Ceturtdiena, 2017. gada 23. februāris
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                VDI_logo_first.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Jaunumi

Ja uzņēmums ražo vai importē ķīmiskās vielas, tad tās ir jāreģistrē saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu ķīmisko vielu jomā (REACH regula). Provizoriskā reģistrācija jāveic līdz 2017. gada 31. maijam, un tā ir bez maksas.

 

Šī provizoriskā reģistrācija attiecināma uz uzņēmumiem, kuri Eiropas Savienībā ražo vai importē ķīmiskās vielas vai vielas maisījumos apjomā no vienas līdz 100 tonnām gadā, ja vien nav piemērojams atbrīvojums vielas reģistrācijai.

Vielas provizoriskā reģistrācija jāveic pēc pirmās saražotās/importētās tonnas gadā sasniegšanas sešu mēnešu laikā. Tas ļaus uzņēmumam palikt tirgū līdz 2018. gada 31. maijam, kad jau jābūt veiktai pilnajai REACH reģistrācijai (REACH 2018). Ja provizoriskā reģistrācija nav veikta, vielas ražošana/imports atļauts tikai pēc tās reģistrācijas Eiropas Ķīmisko vielu aģentūrā (ECHA). Provizorisko reģistrāciju veic REACH-IT sistēmā, un tā ir bez maksas.  

Līga Rubene, LVĢMC Ķīmisko vielu un bīstamo atkritumu nodaļas ķīmiķe: “Ķīmiskās vielas var būt bīstamas cilvēku veselībai un/vai apkārtējai videi. Vielas reģistrācija ir svarīgs process, kas ļauj iegūt informāciju par ķīmisko vielu īpašībām, lietošanas veidiem, novērtēto bīstamību un iespējamo risku. Uzņēmumam jāpārzina šī informācija, lai varētu rīkoties atbildīgi un dot ieteikumus par to, kā ķīmiskās vielas droši lietot. Uzņēmējiem jāņem vērā, ka viņi ir tie, kas ietekmē cilvēku veselību un vides aizsardzību Eiropā.”

Provizoriskā reģistrācija ir obligāta tikai tādā gadījumā, ja uzņēmumi vēlas pilno REACH reģistrāciju veikt līdz 2018. gada 31. maijam. Tiem, kas plāno ķīmiskās vielas reģistrēt uzreiz, nav nepieciešams veikt provizorisko reģistrāciju.     

Plašāku informāciju par provizorisko un pilno REACH reģistrāciju var iegūt VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, REACH un CLP palīdzības dienestā. Tālr.: 67032027, e-pasts: reach@lvgmc.lv

REACH regula: Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķīmisko vielu reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu.

 

 

 

Par LVĢMC

LVĢMC apkopo un apstrādā vides informāciju, veic vides monitoringu un informē sabiedrību par vides stāvokli, nodrošina zemes dzīļu fonda ģeoloģisko pārraudzību un zemes dzīļu racionālu izmantošanu, kā arī īsteno valsts politiku ģeoloģijas, meteoroloģijas, klimatoloģijas, gaisa kvalitātes un pārrobežu gaisa piesārņojuma ietekmes jomā.

 

Sanita Pelēķe

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Maskavas iela 165, Rīga, LV - 1019

Mob. tālr.: + 371 27337797

Tālr.: + 371 67032699

E - pasts: sanita.peleke@lvgmc.lv

No 2017. gada 20. februāra par Zemgales reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītāju ir iecelts Andris Saulītis, kurš līdz šim pildījis Kurzemes reģionālās Valsts darba inspekcijas Saldus biroja vadītāja pienākumus.  Andrim Saulītim ir vairāk nekā 7 gadu pieredze, strādājot Valsts darba inspekcijā, tāpat A.Saulītis ir devis vērtīgu ieguldījumu gan darba tiesību, gan nereģistrētās nodarbinātības jomā.

Viena no Valsts darba inspekcijas (VDI) pastāvīgām prioritātēm ir nelaimes gadījumu skaita darbā samazināšana. Lai arī smago nelaimes gadījumu skaits 2016. gadā ir samazinājies, letālo nelaimes gadījumu skaits ir pieaudzis, proti, 2015. gadā darba vietās bojā gāja 26 darbinieki, savukārt, 2016. gadā - 31 (operatīvie dati). Būtiski ir pieaudzis tieši ārzemēs notikušo nelaimes gadījumu skaits – pēkšņi pasliktinoties veselības stāvoklim, bojā gāja 10 darbinieki.

“Analizējot letālos nelaimes gadījumus, jāsecina, ka viena no satraucošākajām tendencēm ir ārzemēs notikušo nelaimes gadījumu skaita pieaugums, kas ir līdz šim lielākais rādītājs. To varētu skaidrot ar arvien pieaugošo uz ārzemēm strādāt norīkoto darbinieku skaitu, fizisku un emocionālu darbinieku pārslodzi, neveselīgu uzturu, neuzmanīgu attieksmi pret savu veselību, garām darba stundām u.c. Šajā ziņā īpaši uzmanīgiem ir jābūt autovadītājiem, kuru darba ritms  nereti rada nelabvēlīgas sekas. Pildot darba pienākumus, 2016. gadā uz Latvijas ceļiem bojā gāja 6 nodarbinātie, kas veido lielu daļu no kopējā letālo nelaimes gadījumu skaita. Noteikti nedrīkst aizmirst arī Jaunbērzes traģēdiju, kad, saindējoties ar metāna gāzi, darba vietā bojā gāja uzreiz 4 darbinieki. Savukārt, dabīgo nāves gadījumu skaits, salīdzinot ar 2015. gadu ir samazinājies par  44% (2016. gadā 27 gadījumi,  2015. gadā – 48).  

 

Vērtējot darba aizsardzības situāciju Latvijā kopumā, R.Lūsis norāda, ka starp uzņēmumiem Latvijā darba aizsardzības jomā ir vērojama polarizācija – ir daudz iedvesmojošu uzņēmumu, labas prakses piemēru,  kas pilda ne tikai normatīvo aktu prasības, bet domā par darbinieku veselību un drošību kopumā gan darba vietā, gan arī ārpus tās un rūpējas par labām darbinieku darbaspējām, un ir uzņēmumi, kuri neievēro pat normatīvajos aktos noteikto prasību minimumu darba aizsardzībā.

 

Bīstamākās nozares smago un letālo nelaimes gadījumu skaita ziņā 2016. gadā ir apstrādes rūpniecība, transports, valsts pārvalde, būvniecība, lauksaimniecība un mežsaimniecība. Lai pēc iespējas efektīvāk samazinātu smago un letālo nelaimes gadījumu risku un veicinātu uzņēmumu izpratni par drošiem darba paņēmieniem, 2016. gadā VDI veica četras tematiskās pārbaudes bīstamo nozaru uzņēmumos - būvniecībā, kokapstrādes un mēbeļu ražošanas nozarē, valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī uzņēmumos, kuri savā darbā izmanto ķīmiskās vielas un maisījumus. Tematiskās pārbaudes preventīvi liek darba devējiem izvērtēt darba vietas riskus un novērst pārkāpumus jau pirms VDI pārbaudes.

 

2017. gadā VDI pastiprinātu uzmanību pievērsīs smago un letālo nelaimes gadījumu darbā skaita samazināšana (prevencija), kuras ietvaros tiks organizētas tematiskās pārbaudes būvniecībā, sauszemes transporta nozarē, pārtikas un dzērienu ražošanas nozarē un lauksaimniecības nozarē.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797

dace.aleksane@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

Valsts darba inspekcija (VDI) š.g. 1.februārī uzsāks tematisko pārbaudi pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozaru uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu. Tematiskās pārbaudes mērķis ir pievērst pastiprinātu darba devēju un darbinieku uzmanību darba vietu aprīkojumam, darbinieku apmācībai, atbilstošu aizsardzības līdzekļu izvēlei u.c.

Nelaimes gadījumu skaita ziņā pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozare ieņem otro vietu starp visām apstrādes rūpniecības nozarēm. Visbiežāk nelaimes gadījumi notiek, lietojot asu darba aprīkojumu, fiziskas pārslodzes dēļ (smagumu celšana un pārvietošana), pakrišanas un paslīdēšanas rezultātā. 2016. gadā pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozarē kopumā notika gandrīz simts nelaimes gadījumi darbā, no tiem četri nelaimes gadījumi bija smagi un viens – letāls.  


Pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozarē ir raksturīgs arī liels arodslimnieku skaits - pēc VDI rīcībā esošās operatīvās informācijas, 2016. gadā reģistrēti 77 jauni arodslimnieki. Raksturīgākās arodslimības šajā nozarē ir saistītas ar pārslodzi, smagumu pārvietošanu, darbu piespiedu pozā, piemēram, karpālā kanāla sindroms, muguras skriemeļu, muskuļu un cīpslu slimības. Biežāk arodslimības tiek konstatētas sievietēm, kuras riska faktora ietekmē nodarbinātas ilgāk nekā 20 gadus.


„Aicinām darba devējus jau savlaicīgi pārliecināties, vai uzņēmuma darba vide atbilst noteiktajām prasībām, jo šī ir viena no nozarēm, kurā pastāv nopietni riski nodarbināto drošībai un veselībai. Ir svarīgi, lai darba aprīkojums un iekārtas ir nodrošinātas ar aizsargmehānismiem, kas pasargā darbiniekus no iespējamām traumām, lai darbiniekiem ir veiktas atbilstošas apmācības, viņi ir nodrošināti ar individuālās aizsardzības līdzekļiem, regulāri tiek veiktas obligātās veselības pārbaudes u.c. VDI pārbaužu mērķis nav piemērot sodus, bet preventīvi novērst iespējamos nelaimes gadījumus un mudināt pašus uzņēmējus īstenot nepieciešamos pasākumus drošu un veselībai nekaitīgu darba apstākļu nodrošināšanai. Nedroša darba vide, nepietiekoša darba uzraudzība un kontrole, formāla attieksme pret darba drošību nereti noved pie nelaimes gadījumiem ar smagām un pat letālām sekām,” norāda VDI direktors Renārs Lūsis.  


Tāpat VDI  informē, ka mājas lapā www.vdi.gov.lv, Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta mājas lapā www.osha.lv, kā arī www.stradavesels.lv ir pieejami dažādi informatīvie materiāli, interaktīvie rīki u.c. informācija, kas palīdzēs darba devējiem un darbiniekiem labāk izprast darba vides riskus un to novēršanas nozīmi.

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797, E-pasts: dace.aleksane@vdi.gov.lv,

www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

2016. gads ir noslēdzies, tāpēc Valsts darba inspekcija (VDI) aicina atskatīties uz paveikto darba aizsardzībā un darba tiesībās:

  •     nelaimes gadījumu un nereģistrētās nodarbinātības tendences;
  •     VDI tematisko pārbaužu rezultāti;
  •     principa „Konsultē vispirms” realizēšanas prakse VDI.

Par lielākajiem VDI izaicinājumiem 2016. gadā, kā arī 2017. gada darba plāniem un citām aktualitātēm VDI  informēs preses konferencē, kas norisināsies ceturtdien, 2. februārī, plkst.11.00

Preses konferencē uzstāsies Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

Konference notiks Valsts darba inspekcijā, Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1, 3.stāva zālē.

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne,

Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas

Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos

Tālr. +371 25484797

dace.aleksane@vdi.gov.lv, www.vdi.gov.lv, www.osha.lv, www.stradavesels.lv

Katru otro gadu Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA) sadarbībā ar dalībvalstīm un Eiropas Savienības prezidentūru organizē Eiropas Labas prakses balvu.

Lai popularizētu labas prakses piemērus un dalītos idejās, kā vienkārši un efektīvi uzlabot darba apstākļus, 2014.gadā Valsts darba inspekcija, LR Labklājības ministrija, Darba drošības un vides veselības institūts, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Darba devēju konfederācija, kuru pārstāvji veido Informācijas padomi Latvijā, nolēma Labas prakses balvas konkursu rīkot ik gadu, katrā otrajā gadā tēmu izvēloties Latvijā. 2017.gadā konkursa laikā tiks meklēti labas prakses piemēri, kas darbiniekiem ļauj atgriezties darbā uzņēmumos Latvijā pēc ilgstošas prombūtnes (piemēram, ilgstošas slimošanas, bērnu kopšanas atvaļinājuma, darba ārzemēs utt.), t.sk. izmantojot jaunas, pielāgotas nodarbinātības formas.

Sīkāka informācija, konkursa nolikums, kurā iekļautas pieteikuma veidlapas pieejamas šeit.

Negaidīti mūžībā aizgājis Zemgales reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītājs Valdis Dūms.

Valsts darba inspekcijas kolektīvs izsaka visdziļāko līdzjūtību Valda tuviniekiem un darba kolēģiem, zaudējot lielisku vadītāju, atsaucīgu kolēģi un izcilu personību.

V.Dūma izvadīšana notiks 18.01.2017., Jelgavā, plkst.14:00 no Zanderu kapu kapličas. Apglabāšana notiks Bērzu kapos.

V.Dums.jpg

10.janvārī ar viesošanos Rīgas Tirdzniecības profesionālajā vidusskolā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aizsāk izglītojošu pasākumu ciklu Latvijas profesionālajās izglītības iestādēs.

1

Plkst. 14.00 Rīgas Tirdzniecības profesionālās vidusskolas audzēkņi - topošie komercdarbinieki un loģistikas darbinieki – iepazīsies ar LBAS darba aizsardzības konsultanta Mārtiņa Pužula sniegto prezentāciju par aktuāliem darba aizsardzības un darba tiesību jautājumiem. Izglītojošo lekciju ievadīs LBAS priekšsēdētāja vietniece Irēna Liepiņa.

Valsts darba inspekcija (VDI) ir uzsākusi īstenot Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” (Nr.7.3.1.0/16/I/001). Viena no darbībām projekta ietvaros ir organizēt profesionālo izglītības iestāžu jauniešu izglītošanas aktivitātes un zināšanu pārbaudes konkursu “PROFS”, kuru īstenos sadarbības partneris LBAS sadarbībā ar VDI, - lai veicinātu zināšanu apguvi par darba tiesību un darba aizsardzības jautājumiem, tādā veidā labāk sagatavojot viņus darba tirgum un samazinot darba tiesību un darba aizsardzības iespējamos pārkāpumus nākotnē.

LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Diemžēl, kā rāda VDI dati, divas trešdaļas no smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem darbā notiek ar jaunajiem darbiniekiem ar darba stāžu līdz 4 gadiem. Tāpat jaunie darbinieki, kuriem nav praktiskās pieredzes un zināšanu darba tiesībās, ir pakļauti daudz lielākai nedrošībai un riskam darbavietā. Tas nozīmē, ka topošie darba ņēmēji ir daudz nopietnāk jāapmāca darba drošības un darba tiesību jautājumos, un LBAS īstenotās jauniešu izglītošanas aktivitātes un konkurss “PROFS” būs lielisks palīgs šajā jomā.”

LBAS ir nosūtījusi vēstules visām Latvijas profesionālās izglītības iestādēm, kurās informē par konkursa “PROFS” organizēšanu nākamā gada rudenī, kā arī par iespēju skolām pieteikties uz LBAS darba tiesību un darba aizsardzības ekspertu vadītajiem izglītojošajiem pasākumiem. LBAS piedāvā jau no 2017.gada sākuma īstenot izglītojošas aktivitātes par darba tiesībām un darba aizsardzību, līdz ar to jauniešiem būs iespēja sagatavoties konkursam un uzlabot zināšanas šajos jautājumos.

Vēl projekta „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” ietvaros LBAS īsteno darbību - darba strīdu praktisku risināšana. Darba ņēmēji var saņemt konsultācijas darba strīdu vai domstarpību gadījumos, kas attiecas uz darba tiesību un darba aizsardzības jautājumiem.

Šogad aprit 15 gadi, kopš ir ieviests Darba aizsardzības likums. Darba aizsardzības sistēmas izveide bija nopietns izaicinājums, jo bija nepieciešams mainīt darba devēju izpratni par darba aizsardzības būtību, veikt preventīvus darba vides uzlabošanas pasākumus, vairāk resursu ieguldot bīstamības cēloņu novēršanā vai mazināšanā, nevis tikai cīņai ar sekām. Lai arī šobrīd Darba aizsardzības likumu var uzskatīt par stabilu pamatu pašreizējai darba aizsardzības sistēmai, darba aizsardzības jomā joprojām ir daudz izaicinājumu.

„Šo gadu laikā izpratne par darba aizsardzību un tās nozīmi Latvijā ir ievērojami mainījusies. Arvien vairāk ir tādu darba devēju, kuriem rūp savu darbinieku drošība un veselība, kuri savu attīstību plāno ilgtermiņā un ar atbildību. Tajā pašā laikā uzņēmumi un darba apstākļi tajos mēdz būt dažādi, tāpēc būtiski ir turpināt skaidrojošo un izglītojošo darbu, lai ikvienam darba ņēmējam darba vide būtu droša,” uzsver labklājības ministrs Jānis Reirs.

Piecpadsmit gadu laikā Latvijā situācija darba aizsardzības jomā ir uzlabojusies, ko apliecina arī nelaimes gadījumos darbā cietušo skaita samazinājums. Statistikas dati rāda, ka no 1995.līdz 2008. gadam darba vietās vidēji gadā notika 57 letāli nelaimes gadījumi darbā, savukārt no 2009. līdz 2016. gadam - vidēji 31. Letālie nelaimes gadījumi ir samazinājušies arī būvniecības nozarē, kura ierasti ir viena no līderēm darba vietās bojā gājušo skaita ziņā. Vislielākais bojā gājušo skaits būvniecības nozarē bija 2007. gadā, kad bojā gāja 21 darbinieks, savukārt 2015. gadā – 2 darbinieki. Tomēr, neskatoties uz to, ka situācija dinamikā ir uzlabojusies, Latvijā darbā bojā gājušo skaits joprojām ir augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā.

Kā norāda Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis, Latvijā viens no lielākajiem izaicinājumiem ir preventīvas un droša darba kultūras iedzīvināšana uzņēmumos. Viss sākas ar uzņēmuma vadību - ja tā izprot un vēlas veidot drošu un kvalitatīvu darba vidi, tad to pieņems arī darbinieki, un droša darba kultūra pamazām kļūs par neatņemamu, sistēmisku daļu no uzņēmuma. Latvijā ir daudz iedvesmojošu uzņēmumu – labas prakses piemēru, kas pilda ne tikai normatīvo aktu prasības, bet domā par darbinieku veselību un drošību kopumā gan darba vietā, gan arī ārpus tās, īstenojot pasākumus, lai sabalansētu darbu un privāto dzīvi, rūpējas par labām darbinieku darbaspējām u.c., kas kopumā pozitīvi ietekmē uzņēmējdarbību.

Informējam, ka plašāku informāciju par darba aizsardzību un tās aktualitātēm var iegūt gan Labklājības ministrijas, gan Valsts darba inspekcijas mājaslapās un sociālo tīklu profilos, kā arī www.stradavesels.lv ir pieejami dažādi informatīvie materiāli, interaktīvie rīki u.c. informācija, kas palīdzēs labāk izprast darba vides riskus un to novēršanas nozīmi.

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Aleksāne, Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas Vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos
dace.aleksane@vdi.gov.lv, 25484797

Egils Zariņš, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists, 64331829, egils.zarins@lm.gov.lv

 

Saskaņā ar Darba likuma 149. panta pirmajā daļā noteikto ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Savukārt, atbilstoši Darba likuma 149. panta otrai daļai darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām.

Ja atvaļinājuma laikā ir svētku dienas, likums paredz atvaļinājuma pagarināšanu par svētku dienām. Ja svētku dienas iekrīt sestdienā vai svētdienā un tiek pārceltas uz darba dienām, atvaļinājuma apmaksājamo darba dienu skaits var palielināties. Šīs darba dienas apmaksā, piemērojot Darba likuma 74.panta 8 astotajā daļā noteiktajam, ka par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laiku izmaksājamās samaksas summu aprēķina, dienas vai stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu vai stundu skaitu atvaļinājuma laikā.

      Tātad Darba likums paredz darbiniekam tiesības uzreiz izmantot visu ikgadējo atvaļinājumu-četras kalendāra nedēļas, kārtējā gadā. Taču gadījumā, ja abas puses (darbinieks un darba devējs) savā starpā vienojas , ikgadējo atvaļinājumu darbinieks var izmantot pa daļām, viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām kalendāra nedēļām, tas ir četrpadsmit dienām pēc kārtas.

    Vēršam Jūsu uzmanību, ka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgums ir 28 kalendāra dienas (četras kalendāra nedēļas). Minētais nozīmē, ka piešķirtā un izmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma uzskaite notiek kalendāra dienās vai nedēļās. Darba likums neregulē, kā izmantojamas atlikušas ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma divas kalendāra nedēļas.

      Lai izvairītos no neskaidrībām attiecībā uz ikgadējā atvaļinājuma izmantošanu   darba devējs darba  kārtības noteikumos var noteikt ikgadējā atvaļinājuma un papildatvaļinājuma piešķiršanas vispārējo kārtību, t.sk. atlikušo divu ikgadējā atvaļinājuma nedēļu izmantošanu. Ja darba devējs savos iekšējos normatīvajos aktos nav noteicis pienākumu izmantot atlikušo atvaļinājuma daļu tikai kalendāra nedēļās, uzskatam, ka Darba likums neaizliedz darbiniekam to dalīt arī pa dienām.

Daži piemēri:

1) Atvaļinājuma periods no 21.12.2016. – 27.12.2016. (septiņas dienas, jeb viena kalendāra nedēļa), bet tā kā šajā periodā iekrīt svētku dienas (24., 25., 26.), tad tas pagarināsies līdz 30.12.2016. Darbā jāatgriežas 31.12.2016. Ja šī diena ir brīva un arī 1. janvāris ir brīvs, tad darbā jābūt 02.01.2017.

Darbinieks būs izmantojis 7 kalendāra dienas, jeb viena kalendāra nedēļu taču ņemot vērā, ka atvaļinājums pagarinās par trim svētku dienām un šis pagarinājums iekrīt darba dienās, tad  apmaksātas šajā periodā būs 7 darba dienas.

2) Atvaļinājuma periods no 27.12.2016. – 01.01.2017., tā kā šajā periodā iekrīt svētku dienas (31.12. un 01.01.) tad tas pagarināsies līdz 03.01.2017. Darbā jāatgriežas 04.01.2017.

Darbinieks būs izmantojis 6 kalendāra dienas, un jāapmaksā būs 6 darba dienas.

3) Atvaļinājuma periods no 16.12.2016. – 27.12.2016. , bet tā kā šajā periodā iekrīt svētku dienas (24., 25., 26.), tad tas pagarināsies līdz 30.12.2016. Darbā jāatgriežas 31.12.2016. Ja šī diena ir brīva un arī 1. janvāris ir brīvs, tad darbā jābūt 02.01.2017.

Šajā periodā tiks izmantotas 12 kalendāra dienas, jāapmaksā būs 10 darba dienas.

4) Atvaļinājuma periods no 12.12.2016. – 01.01.2017.,  jeb trīs kalendāra nedēļas (atvaļinājums pagarinās par svētku dienām: 24., 25., 26., 31., 01.). Darbā jāatgriežas būs 07.01.2017. Ja 7. un 8. janvāris ir atpūtas dienas, tad darbā jāatgriežas 09.01.2017.

Darbinieks būs izmantojis 3 kalendāra nedēļas jeb 21 kalendāra dienu, jāapmaksā būs 19 darba dienas.

5) Atvaļinājuma periods no 19.12.2016. – 26.12.2016., tas pagarināsies par svētku dienām (24., 25., 26.). Darbā jāatgriežas 30.12.2016.

Darbinieks būs izmantojis 8 kalendāra dienas, jāapmaksā 8 darba dienas.

6) Atvaļinājuma periods no 21.12.2016. – 26.12.2016. (sešas kalendāra dienas) tas pagarināsies par svētku dienām (24., 25., 26.). Darbā jāatgriežas 30.12.2016.

Darbinieks izmantos 6 kalendāra dienas, jāapmaksā arī 6 darba dienas.

7) Atvaļinājuma periods no 12.12.2016. – 26.12.2016., bet tā kā šajā periodā iekrīt svētku dienas (24., 25., 26.), tad tas pagarināsies. Darbā jāatgriežas 30.12.2016.

Darbinieks izmantos 15 kalendāra dienas, jāapmaksā būs 13 darba dienas.

8) Atvaļinājuma periods no 17.11.2016. – 20.11.2016., par svētku dienu (18.11.) atvaļinājums pagarinās. Tātad darbā jāatgriežas 22.11.2016.

Darbinieks būs izmantojis 4 kalendāra dienas, jāapmaksā 2 darba dienas.

155

 

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-