistītajās darba apstākļu uzlabošanas jomās.

Atgādinām, ka R.Lūsis VDI direktora vietas izpildītāja pienākumus pildīja kopš 2011.gada 14.februāra.

LM informē, ka pagājušā gada otrajā pusē diskutētā un rosinātā triju inspekciju apvienošana nenotiks. VDI turpinās darbu kā līdz šim, savukārt uz esošās Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas bāzes, pievienojot šobrīd LM esošo sociālo pakalpojumu sniedzēju kvalitātes kontroles funkciju, plānots veidot LM pakļautībā esošu neatkarīgu institūciju. Šobrīd šīs institūcijas izveide ir plānošanas stadijā. Lēmumu par tās izveidi pieņems valdība un provizoriskais jaunās institūcijas darbības uzsākšanas laiks ir 2013.gada 1.janvāris.

Informāciju sagatavoja:

Marika Kupče, Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825, marika.kupce@lm.gov.lv.

Par VDI turpmākās darbības prioritātēm R.Lūsis izvirzījis nereģistrētās nodarbinātības efektīvu apkarošanu un nelaimes gadījumu darbā mazināšanu. Tāpat par svarīgu VDI attīstības virzienu R.Lūsis nosauc iestādes pakalpojumu pieejamības paaugstināšanu klientu vidū.. Līdztekus Darba inspekcijas pakalpojumu elektronizācijai, šobrīd notiek darbs arī pie jaunas informatīvās sistēmas izstrādes, kas ļaus taupīt šobrīd manuālām operācijām nepieciešamos resursus, kā arī vēl efektīvāk plānot Darba inspekcijas pārbaudes.

„Uzdevums, ko pats vēlos izvirzīt Darba inspekcijas tuvākajam darbības periodam ir  preventīvās darbības palielināšana, ”norāda R.Lūsis. „Lai arī šobrīd VDI  atrodas situācijā, kad darbs ir jāveic ar resursiem, kas gan finansiālā, gan darbinieku skaita ziņā  ir vieni no mazākajiem iestādes vēsturē un nav iespējams palielināt pārbaužu skaitu bez papildus inspektoru skaita pieauguma, uzskatu, ka Darba inspekcijas preventīvi izglītojošā loma vēl nav pilnībā izmantota un tieši šajā virzienā es ceru sasniegt jaunus mērķus.”

Baiba Auzāne,

Valsts darba inspekcijas

Starporganizāciju sadarbības nodaļas vadītāja,

tālr.: 67021735, mob.t.: 29429448,

e-pasts: baiba.auzane@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv , www.osha.lv

Jebkuram darba devējam, nodibinot darba tiesiskās attiecības ar darbiniekiem, jāievēro Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti, kas reglamentē darba tiesisko attiecību jautājumus. Viens no svarīgākajiem šāda veida normatīvajiem aktiem ir Darba likums, kas nosaka darba devēja un darbinieka tiesības un pienākumus darba tiesisko attiecību ietvaros.

Valsts darba inspekcijas un Nodarbinātības valsts aģentūras kopīgi izdotajā informatīvajā bukletā darba meklētāji un bezdarbnieki atradīs informāciju par svarīgākajiem nosacījumiem, uzsākot vai izbeidzot darba tiesiskās attiecības.

Buklets "Informācija darba meklētājiem un bezdarbniekiem" atrodas šeit.

Salīdzinājumā ar pērno gadu, vairāk nekā divas reizes palielinājies atklāto ēnstrādnieku skaits. Šī gada 11 mēnešos Darba inspekcija atklājusi 2676 bez rakstveida darba līguma nodarbinātos (pērn – 1262). Visvairāk ēnstrādnieku strādājuši būvniecības nozarē – 666 cilvēki. Otrajā vietā ir apstrādes rūpniecība (kokapstrāde, pārtikas produktu ražošana utt.), kur bez rakstveida darba līguma nodarbināta 491 persona, savukārt trešo vietu ieņem tirdzniecība – tajā atklāts 401 bez rakstveida darba līguma nodarbināts darbinieks

Palielinoties ēnstrādnieku skaitam un atkārtotas nereģistrētās nodarbinātības gadījumiem, vairāk nekā divas reizes pieaudzis arī piemēroto administratīvo sodu apjoms. 2011. gada 11 mēnešos piemēroti administratīvie sodi par kopējo summu Ls 769 917 (pērn šajā pašā laika periodā Ls 341 640).

Arvien pieaugušo ēnstrādnieku skaitu Valsts darba inspekcijas nereģistrētās nodarbinātības apkarošanas eksperti skaidro ar salīdzinoši ierobežoto brīvo darba vietu skaitu, no kurām darbinieks var izvēlēties sev vēlamo, kā arī sabiedrībā valdošo iecietību pret nereģistrēto nodarbinātību. To apliecina arī pētījumu centra SKDS pētījuma dati, kas veikti pēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pasūtījuma. Aptaujā, kuras mērķis bija noskaidrot iedzīvotāju attieksmi pret darba līgumu noslēgšanu, 37 procenti respondentu atbildējuši, ka piekristu strādāt algotu darbu arī bez darba līguma, savukārt 26 procenti respondentu uzskata, ka darba līgums ir tikai formalitāte.

Lai gan katrs trešais iedzīvotājs ir ar mieru strādāt bez rakstveida darba līguma, Darba inspekcijā šogad pieaudzis no darbiniekiem saņemto iesniegums skaits par pārkāpumiem darba līgumu noslēgšanā vai par tā nenoslēgšanu. Pērn 11 mēnešos Darba inspekcija saņēmusi 549 sūdzības par nepareizi noslēgtu vai nenoslēgtu darba līgumu, savukārt šī gada 11 mēnešos – jau 789 sūdzības. Visbiežākā sūdzību būtība – persona kādu laiku pie darba devēja strādājusi bez rakstveida darba līguma, bet pēc tam viņam uzteikts darbs, nesaņemot atalgojumu par padarīto.

Darba inspekcijas vadītājs Renārs Lūsis norāda: „Arvien vairāk uzņēmumu vēlas ietaupīt, neslēdzot likumam atbilstošus darba līgumus, tos aizstājot ar cita veida līgumiem vai nodarbinot bez līguma, kur darbinieks zaudē virkni sociālo garantiju, bet valsts – nodokļus. No tā cieš arī godprātīgie uzņēmēji, kuriem jākonkurē ar negodīgiem uzņēmumiem, kas var piedāvāt zemākas cenas uz nenomaksāto nodokļu rēķina. Darba inspekcija izsaka pateicību visām nozaru asociācijām, kas ir pieteikušas „karu” negodīgajai konkurencei un ēnu ekonomikai savā nozarē, kā arī aicina pievienoties to nozaru uzņēmumus, kurās ir paaugstinātas nereģistrētās nodarbinātības problēmas.”

Darba inspekcija atgādina, ka neslēdzot rakstveida darba līgumu, darbinieks zaudē sociālās garantijas, piemēram, tiesības uz apmaksāto atvaļinājumu, bezdarbnieka pabalstu, apmaksātu darba nespējas lapu, kā arī riskē nesaņemt darba algu.

Pirmajā reizē par nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma Darba inspekcija soda ar administratīvo sodu no Ls 750 līdz Ls 5000. Konstatējot, ka uzņēmumā bez rakstveida darba līguma gada laikā atkārtoti ir nodarbināti cilvēki, Darba inspekcija var piemērot administratīvo sodu no Ls 5000 līdz Ls 10 000.

Informāciju sagatavoja:

Aivis Vincevs,

Valsts darba inspekcijas

sabiedrisko attiecību speciālists,

tālr.: 67021714, mob.t.: 25484797,

e-pasts: aivis.vincevs@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv