Ceturtdiena, 2017. gada 17. augusts
A+ / A-

l_tab_1.png

l_tab_2.png

l_tab_3.png

L_TAB_4.png

L_TAB_5.png

L_TAB_6.png

 

                  Facebook.png  Twitter.png   Youtube.png

                      VDI_LOGO1.png

 

right_tab_1.png

right_tab_2.png

right_tab_3.png

right_tab_4.png

Sadaļas

Kontaktinformācija

Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 38 k-1
LV–1010
Tālrunis  67021704
Fakss 67021718
E-pasts: vdi@vdi.gov.lv

Nereģistrētā nodarbinātība

Valsts iestāžu darba plāns ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016. – 2020.gadam

2016.gada 10.jūnija Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē apstiprināts Valsts iestāžu darba plāns ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016. – 2020.gadam.

2016. gada 7. janvārī, Ministru prezidentes Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē valdības pārstāvji, kā arī sociālie un sadarbības partneri iepazinās ar  Valsts iestāžu darba plānā ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016. – 2020. gadam iekļautajiem stratēģiskiem rīcības virzieniem un apkopotajiem uzdevumiem. Plāna projektā no iestāžu iesniegtajiem priekšlikumiem iekļauti 50 konkrēti uzdevumi, kurus īstenojot, Latvija līdz 2020. gadam varētu samazināt ēnu ekonomikas apmēru līdz Eiropas Savienības (ES) vidējam līmenim.

Pamatojoties uz 2015.gada 4.jūnija padomes sēdē nolemto, Finanšu ministrija (FM) no valsts pārvaldes iestādēm un nevalstiskām organizācijām saņēma vairāk ne kā simts priekšlikumus. Daļa priekšlikumu jau tiek īstenota citu dokumentu ietvaros, savukārt pārējos priekšlikumus FM apkopojusi plāna projektā. Plāna projektā iekļautie pasākumi paredz jaunus rīcības virzienus ēnu ekonomikas ierobežošanai.

Galvenie uzdevumi ēnu ekonomikas mazināšanai nozarēs:

Būvniecībā:

  • stiprināt galvenā būvuzņēmēja atbildību gan par būvobjektā notiekošo, gan par savlaicīgas un kvalitatīvas informācijas sniegšanu valsts kontrolējošām iestādēm;
  • izvērtēt solidārās atbildības nodokļu jomā ieviešanas iespējas;
  • ieviest darbinieku elektronisko uzskaiti būvobjektā.

Pakalpojumu jomā:

  • sakārtot vidi un informācijas pieejamību par nekustamo īpašumu īres tirgu, lai novērstu nodokļu nenomaksu par nereģistrētu saimniecisko darbību;
  • pastiprināt prasības apsardzes pakalpojumu sniegšanai.

Uzņēmumu reģistrācijā:

  • ieviest godīgiem uzņēmējiem nemanāmu risku vadības sistēmu uzņēmumu reģistrācijas procesā;
  • pirms uzņēmuma reģistrācijas kopā ar uzņēmēju rūpīgi pārrunāt uzņēmuma dibināšanas patiesos mērķus.

Transporta jomā:

  • stiprināt prasības taksometru pakalpojumu sniedzējiem;
  • cīnīties pret nodokļu nemaksāšanu transportlīdzekļu apkopes un remonta pakalpojumu sfērā, nosakot papildu prasības grāmatvedības kārtošanā un iespējamu apdrošināšanas izmaksu diferencēšanu.

Tirdzniecībā:

  • sakārtot tiesisko vidi, lai pārbaudītu, vai ar maksājumu kartēm veiktie darījumi netiek slēpti;
  • radīt risinājumus, kā kases aparātā reģistrētos datus padarīt neizmaināmus;
  • lai sakārtotu vidi preču aprites jomā un novērstu iespēju neuzrādīt ieņēmumus pilnā apmērā, izvērtēt tiešsaistes preču piegādes dokumentu izrakstīšanas sistēmas ieviešanu.

Sodu piemērošanas jomā:

  • pastiprināt soda sankcijas par atsevišķiem nodarījumiem, kas veido lielāko ēnu ekonomikas īpatsvaru (iejaukšanās kases aparātu darbībā, nereģistrētā uzņēmējdarbība, darbs bez darba līgumiem, aplokšņu algas izmaksa);
  • paātrināt soda piemērošanu par pārkāpumu un uzlabot soda sasniedzamību;
  • noteikt solidāro atbildību nodokļu nomaksā būvniecībā.

Komunikācijā un izglītošanā:

  • informēt sabiedrību par to, ko nodara ēnu ekonomika ikvienam no mums, un iedrošināt ikvienu cīnīties pret ēnu ekonomiku;
  • izglītot Latvijas jauno paaudzi un veidot jaunu nodokļu maksāšanas kultūru;
  • informēt sabiedrību par valsts budžetā nomaksāto nodokļu izlietojumu un valsts sniegto pakalpojumu kvalitātes sasaisti ar nomaksāto nodokļu apjomu.

Iestāžu kapacitātes stiprināšanā:

  • papildu informācijas pieejamība un savstarpēja apmaiņa, lai identificētu riskus nereģistrētai vai fiktīvai saimnieciskai darbībai;
  • jaunu IT rīku izmantošana iestāžu darbībā, piemēram, efektīvākai informācijas un pieprasījumu apmaiņa starp Valsts ieņēmumu dienestu un finanšu iestādēm;
  • personu identifikācija, iegādājoties priekšapmaksas sarunu kartes;
  • izvērtēt iespējamību mediācijai nodokļu strīdu risināšanā.

Būtiski, ka ieviešot plānu ēnu ekonomikas mazināšanai, tiktu pakāpeniski samazināta arī nodokļu plaisa galvenajās nodokļu grupās. Nodokļu plaisa ir neiekasēto nodokļu ieņēmumu attiecība pret potenciālo iekasējamo nodokļu apmēru.

Jau ziņots, ka pēc austriešu ekonomikas profesora F. Šneidera (Schneider) pētījuma prognozētais ēnu ekonomikas apmērs Latvijā 2015. gadā ir 23,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tikmēr abās mūsu kaimiņvalstīs, Lietuvā un Igaunijā, attiecīgi 25,8% un 26,2% no IKP. Savukārt vidējais ēnu ekonomikas apmērs visā ES ir 18,3%. Ēnu ekonomikas apmērs Latvijā kopš 2010. gada pakāpeniski, bet konsekventi mazinās.

Pozitīvi vērtējams fakts, ka līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos pamazām samazinās arī to iedzīvotāju skaits, kas uzskata, ka daļēja nodokļu nemaksāšana nav attaisnojama. Kā liecina kompānijas SKDS dati, 2014. gadā daļēju nodokļu nemaksāšanu par attaisnojamu uzskatīja 45% iedzīvotāju, savukārt 2015. gadā šis skaits samazinājies līdz 36% iedzīvotāju.

© Valsts darba inspekcija. Visas tiesības aizsargātas.
A+ / A-