Otrdiena, 2017. gada 17. oktobris
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3_794f6.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                      VDI_LOGO1.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Jaunumi

Valsts darba inspekcija no 2017.gada 19. līdz 22. oktobrim piedalīsies starptautiskā būvniecības, remonta un interjera izstādē "Māja. Dzīvoklis 2017", kurā informēs izstādes apmeklētājus un dalībniekus par iespēju saņemt bezmaksas atbalstu darba vides sakārtošanai, kā arī sniegs izglītojošu informāciju par darba tiesību un darba aizsardzības prasību ievērošanu, liekot uzsvaru uz būvniecības nozari.

Dalība konferencē tiek finansēta no ESF projekta “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” Nr. 7.3.1.0/16/I/001

Valsts darba inspekcija (turpmāk VDI) no š.g. 2.oktobra līdz 31.oktobrim veiks tematisko pārbaudi transporta nozares uzņēmumos gan Rīgā, gan reģionos. Pārbaužu mērķis ir novērtēt darba aizsardzības un darba tiesību normu ievērošanu transporta nozares uzņēmumos, kā arī pastiprināti vērst darba devēju uzmanību šīs nozares darba riskiem, kas var izraisīt arodslimības vai nelaimes gadījumus.

Nelaimes gadījumu skaita ziņā transporta nozare ieņem trešo vietu starp visām nozarēm, turklāt pēdējo trīs gadu laikā minētā nozare ir līdere bojā gājušo skaita ziņā. 2015. un 2016.gadā transporta nozares uzņēmumos notikuši 274 nelaimes gadījumi darbā, no kuriem 45 bija ar smagām traumām un 15 gadījumos cilvēki gājuši bojā. Šajā nozarē būtisks letālo gadījumu cēlonis ir nodarbināto pēkšņa veselības stāvokļa pasliktināšanās sirds un asinsvadu sistēmas slimību dēļ, kuras izraisa mazkustīgs darbs, neveselīgs uzturs, stress, smēķēšana, kā arī liekais svars. Savukārt smagi nelaimes gadījumi galvenokārt notiek, savainojoties ar darba aprīkojumu un neievērojot darba aizsardzības instrukciju prasības.
Transporta nozarē ir konstatēts arī liels arodslimnieku skaits - pēc VDI rīcībā esošās informācijas, 2016.gadā reģistrēti 177 pirmreizēji arodslimnieki. Biežāk konstatētās arodslimības ir karpālā kanāla sindroms, kā arī muguras slimības, kuras lielā mērā izraisa piespiedu darba pozas, smagumu pārvietošana, fiziskās pārslodzes u.c.
„Atrast jaunus darbiniekus kļūst arvien grūtāk, savukārt droša, normatīvajiem aktiem atbilstoša un veselību veicinoša darba vide ir viens no priekšnoteikumiem, kas ļauj noturēt darbiniekus un piesaistīt jaunus. Lai palīdzētu darba devējiem uzlabot darba vidi savos uzņēmumos, VDI pastiprinātu uzmanību veltīs darbinieku apmācībai un darba aprīkojuma drošībai. Aicinām darba devējus arī pašiem izvērtēt un pārliecināties, vai darbinieku veselība tiek regulāri pārbaudīta un tiek īstenoti nepieciešamie darba aizsardzības un veselības veicināšanas pasākumi,” norāda VDI direktors Renārs Lūsis.
VDI aicina darba devējus un darbiniekus rūpēties un izturēties atbildīgi pret savu veselību, veicot normatīvajos aktos noteiktos pienākumus vēl pirms VDI pārbaudes. Tāpat VDI informē, ka mājas lapā www.vdi.gov.lv, Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta mājas lapā www.osha.lv, kā arī www.stradavesels.lv ir pieejami dažādi informatīvie materiāli, interaktīvie rīki u.c. informācija, kas palīdzēs darba devējiem un darbiniekiem labāk izprast darba vides riskus un to novēršanas nozīmi.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) atsāk konkursa profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem PROFS organizēšanu, un šogad konkursam ir pieteikusies 31 komanda no 22 vidējās profesionālās izglītības iestādēm.

Konkursa mērķis ir veicināt profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu interesi un izpratni par darba tiesībām un darba drošību, uzsākot darba gaitas, kā arī veicināt viņu izpratni par sociālo dialogu.

Konkursa PROFS 2017 reģionu pusfināli notiks 19. oktobrī Rīgā, 26. oktobrī Valmierā, 1. novembrī Liepājā, 2. novembrī Rīgā (Zemgales, Pierīgas komandas), 7. novembrī Daugavpilī, un konkursa fināls notiks decembra sākumā Rīgā.

Profesionālo izglītības iestāžu komandas līdz 12. oktobrim iesūtīs savus mājas darbus, kurus prezentēs konkursa laikā, konkursa gaitā notiks viktorīna par darba tiesību, darba aizsardzības un sociālā dialoga tēmām, kā arī katra komanda uz vietas risinās vairākas situācijas saistībā ar darba vides un tiesiskajām attiecībām.

Konkursa žūrijā strādās LBAS darba aizsardzības konsultants Mārtiņš Pužuls un LBAS darba tiesību konsultants Kaspars Rācenājs. Žūrijas darbā aicināti piedalīties Valsts darba inspekcijas un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji.

Konkurss notiek ESF projekta „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” aktivitātes “Izglītojošas aktivitātes profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem” ietvaros.

Vairāk informācijas:

Sanita Birkenfelde

Tālr. 29383038

profs@lbas.lv 

Ar laba servisa kustību valsts pārvaldē jau trešo gadu pēc kārtas aicina iedzīvotājus novērtēt izcilu klientu apkalpošanu un balsot par atsaucīgiem valsts iestāžu darbiniekiem. Laba servisa kustības mērķis ir izcelt labākos no labākajiem, lai viņi iedvesmotu citus valsts pārvaldē strādājošos.

Valsts darba inspekcija aicina pateikt paldies par labiem klientu servisa darbiniekiem, kuri ir bijuši atsaucīgi un ir palīdzējuši vairot izpratni par darba tiesībām un darba aizsardzību, piemēram, ir palīdzējuši atrisināt konfliktus ar darba devēju, atrisināt problēmas darba tiesību jomā.

Pateikt paldies ir iespējams, aizpildot anketu tīmekļvietnē http://mazaksslogs.gov.lv/slogs/sakums/ un mobilajā lietotnē “Futbols” no 14. septembra līdz 12. novembrim.

Laba servisa kustība ir iniciatīva, kuru Valsts kanceleja aizsāka 2015. gadā, lai uzlabotu valsts pārvaldes iestāžu darbu un attīstītu uz klientu orientētu kultūru. Līdz ar šo kustību tika iedibināta arī “Klientu apkalpošanas goda balva”. Katru gadu to pasniedz trīs visatzinīgāk novērtētajiem valsts pārvaldes darbiniekiem, kas tiek noskaidroti iedzīvotāju balsojumā.


25. augustā, Tukumā, piensaimniecības uzņēmuma teritorijā, 31 gadu vecs vīrietis un 59 gadus vecs vīrietis guva smagas trauma no sprādziena katlā. Abi darbinieki esot metinājuši katlu - viens darbinieks iekšpusē, bet otrs ārpusē. Eksplozijas rezultātā smagākās traumas guva 59 gadus vecais darbinieks, kas strādāja katla ārpusē, otrs darbinieks guva vieglus miesas bojājumus. 

Lai padziļināti analizētu darba vietā notikušo smago nelaimes gadījumu, noskaidrotu tā cēloņus u.c., Valsts darba inspekcija ir uzsākusi nelaimes gadījuma izmeklēšanu.
Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2017.gada 1.janvāra līdz 11. septembrim nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 23 nodarbinātie un vēl 8 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 28 nodarbinātie. Vēl 120 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darba vietā (pagājušajā gadā 118).

19. jūlijā, Amatas novadā, Zaubes pagastā, lopkopības uzņēmumā, 42 gadus vecs vīrietis gūst smagas traumas pēc liellopa uzbrukuma. Dzīvnieku pārvadātājs esot vēlējies iegrūst dzīvnieku automašīnā, bet tas esot pretojies un lecis virsū vīrietim, kā rezultāta vīrietis guva smagu krūškurvja un muguras sasitumus, kā arī smagus ribu lūzumus.

Lai padziļināti analizētu darba vietā notikušo smago nelaimes gadījumu, noskaidrotu tā cēloņus u.c., Valsts darba inspekcija ir uzsākusi nelaimes gadījuma izmeklēšanu.

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2017.gada 1.janvāra līdz 15.augustam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 16 nodarbinātie un vēl 8 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 25 nodarbinātie. Vēl 103 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darba vietā (pagājušajā gadā 107).

20. jūlijā, Vidzemē, ražošanas uzņēmumā, 32 gadus vecs vīrietis guva smagus iekšējo orgānu savainojumus. Darbinieks, vēloties precīzi novietot spoļu turētājā noslīdējušo spoli, nonāca iekārtas „aklajā zonā”. Robotizētā iekārta turpināja savu gaitu un smagi savainoja darbinieku, to piespiežot pie cietas virsmas.

Lai padziļināti analizētu darba vietā notikušo smago nelaimes gadījumu, noskaidrotu tā cēloņus u.c., Valsts darba inspekcija ir uzsākusi nelaimes gadījuma izmeklēšanu.


Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2017.gada 1.janvāra līdz 15.augustam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 16 nodarbinātie un vēl 8 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 25 nodarbinātie. Vēl 103 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darba vietā (pagājušajā gadā 107).

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2017.gada 1.janvāra līdz 14.augustam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 16 nodarbinātie un vēl 7 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 24 nodarbinātie. Vēl 100 cilvēki šogad ir guvuši smagus miesas bojājumus (pagājušajā gadā 106).

Kopš pēdējās informācijas aktualizēšanas Valsts darba inspekcija ir saņēmusi informāciju par šādiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem:

·         vīrietis, 58, remontatslēdznieks, veica telfera remontu, kura laikā telfera konstrukcija - platforma kopā ar darbinieku nokrita un cietušais guva smagas traumas; 

·         vīrietis, 43, mikrouzņēmuma īpašnieks, veicot darbus jaunbūvē, nokrita no 3 m augsta pirmā stāva pārseguma un guva smagas traumas;

·         vīrietis,61, bruģētājs, darba vietā tika atrasts miris;

·         vīrietis, 53, pašizgāzēja vadītājs, veda izrakto grunti pa karjerā uzbērto pagaidu ceļu. Braucot atpakaļgaitā ar iekrauto kravu, transportlīdzeklis noslīdēja no ceļa un iegāzās ūdens tilpnē. Darbinieks gāja bojā;

·         vīrietis, 49, automazgātājs - zāles pļāvējs tika norīkots autoostā nopļaut zāli. Atrodoties uz zemes paaugstinājuma, kas norobežots ar atbalsta sienu, darbinieks zaudēja līdzsvaru un nokrita, gūstot smagas traumas;

·         vīrietis, 25, celtniecības objektā, krītot no otrā stāva, guva smagas traumas;

·         vīrietis, 58, ogļdeģis, veicot darbu kokogļu ražotnē, nokrita no kokogļu krāsns un guva smagas traumas;

·         vīrietis, 73, dežurants, darba vietā palika slikti, tika hospitalizēts un slimnīcā nomira;

·         vīrietis, 58, strādnieks, guva smagu sejas traumu, atrodoties tuvumā kolēģim, kurš veica grīdas dēļu remonta darbus ar koka zāģēšanai paredzēto fleksi; Negadījuma brīdī fleksis izrāvās no kolēģa rokām un pārgrieza cietušā seju šķērsām no zoda līdz pierei;

·         vīrietim, 23, palīgstrādniekam, tika nocirsti rokas pirksti, kad cietušais mēģināja iztaisnot malkas skaldīšanas iekārtas padeves mehānismā ievietoto pagali;

·         vīrietis, 35, mehāniķis, veica treilera – puspiekabes atbrīvošanu no koka bluķiem (balstiem) ar traktora kausu. Negadījuma brīdī darbinieks pārvietojās gar piekabes aizmugurējo stūri un plīsa ķēde, kurā bija iekārta puspiekabe. Cietušais saņēma nāvējošu triecienu ar piekabes stūri pa galvu;

·         vīrietis, 52, būvnieks, darba vietā palika slikti un nomira;

·         vīrietis, 63, kalts strādnieks, veicot remontdarbus kalts kompleksā, izkrita no pacēlāja groza no apmēram 1 m augstuma un guva smagu galvas traumu. Darbinieks, pārvietojoties pacēlāja grozā, nelietoja aizsargķiveri un drošības jostu;

·         vīrietis, 26, elektromontieris, ar kāpšļiem uzkāpa galabalstā (A veida elektrības stabā) un uzsāka sagatavošanas darbus pievadkabeļa nomaiņai. Pēkšņi abi balsti lūza, un darbinieks nokrita no 6 m augstuma, gūstot smagas traumas; 

·         sieviete, 37, klientu apkalpošanas daļas eksperte, guva smagas traumas, ciešot ceļu satiksmes negadījumā;

 

·         vīrietis, 30, metinātājs, veicot metināšanu uz sijas 7-8 m augstumā, nokrita un guva smagas traumas;

·         sieviete, 58, vecākā speciāliste, lai paņemtu dokumentus no skapja augšējā plaukta, uzkāpa uz krēsla un nokrita. Darbiniece guva smagu kājas traumu;

·         vīrietis, 52, atkritumu savācēja vadītājs, pakāpies apmēram 1 metra augstumā un ar lauzni mēģināja izlabot pacēlāja mehānisma defektu. Lauznis izslīdēja no defekta vietas, un darbinieks nokrita, smagi traumējot muguru un galvu;

·         vīrietim, 50, automobiļa vadītājam, darba vietā (autobāzē) palika slikti un viņš nomira;

·         vīrietis, 55, automobiļa vadītājs, gāja bojā, veicot automašīnas detaļas demontāžu. Darbinieks tika piespiests ar kravas automašīnas kabīni;

·         vīrietim, 57, sētniekam, atpūtas telpā palika slikti, viņš tika hospitalizēts un slimnīcā nomira;

·         sievietei, 64, dežurantei, darba vietā uzbruka vīrietis ar nazi. Darbiniece guva smagas traumas;

·         vīrietis, 57, kurinātājs, uzkāpa šķeldas tornī, kas uzstādīts uz katlu mājas jumta un nokrita no 4 m augstuma, gūstot smagas traumas;

·         vīrietis, 59, algoto pagaidu darbu veicējs, stāvot uz kāpnēm, veica mēbeļu demontāžu mācību telpā un nokrita uz grīdas, gūstot iekšējus ievainojumus;

·         vīrietis, 25, palīgstrādnieks, strādāja riepu savākšanas un pārstrādes cehā pie iekārtas, kura no riepu gumijas gabaliem atstīpo metāla stīpas. Darbinieka labā roka tika ievilta starp iekārtas ruļļiem, tādējādi cietušais guva smagu plaukstas traumu ar pirkstu amputāciju;

·         sievietei, 56, koksnes materiālu apstrādātājai, strādājot pie zāģa, tika norauti 2 pirksti;

·         sieviete, 25, skolotāja palīgs, skolas ēdamzālē paslīdēja uz mitras grīdas un guva smagas traumas;

·         vīrietim, 56, palīgstrādniekam, darba vietā palika slikti, un viņš nomira;

·         vīrietis, 44, apsargs, darba vietā mēģināja izdarīt pašnāvību, ar nazi pārgriežot kaklu. Guva smagas traumas;

·         vīrietis, 46, graudu apstrādes operators, pabeidzot attīrīt vagonus no atkritumiem, leca no vagona platformas un smagi traumēja kāju;

·         vīrietis, 45, kravas automobiļa vadītājs, atrodoties komandējumā Austrijā, atpūtas laikā izdarīja pašnāvību;

·         vīrietis, 30, kvalificēts sardzes matrozis, no hidrauliskā pacēlāja groza veica kuģa priekšgala korpusa tīrīšanu. Nolaižot grozu un gatavojoties izkāpšanai no tā, cietušais palaida vaļīgāk drošības jostas virvi. Tajā brīdī pārtrūka pacēlāja groza atsaite un cietušais nokrita, gūstot smagas traumas;

·         vīrietim, 46, celtņa operatoram, uzņēmuma teritorijā uzbrauca autopacēlājs, kā rezultātā darbinieks guva smagas traumas;

·         sieviete, 44, algotu pagaidu sabiedrisko darbu veicēja, nesot sazāģēto malku šķūnī  paklupa un krītot smagi traumēja plecu;

·         vīrietis, 58, pagaidu sabiedrisko darbu veicējs, ar motorzāģi zāģējis kokam zaru. Krītot, nozāģētais zars sagriezās un uzkrita uz darbinieka kājas.

25. jūlijā, Madonas novadā, Dzelzavas pagasta pārvaldē, 58 gadus vecs vīrietis guva kājas traumu no krītoša koka zara, kuru tika nozāģējis.

Lai padziļināti analizētu darba vietā notikušo smago nelaimes gadījumu, noskaidrotu tā cēloņus u.c., Valsts darba inspekcija ir uzsākusi nelaimes gadījuma izmeklēšanu.

 

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2017.gada 1.janvāra līdz 1.augustam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 17 nodarbinātie un vēl 8 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 24 nodarbinātie. Vēl 97 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darba vietā (pagājušajā gadā 100).

17. jūlijā, Brocēnu novadā, veicot darbus riepu savākšanas un pārstrādes cehā pie iekārtas, kura no riepu gumijas gabaliem atstīpo metāla stīpas, smagu rokas plaukstas un pirkstu traumu guva 25 gadus vecs palīgstrādnieks. Vīrieša roka tika ievilkta starp iekārtas ruļļiem, kā rezultātā darbiniekam veikta pirkstu amputācija.

Lai padziļināti analizētu darba vietā notikušo smago nelaimes gadījumu, noskaidrotu tā cēloņus u.c., Valsts darba inspekcija ir uzsākusi nelaimes gadījuma izmeklēšanu.

Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2017.gada 1.janvāra līdz 1.augustam nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 17 nodarbinātie un vēl 8 darbinieki atrasti miruši (iespējamas dabiskās nāves darba vietās). Pagājušajā gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 24 nodarbinātie. Vēl 95 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darba vietā (pagājušajā gadā 98).

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-